Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 18. marta sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts mūsu frakcijas, LPP/LC, iesniegtais pieprasījums premjerministram Valdim Dombrovskim “Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”. Situācija veselības jomā šobrīd mūsu valstī ir dramatiska. Valsts finansējuma samazinājums veselības aprūpes nozarei būtiski ietekmējis iedzīvotājiem pieejamo medicīnisko pakalpojumu apjomu. Pilsētās un novados gandrīz 40 slimnīcas veic vairs tikai iedzīvotāju ambulatoro aprūpi, atlikušajām slimnīcām nepietiek naudas, tās jau gada pirmajos mēnešos ir nopietni pārtērējušas atvēlētos līdzekļus. Katastrofāli samazinājies neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju skaits. Vairākas slimnieku grupas palikušas bez medikamentiem, jo valsts tās vairs nekompensē.

Un tā ir tikai daļa no problēmām veselības aprūpes jomā, jo situācija ir paradoksāla. No vienas puses, daudzas slimnīcas atrodas bankrota priekšā un jau 2010.gada pirmajos mēnešos ir būtiski pārtērējušas atvēlēto finansējumu, bet, no otras puses, atsevišķas Veselības ministrijas padotībā esošas iestādes un kapitālsabiedrības tik brīvi rīkojas ar naudu, ka rada iespaidu, it kā tām, atšķirībā no pārējām Latvijā, treknie gadi turpinās.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti uzskata, ka situācijā, kad ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji nevar saņemt pienācīgu veselības aprūpi, nav pieļaujams nelietderīgs un neefektīvs veselības finanšu līdzekļu izlietojums. Valdībai ir jāspēj nodrošināt īpaši stingru valsts līdzekļu izlietojuma uzraudzību un jārada efektīvi kontroles mehānismi.

Mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka jārīkojas ir nekavējoties, jo šobrīd mūsu valstī katastrofāli pieaug mirstība un dramatiski samazinās dzimstība. Valdībai ir jāmaina sava politika veselības aprūpes jomā.

Kā mēs dzirdējām no veselības minis­tres, šajā nozarē ir lieki... savulaik bija lieki 70 miljoni, tie tika noņemti nost, un sakarā ar to arī šī situācija ir izveidojusies.

LPP/LC frakcijas deputāti gaida no valdības nevis tukšus solījumus publiskajā telpā pirmsvēlēšanu gaisotnē, bet konkrētus soļus veselības aprūpes nozares samilzušo problēmu risināšanā un iedzīvotāju nodrošināšanā ar nepieciešamo medicīnisko aprūpi.

Otrs jautājums, ko es gribu minēt, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Tas bija mūsu frakcijas deputātu iesniegts likumprojekts. Grozījumi paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana tūrisma nozarei bija kļūda: valsts kopējo šā sektora ieņēmumu un izdevumu ziņā ir zaudējusi, nevis ieguvusi. Šo viedokli mēs paudām atkārtoti, un tagad visiem nākas to atzīt.

Jau iepriekš nozares eksperti prognozēja, ka valstīs, kurās tika augstāk pacelts PVN, ir lielāks tūristu skaita un ienākumu kritums. Tūristu grupām lētāk ir nakšņot Igaunijā, kur PVN viesnīcām ir 9 procenti, bet Latvijai, labākajā gadījumā, izbraukt vien cauri. Latvijā PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā.

LPP/LC uzskata, ka, piemērojot pazemināto PVN likmi – 10 procentu – izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs, mēs palielināsim Latvijas konkurētspēju Eiropas tūristu galamērķa tirgū. Palielinot PVN likmi, visvairāk cieta mazpilsētu viesnīcas un atpūtas kompleksi, daudzas no tām tika slēgtas. Darba vietu skaita kritums arī bija milzīgs. Dažkārt viesnīcās viens cilvēks darīja visus pienākumus. Piemērojot 10 procentu PVN likmi, tiktu samazināts bezdarbs un veicināta tūrisma attīstība Latvijā. Pēc LPP/LC domām, šie grozījumi ir ārkārtīgi svarīgi. Jo ātrāk šo kļūdu izlabosim, jo ātrāk tūrisma nozare varēs atkal konkurēt Baltijas tirgū.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Vispirmām kārtām vēlos paust savu viedokli par pievienotās vērtības nodokli jeb PVN.

Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kas paredz samazinātas PVN likmes – 10 procentu – piemērošanu viesu izmitināšanas pakalpojumiem. Man ir prieks, ka Saeimas vairākums beidzot ieklausījās frakcijas “Saskaņas Centrs” viedoklī par PVN likmes samazināšanu. Tuvākajā laikā mūsu frakcija gatavojas iesniegt savu priekšlikumu par PVN likmes samazināšanu medikamentiem.

Otrām kārtām vēlos informēt par to, ka frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti iesnieguši Ministru prezidentam Dombrovskim jautājumu “Par AS “Parex banka” restrukturizācijas plānu”. Lieta ir tā, ka 2010.gada 16.martā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts “Parex bankas” restrukturizācijas plāns. No masu saziņas līdzekļos pieejamās informācijas redzams, ka “Parex banku” plānots sadalīt divās bankās, no kurām vienā tiks izvietoti visi labie aktīvi, turpretī otrajā paliks visi problemātiskie aktīvi. No minētās informācijas izriet, ka “Parex bankas” maksātspēja tajā koncentrēto aktīvu zemās kvalitātes rezultātā nākotnē var tikt apdraudēta.

Sakarā ar augstākminēto frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti prasa Ministru prezidentam Dombrovskim atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

Pirmkārt. Kas veidos “Parex bankas” pašas kapitālu pēc restrukturizācijas, un cik lielā mērā tajā būs pārstāvēta valsts un valsts kontrolēta sabiedrība?

Otrkārt. Vai restrukturizācijas plāns paredz nodrošināt “Parex bankas” darbību ilgtermiņā vai arī tiek plānota apzināta un nenovēršama “Parex bankas” maksātnespēja?

Un treškārt. Vai taisnība, ka restrukturizācijas plāns paredz bankas kapitāla, tātad arī subordinēto kapitālu, nenovēršamu zaudēšanu, ieskaitot arī valstij un pensiju fondiem piederošo?

Ministru prezidenta Dombrovska pienākums ir atbildēt uz mūsu jautājumu pēc būtības.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija):

Šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcija savā rīta sēdē apsprieda situāciju, kāda tagad Saeimā izveidojusies mazākumvaldības sakarā, jo Tautas partija atsaukusi vairākus... visus savus minis­trus no valdības. Un mēs spriedām par to, ka varētu notikt atsevišķu ministriju apvienošana un to funkciju pārņemšana un ka tādā veidā samazinātos ministriju skaits.

Šodien Saeimā ir izskatīti vairāki svarīgi likumprojekti. Viens no tādiem būtiskiem un ļoti svarīgiem ir likums “Grozījumi Imigrācijas likumā”, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers atsūtījis otrreizējai caurlūkošanai. Viņš lūdz vēlreiz izvērtēt, vai likumprojekts neapdraud valsts drošību, jo var ieplūst Latvijā tādi cilvēki, kuriem varbūt nevajadzētu uzturēties Šengenas zonā. Tāpat tas varētu iespaidot arī mūsu nekustamā īpašuma tirgu. Ir liela problēma, ka treknajos gados ir sabūvēts daudz nekustamo īpašumu, kas stāv neizmantoti. Dabīgi, tiem būtu vajadzīgi iedzīvotāji, bet kārtīgi jāapsver visas šā likuma normas, lai šis likums mums netraucētu.

Gribu runāt vēl arī par Valsts prezidenta atpakaļ atsūtīto likumu, kurš paredz grozījumus Alkohola aprites likumā un kurš ir tagad Saeimā nodots otrreizējai caurlūkošanai. Visiem deputātiem Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija ir atsūtījusi vairākums priekšlikumus Alkohola aprites likumam; viņi ierosina izmainīt to redakciju, par kuru mēs nobalsojām, – par alkohola tirdzniecības aizliegumu Zinību dienā. Viņi ierosina atļaut tomēr tirgot alkoholiskos dzērienus visos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kā arī vilcienos, kuģos un lidmašīnās (starptautiskos pārvadājumos), viesnīcās, minibāros. Bet ir interesants priekšlikums: tiek ierosināts gandrīz vai atgriezties pie tādas kārtības, kāda bija Padomju Savienības laikā, kad bija ierobežojums tirgot alkoholiskos dzērienus personām līdz 21 gada vecumam. Tagad ir iesniegts priekšlikums atļaut tirgot tikai no 20 gadu vecuma. Un ir arī priekšlikums alkoholiskos dzērienus tirgot tikai īpaši iekārtotās tirdzniecības vietās, kas atdalītas no pārējām tirdzniecības telpām. Tā ka tie ir diezgan interesanti priekšlikumi. Noteikti Saeimā būs diskusija par šiem jautājumiem, un, cerams, tad Alkohola aprites likums būs labākā kvalitātē.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Valdībā notikušas izmaņas: tagad tā turpinās darbu kā mazākuma valdība. Acīmredzot tiks veiktas sarunas par to, kādi papildinājumi vai izmaiņas ir iespējamas tās sastāvā. Bet, protams, jārēķinās ar to, ka daudzos būtiskos jautājumos valdību atbalstīs 45 vai 46, vai 47 balsis; bieži vien varbūt kāda nejaušība izšķirs to vai citu iznākumu, un arī pozīcijas partijām katra deputāta balss svars jeb loma pieaug.

Skaidrs, ka katrā atsevišķā balsojumā tas nebūs tik būtiski. Es domāju, ka Saeimā kopumā likumdošanas darbs, kas skars gan ekonomisko, gan sociālo politiku, nebūs traucēts. Vairums opozīcijas deputātu ir līdzīgās domās par tiem pasākumiem, kas jāveic tautsaimniecības politikā. Bet, protams, atsevišķos jautājumos, kas varētu skart budžetu, tiesības, nodokļu likumdošanu it īpaši, varētu saskarties ar diametrāli pretēju nostāju. Tāpat arī gadījumos, kas skar to vai citu personu pārcelšanu no vienas komisijas uz otru un kas bieži vien ir samērā maznozīmīga lieta. Šoreiz redzams, ka opozīcija parādīja savu vienotību un neļāva vairākus deputātus pārcelt, lai pastiprinātu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju tieši no vairākuma, proti, no Saeimas vairākuma, tātad šajā gadījumā no valdības partiju, viedokļa. Protams, tas var atstāt iespaidu uz to, kā tiek vai netiek izskatīti nodokļu jautājumi atbildīgajā komisijā.

Uzskatām, ka sarunas jāveic. Piekrītam tam, ka premjers rosina runāt ar Latvijas Pirmo partiju un partiju “Latvijas Ceļš”, neatbalstīsim koalīcijas paplašināšanu ar “Saskaņas Centru”, kaut arī, protams, šo­brīd jādomā, ka diez vai kāda opozīcijas partija vēlētos visā pilnībā uzņemties atbildību par grūto ekonomisko situāciju, pilnībā iekļauties valdībā. Bet katrā gadījumā dialogs ir vajadzīgs. Acīmredzot šeit jāizskata visi tie varianti, kas saistīti ar kādas ministrijas iespējamu likvidāciju, lai daļēji pildītu arī to, ko Tautas partija rosināja, – lai ministriju skaits būtu samazināts. Iespējama ministriju apvienošana, ja par to var vienoties, kaut arī pats par sevi tas nevar dot milzīgu efektu, bet, ja tas ir saprātīgas reformu politikas ietvaros, tad tas ir pieļaujami. Arī mēs esam gatavi uzņemties atbildību par kādu papildu nozari, ja par to koalīcija vienojas, ja premjers to ierosina, piemēram, par tieslietu nozari.

Tāpat mūsu frakcijas deputāti aktīvi iesaistīsies Imigrācijas likuma grozījumu otrreizējā caurlūkošanā un droši vien nāks klajā ar vairākiem priekšlikumiem, to skaitā arī ar priekšlikumu nedot iespēju iegūt termiņuzturēšanās atļauju uz nekustamo īpašumu iegūšanas Latvijā rēķina; tas mūsu partijai nav pieņemami. Iespējami arī citi priekšlikumi.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”):

Man ļoti lielā mērā jāpiekrīt iepriek­šējiem diviem runātājiem par tām tēmām, kas šodien ir aktuālas.

Acīmredzot notikumu šo dienu laikā nav bijis pārāk daudz, bet tie ir, kā saka, bijuši ļoti nopietni.

Pirmais un pats svarīgākais, protams, ir tas, ka Tautas partija ir pametusi koalīciju, tātad turpmāk Tautas partija strādās opozīcijā. Un līdz ar to, lai Saeimā pieņemtu atbildīgus lēmumus, vairākuma balsu nav. Protams, darbs Ministru kabinetā būs vieglāks, bet darbs Saeimā būs daudzkārt grūtāks. Ar to arī rēķināmies. Bet situācija, kad valstī ir mazākuma valdība, pēc būtības nav nekas unikāls. Arī iepriekšējā Saeima, respektīvi, 8.Saeima, savu darbu beidza ar mazākuma valdību, arī 6.Saeima savas darbības pēdējo gadu beidza ar mazākuma valdību. Atceros Induli Emsi, kurš bija premjerministrs mazākuma valdībai. Tā ka tādi gadījumi nav nekas unikāls. Strādāsim, mēģināsim pēc iespējas ātrāk atrisināt jautājumu par darbspēju Ministru kabinetā un pēc iespējas ātri pieņemsim lēmumu, vai kāda no ministrijām ir vai nav jālikvidē, vai kādas no ministrijām ir vai nav jāapvieno un kas būs tieši tie cilvēki, kas šīs ministru vietas ieņems.

Runājot par darba kārtību Saeimā, par tiem likumprojektiem, kas ir pieņemti un kas ir aktuāli, jāteic, ka jau minētais likums “Grozījumi Imigrācijas likumā”, mūsuprāt, ir ļoti nozīmīgs tādā ziņā, ka Valsts prezidents šo likumu ir atsūtījis atpakaļ uz Saeimu, jo par nepieņemamu uzskatīja normu, ka termiņuzturēšanās atļaujas ir iespējams trešo valstu pilsoņiem dot gadījumos, ja viņi ir nopirkuši nekustamo īpašumu Latvijā. Arī “Jaunais laiks” uzskatīja, ka šī norma nav pieņemama, jo nekustamā īpašuma tirgus šādā gadījumā tiktu ļoti nopietni uzpūsts. Pēdējo gadu galvenā problēma ekonomikā bija uzpūstais nekustamā īpašuma burbulis, un ar šādu normu mēs atkal atgrieztos pie līdzīga veida burbuļa, kas Latvijas ekonomikai un vēl jo vairāk Latvijas iedzīvotājiem absolūti nav nepieciešams. Tāpēc mēs bijām pret šo normu un arī turpmāk būsim pret šādu normu.

Tālāk. Viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kas tika skatīti šodien, bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kas paredz viesnīcu pakalpojumiem PVN likmi samazināt no 21 procenta uz 10 procentiem. Lielā mērā tam var piekrist, jo šāda veida samazinājumi, protams, veicinās viesnīcu biznesu. Tikai ļoti jācer, ka nozare tiešām radīs jaunas 2000 darba vietas, ka šis nodokļa pazeminājums atsauksies pozitīvi uz cenām, respektīvi, cenas viesnīcās kļūs zemākas, nevis izveidosies tāda situācija, ka šī nodokļa summas starpība ieguls tikai viesnīcnieku kabatās.

Mums visiem Latvijā ir jāsaprot, ka nodokļi ir tie, kas pilda valsts budžetu, nodokļu ieņēmumi ir tie, no kā tiek maksātas algas skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem un pensijas pensionāriem, un tā tālāk, un tā joprojām. Jelkāda veida straujas nodokļu pazemināšanas var beigties ar to, ka šādas naudiņas, lai normāli samaksātu algas cilvēkiem, var arī nebūt.

Pati pēdējā lieta, kas, manuprāt, arī ir būtiska. Šonedēļ Ministru kabinetā norisinājās ļoti nopietnas diskusijas par to, kā ieviest mikrouzņēmumu nodokli, respektīvi, par to, kā tiem uzņēmumiem, kuriem neliels apgrozījums, panākt situāciju, lai varētu maksāt vienu mazu, nelielu nodokli un lai nebūtu jāved nekāda īpaša, sarežģīta grāmatvedība. Tas ir kārtējais pasākums no Ekonomikas ministrijas puses, lai nodrošinātu iespēju pēc iespējas ātrāk un vieglāk dibināt mazos uzņēmumus, mikrouzņēmumus un strādāt tajos.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija):

Šodien PCTVL frakcija iesniedza savu priekšlikumu likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Šā priekšlikuma būtība ir tā, ka tas vērsts uz to, lai Latvijas iedzīvotāji un sabiedrisko pakalpojumu patērētāji varētu uzzināt informāciju, kura bijusi par pamatu, lai izmainītu tarifu, pieņemsim, par elektroenerģiju, siltumapgādi un daudz ko citu.

Esošā situācija ir tāda: ja uzņēmums, kurš sniedz pakalpojumus un kura pakalpojumus regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, noteic, ka šī informācija ir komercnoslēpums, tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nevienam šo informāciju nevar izpaust. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka neviens Latvijas iedzīvotājs nevar zināt, uz kāda pamata ir izmainīti komunālo pakalpojumu tarifi, kāpēc ir paaugstināta maksa par to pašu apkuri vai elektroenerģiju vai daudzās citās nozarēs. Principā mēs uzskatām, ka šajā jautājumā trūkst sabiedrības kontroles. Principā interesanta situācija veidojas: likums paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paziņo ar sludinājumu (piemēram, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”) par tarifu izmaiņām un aicina sabiedrību piedalīties šo tarifu izmaiņu apspriešanā, bet reāli situācija ir tāda, ka nav ko apspriest. Teorētiski ir iespēja no patērētāju puses pārsūdzēt šo tarifu izmaiņu. Bet kā var pārsūdzēt, nezinot ciparus, kuri bija par pamatu šīm tarifu izmaiņām? Līdz ar to viens no, mūsuprāt, svarīgiem posmiem ir tas, ka tomēr jānostiprina iedzīvotāju kontrole pār šo jomu.

Mums ir dažādas iniciatīvas. Mēs uzskatām, ka nevar noteikt komercnoslēpuma statusu, piemēram, dažādai informācijai, kas būtu no valsts uzņēmumiem. Tas skar ne tikai algas, bet arī daudzas citas jomas. Jo principā Latvijas iedzīvotāji ir šo uzņēmumu īpašnieki, no vienas puses. No otras puses, viņi ir to pakalpojumu patērētāji, kurus sniedz šie uzņēmumi. Līdz ar to kā patērētājam un kā īpašniekam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības zināt, kā strādā konkrētais uzņēmums: vai šis uzņēmums strādā efektīvi, kāda informācija ir par pamatu, teiksim, šiem tarifiem.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija):

Šī ir pirmā diena, kad Tautas partija strādā opozīcijā. Un jāteic, ka strādā ļoti konstruktīvi. To šī pirmā diena jau ir pilnībā apliecinājusi.

Kādēļ tad mums nācās aiziet opozīcijā? Tādēļ, ka, vērtējot situāciju valstī un redzot, ka valsts ekonomika joprojām ir lejupslīdē, Latvijā ir jau vairāk nekā 200 000 cilvēku bez darba un netiek veiktas nepieciešamās reformas arī valsts pārvaldē (pretējo, protams, optimistiski apgalvo Ministru prezidents), Tautas partija nolēma, ka ir pilnīgi nepieciešams konkrēts plāns, kā jārīkojas šajā situācijā, un Ministru prezidentam piedāvāja vienoties par šādu neatliekamu rīcību, lai beidzot gumijas stiepšanas un vulgāras retorikas vietā būtu konkrēts darbs.

Pavisam īsi varu raksturot, ko mēs piedāvājām.

Proti, mēs aicinājām neatbalstīt nekāda veida nodokļu paaugstināšanu ne šajā, ne nākamajā gadā; ļoti aktīvi strādāt un jau maijā sagatavot projektu par reformām valsts pārvaldē; savlaicīgi sākt darbu pie valsts budžeta projekta un šo projektu iesniegt Saeimā jau septembrī; piedāvājām arī uzsākt darbu pie sabiedriskā līguma noslēgšanas ar sociālajiem partneriem (par saskaņotu rīcību) un tātad panākt valsts izaugsmi.

Novērtējot šo situāciju, var vienīgi piebilst, ka šajā mūsu piedāvājumā nav nevienas lietas, kas būtu pretrunā ar Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, un ka valsts pārvaldes jautājumos mūsu piedāvājums, protams, ir daudz stingrāks un konkrētāks nekā jebkas, kas līdz šim ir dzirdēts no partijas “Jaunais laiks” vai citām valdības partijām.

Gaidījām aktīvu Ministru prezidenta pozīciju, taču mums kārtējo reizi nācās vilties. Ministru prezidenta atteikšanās no atbalsta šim neatliekamo pasākumu plānam liecina, ka turpmākais valdības kurss acīmredzot būs pilnīgi pretējs tam, ko mēs esam piedāvājuši. Un tikai šobrīd, kad mēs jau esam aizgājuši no pozīcijas, mūsu darbība ir nesusi augļus, un šodien mēs redzam dažus brīnumus: pirmo reizi – beidzot! – citas partijas ir gatavas runāt par ministriju skaita samazināšanu un par kādām iespējamām reformām valsts pārvaldē. Paldies tām par to, taču tikai ar tik radikālu soli mēs varējām panākt, ka tas viss izkustas no tā nulles punkta.

Tālāk. Šodien beidzot tika atbalstīts arī grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Līdz šim par šo iniciatīvu mēs tikām koalīcijā ārkārtīgi bargi rāti, tika norādīts, cik šausmīgi mēs sagraušot valsti, taču tagad mēs redzam, ka visa koalīcija un arī, protams, opozīcija var atbalstīt šo piedāvāto risinājumu un atzīt to par gana labu. Līdz ar to mēs redzam, ka liekulība šeit ir ļoti augstā līmenī.

Uzskatām, ka mūsu atrašanās opozīcijā palīdzēs aktivizēt valdības darbu un piespiest to strādāt arī kvalitatīvāk un ātrāk. Jo šobrīd mēs skaidri redzam, ka tiks pastiprināta parlamentārā kontrole ar kopīgiem spēkiem, un šāda situācija, ka parlaments ir vadošais un noteicošais spēks, ir pilnīgi atbilstoša Satversmes garam un burtam.

Mēs arī apzināmies politiskās un ekonomiskās situācijas nopietnību un vēlreiz apstiprinām, ka mēs nodrošināsim politisko stabilitāti un sniegsim atbalstu valdībai visos jautājumos, kas atbilst mūsu piedāvājuma būtībai. Un jau šodien mēs šo apņemšanos apstiprinājām ar savu rīcību, balsojumā neatbalstot pieprasījumu Ministru prezidentam.

Darbs opozīcijā nebūt nebūs vienkāršs, taču mēs esam gatavi uzņemties visas grūtības, kas ir ar šo darbu saistītas. Mēs neturamies pie krēsliem un neuztraucamies par amatiem; ministri savus amatus atstās. Domājam, ka tikai šādā veidā – nebaidoties katrs par savu vietu, bet koncentrējoties kopīgam darbam un plānu realizācijai, kas ir pilnīgi nepieciešama, lai mūsu ekonomika atveseļotos un valstī notiktu pozitīvas pārmaiņas, – mēs varam arī sasniegt daudzas labas lietas.

Mēs ļoti ceram uz jūsu atbalstu.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Latvijā šobrīd esošajā ekonomiskajā situācijā ārkārtīgi svarīga ir valdības stabilitāte, ja mēs runājam par kredītreitingiem, starptautisko aizdevēju gatavību sarunām par valsts makroekonomiskās attīstības scenārijiem, nodokļu sistēmas prognozējamību un tā tālāk.

Tautas partija, lai kā viņa runātu – arī nupat runāja! –, ka ar savu iziešanu no valdības nemēģināšot destabilizēt situāciju, to jau ir izdarījusi. Pasaules politikas analītiķiem un ekspertiem melnu par baltu neiestāstīs. Un katrā ziņā Dombrovskim tagad būs daudz grūtāk sarunāties ar Latvijas starptautiskajiem partneriem, kā arī būs daudz grūtāk kontrolēt pašreizējo situāciju, politisko situāciju valstī.

Katrā ziņā mēs piekrītam tam viedoklim, ka savu egoistisko, partejisko interešu vārdā Tautas partija un tās vadība ir gatava pat iznīcināt valsti.

Otra lieta, par ko es gribu runāt. “Pilsoniskā Savienība” jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma ir iebildusi pret pievienotās vērtības nodokļa nesamērīgo paaugstināšanu viesnīcu biznesam, ko savulaik uzspieda Godmaņa kunga valdība un tā laika finanšu ministrs Slakteris. Tāpēc arī mūsu frakcija piekrita labot šo iepriekšminēto valdību kļūdu. Un, kā mēs dzirdējām, šā PVN likuma grozījumu izdarītāju tagad ir ārkārtīgi daudz. Kā reiz mēdza teikt, baļķa nesēju ir ārkārtīgi daudz.

Vēl par PVN. Pašlaik likuma pārejas noteikumi paredz, ka 10 procentu apjomā PVN latviešu oriģinālliteratūrai un presei saglabājas tikai līdz šā gada beigām, un tāpēc koalīcijas frakcijas gatavo priekšlikumu, lai šajā jomā pievienotās vērtības nodoklis nebūtu 21 procenta apjomā un lai šie 10 procenti saglabātos arī nākamajā gadā.

Un trešā lieta, ko es gribu pateikt. Pateicoties partijas “Pilsoniskā Savienība” iniciatīvai, no šodienas sēdes darba kārtības tika izslēgts likumprojekts, kas paredz izdarīt būtiskus grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Pēc pirmā lasījuma Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kraukļa kungs, vispirms izveidojis darba grupu, otrajam lasījumam iniciēja veselu rindu priekšlikumu, kuri valdībai deleģēja tiesības būtiski palielināt valdes locekļu atlīdzību sabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitālu un to meitas kompānijās. Mēs uzskatām, ka šie jautājumi ir jāapsver gan koalīcijā, gan arī opozīcijā, piemēram, kaut vai ar “Saskaņas Centru”, lai patiešām šeit mēs, pretēji sabiedrības viedoklim, nenonāktu atkal otrā grāvī, – lai atsevišķu dažu desmitu cilvēku dēļ, kuri tiešām varbūt veiksmīgi strādā atsevišķās kapitālsabiedrībās, kapitālsabiedrību valdēs, netiktu dibināti jauni amati un neveidotos interešu konflikts un lai nenodrošinātu šos cilvēkus tā, it kā viņi dzīvotu ārpus kaut kāda... kaut kādā citā dimensijā, nevis kā visi citi Latvijas iedzīvotāji.

Un nobeigumā gribu teikt, ka mēs esam ārkārtīgi gandarīti, tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienība un tāpat kā arī “Jaunais laiks”, par Valsts prezidenta drošo soli – neizsludināt grozījumus Imigrācijas likumā.