Ministru kabineta noteikumi Nr.269

Rīgā 2010.gada 23.martā (prot. Nr.15 11.§)

Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir veicināt vienotas Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības valsts politikas ieviešanu un attīstību.

II. Padomes uzdevumi un tiesības

2. Padome veic šādus uzdevumus:

2.1. katru gadu līdz 1.aprīlim un līdz 1.oktobrim izvērtē ministriju, kas nodrošina vadošās iestādes funkcijas vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus (turpmāk – ministrija), iesniegtos kopsavilkumus par iepriekšējā pusgadā neatbilstoši veiktajiem izdevumiem attiecīgās ministrijas administrēto Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros;

2.2. mēneša laikā pēc tam, kad saņemts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros, sagatavo atzinumu par minēto ziņojuma projektu;

2.3. piedalās Līguma par Eiropas Savienības darbību 325.pantā minētā ziņojuma sagatavošanā;

2.4. izvērtē Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) informācijas pieprasījumus un sniedz Finanšu ministrijai ierosinājumus par atbildīgās institūcijas noteikšanu konkrēto jautājumu izskatīšanai un atbilžu sagatavošanai;

2.5. sniedz Finanšu ministrijai ieteikumus par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības uzlabošanu.

3. Padomes sēdē padomes locekļi informē padomes priekšsēdētāju par sadarbību pārskata gadā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm padomes darbam nepieciešamo informāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantējot ierobežotas pieejamības informācijas saglabāšanu;

4.2. katru gadu līdz 1.martam un līdz 1.septembrim pieprasīt no ministrijām kopsavilkumu par iepriekšējā pusgadā neatbilstoši veiktajiem izdevumiem attiecīgās ministrijas administrēto Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un pārejas perioda palīdzības programmu ietvaros;

4.3. uzaicināt valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus un ekspertus piedalīties padomes sēdēs un ieteikumu izstrādē;

4.4. piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstu koordinācijas dienestu krāpšanas apkarošanai (AFCOS) ikgadējā sanāksmē, kā arī citās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) organizētajās sanāksmēs un darba grupās.

III. Padomes struktūra

5. Padomes personālsastāvā iekļauj 12 locekļus, kam ir zināšanas un pieredze krāpšanas apkarošanā valsts pārvaldē un Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tajā skaitā trīs Finanšu ministrijas pārstāvjus, divus Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjus un pa vienam pārstāvim no Ģenerālprokuratūras, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Valsts policijas.

6. Padomes personālsastāvu pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

7. Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Padomes locekli darbam padomē var apstiprināt atkārtoti, bet ne ilgāk kā uz diviem pilnvaru termiņiem.

8. Padomes priekšsēdētājs ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

IV. Padomes darba organizācija un lēmumu pieņemšana

9. Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēdes darba kārtību, sasauc un vada padomes sēdes, paraksta padomes sēdes protokolu un citus dokumentus.

10. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

11. Padomes sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija.

12. Padomes sekretariāts:

12.1. sastāda padomes sēžu darba kārtības projektus;

12.2. sagatavo padomes sēžu protokolus;

12.3. ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes elektroniski paziņo visiem padomes locekļiem padomes sēdes laiku un darba kārtību, kā arī nosūta visiem padomes locekļiem padomes sēdē izskatāmos dokumentus;

12.4. piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes elektroniski nosūta sēdes protokola projektu visiem padomes locekļiem;

12.5. materiāltehniski nodrošina padomes darbu.

13. Padomes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā. Padomes priekšsēdētājs sasauc ārkārtas sēdi, ja to pieprasa vismaz viens padomes loceklis.

14. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz septiņi padomes locekļi.

15. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

16. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

17. Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā norāda sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, pieņemtos lēmumus un personas, kas piedalījušās sēdē.

18. Padomes locekļi piecu darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas elektroniski informē padomes sekretariātu par saskaņojumu vai nosūta iebildumus. Pēc protokola parakstīšanas tā kopiju padomes sekretariāts elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem.

V. Noslēguma jautājums

19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 16.janvāra noteikumus Nr.54 "Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 11.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše