Par darba laika noteikumu pārskatīšanu

Eiropas Komisija 24.martā lūdza darba ņēmējiem un to pārstāvjiem izteikt viedokli par iespējām pārskatīt Eiropas Savienības noteikumus par darba laiku. Pirmā posma apspriešanas procesā Eiropas sociālajiem partneriem tiek vaicāts, vai ir vajadzīga ES līmeņa rīcība attiecībā uz Darba laika direktīvu un cik plašai tai vajadzētu būt. Tas ir pirmais solis ceļā uz direktīvas visaptverošu pārskatīšanu pēc iepriekšējiem mēģinājumiem 2009.gada aprīlī pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, kas nonāca strupceļā.

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors teica: “Nespēja panākt vienošanos par darba laika tiesību aktu pārskatīšanu pagājušajā gadā nenozīmē, ka ir izzudušas problēmas saistībā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Mums joprojām jāatrod līdzsvarots risinājums, kas būtu piemērots faktiskajām darba ņēmēju, uzņēmumu un patērētāju vajadzībām 21.gadsimtā.” Komisārs uzsvēra: “Mums jāveic visaptveroša noteikumu pārskatīšana, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu ar spēcīgu sociālo dimensiju. Mēs aicinām sociālos partnerus kopumā pārdomāt šo izšķirīgo jautājumu un iesniegt novatoriskus priekšlikumus, kas būtu rezultatīvāki par iepriekšējām neveiksmīgajām debatēm.”

Komisija 2004.gadā pēc plašām konsultācijām iesniedza priekšlikumu grozīt direktīvu 2003/88/EK. Priekšlikuma mērķis bija risināt vairākas problēmas, kas netika atrisinātas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un tiesas judikatūru, proti, noteiktās darba nozarēs precizēt direktīvas piemērošanu dežūras laikam; ļaut elastīgāk aprēķināt darba laiku nedēļā un pārskatīt individuālo atteikšanos no 48 stundu ierobežojuma. Tomēr 2009.gada aprīlī valdību pārstāvji un Eiropas Parlaments secināja, ka par spīti ilgstošām sarunām tie nespēja vienoties par priekšlikumu.

Tajā pašā laikā debatēs iekļāva citus jautājumus, kas atspoguļoja būtiskas pārmaiņas darba pasaulē pēdējos divdesmit gados. Piemēram, vidējais darba laiks nedēļā ES ir samazinājies no 39 stundām 1990.gadā līdz 37,8 stundām 2006.gadā, un nepilna darba laika darba ņēmēju daļa no darbaspēka ir palielinājusies no 14% 1992.gadā līdz 18,8% 2009.gadā. Vērojama aizvien lielāka indivīdu darba laika atšķirība vienā gadā un visā darba dzīvē, norādot, ka ir svarīgs līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi, piemēram, izmantojot elastīgu darba laika režīmu un summēto darba laiku, kā arī pieaugoša darba ņēmēju autonomija vienlaikus uz zināšanām balstītas ekonomikas pilnveidošanai.

Tādēļ pirms apsvērt citas iespējas šo jautājumu risināšanai Komisija, sākot ar rūpīgu pašreizējo noteikumu un to piemērošanas jautājumus novērtēšanu, plāno visaptveroši pārskatīt spēkā esošos darba laika noteikumus. Pārskatīšanas pamatā būs politikas mērķu kopums, tostarp aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību, uzlabot līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, piešķirt uzņēmumiem un darba ņēmējiem lielāku elastīgumu, neradot papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem ir nozīmīgs solis, lai veiktu tik visaptverošu Darba laika direktīvas pārskatīšanu. Sociālajiem partneriem sešu nedēļu laikā jādara savs viedoklis zināms Komisijai. Vienlaikus ar konsultācijām Komisija veiks plašu ietekmes novērtējumu, tostarp izskatīs direktīvas tiesisko piemērošanu dalībvalstīs un veiks pētījumu par sociālajiem un ekonomikas aspektiem, kas ir lietderīgi direktīvas visaptverošai pārskatīšanai.

Priekšvēsture

Pirmais apspriešanās posms ar sociālajiem partneriem ES līmenī ir paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 154.panta 2.punktā. Šajā posmā Komisija vēlas uzklausīt sociālo partneru viedokli par to, vai ir vajadzīga Eiropas Savienības mēroga rīcība attiecībā uz Darba laika direktīvu un par šādas iniciatīvas darbības jomu.

Komisija izskatīs pirmajā posmā izteiktos viedokļus un pieņems lēmumu, vai ES rīcība ir vēlama. Ja Komisija pieņems pozitīvu lēmumu, tā sāks otrā posma apspriešanos ar sociālajiem partneriem ES līmenī. Šajā posmā saskaņā ar LESD 154.panta 3.punktu izskatīs katra rīcības priekšlikuma saturu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa