• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par dokumentiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.1995., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/207375

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šodien Latvija sagaida Šveices viceprezidentu

Vēl šajā numurā

30.03.1995., Nr. 49

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par dokumentiem

 

70. gadu vidū tika novērots, ka strauji samazinās stratosfēras ozona slāņa biezums, kas absorbē cilvēka veselībai un dabai kaitīgo ultravioleto saules starojumu. Pēc zinātniskiem pētījumiem ir secināts, ka tam par iemeslu ir virkne mākslīgi sintezētas ķīmiskās vielas, kas nonāk stratosfērā.

Lai aizsargātu ozona slāni, 1985.gadā Vīnē tika atvērta parakstīšanai Konvencija par ozona slāņa aizsardzību, kuras dalībvalstis apņēmās veikt nepieciešamos politiskos, zinātniskos un tehniskos pasākumus tālāka ozona slāņa sabrukšanas novēršanai.

1987.gadā Monreālā tika atvērts parakstīšanai Protokols par ozona slāni noārdošām vielām. Šajā Protokolā ir noteiktas vielas, kas noārda ozona slāni, kā arī termiņi šo vielu izņemšanai no saimnieciskās aprites.

Patlaban ozona slāņa samazināšanās ir viena no nopietnākajām globālām vides problēmām.

Latvijā stratosfēras ozona slāņa biezums tiek novērots Rīgas ozonometriskajā stacijā. Ir reģistrēta ozona slāņa sezonāla samazināšanās pat par 26% zem normas. Jāpiebilst, ka ozona slāņa samazināšanās vēl ievērojamāka ir zemeslodes polu tuvumā.

Latvijas tautsaimniecībā plaši izmanto Vīnes konvencijas Monreālas protokolā minētās ozona slāni noārdošās vielas (OSNV). Sevišķi plaši OSNV izmanto Latvijas aerosolu (rūpnīcas "LARS-M", "AEROSOLS" un "ALATA") un kompresoru ("KOMPRESORS") ražotāji. Bez tam OSNV izmanto arī saldējamo iekārtu uzpildei, porolonu un putoplastu ražošanā, graudaugu fumiginizācijā, ugunsdzēsības aparātu uzpildē un šķīdinātājos.

Ikgadējā valsts dalībmaksa Vīnes konvencijai Latvijai sastādītu 3229 USD, Monreālas protokolam - 3606 USD, kas atbilst 1995.gada apstiprinātajam valsts budžetam.

Lai izpildītu dalībvalsts saistības Konvencijai un Protokolam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija patlaban izstrādā valsts programmu par OSNV izņemšanu no saimnieciskās aprites. Šīs programmas izstrādei 1994.gada 26.maijā ir izveidota Latvijas nacionālā darba grupa Vīnes konvencijas un tās Monreālas protokola realizācijai. Darba grupā ir pārstāvji no dažādām ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un saimnieciskajām nozarēm (skat. pielikumu). Programmu izstrādi asistē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas konsultanti. Valsts programmu paredzēts sagatavot līdz 1995.gada martam.

Paredzams, ka valsts programmā būs ieteikts arī radīt divas jaunas darba vietas esošo vides aizsardzības struktūru ietvaros.

Nepieciešamību pievienoties Monreālas protokolam papildus minētajai globālajai vides problēmai pastiprina fakts, ka jau kopš 1994.gada 1.janvāra ar Monreālas protokolu ir noteikts aizliegums Protokola dalībvalstīm veikt tirdznieciskus darījumus starp dalībvalstīm un nedalībvalstīm ar Protokolā minētajām OSNV. Šajā sakarā 1993.gada 15.jūnijā Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija nosūtīja notu 147/2E Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par ozona slāni noārdošo vielu importa eksporta ierobežojumiem saskaņā ar Monreālas protokola noteikumiem. Latvija šīs vielas pamatā iepērk no Krievijas Federācijas. Iepirkt OSNV no citām valstīm būtu neiespējami, jo tāpat kā Krievijas Federācija, OSNV ražotājvalstis vienlaicīgi ir arī Monreālas protokola dalībvalstis.

Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata, ka pievienoties Vīnes konvencijai un tās Monreālas protokolam ir nepieciešams ne tikai iepriekšminēto iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka bez pievienošanās šiem līgumiem nebūs iespējams saņemt ārvalstu finansiālo un tehnoloģisko palīdzību. Šādas palīdzības saņemšanai jau tagad ir gatavas iepriekšminētās rūpnīcas. Šajās nozarēs vienīgais šķērslis ārvalstu palīdzības saņemšanai ir mūsu valsts statuss attiecībā pret Monreālas protokolu.

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas konsultanti iesaka Latvijai pievienoties Monreālas protokolam pēc iespējas ātrāk, jo tikai pie šāda nosacījuma būs iespēja saņemt starptautisko organizāciju finansiālo un tehnoloģisko palīdzību. Tādēļ pievienoties šiem starptautiskajiem līgumiem ir ieinteresētas iepriekšminētās rūpniecības nozares.

Pievienošanās Konvencijai un tās Protokolam paaugstinās Latvijas Republikas starptautisko prestižu vides aizsardzības jomā, jo Vīnes konvencija un tās Monreālas protokols pieder pie fundamentāliem Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentiem ozona slāņa aizsardzībā un globālo vides problēmu risināšanā.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

Vides aizsardzības departamenta tehnoloģiju nodaļas vadītājs Armands Plāte

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!