Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 23.martā

MK: Par kārtību, kādā ministrijas informē sabiedrību par valdībā izskatāmajiem projektiem un pieņemtajiem lēmumiem

23.martā Ministru kabinets (MK) akceptēja Valsts kancelejas izstrādāto instrukciju “Kārtība, kādā ministrija sagatavo, noformē un izplata informāciju sabiedrībai par Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā un Ministru kabineta sēdē izskatāmajiem projektiem un pieņemtajiem lēmumiem”.

Līdz šim praksē darbojās 2006.gadā apstiprinātā kārtība, taču jaunas instrukcijas izdošanas nepieciešamību noteica no jauna izdotais Ministru kabineta kārtības rullis, tādējādi instrukcijā juridiski precizēti vairāki termini. Instrukcija reglamentē ministriju rakstiski izplatītās informācijas (preses relīzes) sabiedrībai par valsts sekretāru sanāksmēs un Ministru kabineta komitejas sēdēs izskatāmajiem projektiem, kā arī Ministru kabineta sēdēs pieņemtajiem lēmumiem.

Informāciju sabiedrībai ministrijas izplata ar masu plašsaziņas līdzekļu starpniecību, ievietojot to ministriju mājaslapās internetā, kā arī nosūtot atsevišķiem indivīdiem individuāli.

Rakstiski izplatītajā informācijā (preses relīze) par ministrijas sagatavotajiem projektiem tiek pausts: ministrijas oficiālais viedoklis par valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem vai izskatītajiem jautājumiem; Ministru kabineta oficiālais viedoklis par Ministru kabineta komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs pieņemtajiem lēmumiem.

Attiecīgi kārtību, kādā tiek sagatavoti mutiskie paziņojumi, to saskaņošanu un izplatīšanu nosaka katra ministrija atsevišķi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas pieejamību, atklātību un izplatīšanu. Informāciju sagatavo, ievērojot normatīvo aktu prasības informācijas atklātības un valsts noslēpuma aizsardzības jomā.

Instrukcija nosaka, ka ministrija nodrošina savlaicīgu informācijas izplatīšanu un ka visi fakti, kas iekļauti informācijā, ir patiesi, objektīvi un skaidri saprotami un atspoguļo tiesību akta projektā, tā anotācijā, informatīvajā ziņojumā, attīstības plānošanas dokumentā pausto informāciju, kā arī valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē nolemto.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepciju

Diskutējot par Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajiem risinājuma variantiem naftas produktu rezervju turpmākai uzturēšanai un nodrošināšanai krīzes apstākļos, Ministru kabinets (MK) 23.martā nolēma, ka turpmāk naftas rezervju uzturēšanu nodrošinās valsts Ekonomikas ministrijas personā.

Līdz šim naftas rezervju uzturēšanu 36 iekšējām patēriņa dienām nodrošināja komersanti, bet 54 dienas – valsts. Komersanti un nozares asociāciju pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka pastāvošā naftas rezervju uzturēšanas kārtība ir dārga un rada papildus birokrātisko slogu uzņēmējiem. Lai padarītu naftas rezervju izveidošanas un uzturēšanas kārtību efektīvāku, Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunu Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepciju.

23.martā MK sēdē tika nolemts, ka valsts EM personā no 1.septembra sāks pildīt naftas rezervju uzturēšanas iestādes – Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras – funkcijas, kas katru gadu līdz 1.jūnijam izsludinās atklātus konkursus katrai naftas produktu kategorijai par rezervju pakalpojuma un rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu 90 patēriņa dienām. Valsts mēroga enerģētiskās krīzes situācijā valsts pirks no komersantiem šos naftas produktus par fiksētu pirmskrīzes vai arī noteiktu cenu.

Paredzēts, ka ne vairāk kā 75% no nepieciešamā rezervju apjoma varēs uzglabāt Eiropas Savienības (ES) teritorijā, savukārt vismaz 25% obligāti būs jāuzglabā Latvijas teritorijā. Ja konkursa rezultātā cenu piedāvājums rezervju uzglabāšanai Latvijas teritorijā būs zemāks vai vienāds kā ES, uzglabāšanas apjoms netiek ierobežots un Latvijā varēs uzglabāt līdz pat 100% no nepieciešamā rezervju apjoma.

Vairums ES dalībvalstu naftas rezervju uzglabāšanas pienākums tiek dalīts starp valsti un komersantiem. Tā kā šobrīd kā efektīvāko risinājumu Latvijai valdība nolēmusi šo pienākumu uzlikt tikai valstij, komersantiem no 1.septembra tiek ieviesta naftas rezervju valsts nodeva par rezervju pakalpojuma izveidei nepieciešamo daudzumu – 90 dienām un no iekasētiem līdzekļiem valsts administrēs naftas rezervju uzturēšanas pakalpojumu iegādi visam nepieciešamajam rezervju apjomam. Kritērijs naftas produktu rezervju apjoma noteikšanai ir kopējais naftas produktu patēriņš valstī iepriekšējā kalendārajā gadā.

Jaunā naftas rezervju uzturēšanas kārtība mazinās administratīvo slogu komersantiem, pilnībā atceļot faktiski uzglabājamo rezervju daļu 36 dienu patēriņam.

Kritērijs nodevas apmēra noteikšanai ikvienam komersantam ir tā realizētais degvielas apjoms litros iepriekšējā kalendārajā mēnesī.

Nodevas maksājums paredzēts ikmēneša maksājuma veidā par iepriekšējā mēnesī realizēto naftas produktu apjomu. Paredzēts, ka nodevas likme būs līdz 0,01 latam par katru komersanta iepriekšējā mēnesī pārdoto degvielas litru un tā būs jāmaksā tiem komersantiem, kas jau šobrīd veido naftas produktu rezerves (akcīzes preču noliktavas turētāji, degvielas vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, komersanti, kuri degvielu Latvijas Republikas teritorijā ieved savam patēriņam u.c. saskaņā ar spēkā esošiem 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.541).

Koncepcijas izstrādes un saskaņošanas laikā ar piedāvāto risinājumu tika iepazīstināta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, degvielas tirgus komersanti un sociālie partneri – Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Degvielas ražotāju savienība. Visi diskusijās iesaistītie dalībnieki atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu.

EM: Par garantiju sniegšanu uzņēmējiem izejvielu iegādei

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pauž gandarījumu par valdības atbalstu jaunam valsts atbalsta instrumentam uzņēmējiem – garantijām komersantiem par bankas galvojumu, kas piešķirts ar mērķi nodrošināt izejvielu iegādi. Tas veicinās Latvijas komersantu konkurētspēju, jaunu tirgu apgūšanu un nostiprināšanos jau esošajos tirgos. Jaunās garantijas būs pieejamas pēc tam, kad to ieviešanai būs saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas.

Valdība 23.martā atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu ļaut Latvijas Garantiju aģentūrai sniegt komersantiem garantijas par bankas galvojumu, kas piešķirts ar mērķi nodrošināt izejvielu iegādi ražošanas veicināšanai.

“Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši uz to, ka izejvielu piegādātāji pieprasa veikt 100% priekšapmaksu par piegādājamo produkciju. Lai risinātu šo problēmu, Latvijas Garantiju aģentūrā tiks izveidots jauns atbalsta instruments uzņēmējiem – garantijas, kas darbosies kā nodrošinājums kredītbanku izsniegtajām garantijām izejvielu iegādei ražošanas procesa nodrošināšanai. Šīs garantijas būs pieejamas pēc tam, kad to ieviešanai būs saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas,” uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Apstiprinātie grozījumi 2009.gada 24.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.269 “Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai” paredz, ka komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas iegādājas izejvielas ražošanas procesa nodrošināšanai, varēs saņemt Latvijas Garantiju aģentūras garantiju par bankas izsniegtu galvojumu, garantijas termiņam nepārsniedzot trīs gadus.

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” jau kopš 2009.gada aprīļa izsniedz garantijas par šādiem finanšu pakalpojumiem – aizdevums investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevums, finanšu līzings, faktorings –, tādējādi nodrošinot pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas komersantu novērtē kā pārāk riskantu.

Garantijas kredītiem izejvielu iegādei būs pieejamas un attiecīgie grozījumi Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju atbilstoši 2009.gada 22.janvāra Komisijas paziņojumam “Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos”.

EM: Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu

Lai veicinātu komersantu eksporta konkurētspēju, sniedzot eksporta atbalsta pakalpojumus, kā arī sekmētu ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.–2011.gadam”. Plāns 23.martā tika apstiprināts arī Ministru kabinetā, uzdodot EM regulāri uzraudzīt tā izpildi.

Eksporta iespēju paplašināšana ir galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes un atveseļošanās stimuls, tāpēc valsts uzdevums ir ar visiem pieejamiem resursiem celt eksporta nozaru konkurētspēju ārējos tirgos. Tāpēc šā gada plānā uzsvars likts uz komersantu eksporta konkurētspējas celšanu, atbalstot jaunu produktu izstrādi un ieviešanu tirgū, augstas pievienotās vērtība produktu ražošanu un darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu.

2009.gadā preču eksports no kopējā apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma sastādīja 54%. Tā kā Latvijas iekšējais pieprasījums izdevumu samazinājuma un nodokļu likmju palielinājuma rezultātā turpinās samazināties, proaktīvi jāsekmē ārējo tirgu apgūšana un eksportētāju skaita pieaugums.

Plānā kopumā iekļauti 82 pasākumi trīs galvenajos rīcības virzienos: eksporta konkurētspējas veicināšana, atbalsta instrumenti un līgumtiesiskais nodrošinājums.

Lai pastiprinātu ekonomiskās aktivitātes fokusu uz segmentiem, kur nav pietiekamas privātā sektora iesaistes, plāns paredz konkrētu finanšu instrumentu pieejamības nodrošināšanu gan rūpniecības, gan lauksaimniecības preču ražotājiem (eksporta kredītu garantijas, ES eksporta kompensācijas un lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantijas, izejvielu garantijas, aizdevumi komersantiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem).

Nozīmīgu atbalstu eksportētājiem sniedz 10 Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs (Vācijā, Polijā, Krievijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Norvēģijā). Izvērtējot pārstāvniecību darbību 2009.gadā, redzams, ka komersanti daudz aktīvāk meklē savas produkcijas noieta tirgus, īpašu interesi izrādot par Skandināvijas valstīm, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju. Plānā ietvertie pasākumi ir orientēti uz komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu, nodrošinot vispusīgu valsts atbalstu, t.sk. diplomātiskajā līmenī.

Tāpat paredzēts paplašināt līgumtiesisko bāzi ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus Eiropas Savienības (Krievija, Ukraina u.c.), tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus eksporta attīstībai.

Pētījumi liecina, ka daudzām Latvijas komercsabiedrībām trūkst nepieciešamo eksporta prasmju un zināšanu par ārvalstu tirgiem. Plāns paredz plašāku informatīvā un konsultatīvā atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz individuālām un praktiskām esošo eksportētāju un eksporta uzsācēju apmācībām.

Plānā ietvertās aktivitātes ir saskaņotas un papildinošas jau spēkā esošiem politikas plānošanas dokumentiem uzņēmējdarbības politikas jomā, kā ES struktūrfondu darbības programmām, kas sniedz būtisku ieguldījumu konkurētspējas uzlabošanā.

Plāna pasākumu īstenošanas uzraudzību veiks Ekonomikas ministrija un līdz 2011.gada 15.februārim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi 2010.gadā.

Par paveikto 2009.gadā

Arī 2009.gadā veikti vairāki pasākumi eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei. Latvijas Eksporta veicināšanas programmā 2005.–2009.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai 2009.gadā tika nodrošināta eksporta veicināšanas institucionālā bāze un tās darbības optimizācija (Latvijas ekonomisko pārstāvniecību atrašanās vietu apvienošana ar Latvijas vēstniecībām), veicināta Latvijas komercsabiedrību ārējā konkurētspēja, sniedzot tiešos atbalsta pasākumus, kā arī sniegts atbalsts Latvijas komersantiem eksporta mārketingā un jaunu tirgu apgūšanā.

Īstermiņa eksporta debitoru apdrošināšanas (eksporta kredītu garantēšanas) sistēmas ieviešana 2009.gadā ir ļāvusi paplašināt komersantu eksporta tirgus (NVS reģions, strauji augošās ekonomikas, eksotiskās valstis), kā arī nostiprināties esošajos eksporta tirgos.

Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un pārstāvniecību sniegtās informācijas, 2009.gadā tika apstrādāti 533 eksporta projekti un to prognozētais apjoms ir 15 miljoni latu.

Tāpat tika identificēti 83 dažādas nozīmes investīciju projekti, kuru prognozētais piesaistīto investīciju apjoms ir 103 miljoni latu.

Kopumā 2009.gadā situācija ārējos tirgos un cenu samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja Latvijas preču eksportu, vienlaikus iekšējā pieprasījuma samazinājums lika Latvijas uzņēmumiem daudz aktīvāk meklēt savas produkcijas noieta tirgus. 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divas reizes ir pieaudzis LIAA sniegtais atbalsts Latvijas komercsabiedrībām potenciālo ārvalstu sadarbības partneru atlasei, kā arī daudz aktīvāk tika organizētas individuālās biznesa vizītes pie potenciālajiem sadarbības partneriem. Tas rezumējās eksportētāju skaita pieaugumā, 2009.gadā sasniedzot 4332 komercsabiedrības, kas ir par 278 vairāk nekā 2008.gadā.

Tāpat 2009.gadā īstenots aktīvāks darbs pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas, noslēdzot divus divpusējos ekonomiskās sadarbības līgumus (ar Tadžikistānu un Armēniju), tādējādi nodrošinot Latvijas komercsabiedrībām labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus un sekmējot eksporta iespējas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

EM: Par mikrouzņēmumu nodokļa likumprojektu paketi

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka valdība 23.martā, atbalstot mikrouzņēmumu nodokļa likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi, no savas puses ir izdarījusi visu, lai iedzīvinātu mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Ministrs uzsver, ka Saeimai ekonomikas ātrākas izaugsmes vārdā minētā mikrouzņēmumu nodokļa likumprojektu pakete būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

“Šodien valdība no savas puses ir izdarījusi visu, lai iedzīvinātu mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Ļoti ceru, ka arī Saeima rīkosies ātri un jau drīzumā šo likumprojektu paketi akceptēs,” uzsver A.Kampars.

Likumprojekts un to pavadošie grozījumi citos likumos ir izstrādāti ar mērķi, lai sekmētu jaunu uzņēmumu un darba vietu radīšanu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likumprojektā noteikts, kādi uzņēmumi atbilst mikrouzņēmuma statusam, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa noteikšanas un maksāšanas kārtība. 

Likumprojekts attiecas gan uz fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, tas ir, individuālo komersantu vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju, gan individuāliem uzņēmējiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ja to dibinātāji un dalībnieki ir fiziskas personas, apgrozījums gada laikā nepārsniedz 70 tūkstošus latu un darbinieku skaits ir ne vairāk kā pieci cilvēki jebkurā brīdī gada laikā.

Likumprojekts paredz vienotu mikrouzņēmumu nodokļa likmi – 20 procenti no apgrozījuma jeb mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Nodoklis ietver: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem. Ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm, tad tas ietver arī mikrouzņēmuma uzņēmuma ienākuma nodokli. Tāpat šis nodoklis ietver mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Tāpat būtiski ir atbalstītie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas nosaka, ka bezdarbnieks, kurš ieguvis mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu kā mikrouzņēmuma īpašnieks, varēs turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs

FM: Par grozījumiem ar nodokļiem saistītos tiesību aktos

23.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti vairāki Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi tiesību aktos par nodokļiem.

Valdība apstiprināja precizēto likumprojektu “Par mikrouzņēmuma nodokli”, kas paredz noteikt mikrouzņēmuma statusu un mikrouzņēmuma nodokļa noteikšanas un maksāšanas kārtību, lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus bez darba palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību.

Tā kā jaunais likumprojekts paredz ar mikrouzņēmumu nodokli aizstāt IIN un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (par mikrouzņēmuma darbinieku gūto ienākumu), kā arī UIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumus, valdība apstiprināja arī precizētos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Tāpat Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi noteikumus par kārtību, kādā, aprēķinot akcīzes nodokli naftas produktiem, nosakāms naftas produktu daudzums litros 15 grādu temperatūrā pēc Celsija. Noteikumu projekts atbilstoši grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” (stāsies spēkā 2010.gada aprīlī) precizē terminu – apstiprināts noliktavas turētājs. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju ir precizētas arī normas, kas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci.

Valdība arī atbalstīja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum. Grozījumi veikti, jo Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, saskaņā ar kuriem ar 2010.gada aprīli Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos tiek pārņemtas Eiropas Padomes direktīvas par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu normas.

Ministru kabineta sēdē apstiprināti noteikumi “Par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu”. Tādējādi tiek precizētas normas, nosakot, ka diplomāti un starptautisko organizāciju pārstāvji, izņemot bruņoto spēku vienības, degvielu varēs iegādāties bez akcīzes nodokļa, ievērojot likuma nosacījumus.

Valdība arī atbalstīja grozījumus noteikumos par spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtību. Noteikumu projekts precizē normas attiecībā uz apstiprināto noliktavas turētāju un denaturētā spirta lietotāju, kā arī normas attiecībā uz akta sastādīšanu par spirta denaturēšanas procesu. Tāpat paredz izslēgt normu attiecībā uz pārskata sniegšanu par saņemto un izlietoto denaturēto spirtu denaturētā spirta lietotājam.

Apstiprināti arī grozījumi noteikumos par kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām. Līdz ar grozījumiem tiks nodrošināta iespēja, ka, sākot ar 2010.gada aprīli, akcīzes nodokļa markas varēs saņemt importētājs, apstiprināts noliktavas turētājs Latvijas Republikā, reģistrēts saņēmējs, īslaicīgi reģistrēts saņēmējs, reģistrēts nosūtītājs un persona, kas saskaņā ar likumu no citas dalībvalsts ieved vai saņem ar akcīzes nodokļa markām marķējamās akcīzes preces.

Tāpat arī apstiprināti grozījumi noteikumos par muitas procedūrām – tranzītu – piemērošanas kārtību. Noteikumu projekta normas attieksies uz pārvadātājiem, kas vēlas iegūt tiesības izmantot TIR (starptautiskais sauszemes transports) procedūru un saņemt TIR karnetes.

Likumprojektus vēl izskatīs un par to pieņemšanu lems Saeimā, savukārt MK noteikumi stāsies spēkā parastajā kārtībā pēc to publicēšanas.

FM: Par nodokļu nomaksas kārtību beznodokļu zonu uzņēmumu pārstāvniecībām

Lai mazinātu iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas par zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju uzņēmumu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā gūto ienākumu un veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, 23. martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, precizējot nodokļu maksāšanas kārtību par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā gūto ienākumu.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai novērstu iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas par tādu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu Latvijā gūto ienākumu, kas savas saimnieciskās darbības vajadzībām Latvijā izmanto pārstāvi, kura darbība atbilst pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm.

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumi nereti veic saimniecisko darbību Latvijā, nereģistrējot nodokļu uzlikšanas vajadzībām pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā un līdz ar to arī nemaksājot nodokļus par Latvijā gūto ienākumu. Latvijā nenomaksāto nodokļu piedziņa no zemu nodokļu vai beznodokļu valstu uzņēmumiem ir gandrīz neiespējama, jo šo uzņēmumu īpašnieki parasti nav zināmi un ar šīm valstīm un teritorijām Latvijai nav starptautisko līgumu par administratīvo sadarbību.

Ar grozījumiem likumā plānots precizēt nodokļu maksāšanas kārtību par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā gūto ienākumu, nosakot, ka persona, kura Latvijā regulāri slēgs līgumus šādu uzņēmumu vārdā un kuras darbība atbildīs nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības (“neatkarīgā aģenta”) Latvijā pazīmēm, tiks uzskatīta par nodokļu maksātāju. Tādējādi šai personai tiks uzlikts nodokļu nomaksas pienākums par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu Latvijā gūto ienākumu.

Likumprojektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Saeima.

FM: Par paveikto ekonomikas stabilizācijas programmas ieviešanā

23.martā Ministru kabinetā (MK) Finanšu ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna īstenošanu 2009.gadā un 2010.gada pirmajos divos mēnešos.

Lai nodrošinātu valsts budžeta atbilstību ekonomikas attīstības kritumam un ievērotu Latvijas valdības vienošanos ar starptautiskajiem partneriem, 2009.gadā tika pieņemti lēmumi par ievērojamiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem, kopumā veicot fiskālo konsolidāciju aptuveni 1 miljarda latu apmērā, tajā skaitā 2009.gada budžetā 3,8% apmērā no IKP un 2010.gada budžetā 4,2% apmērā no IKP.

2009.gadā kopbudžeta deficīta mērķis tika noteikts 10% no IKP, tomēr sākotnējie budžeta izpildes rādītāji liecina par veiksmīgāku kopbudžeta bilances izpildi, kopbudžeta deficīta līmenim sasniedzot 8,1% no IKP.

Pieņemtie lēmumi par fiskālās konsolidācijas pasākumiem 2010.gadā ļauj iekļauties izvirzītajā kopbudžeta deficīta mērķī, nodrošinot to 8,5% apmērā no IKP, turklāt tiek plānots šo mērķi sasniegt, neskatoties uz 2009.gada nogalē pieņemto Satversmes tiesas lēmumu par pensijām.

Tāpat atskaites perioda būtiskākie darbi saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguves un sistēmas pilnveidošanas jautājumiem. 2009.gada budžeta likuma ietvaros ir paredzēti pietiekami budžeta resursi struktūrfondu līdzfinansēto programmu īstenošanai.

Atskaites periodā veikti pasākumi finanšu tirgus regulējuma un uzraudzības jautājumos. 2009.gadā Saeimā apstiprināti grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, veicinot izmaksu paātrināšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā. Apstiprināti arī grozījumi Kredītiestāžu likumā, nosakot jaunu kārtību kredītiestādēm piemērojamo ierobežojumu noteikšanai. Papildus ir veikti vairāki pasākumi, lai stiprinātu banku sektora uzraudzību un nodrošinātu pietiekamu kapitāla bāzi un likviditāti banku sektorā.

Kā būtisks aizvadītā perioda veikums jāmin arī Maksātnespējas likuma iesniegšana Saeimā, kas tika izstrādāts, lai pilnveidotu likvidācijas (bankrota) procesu, atvieglot ātru dzīvotnespējīgu uzņēmumu likvidāciju un uzlabot par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas pārdošanu.

Tāpat veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošanai (administratīvā sloga mazināšana, mikrouzņēmumu atbalsta pasākumi, finanšu instrumenti komersantiem, Eiropas Investīciju fonda finansēti riska kapitāla finanšu instrumenti, eksporta veicināšana).

2009.gadā saskaņā ar starptautiskā aizdevuma nosacījumu dokumentiem notika darbs pie valsts pārvaldes reformas plāna izstrādes un publiskās apspriešanas, līdz ar to ar MK rīkojumu tika apstiprināts Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai.

Turpmāka atskaitīšanās par ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanu notiks kontekstā ar Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķtiecīga un savlaicīga ieviešana ir būtiskākais priekšnoteikums starptautiskā aizdevuma līdzekļu saņemšanai.

FM: Par “Parex bankas” restrukturizācijas plānu

23.martā Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu par AS “Parex banka” restrukturizācijas modeli, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošu aktīvu nodalīšanu jaunā uzņēmumā (jaunajā bankā).

Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendē īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants “Nomura International plc”, jo tam ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm.

Atbilstoši izvēlētajam modelim apstiprināts arī bankas restrukturizācijas plāns, kuru Finanšu ministrijai uzdots iesniegt apstiprināšanai Eiropas Komisijai, tādējādi ievērojot noteikto kārtību attiecībā uz valsts atbalsta sniegšanu finanšu institūcijām.

FM: Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu

23.martā Ministru kabinets lēma par Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku banka) pamatkapitāla palielināšanu par 70 miljoniem latu, valstij pārņemot Hipotēku bankas saistības pret Ziemeļu investīciju banku un attiecīgo summu ieguldot bankas pamatkapitālā. Hipotēku bankas pamatkapitāla palielināšana ir paredzēta likumā par 2010.gada valsts budžetu.

Ziemeļu investīciju bankas līdzekļi tiek un arī turpmāk tiks izmantoti kreditēšanai Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas ietvaros. To ieguldīšana bankas pamatkapitālā nozīmē, ka līdzekļi arī pēc to atmaksas paliks bankā un Hipotēku banka tos turpinās izmantot uzņēmēju kreditēšanai. Hipotēku bankas pamatkapitālu plānots palielināt, lai stiprinātu bankas kapitāla bāzi, ņemot vērā vispārējo situāciju finanšu tirgū, kad finanšu krīzes ietekmē pasliktinājusies kredītportfeļa kvalitāte un tiek veidoti uzkrājumi.

2009.gadā akcionārs ar Eiropas Komisijas piekrišanu Hipotēku bankas pamatkapitālu palielināja par 72,8 miljoniem latu, kopējam apmaksātā pamatkapitāla apjomam sasniedzot 121,32 miljonus latu.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2009.gada 31.decembrī bija 12,8%. Hipotēku banka ir 100% valstij piederoša banka, un tās reitings atbilst Latvijas valsts kredītreitingam: ilgtermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem – Baa3, īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem – P3, finansiālās stabilitātes reitings – E+, hipotekāro ķīlu zīmju reitings – Baa2.

Hipotēku banka dibināta 1993.gada 19.martā kā valsts komercbanka. Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos. Hipotēku bankas koncernā darbojas meitas uzņēmumi “Hipolīzings”, “Hipo Fondi”, “HipoNIA” un “Riska investīciju sabiedrība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa