Eiropas Komisija: Par telesakaru regulatoru neatkarību

Eiropas Komisija ir nolēmusi Slovēnijai nosūtīt oficiālu informācijas pieprasījumu par tās nacionālā telesakaru regulatora “Agencije za pošto in elektronske komunikacije” (APEK) neatkarību. 2009.gada 26.novembrī Slovēnijas valdība no darba atbrīvoja APEK direktoru. Komisijai ir radušās bažas, ka atlaišanas noteikumi neatbilst ES noteikumiem, kuri garantē telesakaru regulatoru neatkarību. Informāciju pieprasa, nosūtot “oficiāla paziņojuma vēstuli” saskaņā ar ES pienākumu neizpildes procedūrām (Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pants). Slovēnijai jāatbild divu mēnešu laikā. Komisija arī nolēma nosūtīt vēl vienu oficiālu informācijas pieprasījumu Latvijai par to, ka pēc telesakaru regulēšanas uzdevumu pārdales starp ministrijām regulēšanas un atbildības funkcijas reāli nav nodalītas.

Par digitalizāciju atbildīgā komisāre Nēlī Krūsa sacīja: “Neatkarīgiem nacionālajiem regulatoriem ir ievērojama loma, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu regulējumu Eiropas liberalizētajā un vienotajā telesakaru tirgū, un es sevišķi rūpīgi sekošu tam, vai dalībvalstis ievēro ES noteikumus, kas garantē regulatoru neatkarību.”

ES telesakaru nozares noteikumi paredz, ka dalībvalstu iestādes telesakaru regulatora priekšsēdētāju var atcelt no amata pavisam nedaudzos gadījumos. Tomēr Komisija ir nobažījusies, ka Slovēnijas valdībai ir pārāk plašas pilnvaras atcelt nacionālā telesakaru regulatora direktoru, un tas varētu palielināt direktora neaizsargātību ārējas iejaukšanās vai spiediena priekšā. Komisijas bažas pastiprināja fakts, ka Slovēnijas valdība ir izmantojusi šīs pilnvaras, lai telesakaru regulatora direktoru atceltu no amata, pirms beidzies viņa pilnvaru termiņš.

Ja Komisija nesaņems atbildi vai ja Slovēnijas valdības atbilde būs neapmierinoša, Komisija var izdot argumentētu atzinumu saskaņā ar ES pienākumu neizpildes procedūru (pieprasot Slovēnijai grozīt tās tiesību aktus, lai tie pilnībā atbilstu ES noteikumiem).

Bažas par strukturālo nošķiršanu Latvijā

Komisija arī nolēma nosūtīt vēl vienu oficiāla paziņojuma vēstuli Latvijai. Atbildē uz Komisijas 2009.gada aprīlī nosūtīto argumentēto atzinumu Latvijas iestādes paziņoja, ka regulatīvās funkcijas telesakaru jomā no Satiksmes ministrijas pārņem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, tomēr Satiksmes ministrijas īpašumā un kontrolē paliks attiecīgie valstij piederošie komunikāciju un tīklu uzņēmumi.

Latvijas iestādes informēja, ka RAPLM no Satiksmes ministrijas nav pārņēmusi Elektronisko sakaru direkcijas (ESD) pārraudzību. ESD veic vairākas funkcijas (tostarp radiofrekvenču pārvaldi), kas saskaņā ar ES noteikumiem ir regulatīvas funkcijas.

Tāpēc Komisijai ir radušās bažas, ka Satiksmes ministrija, kurai ir īpašumtiesības un kontroles tiesības, vienlaikus ir iesaistīta arī regulēšanā, jo tās pārziņā ir Elektronisko sakaru direkcija. Tas nozīmē, ka Latvijas iestāžu veiktie pasākumi, iespējams, nav pienācīgi, lai nodrošinātu, ka īpašumtiesības un pārraudzība ir patiešām strukturāli nodalīta, un tas var radīt interešu konfliktu.

Vispārīga informācija

Šī pienākumu neizpildes procedūra ir daļa no Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt nacionālo regulatoru neatkarību. Saskaņā ar ES noteikumiem telesakaru jomā dalībvalstis, kas telesakaru uzņēmumus patur savā īpašumā vai kontrolē, nodrošina regulatīvo funkciju efektīvu nošķiršanu no darbībām, kas ir saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli. Noteikumi arī paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka regulatori savas pilnvaras īsteno objektīvi un pārredzami.

2009.gada novembrī pieņemtie noteikumi telesakaru jomā vēl vairāk nostiprina telesakaru regulatoru neatkarību, jo ar tiem novērš politisku iejaukšanos regulatoru ikdienas darbā un palielina nacionālo regulatoru vadītāju aizsargātību pret patvaļīgu atlaišanu. Saskaņā ar šiem noteikumiem nacionālā regulatora vadītāju var atcelt no amata tikai tādā gadījumā, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas jau iepriekš paredzēti valsts tiesību aktos. Lēmumā ir jāizklāsta pamatojums, turklāt atcelšanas brīdī lēmums ir jāpublisko.

Līdztekus Slovēnijas un Latvijas lietām Komisija ir uzsākusi vairākas lietas, kas skar nacionālo telesakaru regulatoru neatkarību (Slovākija, Rumānija) vai faktisku strukturālu nošķiršanu (Lietuva, Rumānija). Šīs lietas pašlaik izskata.