Ministru kabineta noteikumi Nr.277

Rīgā 2010.gada 23.martā (prot. Nr.15 24.§)

Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 21.punktu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādēs (turpmāk – izglītības iestāde).

2. Izdevumus, kas saistīti ar profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības sniegšanu, finansē izglītības iestādes dibinātājs.

3. Ja izglītojamais guvis nelielu sadzīves traumu un nav apdraudēta viņa veselība un dzīvība, pirmo palīdzību izglītojamam sniedz izglītības iestādē. Ja izglītojamam ir smaga trauma vai saslimšana, izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, un izglītības iestāde nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu izglītojamam līdz brīdim, kamēr ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.

4. Pirmo palīdzību izglītības iestādē sniedz traumas gūšanas vietā, izglītības iestādes veselības punktā vai izglītības iestādes dibinātājs nodrošina pirmās palīdzības pieejamību ārstniecības iestādē.

5. Izglītības iestādei jābūt nodrošinātai ar pirmās palīdzības sniegšanas aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Izglītības iestādes vadītājs, konsultējoties ar ārstniecības personu, pirmās palīdzības sniegšanai paredzēto aptieciņu var papildināt ar medikamentiem.

6. Izglītības iestādē pirmo palīdzību sniedz ārstniecības persona – māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) (turpmāk – ārstniecības persona) – vai izglītības iestādes darbinieks, kurš apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām mācību programmām. Ja izglītojamam ir smaga trauma vai saslimšana, pirmo palīdzību atbilstoši savām zināšanām un iespējām sniedz persona ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.

7. Ja izglītojamais saslimst izglītības iestādē, ārstniecības persona vai pedagogs atbrīvo viņu no mācību stundām vai nodarbībām, bet ne ilgāk kā uz vienu mācību dienu, lai izglītojamais apmeklētu ģimenes ārstu. Ja izglītojamam ir pārejoši veselības traucējumi, ārstniecības persona atbrīvo izglītojamo no sporta nodarbību apmeklējuma uz vienu mācību dienu. Ārstniecības persona vai pedagogs par atbrīvojumu no mācību stundām vai nodarbībām informē bērna vecākus (likumiskos pārstāvjus) (turpmāk – vecāki).

8. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina ārstniecības personas klātbūtni izglītības iestādes rīkotajos ārpusstundu sporta pasākumos.

9. Izglītības iestādes vadītājs organizē:

9.1. izglītības iestādes darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā;

9.2. higiēnas prasību ievērošanas kontroli (izņemot interešu izglītības iestādes);

9.3. traumatisma cēloņu novēršanas kontroli;

9.4. veselīga uztura principu īstenošanu un kontroli, atbilstoši iespējām nodrošinot ārstniecisku uzturu tiem izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams (izņemot interešu izglītības iestādes);

9.5. dienas režīma ievērošanu pirmsskolas izglītības iestādē un internātskolā;

9.6. konsultācijas pedagogiem veselīga dzīvesveida un veselību veicinošu un higiēnas pasākumu popularizēšanā;

9.7. rīcības plāna (atsevišķa dokumenta vai sadaļas skolas iekšējās kārtības noteikumos) izstrādi, kas nosaka, kā rīkoties, ja izglītības iestādē konstatē, ka izglītojamie lietojuši, glabājuši vai izplatījuši alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai citas atkarību izraisošas vielas (turpmāk – atkarību izraisošas vielas) (pielikumā ieteikumi rīcības plāna (kārtības) izstrādei), kā arī minētā plāna ieviešanu un izpildes kontroli;

9.8. reizi mācību gadā antropometrisko mērījumu veikšanu izglītojamiem, redzes un dzirdes pārbaudi, stājas traucējumu un arteriālā asinsspiediena kontroli, acu zīlīšu platuma un reakcijas uz gaismu izvērtējumu, vēnu apskati, kā arī koordinācijas traucējumu pārbaudi;

9.9. ne retāk kā reizi mācību gadā (ieteicams pirmā semestra pirmajā mēnesī) kašķa un pedikulozes pārbaudi izglītojamiem, kā arī šo slimību profilakses pasākumus;

9.10. to izglītojamo medicīnisko aprūpi atbilstoši ārstējošā ārsta norādījumiem, kuriem ir diagnosticēta hroniska saslimšana;

9.11. izglītojamo vakcināciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par vakcināciju un vecāku informēšanu par plānoto vakcināciju;

9.12. mācību gada sākumā (septembrī), pamatojoties uz ģimenes ārsta ieteikumu, izglītojamo sadali veselības grupās sporta nodarbībām;

9.13. informācijas sniegšanu Sporta medicīnas valsts aģentūrai par iespējamiem dopinga lietošanas gadījumiem;

9.14. primāros pretepidēmijas pasākumus, ja konstatētas infekcijas slimības, tai skaitā saslimušo izolēšanu un izglītojamo vecāku informēšanu;

9.15. informācijas sniegšanu valsts aģentūrai "Latvijas Infektoloģijas centrs" par izglītojamo saslimšanu ar gripu, ja izglītības iestāde ir iekļauta gripas monitoringa programmā.

10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumus Nr.279 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 101.nr.; 2005, 12.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.marta
noteikumiem Nr.277

Rīcības plāns, ja izglītības iestādē konstatē vai ir aizdomas, ka izglītojamie lieto, glabā vai izplata atkarību izraisošas vielas

1. Rīcības plāns nosaka izglītības iestādes darbinieku rīcību, ja:

1.1. izglītības iestādē konstatē, ka izglītojamie lieto atkarību izraisošas vielas;

1.2.  ir aizdomas vai ir saņemta informācija, ka izglītojamais lieto atkarību izraisošas vielas;

1.3. ir aizdomas par atkarību izraisošu vielu izplatīšanu izglītības iestādes teritorijā un tās apkārtnē;

1.4. konstatē, ka blakus izglītības iestādei esošajā tirdzniecības vietā izglītojamiem tiek pārdoti alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi.

2. Rīcības plāna izpildi izglītības iestādē īsteno:

2.1. izglītības iestādes vadītājs – organizē un ir atbildīgs par rīcības plāna izstrādi un izpildes kontroli, kā arī izglītojamā vecāku, pašvaldības bāriņtiesas, Valsts policijas un sociālo dienestu informēšanu;

2.2. klases audzinātājs – organizē izglītojamo izglītošanas darbu izglītības iestādē, sadarbojas ar izglītojamā vecākiem, lai novērstu turpmāku atkarību izraisošu vielu lietošanu, kā arī novēro izglītojamo;

2.3. ārstniecības persona, kuras kompetencē ir piedalīšanās rīcības plāna izstrādē un izpildes kontrolē, kā arī izglītojamā veselības stāvokļa novērtēšanā;

2.4. citi izglītības iestādes darbinieki atbilstoši sava amata pienākumiem.

3. Izglītības iestādes vadītājs nosaka personu, kas ir atbildīga par rīcības plāna izpildes koordināciju un profilaktiskajiem pasākumiem, kā arī personas, kas ir atbildīgas par konkrētu gadījumu uzraudzību.

4. Izglītības iestādes personāls atbilstoši kompetencei veic tūlītējus pasākumus, ja ir konstatēts vai ir aizdomas, ka izglītojamais lietojis, glabājis vai izplatījis atkarību izraisošas vielas.

5. Tūlītējie pasākumi ietver šādas darbības:

5.1. izglītojamā veselības stāvokļa novērtēšana;

5.2. izglītības iestādes vadītāja informēšana par notikušo (nekavējoties);

5.3. pārrunas ar izglītojamo;

5.4. ja nepieciešams – neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšana;

5.5. vecāku informēšana (nekavējoties) un, ja nepieciešams, to izsaukšana uz skolu;

5.6. Valsts policijas izsaukšana, ja ir konstatēta vai ir pamatotas aizdomas par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu vai narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma.

6. Izglītības iestādes darbinieki atbilstoši kompetencei veic šādas profilaktiskas darbības, lai mainītu izglītojamo attieksmi pret atkarību izraisošām vielām un izglītojamo uzvedību:

6.1. izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu izvērtēšana un to ievērošanas uzraudzība;

6.2. darbs ar izglītojamiem, kuri ir potenciālajā riska grupā;

6.3. regulārs vecāku izglītošanas darbs, sniedzot informāciju par atkarību izraisošu vielu lietošanas pazīmēm un kaitējumu veselībai;

6.4. vismaz reizi gadā – darba novērtēšana un turpmāko uzdevumu plānošana.

7. Izglītības iestādē veic šādas darbības, lai novērstu atkarību izraisošu vielu lietošanu:

7.1. izglītojamo sekmju līmeņa pārraudzība;

7.2. sadarbība ar vecākiem;

7.3. regulāra preventīvo pasākumu organizēšana izglītības iestādē sadarbībā ar citu institūciju darbiniekiem;

7.4. regulāra sadarbība ar citu institūciju pārstāvjiem, risinot konkrētu gadījumu, kad lietotas atkarību izraisošas vielas.

8. Par konkrēto gadījumu atbildīgā persona nodrošina situācijas un tās risināšanas gaitas dokumentēšanu, atzīmējot visas darbības, iesaistītās personas un institūcijas.

9. Atbildīgās personas ievēro principu, ka pārkāpēju (izglītojamo) nepieciešams ne tikai sodīt, bet arī veicināt pārmaiņas izglītojamā uzvedībā, piemēram, nodrošinot iespēju saņemt psihologa palīdzību.

10. Sarežģītu situāciju risināšanā (piemēram, ja izglītojamā vecāki informēti par nepieciešamību nodrošināt izglītojamam speciālistu palīdzību, bet šo pienākumu nav pildījuši, ja izglītības iestādes darbinieki konstatē vai ir pamatotas aizdomas, ka ģimenē izglītojamam netiek nodrošināta nepieciešamā uzraudzība un aprūpe) izglītības iestādes vadītājs informē pašvaldības sociālo dienestu.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe