Uzturoties oficiālā vizītē Horvātijas Republikā

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 25.martā, uzturoties oficiālā vizītē Horvātijas Republikā, tikās ar Horvātijas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču un Horvātijas prezidentu Ivo Josipoviču.

Tiekoties ar L.Bebiču, amatpersonas pārrunāja abu valstu veiksmīgo divpusējo sadarbību, Horvātijas progresu, risinot iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā (ES), iespējas aktivizēt ekonomiskos kontaktus, kā arī abu valstu sadarbību NATO ietvaros.

Saeimas priekšsēdētājs abu valstu attiecības raksturoja kā ļoti labas un pauda gandarījumu, ka cieša sadarbība izveidojusies arī starp abu valstu parlamentiem. “Latvija ļoti labi atceras laiku, kad mūsu valsts risināja sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā un dalību NATO. Atceramies, cik izšķirošs tajā laikā bija mūsu partnervalstu atbalsts šajā procesā, tāpēc Latvija vienmēr atbalstījusi Horvātijas uzņemšanu NATO. Arī patlaban Latvija iestājas par tālāku Eiropas Savienības paplašināšanos un atbalsta Horvātijas uzņemšanu tajā, tiklīdz būs pabeigtas pievienošanās sarunas,” sacīja G.Daudze, uzsverot, ka Latvijas atbalsts Horvātijai nav tikai politisks un mēs esam gatavi dalīties mūsu eirointegrācijas pieredzē. Saeimas priekšsēdētājs arī apsveica Horvātiju ar panākto progresu, risinot Horvātijas un Slovēnijas jūras robežas jautājumu.

Savukārt L.Bebičs atzina, ka Latvijas un Horvātijas attiecības ir veidojušās ļoti draudzīgas jau kopš abu valstu neatkarības atjaunošanas laikiem. “Horvātija ļoti augstu novērtēja, ka Latvija bija otrā NATO dalībvalsts, kas ratificēja protokolu par Horvātijas pievienošanos NATO. Esam pateicīgi arī par Latvijas atbalstu Horvātijas ceļā uz Eiropas Savienību,” pauda Horvātijas parlamenta priekšsēdētājs.

Horvātijas puse informēja, ka valsts parlaments kopš eirointegrācijas sarunu procesa sākšanas ir pieņēmis jau 220 normatīvos aktus, pašreiz tiek veiktas izmaiņas valsts konstitūcijā un drīzumā visa likumdošanas bāze būs sagatavota, lai Horvātija varētu noslēgt pievienošanās sarunas.

Tiekoties ar Horvātijas prezidentu, Saeimas priekšsēdētājs sveica I.Josipoviču ar neseno stāšanos šajā atbildīgajā amatā. Sarunā apspriestas Horvātijā realizētās valsts reformas un ekonomiskā situācija abās valstīs. Puses bija vienisprātis, ka ciešie politiskie kontakti starp abām valstīm ir labs pamats, lai veicinātu aktīvāku ekonomisko sadarbību. Kā veiksmīgu piemēru amatpersonas minēja uzņēmuma “Latvijas kuģniecība” vajadzībām izgatavotos desmit tankkuģus, kas tapuši Horvātijas kuģu būvētavā.

G.Daudze kā vienu no perspektīvākajām sadarbības jomām minēja tūrismu, aicinot ne tikai uz aktīvāku tūristu apmaiņu, bet piedāvāja izmantot arī lidostas “Rīga” sniegtās tranzīta iespējas.

Turpinot oficiālo vizīti Horvātijas Republikā, Saeimas priekšsēdētājs 26.martā tikās ar Horvātijas parlamenta vicepriekšsēdētāju Vladimiru Šeksu, kā arī Nacionālās komisijas, Ekonomikas komisijas un Finanšu un budžeta komisijas deputātiem.

Sarunā ar parlamenta vicepriekšsēdētāju un Nacionālās komisijas deputātiem apspriests Horvātijas progress pievienošanās sarunās par dalību Eiropas Savienībā (ES) un sarunu noslēguma fāzē aktuālajiem izaicinājumiem. V.Šekss uzsvēra, ka dalība ES ir Horvātijas galvenais stratēģiskais mērķis un to atbalsta gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas partijas. Lai pārraudzītu iestāšanās sarunu procesu, valsts parlamentā 2005.gadā izveidota īpaša Nacionālā komisija. Parlamenta vicepriekšsēdētājs izteica cerību, ka drīzumā būs iespējams slēgt atlikušās sarunu sadaļas, kas pavērtu iespēju jau gada nogalē parakstīt pievienošanās līgumu.

Saeimas priekšsēdētājs atkārtoti apliecināja Latvijas atbalstu Horvātijas uzņemšanai ES pēc pievienošanās sarunu veiksmīga nobeiguma. Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs izteica ielūgumu Horvātijas parlamenta Nacionālās komisijas un Ārlietu komisijas deputātiem vizītē apmeklēt Latviju.

“Starp mūsu valstīm izveidojies ļoti aktīvs politiskais dialogs un pašreizējā veiksmīgā sadarbība jānostiprina komisiju līmenī. Tas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības valstu parlamentiem nepieciešama aizvien ciešāka sadarbība viedokļu saskaņošanā. Mums ir jāizmanto potenciāls, ko var sniegt sadarbība tieši komisiju līmenī,” sarunā uzsvēra G.Daudze.

Nozaru komisiju pieaugošo lomu ES likumdošanas procesā akcentēja arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, kura strādā arī Eiropas lietu komisijā. Viņa informēja par Eiropas lietu komisijas darbu, atzīstot, ka Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem paver plašākas iespējas iesaistīties ES līmeņa likumdošanas priekšlikumu izvērtēšanā.

Tikšanās laikā ar Ekonomikas komisijas priekšsēdētāju Draganu Kovačeviču un komisijas deputātiem apspriestas iespējas intensificēt ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, tāpat tika pārrunāti Latvijā un Horvātijā īstenotie pasākumi ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanai.

“Mūsu valstīm ir daudz līdzīga – abu stratēģiskie mērķi ir bijuši dalība Eiropas Savienībā un NATO, pašreiz ejam līdzīgu ceļu, lai pārvarētu globālās finanšu krīzes radītās sekas. Esmu pārliecināts, ka abas valstis jau atrodas uz ekonomikas atveseļošanās ceļa un ciešāka abpusēja ekonomiskā sadarbība ir viens no instrumentiem, kā pārvarēt krīzes sekas,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze no 24. līdz 27.martam uzturējās oficiālā vizītē Horvātijā. Šī bija Saeimas priekšsēdētāja atbildes vizīte Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Latvijas apmeklējumam. L.Bebičs Latviju oficiālā vizītē apmeklēja 2008.gada septembrī.

Saeimas preses dienests