Atceroties, sirdī glabājot, godinot 1949.gada 25.marta deportācijā aizvestos tūkstošus

Ieskats izstādes “Vēstules uz tāss” eksponātos: (attēlā pa kreisi) deportētās Lizetes Lūcijas Vadziņas-Vācietes vēstule vīram Kārlim Vadziņam-Vācietim no izsūtījuma vietas Krievijas Tomskas apgabalā. 1950.gads. Lizeti Lūciju Vadziņu-Vācieti (1920–2002) izveda 1949.gada 25.martā no Talsu apriņķa Lībagu pagasta uz Krievijas Tomskas apgabala Piškinotroicas rajonu. Viņas vīru, bijušo latviešu leģionāru, Kārli Vadziņu-Vācieti apcietināja 1949.gada 9.augustā un ieslodzīja nometnē; (attēlā pa labi) Ieslodzītā Kārļa Roberta Kalevica vēstule sievai Verai Mildai Kalevicai no nometnes Vjatlagā. 1941.–1944.gads. Kārlis Roberts Kalevics (1877–1945) bija jurists, Tukuma apriņķa miertiesnesis, aizsargs. K.R.Kalevicu 1941.gada 14.jūnijā apcietināja, un viņš mira ieslodzījumā Vjatlagā 1945.gadā. Viņa sievu Veru Mildu Kalevicu (1890–1972) un dēlu Teodoru Kalevicu (1925–1955) 1941.gada 14.jūnijā deportēja no Tukuma uz Krievijas Krasnojarskas apgabala Kazačinskas rajonu. Teodors Kalevics mira izsūtījumā 1955.gadā, dzīvesbiedre Vera Milda Kalevica 1956.gadā atgriezās Latvijā un vēlāk izceļoja uz Austrāliju

Vakar, 24.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas priekšvakarā, Latvijas Okupācijas muzejā tika atklāta izstāde “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”.

2009.gada 30.novembrī pirmoreiz tika pabeigta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram pieteikto nomināciju izvērtēšana. Reģistrā tika iekļauta nominācija “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”. Tās ir vēstules, ko 20.gadsimta 40. un 50.gados rakstījuši padomju okupācijas varas deportētie Latvijas iedzīvotāji no nometinājuma vietām Sibīrijā saviem tuviniekiem un draugiem uz Latviju vai citiem izsūtītajiem.  

Vēstules glabājas septiņos muzejos: Tukuma muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā un Talsu muzejā. Šī izstāde tapusi, sadarbojoties šiem muzejiem.

UNESCO programma “Pasaules atmiņa” dibināta 1992.gadā, tās mērķis – saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas.

Programma tiecas apzināt šo mantojumu, nodrošināt tā saglabāšanu un aizsardzību, kā arī padarīt to plaši pieejamu un atpazīstamu dažādās pasaules daļās.

Savukārt šodien, 25.martā, pulksten 14 Latvijas Okupācijas muzejs (LOM) bez maksas ielūdz visus interesentus uz dokumentālās filmas “1949.gada 25.marta deportācija Latvijā” 2.daļas “Nometinājumā” pirmizrādi kinoteātrī “K-suns”.

1949.gada 25.marta deportācijā ešeloni ar 42 125 cilvēkiem no Latvijas piestāja lielākās vai mazākās stacijās starp Urāliem un Kluso okeānu Sibīrijā. Izsēdināti ar savu trūcīgo līdzpaņemto iedzīvi un pārtiku, turpināja ceļu buļļu, traktoru un auto vezumos. Viņi tika aizvesti un nometināti trūcīgos kolhozos un sovhozos.

Tūkstošiem nepamatoti aizvestie sāka dramatisku cīņu par izdzīvošanu. Sekoja smags darbs bez atlīdzības, daudzviet bads, slimības, tuvinieku nāve, padomju varas funkcionāru nelabvēlīgā attieksme un pazemojumi. Neskatoties uz visiem pazemojumiem, Latvijas pilsoņi arī šajos apstākļos nepadevās. Savstarpēji centās uzturēt savu tautību un ticību, mēģināja iegūt izglītību. Centīgais un godīgais darbs padomju varas kalpībā mainīja vietējo iedzīvotāju un varas pārstāvju attieksmi. Tas bija neticams cieņas apliecinājums, kas arī mainīja nolemtību par neatgriešanos.

Par visu to stāsta Okupācijas muzeja jaunā dokumentālā filma “1949.gada 25.marta deportācija Latvijā” 2.daļa “Nometinājumā”.

Jānis Erno, LOM sabiedrisko lietu vadītājs