Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ticību Latvijai iededza kaujas Tīrelī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.01.1999., Nr. 5/6 (1465/1466) https://vestnesis.lv/ta/id/20722

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vilhelms Mihailovskis: manas 1999. gada 365 dienas

Vēl šajā numurā

08.01.1999., Nr. 5/6 (1465/1466)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ticību Latvijai iededza kaujas Tīrelī

...Tuvos mežos visi latvju pulki,

Slepus vākti, cits pie cita likti,

Tup kā dūres milzīgas un trakas

Kopā žņaugtas triecienam un nāvei.

A.Čaks "Mūžības skartie"

Ir atjaunota tradīcija 1916./1917.gada Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus pieminēt ar klusu svecīšu gājienu Brāļu kapos 6.janvārī un ar piemiņas dievkalpojumu Doma baznīcā. Tagad to vadīja NBS virskapelāns Raimonds Locs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kapelāns Atis Vaickovskis, štāba bataljona kapelāns Dainis Markovskis.

Bet sestdien, 9.janvārī, karavīri, kadeti, skolēni, citi interesenti dosies uz Tīreļpurvu. Pulksten 12 Piņķu baznīcā notiks dievkalpojums. Strēlnieki uzbrukuma naktī nosoļoja vairāk nekā desmit kilometru līdz izejas pozīcijām. Sportisti ar lāpu veiks šo distanci līdz Antiņu kapiem, kur notiks svētbrīdis.

1916.gada Ziemassvētku kaujas (pēc jaunā laika skaitīšanas stila no 1917.gada 5. līdz 11.janvārim), vai militārajā valodā — Jelgavas operācija, bija lielākā militārā operācija Ziemeļu frontes Rīgas iecirknī Pirmā pasaules kara laikā. Tā tika plānota kā atbalsts sabiedroto spēkiem Rietumu frontē cīņās pie Verdenas.

Operācijas mērķis bija pārraut vācu fronti trīsdesmit kilometru garumā no Lielā tīreļa purva līdz Olainei, lai tālāk uzbruktu abpus Lielupei Jelgavas virzienā.

Latviešu strēlniekiem pirms kaujas tika sacīts, ka pēc Jelgavas ieņemšanas sāksies Kurzemes atbrīvošana, kas no 1915.gada bija vācu rokās. Latvieši solījumiem noticēja, un tas radīja īpašu kaujas spēju pacēlumu, jo strēlniekiem atšķirībā no sibīriešu pulkiem tā bija kauja par savu dzimto sētu atbrīvošanu, lai tajās varētu atgriezties bēgļu gaitās aizklīdušie piederīgie.

Ziemassvētku kaujās pirmo reizi lika lietā jaunu uzbrukuma taktiku — negaidīti naktī, bez artilērijas uguns sagatavošanas, izmantojot pēc rūpīgas izlūkošanas iepriekš dzeloņstiepļu aizžogojumos izgrieztās ejas. Šajās kaujās strēlniekus komandēja leģendāri virsnieki, no kuriem vairāki vēlāk piedalās Latvijas armijas veidošanā — Fridrihs Briedis, Andrejs Auzāns, Jukums Vācietis, Kārlis Gopers, Rūdolfs Bangerskis, Mārtiņš Peniķis, Augusts Misiņš, Ansis Zeltiņš, Jānis Briedis, Roberts Briesma u.c. Tā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa komandētā latviešu apvienotā divīzija nakts uzbrukumā pārrāva ienaidnieka nocietināto pozīciju pie Mangaļu mežniecības. Vācieši pārvērtēja savas pirmās nocietinātās līnijas nozīmīgumu, lai gan bija cītīgi realizējuši tēzi, ka sviedri karā aiztaupa asinis, būvējot savus nocietinājumus. Aizsardzības līniju veidoja desmitiem kilometru garš valnis, kura aizsegā pilnā augumā varēja staigāt cilvēki. Vācu paļāvība uz saviem nocietinājumiem bija tik liela, tie bija iekārtoti ar tādu komfortu — ķieģeļu krāsnīm, elektrisko apgaismojumu, ka gūstā saņēma arī civilpersonas, kuras Ziemassvētkos bija atbraukušas ciemos pie karavīriem frontē. Ierakumu blindāžās atrada alus un vīna krājumus, biskvītus, ievārījumu, kādā blindāžā pat klavieres.

Diemžēl ne visiem latviešu bataljoniem izdevās pretinieku naktī pārsteigt. Dažas vienības tumsā nomaldījās vai neatrada izgrieztās ejas. Ja nācās uzbrukt pāri vācu raķešu apgaismotajam laukam, tad ienaidnieka ložmetēji pļāva savu nāves vālu. Kaut arī sešu dienu ilgajās kaujās tika atgūta dažus desmitus kvadrātkilometru liela teritorija, daudz trofeju un tās tika novērtētas par krievu armijas lielāko uzvaru Rīgas frontē, šī uzvara bija izcīnīta par nesamērīgi augstu cenu. Un maksātāji bija latviešu strēlnieki. Kaujās bija krituši un ievainoti ap pieci tūkstoši latviešu strēlnieku un virsnieku. Turpmākās 1917.gada janvāra kaujas prasīja vēl lielākus upurus. Tomēr Ziemassvētku kaujas deva arī militāru pieredzi gan karavīriem, gan virsniekiem, kas lieti noderēja Latvijas brīvības cīņās.

Andris Kļaviņš,

īpaši "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!