Zemkopības ministrs: Tiekoties ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru

25.martā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Mareku Savicki, lai pārrunātu Latvijas un Polijas viedokļus par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada un informētu par situāciju galvenajās lauksaimniecības nozarēs.

Apspriežot gaidāmās norises pēc 2013.gada, ministri atzina, ka abām valstīm svarīgākais ir panākt, lai tiktu pārskatīts jautājums par tiešajiem maksājumiem, jo līdzšinējā sistēma Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu aprēķināšanā ir visnotaļ nevienlīdzīga un diskriminējoša.

“Ir jāpanāk jaunas sistēmas izveidošana. ES līmenī ir jānosaka citi – objektīvi un reālo situāciju raksturojoši – rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanā. Nav pareizi arī turpmāk ņemt vērā tikai katras valsts vēsturiskos ražošanas rādītājus. Situācija šajos gados ir tik būtiski mainījusies, ka ir ļoti grūti paskaidrot lauksaimniekiem, kāpēc tiešmaksājumos joprojām saņemam vismazāk,” atzina J.Dūklavs.

“Ja nekas netiks mainīts, tad pēc dažiem gadiem jauno dalībvalstu lauksaimnieki vairs nespēs konkurēt ES kopējā tirgū. Tas būtu tiešām traģiski, tāpēc, lai šādu situāciju nepieļautu, visām jaunajām dalībvalstīm jādarbojas vienoti,” sacīja M.Savickis un piebilda, ka pēc neilga laika šīm valstīm vajadzētu atkārtoti Eiropas Komisijai sniegt savus priekšlikumus un raudzīties, lai tie tiktu ņemti vērā un atspoguļoti attiecīgos dokumentos.

Savukārt J.Dūklavs atzīmēja, ka Zemkopības ministrija šo jautājumu risināšanā sākusi aktīvu sadarbību arī ar Latvijas pārstāvjiem, deputātiem Eiropas Parlamentā, jo pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā arī Eiropas parlamentārieši tagad ir tiesīgi lemt par lauksaimniecības jautājumiem. “Tas mums varētu būt labs atbalsts un spēks,” piebilda J.Dūklavs. Lai šo sadarbību vēl vairāk aktualizētu, paredzēts, ka aprīlī Latvijā darba vizītē ieradīsies Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti.

Sarunas laikā ministri apmainījās ar viedokļiem par situāciju piena nozarē. Polijas lauksaimniecības ministrs atzina, ka Polijā piensaimniecība ir kā šūpoles –brīžiem tai sokas labi un ir augšupeja un nereti atkal tā krīt lejup. Piemēram, aizvadītā gada oktobrī un novembrī bija vērojams piena iepirkumu cenu kāpums, taču jau šā gada janvārī un februārī cenas tikpat ātri samazinājās.

Savukārt, lai risinātu dažādus jautājumus, kas saistīti ar pārtikas produktu tirdzniecību un eksportu, M.Savickis ierosināja organizēt tikšanos Latvijas un Polijas uzņēmējiem, lai šīs tirdzniecības iespējas paplašinātu un tās būtu abpusēji izdevīgas. Polijas lauksaimniecības ministrs arī piebilda, ka Latvijas uzņēmēji laipni gaidīti dažādos Polijā organizētos gadatirgos. Tie lauksaimnieku vidū esot ļoti populāri un labi apmeklēti.

Vizītes turpinājumā amatpersonas apmeklēja zivju pārstrādes uzņēmumu “Mottra” Katlakalnā, Ķekavas pagastā, kas ražo augstākā labuma melnos ikrus, tos iegūstot no storēm un sterletēm. Uzņēmuma produkciju kā vienu no labākajām pasaulē atzinuši daudzi augsta līmeņa neatkarīgie pārtikas eksperti. Produkta augsto kvalitāti nodrošina zivju ekoloģiskas turēšanas metodes un zivīm draudzīgs ikru iegūšanas veids. Uzņēmums eksportē 90% saražotā produkta.

Pēcpusdienā ministri atklāja Latvijā pirmo viena megavata jaudīgo biogāzes ražotni un elektrostaciju zemnieku saimniecībā “Mežacīruļi”, kas atrodas Zaļenieku pagastā, Jelgavas novadā. Šī ir Latvijā pirmā biogāzes ražotne ar jaudu viens megavats, bet otrā, kas biogāzes iegūšanai izmanto kūtsmēslus un zaļmasu. Projekts īstenots LAP programmas pasākuma “Uzņēmumu radīšana un attīstība (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakšpasākuma “Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas” ietvaros. Projektu īstenojusi SIA “MC Bio”, kas izveidota uz ZS “Mežacīruļi” bāzes. Zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” pamatnodarbošanās ir lopkopība – tajā ir ap 600 liellopu liels ganāmpulks, audzē graudus, rapsi un lopbarības kultūras, kopā apsaimniekojot 700 hektāru zemes.

Latvijā pirmā un Baltijā otrā biogāzes ražotne, kas kā izejvielas izmanto kūtsmēslus un enerģētiskos kultūraugus, darbību sāka 2008.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”. Tās elektroenerģijas ražošanas jauda ir 260 kilovati.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa