Valsts ieņēmumu dienesta vadība

— tiekoties ar Zemgales pašvaldību vadītājiem

Šodien, 12.janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Bauskas rajona nodaļā Valsts ieņēmumu dienesta vadība tiekas ar Bauskas, Jelgavas un Dobeles pilsētu un rajonu pašvaldību vadītājiem, lai spriestu par VID Zemgales reģionālās iestādes veidošanu.

Tikšanās mērķis — informēt Zemgales reģiona pašvaldību vadītājus par Valsts ieņēmumu dienesta reģionalizācijas pilotprojekta ieviešanas uzsākšanu Zemgales pusē. Tā kā šī plāna īstenošana atkarīga arī no pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāju izpratnes un atbalsta visai valstij un sabiedrībai nozīmīgajam procesam, VID vadība jau pagājušajā gadā regulāri tikusies ar pašvaldību vadītājiem un apkopojusi arī pašvaldību priekšlikumus.

Reģionalizācija ir viens no 85 VID Modernizācijas projekta (1998.—2002.g.) apakšprojektiem, pie kura Valsts ieņēmumu dienests strādā jau no pagājušā gada sākuma, tagad tas sagatavots projekta ieviešanas sākšanai. Arī Pasaules bankas padome atzinusi VID Modernizācijas projektu par atbalstāmu un piešķīrusi projekta realizācijai kredītu Latvijas valdībai 5 miljonus ASV dolāru.

Reģionalizācijas ieviešana padarīs VID darbību ekonomiskāku un efektīvāku, kā arī maksimāli samazinās korupcijai labvēlīgu augsni Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt uzņēmējdarbības attīstība tiks nodrošināta ar atbilstošu klientu — nodokļu maksātāju— apkalpošanas servisu. Kā pirmos izmēģinājuma reģionus paredzēts izveidot Zemgales (apvienojot Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonu nodaļas) un Latgales (Daugavpils, Krāslava un Preiļi) reģionālās iestādes.

Reģionalizācija paredz, ka VID tiek veidots par trīs līmeņu struktūru pašreizējo divu līmeņu vietā. Līdz ar to tiks precizētas funkcijas katrā VID iestāžu līmenī. Reģionalizācija nenozīmē, ka tiks likvidētas rajonu VID nodaļas. Arī turpmāk jebkurā rajonā būs nodokļu administrēšanas birojs, kas veiks nodokļu maksātāju un muitas klientu apkalpošanas pamatfunkcijas un konsultēšanu. Lai nepieļautu privātu attieksmi starp VID darbiniekiem un klientiem, nodokļu maksātāji vairs netiks apkalpoti kabinetos, bet klientu apkalpošanas zālēs, kurās paredzēts uzstādīt arī novērošanas kameras, lai darbiniekus varētu kontrolēt. Nodokļu maksātājiem — gan fiziskām, gan juridiskām personām — tiks radīti optimāli apstākļi reģistrācijai, deklarāciju un atskaišu nodošanai un nepieciešamu izziņu saņemšanai. Īpašas telpas būs paredzētas arī konsultācijām.

Savukārt auditori un speciālisti, kas darbojas ar konkrētām problēmām un pieņem svarīgus un izšķirošus lēmumus nodokļu un muitas lietās, strādās reģionālajā līmenī, iespējami nošķirti no saskarsmes ar klientiem. Tas mazinās iespēju negodīgi rīkoties, jo mazā valstī un īpaši lauku rajonos bieži veidojas situācija, kad uzņēmējs un nodokļu inspektors var būt labi kaimiņi vai pat radinieki. Arī pretkontrabandas daļas pāries uz reģionālo līmeni, jo atsevišķos rajonos to darbība ir mazefektīva.

Lai novērstu korupcijai labvēlīgu augsni, paredzēts, ka t.s. darbinieku rotācijas princips (darbības funkciju maiņa pēc zināma laika perioda), kas jau trīs gadus veiksmīgi darbojas muitā, tiks ieviests arī citās VID struktūrvienībās. Tas veicinās arī darbinieku karjeras izaugsmes iespējas un radīs lielāku motivāciju kvalitatīvam darbam.

Nodokļu administrēšanas biroju izveidošana uzlabos nodokļu maksātāju un muitas klientu apkalpošanas ātrumu un servisa kvalitāti. Nodokļu maksātājiem būtu vieglāk pildīt savu pienākumu pret valsti. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta darbs kļūs efektīvāks un ekonomiskāks, maksimāli tiks samazināta korupcijas iespējamība.

— tiekoties ar Ventspils nodaļas vadību

Pagājušajā nedēļā, 7.janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un VID Ventspils nodaļas vadība bija aicinājuši uz tikšanos Ventspils pilsētas vadību un Ventspils lielāko uzņēmējsabiedrību pārstāvjus, lai kopā apspriestu nodokļu administrēšanas un muitas darba aktuālus jautājumus.

Sanāksmes sākumā VID ģenerāldirektors informēja par Valsts ieņēmumu dienesta 1998.gada darba rezultātiem un Krievijas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku. VID Nodokļu pārvaldes direktore V.Gromule un Muitas pārvaldes direktors N.Niedols runāja par nodokļu administrēšanas un muitas darba problēmām valstī un Ventspils brīvostā. Savukārt VID Ventspils nodaļas direktors V.Strazdiņš stāstīja, kā Krievijas krīze ietekmējusi Ventspils uzņēmumus un kā valsts ieņēmumu iekasēšanā veicies Ventspils VID nodaļai. Turpinājumā A.Sončiks īsi informēja arī par VID rīcības plānu 1999.gadam un šajā gadā gaidāmajām problēmām. Sanāksmes nobeigumā VID un VID Ventspils nodaļas vadība atbildēja uz Ventspils uzņēmēju jautājumiem par viņu darbam nozīmīgiem jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar nodokļu un muitas administrēšanu.

Sanāksmē piedalījās Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un lielāko Ventspils uzņēmējsabiedrību — a/s "Ventamonjaks", a/s "Ventbunkers", SIA "Ventplac", SIA "Enkurs", SIA "Baltimar", SIA "Ventspils koks", Ventspils Bīvostas pārvalde, a/s "Ventspils nafta", a/s "Ventspils tirdzniecības osta", a/s "Kālija parks", a/s "Ventspils zivju konservu kombināts" vadītāji un pārstāvji.

Valsts ieņēmumu dienesta

Sabiedrisko attiecību daļas

priekšnieka vietnieka v.i.

Kaspars Paupe