Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Svinēsim latviešu un lietuviešu vienības dienu 28. novembri!. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.01.1999., Nr. 5/6 (1465/1466) https://vestnesis.lv/ta/id/20700

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par lauksaimniecības tirgus veicināšanu

Vēl šajā numurā

08.01.1999., Nr. 5/6 (1465/1466)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Svinēsim latviešu un lietuviešu vienības dienu 28. novembri!

LLV aicina savas nodaļas, kā arī latviešu un lietuviešu apmetnes visā pasaulē 28.novembri veltīt latviešu un lietuviešu vienības daudzināšanai. LLV nolūks ir padarīt 28.novembri par pastāvīgu svinamo dienu, veltītu aistu vienības idejai.

Kas ir 28. novembris? — Ir jāatceras vēsture.

1561.gada 28.novembrī Viļņā starp Livonijas un Lietuvas pārstāvjiem tika noslēgts "Padošanās līgums" par vācu padošanos Lietuvas un Polijas valdniekam Sigismundam Augustam. Šī līguma rezultātā tika likvidēts Vācu ordenis un Rīgas archibīskapa valsts. Livonija tika apvienota ar Lietuvu.

Neaizmirsīsim, ka vācu krustneši bija tie, kas 13.gs. uzcēla robežu starp Latviju un Lietuvu. Prūši, kurši un zemgalieši tika nomākti sīvās cīņās. Latvieši tika uzveikti ar viltu. Lietuvieši un zemaiši, dzīvodami Aistijas vidienē, paspēja vienoties valstī un rast sabiedrotos slāvu tautās. Tā Lietuvas valsts kļuva aistu nācijas brīvības cietoksnis un pretestības cīņas vadītāja. No šīs cīņas iznākuma bija atkarīga mūsu tautas pastāvēšana. Ja vācu krustneši būtu ieka®ojuši visu Baltijas piekrasti no Vislas līdz Somu jū®as līcim, tad šeit būtu iespējama vienlaidu vācu valsts, ku®ai būtu arī tiešs sauszemes sakars ar Vāciju. Tādos apstākļos aistu un igauņu tautas būtu pārvācotas, tāpat kā tas notika ar atsevišķo prūšu cilti. Lietuvju ģeniālie valdnieki Lietuvas lielvalstī radīja nesalaužamu vairogu pret krustnešu plūdiem. 1410.gadā mūžīgi piemināmā Tanennbergas kaujā vācu bruņinieki tika iznīcinoši sakauti, un no tā laika sākās atplūdi. Vispirms krita ordenis Prūsijā zem Polijas varas, un tad pienāca gals ordenim Livonijā 1561.gada 28.novembrī.

Krusta ka®u laikos Lietuvai nebija izdevies atbrīvot Latviju un Prūsiju no vācu varas, bet šis mērķis attiecībā uz Latviju tika sasniegts ar 28.novemb®a līgumu. 28.novembris tātad ir Latvijas un Lietuvas apvienošanas diena senatnē. Tā 28. novembris ir Krusta ka®u patiesais noslēgums. Krusta ka®i beidzās ar mūsu tautas nacionālo uzvaru un saskaldīto zemju apvienošanu vienā valstī. Ko nesasniedza Mindaugs 13.gadsimtā, to panāca Sigismunds Augusts 16. gadsimtā.

Vērtējot laikmeta notikumus, kas sekoja 28.novembrim, nav jāaizmirst tā laika vispārīgie aptākļi. 16.gadsimtā arī Lieuvā nodibinājās dzimtniecība. Lietuviešu aristokrātija atrāvās tautiskajām tradīcijām un internacionalizējās. Tādēļ arī saprotams, ka panāktā latviešu un lietuviešu zemju politiskā vienība neradīja nozīmīgu tuvināšanos kultūras ziņā, kas ļautu atdzimt aistu tautas garam un nolīdzināties svešu tautu radītām plaisām. Tomēr mums ir šī laikmeta spilgti piemēri, ka lietuviešu valdošā sabiedrība gan apzinājās apvienošanas notikuma vēsturiski nacionālo nozīmi. Lietuviešu krietnāko patriotu mērķis bija pēc iespējas satricināt vācu radīto sociālo iekārtu un atņemt vāciešiem arī garīgo virskundzību Livonijā. Nikolaja Radzivila un Jāņa Chodkēviča vārdi paliks neaizmirstami arī Latvijas vēsturē. Jāņa Chodkēviča vapenis — baltais pūķis sarkanā laukā — tagad grezno Latvijas valsts ģērboni.

Kaut arī divus gadsimtus ilgajā vienības laikmetā netika sasniegta kultūras vienība, tad politiskā apvienošanās paglāba latviešu tautu vēl šos divus gadsimteņus no krievu jūga. Jaunā krievu lielvalsts Maskava, nokratījusi tatāru jūgu, tiecās pēc Baltijas jū®as piekrastes. Idejiski, morāliski un politiski irstošā vācu vara Livonijā nespēja krieviem šo ceļu aizkrustot. Jānis Briesmīgais 1558.gadā stājās pie šīs zemes ieka®ošanas. Krieviem par laupījumu krita pilis un pilsētas. Iedzīvotāji tika spīdzināti tāpat kā baigajā 1940./41. gadā un aizvesti kā 14.jūnijā 1941.gadā.

Ar 28. novemb®a līgumu iegūtās tiesības Lietuvai nācās aizstāvēt ar varu un Livoniju izcīnīt no Maskavas ar ieročiem rokā. Tikai ar visas Lietuvas un Polijas apvienotiem spēkiem Stefana Batorija militārais un valstsvīra talants spēja uzveikt Jāni Briesmīgo un atvairīt to no Baltijas piekrastes. Varenais, varmācīgais un augstprātīgais Maskavas despots Zapoljes mierā 1582.gadā tika piespiests atsacīties no Livonijas un divus gadus vēlāk dziļā sarūgtinājumā mira. Krievu baigais slogs bija novērsts no Latvijas līdz pat 18.gadsimtam. Krievija sasniedza varu pār visu Baltiju tikai ar apvienotās Polijas — Lietuvas valsts krišanu 1795.gadā, un otrreiz tai izdevās to panākt tagad mūsu acu priekšā.

Bet apvienošanās nozīme mazāka nebija arī Lietuvai. Ir viegli saprotams, ko nozīmētu Krievijas izplešanās Lietuvas ziemeļos līdz pat Palangai. Livonija sedza Lietuvas robežas. Tā Lietuvai radās iespēja sekmīgi cīnīties tālāk un aiznest savu brīvības lāpu līdz pat 19. gadsimteņa slieksnim.

Savu brīvību Baltijas tautas var uzturēt tikai kopīgiem spēkiem. To vēsture ir mācījusi. Vēstures mācība ir jāievēro, ja negribam izzust tautu sabiedrībā. Vissvarīgākā mums ir latviešu un lietuviešu vienība, jo tai ir aistu nacionālais pamats. Šī pamata atjaunošanā atve®as plašs kultūras darba lauks. Visos kontinentos brīvajā pasaulē kopīgos Baltijas tautu pulcēšanās centros liksim nākotnes stū®akmeņus un centīsimies panākt aizkavēto ar kareivisku dedzību — savas tautas lielo tradīciju cienīgi.

No LLV informācijas biļetena

"Aistija", 1949.g. 15.nov.

Redaktors Emils Skujenieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!