Aizsardzības ministrija: Par bruņoto spēku iesaisti plūdu prevencijas pasākumos

24.marta rītā vairāk nekā 30 karavīri un zemessargi devās uz Pļaviņām, lai veiktu sagatavošanas darbus ledus spridzināšanai Daugavā pie Pļaviņām, Bebrulejā.

Karavīri un zemessargi apzina tuvējās apkārtnes iedzīvotājus, brīdina par plānotajiem darbiem un urbj ledū caurumus, kur izvietot sprāgstvielas. Ledus spridzināšana tiks veikta pēc sagatavošanās darbu pabeigšanas un ar Pļaviņu novada domes Civilās aizsardzības komisijas piekrišanu.

Spridzināšanas darbu vadītāji drošības apsvērumu dēļ lūdz iedzīvotājus atturēties no spridzināšanas vietas apmeklēšanas.

Savukārt otra spridzināšanas grupa devās uz Liepājas pusi, lai izvērtētu, vai spridzināšanas darbi iespējami Bārtas upē.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) lūguma 24.martā iespējamo plūdu rajonu izlūkošanu Zemessardzes (ZS) vienību pārstāvji veica arī Ķekavā, Carnikavā un Līvānos.

ZS vienību pārstāvjiem uzdots ziņot par situāciju un regulāri sazināties ar vietējām VUGD vienībām par tām nepieciešamo atbalstu arī applūdušajā Lielupes baseinā.

Lai laikus sagatavotos iespējamo plūdu seku novēršanai, Ādažos izvietoto vienību pārstāvji iesaistījās novada Civilās aizsardzības komisijas darbā. Atsaucoties Ādažu novada domes lūgumam, 23.martā vairāk nekā 30 Kājnieku brigādes Inženiertehniskās rotas un Kaujas atbalsta rotas karavīri sniedza atbalstu, sagatavojot vairāk nekā 1000 smilšu maisu, kurus plūdu gadījumā varēs izmantot Gaujas krastu nostiprināšanai.

23.martā aizsardzības ministrs Imants Lieģis izdeva pavēli, ar kuru noteica bruņotajiem spēkiem būt gataviem sniegt atbalstu civilās aizsardzības institūcijām plūdu seku novēršanā. “Esmu pārliecinājies, ka bruņotie spēki ir gatavi iesaistīties iespējamo plūdu seku novēršanā. Pēc civilo institūciju pieprasījuma karavīri un zemessargi nekavējoties sniegs savu atbalstu,” norāda aizsardzības ministrs.

Jau ziņots, ka iespējamo pavasara plūdu prevencijas pasākumos un plūdu seku novēršanā bruņotie spēki ir gatavi iesaistīt deviņas spridzināšanas grupas, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīru un zemessargu.

Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu plūdu gadījumā bruņotie spēki tiek iesaistīti kā plūdu prevencijas pasākumos, tā arī plūdu gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos.

Bruņotos spēkus iesaista avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā – palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas neatliekamo pasākumu veikšanai un bruņoto spēku resursu piesaiste ievērojami paātrina ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidācijas pasākumu izpildi, mazina iespējamos zaudējumus vai paātrina cilvēku glābšanu, vai ja bruņoto spēku rīcībā ir speciāls ekipējums šo darbību veikšanai.