Eiropas Komisija: Par Eiropas kultūras galvaspilsētu 25.gadadienu
Eiropas Komisija 23. un 24.martā atzīmē Eiropas kultūras galvaspilsētu 25.gadadienu, rīkojot konferenci un izstādi Briselē, kurā piedalās vairāk nekā 400 pārstāvju no bijušajām, tagadējām un nākamajām kultūras galvaspilsētām, kā arī daudzi citi kultūras darbinieki. Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un komisāre Andrulla Vasiliu atklāja šo pasākumu kopā ar Eiropas Parlamenta Kultūras komitejas priekšsēdētāju Dorisu Paku. Konferences mērķis ir dalīties pieredzē un labā praksē, kā arī novērtēt Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta panākumus kopš tās sākšanas 1985.gadā.
Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu teica: “Šī iniciatīva skaidri atspoguļo ES apņemšanos veicināt kultūras daudzveidību un to, kā kultūra Eiropā var vienot cilvēkus. Gribu pateikties visām pilsētām, kuras, attiecīgajā gadā būdamas kultūras galvaspilsētas, ir izvirzījušas Eiropu priekšplānā, un arī nākamos 25 gadus vēlu sekmes visām Eiropas kultūras galvaspilsētām.”
Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrulla Vasiliu piebilda: “25.gadadiena būs iespēja pārdomāt Eiropas kultūras galvaspilsētu lieliskos panākumus, veicinot radošumu, darbvietu izveidi, sociālo iekļaušanu, atjaunošanu un tūrismu. Šis ir viens no visatzītākajiem kultūras pasākumiem Eiropā, un esmu pārliecināta, ka tas turpināsies vēl 25 gadus, lai parādītu labāko, ko var piedāvāt Eiropa.”
Pirmā konferences diena tiks veltīta oficiālām svinībām, kā arī viedokļu apmaiņai starp bijušajām, esošajām un nākamajām kultūras galvaspilsētām. Otrajā dienā tiks aplūkoti stratēģiskāki aspekti, iniciatīvas ietekme un mantojums.
Kopš 1985.gada, kad Atēnas kļuva par pirmo Eiropas kultūras galvaspilsētu, vairāk nekā 40 pilsētu visā Eiropā ir saņēmušas šo titulu. Šogad kultūras galvaspilsētas ir Rūras Esene (Vācija), Pēča (Ungārija) un Stambula (Turcija).
Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta galvenie mērķi ir šādi:
• uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību;
• sekmēt Eiropas pilsoņu savstarpēju sapratni;
• stiprināt piederības sajūtu vienai Eiropai, liekot apzināties kopējas Eiropas saknes un kopējus mērķus nākotnē.
Turklāt Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva ir vienreizīga iespēja ilgtermiņā atjaunot pilsētas, uzlabojot to kultūras dzīvi un radošo nozaru dzīvotspēju, kā arī pārveidojot šo pilsētu tēlu.
Ideju par Eiropas kultūras galvaspilsētu radīja bijusī Grieķijas kultūras ministre un leģendārā aktrise Melina Merkuri kopā ar kolēģi Francijā Džeku Langu.
Eiropas kultūras galvaspilsētas. 1985.–2011.gads
1985 |
Atēnas (Grieķija) |
1986 |
Florence (Itālija) |
1987 |
Amsterdama (Nīderlande) |
1988 |
Berlīne (Vācija) |
1989 |
Parīze (Francija) |
1990 |
Glāzgova (Apvienotā Karaliste) |
1991 |
Dublina (Īrija) |
1992 |
Madride (Spānija) |
1993 |
Antverpene (Beļģija) |
1994 |
Lisabona (Portugāle) |
1995 |
Luksemburga (Luksemburga) |
1996 |
Kopenhāgena (Dānija) |
1997 |
Saloniki (Grieķija) |
1998 |
Stokholma (Zviedrija) |
1999 |
Veimāra (Vācija) |
2000 |
Bergena (Norvēģija), |
2001 |
Roterdama
(Nīderlande), |
2002 |
Brige (Beļģija), |
2003 |
Grāca (Austrija) |
2004 |
Dženova (Itālija), |
2005 |
Korka (Īrija) |
2006 |
Patrasa (Grieķija) |
2007 |
Sibiu (Rumānija), |
2008 |
Liverpūle (Apvienotā
Karaliste), |
2009 |
Viļņa (Lietuva), |
2010 |
Stambula (Turcija), |
2011 |
Turku (Somija), |
2010 |
Gimaraiša (Portugāle), |
2011 |
Marseļa (Francija), |
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa