Galvas pilsēta kaut kur starp Jonišķiem un Lielvircavu

Rakstam pievienotā karte ar Šauļiem kā iespējamo Aizstijas galvaspilsētu. Ar nepārtauktu līniju kartē iezīmēti esošie dzelzceļi, bet ar raustītu — būvējamie

Laikrakstā "Laiks" š.g. 23.maija numurā ievietots raksts "Galvas pilsēta kaut kur starp Jonišķiem un Lielvircavu". Rakstā atstāstītas lietuviešu un igauņu politiķu un sabiedrisko darbinieku domas Baltijas valstu federācijas jautājumā. No lietuviešu puses izteiktas šaubas, vai visu triju Baltijas tautu federācija būšot iespējama, jo igauņi orientējoties uz savu brāļu tautu — somiem. Tādēļ esot laikus jāapsver arī cita versija — tikai Lietuvas un Latvijas federācija. Šai gadījumā rodoties jautājums par kopējo galvas pilsētu. Kāds izteicies, ka jādibinot pēc ASV (un Austrālijas — red.) parauga jauna galvas pilsēta kaut kur pie Latvijas un Lietuvas robežas.

Sakarā ar minētām pārrunām presē jāatgriežas pie jau dzimtenē LLV aktīvo darbinieku izteiktām domām un izstrādātiem metiem latviešu un lietuviešu kopējā galvas pilsētas jautājumā.

Vienotā Latvija un Lietuva būtu ne internacionāla, bet nacionāla valsts, jo latvieši un lietuvieši ir brāļu tautas ar kopēju vēsturi un kopējiem nacionālās kultūras pamatiem. Vienotā valsts kāpinātu mūsu nacionālo apziņu un nacionālos spēkus. Moderns paraugs mūsu acupriekšā ir Jugoslavija, kurā apvienotas trīs radniecīgas slāvu tautas. Vienotai Aistijai, protams, būtu jāmeklē arī galvas pilsēta. Nav divu domu, ka celt pilnīgi jaunu pilsētu līdzenā vietā "starp Jonišķiem un Lielvircavu" un tad pārkārtot visu vēsturiski izaugušo satiksmes ceļu tīklu nebūtu prāta darbs. Galvas pilsēta jāizvēlas kādā no kopējai robežai vistuvāk esošajiem jau pastāvošajiem centriem. Robežai tuvākās pilsētas ir Liepāja un Klaipēda, Jelgava un Šauļi, mazāki centri Mažeiķi, Bauska, Birži. Daugavpili nevaram ņemt vērā tās tuvuma dēļ austrumu robežai. Apsverot katru no minētajām pilsētām atsevišķi, mūsu uzmanību vispirmā kārtā saista Šauļi aiz sekojošiem svarīgiem iemesliem: 1) Šauļi atrodas tieši pusceļā uz satiksmes ass Rīga—Jelgava— Šauļi—Kauņa—Viļņa. 2) Šauļi ir vislielākais dzelzceļu mezgls visā Baltijas valstu teritorijā. Šauļus krusto sekojošas starptautiskās satiksmes maģistrāles: a) Berlīne—Šauļi—Rīga—Tallina—Helsinki, b) Varšava—Kauņa—Šauļi—Rīga—Tallina—Helsinki, c) Berlīne—Šauļi—Rīga—Pēterpils, d) Berlīne—Šauļi—Rīga—Maskava. No Šauļiem kā izejas punkta viegli pārkārtot visas iekšzemes dzelzceļu satiksmes līnijas. Šauļi guļ ne vien uz Rīgas—Viļņas ass, bet arī uz Klaipēdas—Daugavpils ass. Ja rada savienojumus Birži—Krustpils un Mažeiķi—Skrunda—Kuldīga, rodas tālsatiksmes līnijas Šauļi—Ventspils, Šauļi—Gulbene, Šauļi—Abrene, Šauļi—Zilupe. No Šauļiem kā izejas punkta iespējama iekšzemes dzelzceļa satiksme 18 virzienos. 3) Šauļi atrodas Latvijas un Lietuvas kopējā areāla viduspunktam (Panevēža) vistuvāk. 4) Izveidojot Šauļos kopējo galvas pilsētu, arī visas Lietuvas gravitācijas centrs pārvietosies ziemeļu virzienā tuvāk Latvijas robežai. Vēsturisku apstākļu dēļ tagad Viļņa un Kauņa atrodas divreiz tālāk no Latvijas robežas nekā Rīga no Lietuvas robežas. Tagad Latvija un Lietuva ģeopolitiski viena otrai ir "pagriezušas muguras" un ceļi gravitē tieši pretējā virzienā. Šauļiem izaugot par lielpilsētu, šis stāvoklis mainīsies. 5) No aistu vienības idejas viedokļa ir labi, ka kopējā galvas pilsēta atrodas Žemaitijā. Žemaiši ir aistu cilts, kas visilgāk aizstāvēja nacionālo neatkarību. Žemaiši atradās senās Aistijas centrā. Šauļi jaunākos laikos bija Žemaitijas galvas pilsēta. Šauļu tuvumā ir notikusi arī slavenā Saules kauja, kurā žemaiši un zemgalieši uzvarēja krustnešus.

Šauļi būtu kopējā galvas pilsēta, Rīga paliktu arī uz priekšu Latvijas galvas pilsēta un Viļņa — Lietuvas galvas pilsēta. Viļņai kā aistu nācijas vēsturiskās pagātnes simbolam, kā sešsimtgadīgajai galvas pilsētai ar iespaidīgiem vēstures un mākslas pieminekļiem un ar izcili skaisto apkārtni būtu piešķiramas arī uz priekšu sevišķas reprezentācijas funkcijas, Jelgavas vēlreiz atjaunojamā pilī varētu iekārtot Aistijas valsts prezidenta vasaras rezidenci. Rīgas kā visas Aistijas lielākās un plašuma un ģeogrāfiskās novietnes ziņā reprezentatīvākās pilsētas nozīme apvienotajā valstī tikai pieaugs, jo tās aizmugure būs lielāka.

Šauļu pilsēta savā tagadējā stāvoklī galvas pilsētas uzdevumiem, protams, nav piemērota. Tā pilnīgi pārveidojama, ceļot valdības ēkas un kultūras iestādes. Veidojami plaši bulvāri un laukumi, ceļami latviešu un lietuviešu valstsvīru un kultūras darbinieku pieminekļi. Reprezentatīvi pārveidojama visa apkārtne līdz Rekīvas ezeram un Ventas lejai.

Lūdzu, aplūkojiet karti, kā izveidojams Latvijas un Lietuvas kopējais dzelzceļu tīkls! Kauņa savienojama ar Daugavpili, Rīga ar Klaipēdu. Tādi savienojumi iespējami arī citās vietās, sabiezinot dzelzceļu tīklu un savienojot abus kompleksus vienā organismā, tādējādi saistot saimniecību un tuvinot tautas masas.

Ja apvienojas visas trīs Baltijas valstis, tad dabiskais centrs iznāk Rīga. Bet vēl varētu notikt, ka Baltijas valstu grupai sakarā ar politisko notikumu attīstību vēl pievienojas Prūsija. Tādā gadījumā jo sevišķi izceļas Klaipēdas nozīme. Labi, ka visas iespējas ir laikus izprojektētas un izdiskutētas.

Mag.phil. Kārlis Draviņš konstatējis vecāko latviešu un lietuviešu valodas salīdzināmo vārdnīcu un sarakstījis par to apcerējumu "Dr.jur. Christian Friedrich Temler und sein vergleichendes Wörterbuch der lettischen Sprache", ko izdevusi Lundas universitāte Zviedrijā.

No Latviešu lietuviešu vienības informācijas izdevuma "Aistija" 1953.gada 28.jūlijā