Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Egils Levits. Par valsts pienākumu nodrošināt visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju normatīvajiem aktiem

Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus. Oficiāli nepublicēti normatīvie akti nav spēkā un līdz ar to nav piemērojami. Tas izriet no Satversmes 1. un 90.panta. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus iedzīvotājiem saprotamā un viegli pieejamā veidā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jādara zināmi normatīvie akti konsolidētā veidā. Tas izriet no Satversmes 90.panta. Klasisks publikācijas veids ir publikācija papīra formā (preses izdevums). To jebkurš var iegādāties un uzkrāt. Tā cena nedrīkst būt pārmērīgi augsta. To tādēļ var un vajag dotēt no valsts līdzekļiem.

Līdz ar to būtu vēlams, neraugoties uz stingro taupības režīmu, arī turpmāk nodrošināt šā valsts uzdevuma izpildi, turpinot un mērenā apjomā palielinot valsts dotācijas ar mērķi iedzīvotājiem (kā līdz šim) bez maksas vai par ļoti minimālu samaksu darīt pieejamas normatīvo aktu konsolidētās versijas, kā arī nodrošināt stabilu periodisko tiesībzinātnisko publikāciju (juridisko žurnālu) un citu tiesībskaidrojošu izdevumu izdošanu. Tiesības nav luksuss, tām jābūt pieejamām visiem. Jo pieejamākas tās būs, jo vairāk budžeta un personāla resursus valsts ietaupīs.

• Marina Borkoveca. Eiropas Savienības tiesību sistēmas mijiedarbība ar dalībvalstu tiesību sistēmām

Rakstā ieskicēti pamatprincipi Eiropas Savienības (ES) tiesību mijiedarbē ar dalībvalstu tiesībām. Šī mijiedarbība tiek aplūkota gan no ES tiesību perspektīvas, gan arī aplūkojot dalībvalstu augstāko tiesu pozīciju šajā jautājumā. Turklāt īsumā tiek apskatītas arī izmaiņas un jauninājumi saistībā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos.

Tā kā ir dažādas teorijas, kā noteikt attiecības starp ES tiesībām un dalībvalstu tiesībām (tradicionālā starptautisko tiesību doktrīna, saskaņā ar kuru ES tiesības ir pārākas vienīgi un tiktāl, ciktāl valsts tiesības to nosaka, un attiecīgi ir nepieciešams konstitūcijas vai citādā veidā atbilstoši nacionālajām tiesībām dots mandāts; effet utile un dibināšanas līgumu specifiskums kā attaisnojums ES tiesību pārākumam; ES tiesību sistēmas (kā kopuma) esamība tiesību normu hierarhijas virsotnē un federālistu doktrīna), šobrīd joprojām nav vienota viedokļa par to, kas ir ES tiesības un kāda ir to vieta dalībvalsts tiesību sistēmā. Atbilde uz minētajiem jautājumiem var būt dažāda – atkarībā no tiesību sistēmas, kurā tā ir meklējama.

• Kaspars Gailītis. Contra legem jēdziens un tā vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā

Tiesību tālākveidošana contra legem ir tiesību piemērošanas metode, ko lieto gadījumos, kad likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā vai kad vispār nav likumiska regulējuma konkrētā dzīves gadījuma izšķiršanai. Šā temata izpētes apjoma dēļ ir paredzēts publicēt trīs atsevišķus rakstus, lai pierādītu, ka arī tiesību tālākveidošana contra legem līdzās citām tiesību tālākveidošanas metodēm atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujama.

Lai to paveiktu, šajā rakstā tiks noskaidrots, ko tiesību zinātnē saprot ar tiesību tālākveidošanas metodi contra legem, un izpētīts, kur un ar kādiem paņēmieniem novelkama robeža starp tiesību normu interpretāciju un tiesību tālākveidošanu, kā arī tiks piedāvāts jauns tiesību tālākveidošanas metožu iedalījums. Nākamajos rakstos tiks rasts metodes contra legem normatīvais un zinātniski metodoloģiskais pamatojums un noskaidroti to lietošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē, kā arī tiks mēģināts atrisināt pētījuma gaitā konstatētās metodes contra legem lietošanas radītās problēmas.

“Jurista Vārda” redakcija