Par ES lauksaimniecības stratēģiju pēc 2020.gada

Briselē 29.martā: Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dasians Siološs un Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Foto: EK Audiovizuālā bibliotēka

29.martā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā tika apspriesta ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vieta “ES 2020” stratēģijā, labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā un tirgus pārvaldības pasākumi pēc 2013.gada.

Spānijas prezidentūra savā izstrādātajā dokumentā “Lauksaimniecība un KLP ES 2020 stratēģijas kontekstā” norāda, ka “ES 2020” stratēģijā būtu jāparedz arī nozīmīga loma lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm. Dokumentā teikts, ka lauksaimniecība un pārtikas industrija un ražošana dod ievērojamu ieguldījumu ES ekonomiskajā izaugsmē un nodarbinātībā, jo pārtikas industriju var uzskatīt par vienu no galvenajiem ražošanas sektoriem Eiropā. Tāpat arī Komisijas komunikācijā ir definētas trīs “ES 2020” stratēģijas prioritātes: uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas izveide; zaļas, konkurētspējīgas ekonomikas attīstīšana; ekonomikas ar augstu nodarbinātības līmeni attīstīšana.

Latvija uzskata, ka KLP kā viena no nozīmīgākajām ES politikām var dot būtisku ieguldījumu arī “ES 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanā. Zemkopības ministrs sanāksmē uzsvēra, ka lauku teritoriju un lauksaimniecības kā fundamentālas tautsaimniecības nozares attīstības veicināšanai jānodrošina līdzvērtīgas konkurences nosacījumi visiem ES lauksaimniekiem. Tāpat “ES 2020” stratēģijā būtu jāakcentē mazāk attīstīto lauku teritoriju konkurētspējas sekmēšana un inovatīvu risinājumu pieeja lauksaimniecībā.

“Kopējās lauksaimniecības politikai arī nākotnē ir jābūt kopējai un efektīvai Eiropas Savienības politikai ar pietiekamu un atbilstošu ES finansējumu. Šai politikai jābūt vērstai uz lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu un palielināšanu, vienlaikus saudzējot vidi un bioloģisko daudzveidību,” norādīja J.Dūklavs.

Sanāksmē pieņemts prezidentūras izstrādātais secinājumu projekts “Par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā”. Komisijas paziņojumā ir ietvertas konkrētas rīcībpolitikas iniciatīvas Eiropas pārtikas apgādes ķēdē konstatēto darbības traucējumu novēršanai. Secinājumu projektā uzsvērts, ka efektīvi funkcionējoša pārtikas apgādes ķēde ir pašu ražotāju, pārstrādātāju un patērētāju interesēs un ka godīga un ilgtspējīga pievienotās vērtības pārdale pārtikas apgādes ķēdes posmos palielinātu vispārējo efektivitātes, ilgtspējas un konkurences līmeni.

Latvija atbalsta padomes piedāvātos pasākumus pārtikas apgādes ķēdes labākai funkcionēšanai un uzskata, ka jāizvairās no konservatīviem tirgu ierobežojošiem pasākumiem.

Savukārt prezidentūras izstrādātajā dokumentā par tirgus pārvaldības pasākumiem pēc 2013.gada uzsvērtas aizvien pieaugošās problēmas pārtikas ražošanā, nestabilitāte pasaules tirgos un pieaugošās lauksaimniecības produktu cenu svārstības. Šajā dokumentā arī izvērtēts ES iekšējais tirgus un tā virzība uz lielāku atvērtību. Tāpat arī analizētas nopietnu sektoru krīžu sekas, Tirgu kopējās organizācijas (TKO) ietvaros pašlaik pieejamie tirgus pārvaldības instrumenti un papildu tirgus un krīžu pārvaldības instrumenti nākotnē.

Latvijā darbojas šādi TKO atbalsta mehānismi: intervence un eksporta kompensācijas, kā arī atbalsta augļu un dārzeņu ražotāju grupām īstenošana.

J.Dūklavs sanāksmē atbalstīja prezidentūras secinājumus par nākotnes KLP tirgus pārvaldības pasākumiem pēc 2013.gada, kā arī norādīja, ka jāsekmē savlaicīga izpratne par atbilstošākajiem nākotnes tirgus pārvaldības instrumentiem.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tikās arī ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dasianu Siološu, lai pārrunātu ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, īpaši akcentējot tiešmaksājumu sadales kritēriju pārskatīšanas nepieciešamību.

Zemkopības ministrs, tiekoties ar jauno ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru uzsvēra, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un finanšu aplokšņu vienlīdzīgai noteikšanai dalībvalstīm. Latvija arī uzskata, ka pašreizējais modulācijas princips jeb tiešo maksājumu finanšu pārdale uz lauku attīstības pasākumiem vienas dalībvalsts ietvaros pēc 2013.gada būtu likvidējams, jo tas vēl vairāk palielina pastāvošo nevienlīdzīgo saņemamā ES atbalsta apjomu uz vienu hektāru starp dalībvalstīm.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs sarunā pauda izpratni par situāciju Latvijā un norādīja, ka esošais tiešmaksājumu sadalījuma princips kropļo konkurenci starp ES dalībvalstīm, īpaši diskriminējot jaunās dalībvalstis. D.Siološs pavēstīja, ka KLP pēc 2013.gada noteikti tiks pārskatīta, kā to vairākkārt savās pozīcijās lūgusi Latvija. Tāpat arī modulācijas princips pēc 2013.gada tiks likvidēts, tādējādi līdzsvarojot finansējuma sadales principus starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm.

J.Dūklavs arī norādīja, ka KLP pēc 2013.gada jānodrošina lauksaimniekiem papildu izdevumu kompensēšanu, kas saistīti ar ES noteikto obligāto standartu izpildi, kā arī augstāku standartu ievērošanu. Svarīgi ir arī kompensēt izdevumus lauksaimniekiem, kas tiek ieguldīti sabiedriskā labuma nodrošināšanai, piemēram, bioloģiskās daudzveidības, vides un ūdens kvalitātes, ainavas saglabāšanai.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs atbalstīja šo Latvijas nostāju, uzsvērdams, ka KLP ir jādod ieguldījums arī sabiedriskā labuma nodrošināšanā ES.

Sarunas nobeigumā J.Dūklavs un D.Siološs vienojās turpināt diskusiju par šiem tematiem aprīļa beigās, tiekoties Latvijā, kad plānota ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra vizīte mūsu valstī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa