Ministru kabineta rīkojums Nr.164

Rīgā 2010.gada 24.martā (prot. Nr.12 43.§)

Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam

1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam (turpmāk – plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plāna uzdevumu izpildi noteiktajos termiņos.

3. Atbildīgajām institūcijām līdz 2010.gada 10.aprīlim, 2010.gada 10.jūlijam, 2010.gada 10.oktobrim un 2011.gada 10.janvārim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības grupas (apstiprināta ar Ministru prezidenta rīkojumu) sēdē izteiktos viedokļus:

4.1. līdz 2010.gada 30.aprīlim, 2010.gada 30.jūlijam un 2010.gada 30.oktobrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildes gaitu;

4.2. līdz 2011.gada 15.februārim iesniegt Ministru kabinetā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2011.gadam, iekļaujot tajā informāciju par plāna izpildi.

5. Lai kontrolētu plānā doto uzdevumu izpildes gaitu, ekonomikas ministram organizēt regulāras Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības grupas sēdes.

6. Valsts kancelejai nodrošināt plānā iekļauto uzdevumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars


 

(Apstiprināts
ar Ministru kabineta
2010.gada 24.marta
rīkojumu Nr.164)

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2010.gadam

Saturs

Ievads.

Saīsinājumi.

I.  Uzņēmējdarbības uzsākšana.

II.   Nodokļu administrēšana.

III. Nekustamā īpašuma reģistrēšana.

IV.  Muitas deklarēšana.

V.    Elektroniskā pārvalde.

VI.  Būvniecības process.

VII.  Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam neizpildīto pasākumu turpināšana 

Ievads

Valsts konkurētspējas pamatā ir konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Šādas vides nodrošināšana ir valsts pārvaldes pamatuzdevums. Uzņēmējdarbības veikšanu būtiski ietekmē gan atbilstošas infrastruktūras pieejamība, gan atbalsta pieejamība, bet ne mazāk svarīga ir normatīvā vide, kurā uzņēmējs darbojas.

Viena no būtiskākām pētījumu, aptauju rezultātos identificētajām problēmām un joprojām aktuāla, ar ko saskaras ikviens uzņēmējs savā ikdienas darbībā, ir laiks, kas jāpavada pildot regulējošo institūciju prasības, kas ir nozīmīgs uzņēmējdarbības attīstību bremzējošs faktors. Tas ir arī laiks, ko uzņēmējs pavada, meklējot pareizo, precīzo un aktuālo informāciju, kādas papildus prasības nepieciešams izpildīt, tā vietā, lai attīstītu uzņēmējdarbību, maksātu nodokļus, līdz ar to palielinot valsts ieņēmumu budžeta daļu, veicinot nodarbinātību, līdz ar to ceļot valsts dzīves līmeni kopumā. Administratīvais slogs samazina arī Latvijas spēju konkurēt ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kā arī citām Eiropas un attīstītajām pasaules valstīm.

Latvijā izplatītākie instrumenti uzņēmējdarbības vides novērtēšanā ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business (turpmāk – DB), kā arī Administratīvo procedūru ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pētījums, ar kuru palīdzību tiek izzināts uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem un sagatavots veicamo uzdevumu saraksts ikgadējā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna (turpmāk - Pasākumu plāns) ietvaros.

2010.gada Pasākumu plāna mērķis ir „ātrāk, lētāk, mazāk procedūru” un tas tiek koncentrēts uz tādām jomām kā: elektronisko pārvaldi, uzņēmumu dibināšanu, nodokļu administrēšanu, ārējo tirdzniecību, nekustamā īpašuma reģistrēšanu, būvniecības regulējuma pilnveidošanu.

Pasākumu plānā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas DB pētījumu. Tādi pasākumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu apgūšanas, inovācijas veicināšanas, izglītības sistēmas pilnveidošanas un nodokļu politikas jautājumi šajā Pasākumu plānā nav iekļauti, taču šie uzdevumi tiek risināti saskaņā ar Ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai (apstiprināts ar 2009.gada 15.seprembra MK protokollēmumu Nr.58, 7.§),  Informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" (apstiprināts ar 2009.gada 29.seprembra MK protokollēmumu Nr.2, 23.§) un Informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai (apstiprināts ar 2010.gada 12.janvāra MK protokollēmumu Nr.63, 45.§).

Pasākuma plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no :

1. Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 7.2.6. apakšpunktu  - samazināsim administratīvo slogu un vienkāršosim mazo un vidējo uzņēmumu darbības regulējumu.

2.  „Ziņojums par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas īstenošanā” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 17.oktobra rīkojumu Nr.626). Programmā kā prioritārie virzieni investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošanā 2008. -2010. gadā kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzīts sekmēt uzņēmējdarbības kultūru, samazināt administratīvos šķēršļus un slogu, radīt MVU atbalstošu vidi.

3.  „Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008. – 2013.gadam” (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija Ministru kabineta sēdē), kuru mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības virzieniem – administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana, paredz „izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu saimnieciskās darbības veicējiem”.

4. „Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.-2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406). Programmas viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai visā Latvijas teritorijā, lai paaugstinātu komersantu, īpaši mazo un vidējo komersantu, konkurētspēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību, un mazinātu negatīvās sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības valsts teritorijā. Iepriekš minēto mērķi paredzēts sasniegt, īstenojot arī sekojošu rīcības virzienu - radīt labvēlīgu komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus un barjeras.

2009.gadā tika veikta kārtējā, jau piektā, uzņēmēju aptauja par Administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21086), kurā tika izzināts Latvijas uzņēmēju (735 respondenti tiešajās intervijās) viedoklis par valsts un pašvaldību administratīvajām procedūrām dažādās jomās (uzņēmumu reģistrēšanas, licenču un atļauju saņemšanas, nekustamā īpašuma attīstīšanas un būvniecības saskaņošanas, muitas un robežšķērsošanas procedūru, nodokļu administrēšanas, valsts atbalsta, elektroniskās pārvaldes u.c.) .

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, izteikti biežāk kā citi, 2009.gada aptaujā minēti tādi uzņēmējdarbību negatīvi ietekmējoši kavēkļi kā: nodokļu likmes – tās kā kavēkli identificējuši 76% uzņēmēju. Problēmas īpatsvars laika posmā no 2001. – 2005.gadam samazinājās, ņemot vērā nodokļu likmju samazināšanu, bet kopš 2007.gada atkal būtiski pieaudzis. Vairāk kā 1/2 uzņēmēju kā kavēkļus nosauc arī: nodokļu likumi un noteikumi, nodokļu administrēšana (55%), likumu un noteikumu izmaiņu biežums (52%). Aptuveni pusei uzņēmēju uzņēmējdarbību kavē arī apgrūtināta finanšu resursu pieejamība (49%).

Pasaules Bankas DB pētījums (www.doingbusinss.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. DB kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras – gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo. Gadskārtējais uzņēmējdarbības vides reitings un pievienotais tematiskais ziņojums tiek veidots jau sešus gadus. DB mēra regulējumu 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības „dzīves cikla” posmus: uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, darbinieku nodarbināšanu, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistrus, investoru aizsardzību, nodokļu maksāšanu, importa un eksporta procedūras, līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu. DB nav tikai kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, bet kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 183 dažādās pasaules valstīs.

Latvijas un citu ES valstu salīdzinošās vietas Doing Business 2010.gadā

Latvija DB indeksā šogad ieņem kopumā 27.vietu pasaulē. Šogad Latvija pakāpusies par 2 vietām no 29. uz 27.vietu. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm – Latvija atrodas pirmā ES dalībvalstu desmitnieka beigās – 10.vietā, apsteidzot Austriju, Nīderlandi un Franciju, bet diezgan tālu atpaliekot no pasaules līderiem – Lielbritānijas, Dānijas un Īrijas. Lūkojoties uz Baltijas kontekstu, mūsu kaimiņi – Igaunija – šogad DB indeksā ir 24.vietā, bet Lietuva – 26.vietā.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātoLatvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam projektu (Informatīvais ziņojums "Par Latvijas stratēģiskās attīstības vidējā termiņa prioritātēm, rīcības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem līdz 2013.gadam" apstiprināts Ministru kabinetā 2010.gada 2.februāra sēdē ar protokollēmumu Nr.6, 43.§) Latvijas sasniedzamais mērķis uzņēmējdarbības vidē kopumā 2011. gadā DB pētījumā ir noteikta 25.vieta, bet 2013.gadā - 19.vieta.

Latvijas novērtējums pa jomām un izmaiņas

Uzņēmumu reģistrēšanas jomā DB 2010 indeksā Latvija pieredzējusi vislielāko un nepatīkamāko kritumu – noslīdējusi par 16 vietām no 35.vietas pasaulē 2009.gadā līdz 51.vietai 2010.gadā. Latvija atpaliek no Igaunijas, kas atrodas 37.vietā, Beļģijas, Ungārijas, Īrijas, Dānijas un Slovēnijas. Šie dati liecina, ka, pēc savam laikam progresīvās Komerclikuma reformas, valsts notāru tiesību paplašināšanas un uzņēmumu reģistrācijas sākotnējās modernizācijas, reformas šajā jomā Latvijā ir apstājušās. Tajā pat laikā daudzas citas valstis turpina reformas, un steidzas Latvijai garām. Latvijā, pēc Pasaules bankas uzskaites metodoloģijas, uzņēmumu reģistrēšana prasa 5 procedūras un 16 dienas (no kurām vidēji 10 dienas prasa pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) maksātāja reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID). Reformas uzņēmumu reģistrēšanas jomā ar labiem rezultātiem veikusi Igaunija. To rezultātā no 1998. – 2008.gadam uzņēmumu skaits Igaunijā pieaudzis par 130% un reģistrācijas pieteikuma sniegšanas laiks samazinājies no 72 dienām 2000.gadā līdz 1 dienai šogad. Kopā ar dāņu un norvēģu partneriem tika rasts risinājums – paralēli fiziskai reģistrācijai ieviest arī tiešsaistes elektronisko reģistrāciju.

Ar Ministru kabineta 2009.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.748 apstiprinātā Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem paredz radīt nepieciešamos priekšnoteikumus (samazinot mikrouzņēmumu komercdarbības uzsākšanas izmaksas, ieviešot mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku, u.c.), lai veicinātu iedzīvotājus uzsākt komercdarbību, izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu uzņēmējdarbības vidi. 2009.gada nogalē un 2010.gada sākumā ir stājušies spēkā  grozījumi virknē normatīvo aktu, taču divi būtiskākie – grozījumi Komerclikumā par pamatkapitāla samazināšanu ir Saeimā sagatavošanā uz 2.lasījumu un jaunais likumprojekts par Fiksētā nodokļa ieviešanu mikrouzņēmumiem ir izstrādē. Šo likumprojektu ātra pieņemšana ir būtiska uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšanai, kā arī atstās pozitīvu ietekmi uz DB rādītājiem.

Nekustamā īpašuma reģistrācijas jomā Latvija šogad ierindojusies 58.vietā pasaulē, gada laikā pakāpjoties par 21 vietu (no 79.vietas). Šis ir lielākais Latvijas progress starp visām administratīvo procedūru  jomām.  Kopš DB pirmo reizi 2004.gadā mērīja īpašuma reģistrācijas procedūras, Latvijā procedūru skaits samazinājies no 10 procedūrām 2005.gadā līdz 6 – 2010.gadā, un laiks – no 55 dienām līdz 45 dienām. Ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne kādā no 10 pasaules līderu valstīm nekustamā īpašuma tiesību reģistrācijas jomā nepastāv tādas procedūras kā izziņas par īpašuma nodokļa nomaksu no pašvaldības saņemšana, pašvaldības atteikums no pirmpirkuma tiesībām un izziņas saņemšana no pircēja valdes locekļiem par pilsonību.

Šobrīd Saeimā izskatīšanā atrodas grozījumi Pašvaldību likumā, ar kuriem paredzēts noteikt pašvaldību pirmpirkuma tiesības. Grozījumu projekts nosaka, ka pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam nepieciešams pašvaldību funkciju pildīšanai un paredzot, ka  kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības un kārtību, kādā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie aprobežojumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā nosaka Ministru kabinets. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” pieņemts Saeimas 1.lasījumā 2009.gada 26.novembrī Šo grozījumu un atbilstošo Ministru kabineta noteikumu ātra pieņemšana sniegs skaidrību uzņēmējiem, kā arī ļaus uzlabot Latvijas vietu DB par 20 dienām samazinot laiku, kas patērējams kārtojot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.

No 2010.gada 1.jūlija spēkā stāsies grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk – NĪN), kas nosaka, ka Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem zemesgrāmatās, reģistrējot īpašnieku maiņu (ja īpašumu atsavina vai dāvina) tiešsaits režīmā, jāpārliecinās pašvaldību datu bāzēs par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izziņa par nekustamā īpašuma nodokļu nomaksu papīra formā vairs nebūs jāiesniedz.

DB 2010 indeksā, Latvija nodokļu maksāšanas jomā atrodas 45.vietā no 183 valstīm, gada laikā nokrītot par 8 vietām no 37.vietas. Pēc DB metodoloģijas uzņēmējiem Latvijā jāmaksā 7 nodokļi (darbaspēka nodokļi, t.sk., algas nodoklis, riska valsts nodeva un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas (turpmāk – VSAOI)), uzņēmuma ienākuma nodoklis (turpmāk –UIN), PVN, NĪN, degvielas akcīzes un dabas resursu nodoklis un automašīnu ikgadējā nodeva), šo nodokļu deklarāciju sagatavošanai gadā jāvelta 279 stundas (165 stundas – darbaspēka nodokļu deklarāciju sagatavošanai, 83 stundas – UIN deklarāciju sagatavošanai un 31 stunda – PVN deklarāciju sagatavošanai).  DB indeksā Latvija atrodas pa vidu saviem Baltijas kaimiņiem – Igaunija ieņem38.vietu, bet  Lietuva – 51.vietu. Vadošajās vietās pasaulē atrodas Hongkonga, bet no ES valstīm –Īrija, Dānija un Luksemburga. Kopējais salīdzinošais DB nodokļu slogs Latvijā ir 33% no uzņēmuma peļņas, kas ir vairāk nekā Īrijā (26,5%) un Dānijā (29,1%), bet mazāk nekā kaimiņiem Lietuvai (42,7%) un Igaunijai (49,1%). Tomēr šajos aprēķinos izmantotā PVN likme ir 18%, un jau tagad paredzams, ka PVN likmes palielinājums no 18% uz 21% ar 2009.gada 1.janvāri atstās negatīvu iespaidu uz Latvijas nodokļu slogu un vietu DB 2011.

Gan valdības apstiprinātā Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, gan Informatīvais ziņojums par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai (Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra protokollēmums Nr.63, 45.§) paredz konkrētus pasākumus (sagatavot grozījumus nodokļu normatīvajos aktos) nodokļu politikas un administrēšanas pārskatīšanai. Jāatzīmē, ka nodokļu maksāšanas jomā, saskaņā ar DB metodoloģiju tiek mērītas izmaiņas, kas notikušas taksācijas perioda ietvaros, tādējādi DB speciālisti, gatavojot nākamo pētījumu vērā ņems reformas, kas veiktas 2009.gadā. Izmaiņas, kas tiks veiktas šī gada laikā tiks „ieskaitītas” nākamajā pētījumā DB2012.

Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā jābūt uz eksportu orientētiem uzņēmumiem. Jārada eksportspējīgi produkti un jāattīsta eksportspējīgas nozares, bet vienlīdz svarīga ir konkurētspējīga eksporta infrastruktūra. Latvija starptautiskās tirdzniecības jomā ieņem 22.vietu pasaulē, gada laikā nokrītot par 5 vietām no 17.vietas. Lietuva atrodas 28.vietā pasaulē, gada laikā pakāpjoties par vienu vietu, bet Igaunija – ļoti augstajā 3.vietā. Atšķirībā no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) vidējā rādītāja eksportam – 10,5 dienas un 4,3 dokumenti, Latvijā eksporta procedūra paņem 13 dienas un nepieciešami 6 dokumenti. Importam OECD vidējais rādītājs ir 11 dienas un 4,9 dokumenti, bet Latvijā – 12 dienas un 6 dokumenti.

Salīdzinot ar saviem kaimiņiem, Lietuvu un Igauniju, Latvijas būvatļauju saņemšanas jomā DB 2010 indeksā atradās vissliktākajā – 78.vietā. Oficiālās saskaņošanas procedūras Rīgā, lai būvētu vidēja lieluma noliktavu un pieslēgtu to komunikāciju tīkliem, 2009. gadā vidēji prasīja no uzņēmēja 187 dienas, 25 dažādas procedūras un izmaksāja 17,3% no gada iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Lai būtiski uzlabotu Latvijas vietu indeksā, nepieciešams samazināt saskaņošanas procedūru skaitu un kopējo saskaņošanas laiku. Piemēram, Dānijā būvniecības saskaņošanai nepieciešamas tikai 6 procedūras, Zviedrijā – 8, Īrijā un Lielbritānijā – 11, Vācijā – 12, Beļģijā – 14, Somijā – 18, bet Lietuvā – 17. Salīdzinoši kopējais saskaņošanas ilgums Somijā ir 38 dienas, Dānijā – 69, bet Igaunijā – 118 dienas¹.

2009.gada Pasākumu plānā tika iekļauti vairāki pasākumi darba tiesisko attiecību elastības veicināšanai (piemēram, par maksimālā termiņa, uz kādu var noslēgt terminētus darba līgumus, pagarināšanu, kā arī par atļauju noteiktos gadījumos slēgt darba līgumus uz terminētu laiku par pastāvīgiem darba uzdevumiem; par piemaksas (virsstundu, nakts darba, svētku dienu) apmēra pārskatīšanu, u.c.), lai uzlabotu DB indikatoru darba tiesisko attiecību regulēšanā. Sociālo partneru diskusiju rezultātā vienošanās par priekšlikumiem netika panākta un tie netika tālāk virzīti. Par atsevišķu DB indikatoru uzlabošana attiecībā uz kolektīvās atlaišanas procedūru atvieglošanu tika panākta vienošanās un tie tika iesniegti Saeimā uz likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā.

Lai arī DB indikatorā Latvijas vieta ir pasliktinājusies par 3 vietām 128 vieta DB 2010, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Latvija ir pa vidu starp Lietuvu (119. vieta) un Igauniju (161. vieta), savukārt ES valstu ietvaros Latvija ir 16 vietā.

Latvijā 2008. gada 1. janvārī stājās spēkā Maksātnespējas likums, ieviešot jaunu regulējumu, ļaujot maksātnespējas situācijā nonākušiem uzņēmumiem veikt reorganizāciju un turpināt darboties, kā arī uzlabo maksātnespējas administratoru uzraudzību un paaugstina kvalifikācijas standartus. Tomēr jaunais regulējums nav izrādījies pietiekami efektīvs. Pretēji cerētajam, 2008.gada likums ļāvis Latvijai DB pētījumā 2010. gada laikā pakāpties tikai par 1 vietu (88.vieta)

Lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu Tieslietu ministrija sadarbībā ar starptautiskajiem ekspertiem un vietējie praktiķiem ir izstrādājusi jaunu Maksātnespējas likumprojektu. Šobrīd jaunais regulējums vērsts uz maksātnespējas procesu pieejamību, ātrumu, vienkāršību un efektivitāti, paredzot, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: tiesiskā aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, tāpat no likuma izslēdzot „Izlīgums” un „Sanācija” un nosakot, ka maksātnespējas process var beigties vai nu ar saistību izpildi, vai bankrotu. 2010. gada 21.janvārī jaunais Maksātnespējas likumprojekts izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā. Vienlaikus jāuzsver, ka DB ņem vērā arī likumu piemērošanas praksi, kas Maksātnespējas likuma gadījumā, uz datu apkopošanas laiku vēl nebija pieejama.

Jāatzīst, ka ekonomikas, kurās ir maksimāli elektronizēti pakalpojumi ieņem DB reitinga pirmās vietas. Latvijā par vienoto valsts portālu elektronisko pakalpojumu nodrošināšanai ir noteikts portāls latvija.lv. Tajā tiek apkopota informācija par valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumiem. Pašreiz portālā iekļauti jau vairāk kā 1160 pakalpojumu apraksti, elektroniski pieejami vairāk kā 100 no tiem. Īpaša uzmanība vēršama uz 78 e-pakalpojumiem, kas nodrošina iespēju uzņēmējiem vienuviet un elektroniski veikt administratīvās procedūras, lai uzsāktu pakalpojuma sniegšanu Pakalpojumu direktīvas noteiktajās jomās. Šie pakalpojumi portālā latvija.lv ir pieejami arī atsevišķā sadaļā „Uz Pakalpojumu direktīvu attiecināmie pakalpojumi”.

Informatīvais ziņojums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā (Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra protokollēmums Nr.57, 39.§) paredz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei elektroniskās pārvaldes, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, ieviest vienas pieturas aģentūras principu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.

Pasākumu plāns administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu (Ministra kabineta 2009.gada 4.februāra rīkojums Nr.90) paredz darbības rezultātus, kā arī noteiktus uzdevumus, to izpildes termiņus un par uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas, lai izpildītu Pakalpojumu direktīvas 39.panta prasības. Atbildīgām institūcijām uzdots veikt attiecīgus normatīvo aktu grozījumus, kas saistīti ar atļauju prasību pārskatīšanu, administratīvo procedūru vienkāršošanu atļauju saņemšanai, iesniedzamo dokumentu skaita samazināšanu, kā arī ar elektronisko dokumentu aprites ieviešanu starp publiskās pārvaldes institūcijām un saimnieciskās darbības veicēju Pakalpojumu direktīvas ietvarā esošajās pakalpojumu jomās.

Likumprojekts "Dokumentu juridiskā spēka likums" ir iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un izpratni juridisko dokumentu izstrādē un noformēšanā, nepieciešams veicināt ātrāku šī likuma pieņemšanu. Likumprojekta mērķis ir noteikt prasības dokumenta oriģināla, tā atvasinājuma un dublikāta noformēšanai un izdošanai, lai tas iegūtu juridisku spēku.

Pašreiz uzņēmējus kontrolē gandrīz 100 dažādas institūcijas, kas liecina par funkciju sadrumstalotību un būtiski apgrūtina uzņēmēja ikdienu, pakļaujot to dažādām pārbaudēm, atskaišu gatavošanai. Valsts kancelejā, funkciju audita ietvaros, ir uzsākts darbs pie būtiskāko valsts pārvaldes institūciju, gan valsts, gan pašvaldību, īstenoto kontroļu, uzraudzības, pārbaužu, sertifikācijas un akreditācijas prasību identificēšanu, ar mērķi sagatavot priekšlikumus veicamajām reformām, lai mazinātu administratīvos šķēršļus.

2008.gada 19.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.333 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma aktivitāti "Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana"" paredz realizēt struktūrfondu programmu, kuras mērķis - uzlabot uzņēmējdarbības vidi un mazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, palielinot publiskās pārvaldes sniegto pamatpakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Aktivitātes ieviesējs ir Valsts kanceleja, kas uzsākusi īstenot projekta pirmo daļu – to jomu identificēšanas, kurās veikt administratīvā sloga mērījumus . Tos paredzēts uzsākt š.g. beigās.

Saskaņā ar Pasākumu plāna rīkojumu tiek paredzēta atbildīgo institūciju uzraudzība par Pasākumu plānā paredzēto uzdevumu izpildi sniedzot regulāras atskaites par sasniegt progresu uzdoto uzdevumu izpildē. Tāpat arī Valsts kanceleja nodrošina Pasākumu plānā iekļauto uzdevumu izpildes uzraudzību.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk - Vadības grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Pasākumu plāna izpildi. Vadības grupa sastāvā ir par Pasākumu plānā iekļauto pasākumu atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs.

Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko rīcību lems Ministru kabinets. 

¹ Latvijas uzņēmējdarbības vides izvērtējuma un reformu ziņojums (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21086 ), 3-5lp.

Saīsinājumi.

DB - Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business;

DG TAXUD - Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas ģenerāldirektorāts;

EDS – Elektroniskā deklarēšanas sistēma;

EM – Ekonomikas ministrija;

ES – Eiropas Savienība;

FM – Finanšu ministrija;

IEM – Iekšlietu ministrija;

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija;

LM - Labklājības ministrija;

LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;

NSTS - Jaunā datorizētā tranzīta sistēma;

MK – Ministru kabinets;

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstis;

PVN – pievienotās vērtības nodoklis;

TM – Tieslietu ministrija;

VID – Valsts ieņēmumu dienests;

VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

VSS – Valsts sekretāru sanāksme;

UR – Uzņēmumu reģistrs.

Ekonomikas ministrs  A.Kampars