Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgums
Latvijas Republikas valdība un Ukrainas Ministru kabinets,
Turpmāk tekstā sauktas par “Līgumslēdzējām Pusēm”,
ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās ilglaicīgās ekonomiskās attiecības,
vēloties atbalstīt un stiprināt ekonomisko, rūpniecisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību,
VADOTIES pēc vienlīdzības, abpusējo interešu un starptautisko līgumu principiem,
APZINOTIES, ka 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti,
Vienojās par sekojošo:
1. pants
Līgumslēdzējas Puses attīstīs, stiprinās un dažādos ekonomisko, rūpniecisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību uz abpusēji izdevīgiem pamatiem savstarpējo interešu jomās.
2. pants
Ņemot vērā sasniegto ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līmeni, Līgumslēdzējas Puses vienojās, ka labvēlīgas iespējas ilglaicīgai sadarbībai pastāv it īpaši sekojošās jomās:
— vieglā rūpniecība;
— transports, ieskaitot transportlīdzekļus;
— enerģētika;
— veselības aprūpe un farmācijas nozare;
— ķīmiskā un naftas ķīmiskā rūpniecība;
— dabas gāzes nozare;
— kokapstrādes rūpniecība, ieskaitot celulozes un papīra rūpniecību;
— elektriskās iekārtas un ierīces;
— elektronika un elektriskās mašīnas;
— metalurģija un metālapstrādes rūpniecība;
— rūpnieciskās iekārtas;
— lauksaimniecības un mežsaimniecības iekārtas;
— pārtikas nozares iekārtas, ieskaitot iekārtas pārtikas pārstrādes rūpniecībai;
— vidi aizsargājošā mašīnbūve;
— ieguves rūpniecība;
— būvmateriālu un celtniecības iekārtu ražošana;
— elektrostaciju modernizācija un rekonstrukcija, ieskaitot energoapgādes sistēmas;
— gāzes un naftas cauruļvadu attīstība un rekonstrukcija, ieskaitot sadarbību jaunu atradņu izpētē un to apgādē ar iekārtām;
— sadarbība rūpnieciskās un civilās būvniecības jomā;
— izglītība un ekspertu apmācība dažādās rūpniecības nozarēs;
— sadarbība statistikas jomā.
3. pants
Ar mērķi realizēt šī Līguma 1. pantā noteiktos uzdevumus, tiek nodibināta Starpvaldību komisija ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (turpmāk — Starpvaldību komisija). Starpvaldību komisija tiek sastādīta no atbilstošo valsts izstāžu pārstāvjiem. Starpvaldību komisija var uzaicināt uzņēmēju aprindas piedalīties tās darbā.
4. pants
Starpvaldību komisija sanāk pēc nepieciešamības, bet vismaz reizi divos gados pēc kārtas Latvijas Republikā un Ukrainā. Starpvaldību komisija vienojas par savu darbības grafiku.
5. pants
1. Starpvaldību komisijas uzdevumi ir sekojoši:
a) apspriest ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības programmas abpusējo interešu jomās;
b) veicināt nepieciešamo apstākļu radīšanu kredītu un finansiāla nodrošinājuma saņemšanai ekonomiskajai, rūpnieciskajai, zinātniskajai un tehniskajai sadarbībai;
c) veicināt sadarbību starp maziem un vidējiem uzņēmumiem;
d) veicināt atbilstošo apstākļu radīšanu abu valstu uzņēmēju dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos Līgumslēdzēju Pušu teritorijā;
e) sadarboties videi nekaitīgu infrastruktūras sistēmu jomā, proti, sekojošās nozarēs:
— enerģētikas mašīnbūve;
— ceļu un dzelzceļu tīkli;
— jūras un upju transports;
— gaisa transports;
— telekomunikācijas;
— rūpniecības un saimniecības atkritumu savākšana un iznīcināšana;
— meliorācija;
— ūdens saimniecība;
f) sniegt priekšlikumus par vides aizsardzību un drošību un patērētāju aizsardzību;
g) sniegt priekšlikumus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un stabilu elektroenerģijas, naftas un gāzes apgādi, kā arī potenciālu investoru piesaisti, īpašu uzmanību pievēršot elektroenerģijas lietošanai un pārvadei, gāzes un naftas produktu transportēšanai;
h) sniegt priekšlikumus un veikt pasākumus ar mērķi palielināt atomelektrostaciju drošības līmeni saskaņā ar starptautiski atzītiem atomdrošības standartiem;
i) salīdzināt Līgumslēdzēju Pušu statistiku.
2. Starpvaldību komisija veicinās kooperatīvu attiecību un citu rūpnieciskās sadarbības formu attīstību.
3. Starpvaldību komisija sniegs rekomendācijas par izmaiņām un papildinājumiem šajā Līgumā.
6. pants
Šis Līgums nemazina saistības, kas izriet no Latvijas dalības Eiropas Savienībā. Šī Līguma nosacījumi nevar tikt minēti vai iztulkoti tādā veidā, lai padarītu par spēkā neesošām vai citādi ietekmētu saistības, kas izriet no Partnerattiecību un sadarbības līguma vai citiem līgumiem starp Ukrainu un Eiropas Savienību.
7. pants
Šī Līguma nosacījumi var tikt mainīti vai papildināti ar Līgumslēdzēju Pušu abpusēju piekrišanu. Tādas izmaiņas un papildinājumi tiks noformēti papildus Protokolu veidā, kas veidos šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.
8. pants
1. Šis Līgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, pēc dienas, kad Līgumslēdzējas Puses paziņos viena otrai, ka ir izpildītas šim mērķim nepieciešamas iekšējās juridiskās prasības.
2. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanos, spēku zaudē 1995. gada 24. maijā Rīgā parakstītās Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības vienošanās par Latvijas – Ukrainas starpvaldību komisijas izveidošanu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumos.
9. pants
Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Jebkura Līgumslēdzēja Puse drīkst pārtraukt šī Līguma darbību, iesniedzot attiecīgu rakstveida paziņojumu otrai Pusei. Šajā gadījumā Līguma darbība izbeidzas tā sestā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad otra Puse saņēmusi šādu rakstveida paziņojumu.
Parakstīts Rīgā, 2004. gada 5. oktobrī divos oriģināleksemplāros, latviešu, ukraiņu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Domstarpību gadījumā par pamatu tiek ņemts šī Līguma teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas |
Ukrainas Ministru |
valdības vārdā |
kabineta vārdā |
A.Šlesers, |
K.Grišenko, |
Latvijas Republikas |
Ukrainas |
Ministru prezidenta biedrs |
Ārlietu ministrs |