Par Latvijas trim zvaigznēm virs Ģedimina stabiem

Dažas mazāk zināmas lappuses aizejošā gadu simteņa vēsturē

Savulaik latviešus trimdā pulcēja un vienoja sapnis par priecīgu un jūsmas pilnu mājupbraukšanu, kad dzimtene atkal būs brīva. Rakstnieks Teodors Zeltiņš par to pat ir uzrakstījis romānu.

Nu jau aizritējis ne viens vien gads, kopš Latvija atguvusi neatkarību, bet trimdas lielā atgriešanās tā arī nav notikusi. Nav tik vienkārši. Šķiet, tikpat sarežģīts ir arī svešumā radīto garīgo vērtību mājupceļš. Arvien vēl Latvijā plašāka sabiedrība nav iepazinusi pat latviešu trimdinieku ievērojamāko rakstnieku būtiskas grāmatas, nemaz nerunājot par citu kultūras un zinātnes laukā strādājošo veikumu.

Viena no mazzināmām lappusēm aizejošā gadusimta vēsturē ir Latviešu lietuviešu vienības darbība trimdā skolotāja un vēsturnieka Jūlija Brača (21.5.1909.—13.5.1984.) vadībā. Cik var spriest no dokumentiem, biedrība "Latviešu lietuviešu vienība trimdā" vienkop ir pulcējusi pat vairākus tūkstošus biedru, tai bijušas nodaļas ne tikai Vācijā, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un citās latviešu un lietuviešu trimdinieku mītnes zemēs.

Pēc Jūlija Brača nāves un Latvijas neatkarības atgūšanas viņa dzīvesbiedre Džilda daļu no Latviešu lietuviešu vienības vadītāja arhīva atgādāja uz Latviju, kur tas nonāca Jūlija Brača kādreizējā skolnieka Valentīna Silamiķeļa rīcībā. Nu ar daļu no šīs bagātības ir iespēja iepazīties arī "Latvijas Vēstneša" lasītājiem, tiekoties ar dzejnieku un tulkotāju Emilu Skujenieku un iepazīstot viņa darbību biedrībā "Latviešu lietuviešu vienība", izlasot Jūlija Brača domas, arī kādu viņa vēstuli.

Kas īpaši saista šajās laika liecībās? Ticība dzimtenes brīvībai. Tās tuvināšana ar darbu un vārdu. Pat tad, kad tas it kā nav iespējams. 1945. gadā iespiestajā Emila Skujenieka dzejolī latviešu garumzīmes aizstātas ar vācu "umlautiem", bet š un č rakstīts atkal ar čupu burtiem kā pirms Pirmā pasaules kara. It kā dzīve ir atsviesta atpakaļ pagātnē. Taču tas tikai uz īsu laiku. Saturs ir vērsts uz nākotni. Un savējie sapratīs arī dīvainākā rakstībā paustas ilgas un cerības.

Var jau būt, ka arī pirms pusgadsimta izlolotais projekts par latviešu un lietuviešu kopīgu valsti ar galvaspilsētu Šauļos dažam mūsdienās var likties naivu sapņu pils. Bet no tās un citām kopus darbībām izauga trimdas baltiešu vienotība, kas neapšaubāmi palīdzēja šķobīt un graut izkurtējušās padomju impērijas pamatus.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors