Atceres Atceroties, sirdī glabājot, godinot 1949.gada 25.marta deportācijā aizvestos tūkstošus

Vakar, 25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa devās: (pirmajā attēlā no kreisās) Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs, ekonomikas ministrs Artis Kampars, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais; (otrajā attēlā no labās) Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un Rīgas mērs Nils Ušakovs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā pie Brīvības pieminekļa:

Cienījamie represētie un viņu radinieki! Visi tie, kas šodien esat atnākuši šeit, pie mūsu tautas brīvības simbola! Simbola, kur mēs smeļamies spēku un nākam ikreiz, kad gribam pieminēt tos, kas ir cietuši.

1949.gads – Eiropa sāka celt savu nākotni pēc kara, sāka atjaunoties. Bet kas notiek Latvijā? Neskatoties uz to, ka ir bijis Baigais gads, ir bijis karš, daudzi cilvēki ir pametuši dzimteni, daudzi cilvēki jau ir izsūtīti pirmajās deportācijās, bet nepieciešams ir vēl. Svešajai, naidīgajai varai nav gana. Vēl vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku tiek atrauti no savām mājām, no savas zemes, no savas tautas un aizsūtīti tālajā Sibīrijā. Kāpēc? Ar kādu mērķi? Kas tā ir par politiku? Un iemesls ir tikai viens – visos jūsos un visos tajos vairāk nekā 40 tūkstošos Latvijas valsts prātā un sirdī bija dzīva. Pat aizvedot cilvēkus tālu Sibīrijā, Latvijas valsts palika tur, jūsu sirdīs un prātos, un atgriezās vēlāk šeit, Latvijā. Šis ir stāsts par to, cik mūsu tauta ir sīksta un izturīga un cik jūs visi ļoti mīlat savu zemi, savu dzimteni un savu valsti.

Arī šodien, daudzus gadu desmitus vēlāk, mēs atkal esam šeit, lai pieminētu šo smago, traģisko vēsturi, lai izrādītu cieņu tiem, kas palika Sibīrijā, tiem, kas atgriezās, visiem, kam mūsu valsts vienmēr ir svētā vietā. Es saku jums visiem paldies, ka esat šodien šeit, pie Brīvības pieminekļa, un gribu jums apsolīt – šīs ciešanas nekad netiks aizmirstas un jūsu paveiktais un izciestais vienmēr būs cieņā un godā Latvijas valstī.

Lai jums visiem laba veselība! Lai jums veicas! Lai Dievs svētī jūs! Lai Dievs svētī Latviju!

Vakar, 25.martā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kinoteātrī “K-suns” notika filmas “1949.gada 25.marta deportācija Latvijā” 2.daļas “Nometinājumā” pirmizrāde. Attēlā: Omskas apgabals, Boroģinkas sādža, Hedviga Puga (dzim. Mika) pie savas mītnes nometinājumā ap 1950.g., kura kā aculieciniece minēta jaunajā Latvijas Okupācijas muzeja dokumentālajā filmā “Nometinājumā” Foto no Latvijas Okupācijas muzeja

Par abu Latvijas okupāciju vēstures saglabāšanu

Latvijas Okupācijas muzejā 25.martā, pieminot 1949.gada 25.marta izvešanu upurus, notika jaunās muzeja ekspozīcijas maketa atklāšana. Tai sekoja arhitektu, Rīgas pilsētas un valsts pārstāvju saruna par Latvijas Okupācijas muzeja un padomju okupācijas upuru memoriāla nākotni.

Maketa atklāšanas sarīkojumā kultūras ministrs Ints Dālderis, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais un Rīgas Politiski represēto biedrības vadītājs Jānis Lapiņš atzina Okupācijas muzeja nozīmīgo lomu Latvijas tautas un valsts vēstures saglabāšanā. Visi runātāji bija vienisprātis, ka muzeja paplašināšana ir nepieciešama un atbalstāma. I.Dālderis minēja, ka muzeja rekonstrukciju vajadzētu pabeigt līdz 2013.gadam, jo 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Viens no memoriāla līdzautoriem mākslinieks Kristaps Ģelzis izcēla šo objektu celtniecības politisko nozīmi. “Strēlnieku laukums ir valsts politiskais centrs, un valstij ir jāizrāda politiskā griba ne tikai vārdos, bet arī darbos,” viņš sacīja. Šo ideju sarunas beigās uzsvēra arī muzeja ārlietu direktors Valters Nollendorfs, atzīmējot, ka valsts atbalsts ir svarīgs priekšnosacījums, lai muzejs arī turpmāk spētu piesaistīt ziedotājus, ar kuru līdzekļiem tiks finansēta jaunā ekspozīcija.

Muzeja pārbūves projekta autors arhitekts Gunārs Birkerts sarunā par muzeja un memoriāla nākotni minēja, ka labas apstākļu sakritības gadījumā muzeju var rekonstruēt divos gados. Viņš arī aicināja klātesošo Rīgas būvvaldes vadītāju Andri Cini un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekli Agri Balodi rīkoties, lai vairāki darbi, piemēram, komunikāciju izbūve un abu objektu tehniskie plāni, tiktu gatavoti vienlaikus, nevis viens pēc otra, bezgalīgi ievelkot darbus.

Muzeja topošās ekspozīcijas makets būs aplūkojams līdz 31.martam.

Jaunā ekspozīcija ir paredzēta izvietošanai rekonstruētajās telpās. Ekspozīcija veidota kā hronoloģisks stāsts par Latvijas okupācijas vēsturi. To papildina vēstījums par neatkarīgo Latvijas Republiku, okupācijas sekām un mūsdienu problemātiku.

Vakar, 25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, – valstspersonas, sabiedrība  Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lai pastiprinātu vēsturiskās noskaņas un emocionālās izjūtas, ekspozīcijā plānoti vairāki telpiski atveidojumi, piemēram, Gulaga nometnes baraka un sargu tornis, nacionālo partizānu bunkurs, stagnācijas perioda dzīvokļa fragments, Valsts drošības komitejas durvis, barikādes un ēdināšanas galds barikāžu laikā. Simbolisko instalāciju temati būs – “čekas” ieslodzījuma kamera, deportāciju vagons, holokausts, “brālis pret brāli”, Gulaga zona, Dzelzs priekškars. Tāpat tiks izstādīti lielformāta eksponāti: bēgļu rati, statuja “Pioniere”, kā arī trīs interaktīvas kartes, kurās atspoguļots Staļina–Hitlera pakts, trimda un Gulags.

Šobrīd muzejā apskatāmi jau divi jaunās ekspozīcijas objekti – Gulaga interaktīvā karte un skulptūra “Pioniere”.

Jaunās ekspozīcijas scenāriju izveidoja Valters Nollendorfs, apmeklētāju plūsmu plānoja konsultāciju firma “Interpretive Solutions”, par vizuālo noformējumu rūpējās mākslinieki Jānis Spalviņš, Ieva Nagliņa, Rolands Vēgners. Saturu veidoja vēsturnieki Inese Dreimane, Ieva Gundare, Ritvars Jansons, Uldis Neiburgs, Līga Strazda un Aija Ventaskraste.

Jānis Erno, Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs