Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 7., 10.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) Nacionālo bruņoto spēku rezerve.

(2) Nacionālo bruņoto spēku struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(3) Kara laikā vai izņēmuma stāvoklī Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde un Valsts robežsardze.

(4) Latvijas Republikas Zemessardzes darbību regulē speciāls likums.

(5) Lai nodrošinātu likumību, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku sastāvā ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām darbojas Militārā policija.

(6) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.”

2. Izslēgt 4.pantā vārdus “un apstiprina Ministru kabinets”.

3. 5.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus “militārie un”;

izslēgt 2.¹ daļu.

4. Izteikt otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“II nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi un to īstenošanas pasākumi”.

5. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi

(1) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir šādi uzdevumi:

1) valsts sauszemes teritorijas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana;

2) piedalīšanās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) piedalīšanās valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu, šajā likumā neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt ar Ministru kabineta rīkojumu.”

6. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹ pants. Nacionālo bruņoto spēku un atsevišķu to vienību uzdevumu īstenošanas pasākumi

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki veic šādus pasākumus:

1) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

2) sagatavo personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos;

3) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

4) veic krasta apsardzi, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas, piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem tās uzdevumu veikšanai jūrā;

6) apmāca rezerves karavīrus;

7) veic speciālās operācijas;

8) saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificētās informācijas apmaiņu ar Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;

9) veic gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli;

10) organizē Latvijas Republiku un Nacionālos bruņotos spēkus reprezentējošas militārās ceremonijas un nodrošina godasardzi.

(2) Militārā policija papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pasākumiem veic šādus pasākumus:

1) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

3) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:

a) veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi),

b) veic aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi),

c) pavada kolonnas un apsargā militārās kravas, regulē Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību), kā arī regulē citu transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību) Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos objektos, apsargājamos objektos un militāro pasākumu norises vietās,

d) gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās;

4) novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, atbilstoši kompetencei noskaidro un aiztur likumpārkāpējus;

5) izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kuri izdarīti militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās vai kurus izdarījis Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai soda izpildes vai ir bezvēsts prombūtnē;

7) nodrošina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēto personu pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi, ja noziedzīga nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē un aizturētā persona izvesta no īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības.

(3) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu:

1) Drošības policijai — pretterorisma pasākumos, kā arī terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumos;

2) civilās aizsardzības sistēmai — preventīvajos un reaģēšanas pasākumos, neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos, kā arī glābšanas un meklēšanas darbos;

3) Valsts policijai — sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā;

4) Valsts robežsardzei — valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā.”

7. Izslēgt 7., 8., 9., 12., 12.¹, 12.² un 12.³ pantu.

8. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks, kas komandiera prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus. Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks.”

9. Izteikt 14.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nosaka Nacionālo bruņoto spēku vienību uzdevumus un apstiprina to nolikumus.”

10. 15.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu vada Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.”

11. Izslēgt 16.pantu.

12. Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos.”

13. Papildināt 18.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā minētos īpašumus nenodod privatizācijai. Ministru kabinets apstiprina šo nekustamo īpašumu sarakstu.”

14. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, ievērojot militārās plānošanas procedūras, izstrādā Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts aizsardzības operatīvo plānu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikumiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā nosaka:

1) Nacionālo bruņoto spēku attīstības mērķi, attīstāmās spējas un rīcību ilgtermiņā (12 gadiem);

2) attīstības prioritātes, uzdevumus, izpildes termiņus, kā arī plānošanas un budžeta izstrādes savstarpējo sasaisti vidējā termiņā (četriem gadiem).

(3) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets. Aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sagatavo grozījumus Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

(4) Pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs katru gadu izstrādā Nacionālo bruņoto spēku gada plānu, kurā nosaka Nacionālo bruņoto spēku uzdevumus un pasākumus nākamajam gadam atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Nacionālo bruņoto spēku gada plānu apstiprina aizsardzības ministrs.”

15. Aizstāt 21.panta pirmajā daļā vārdu “karastāvokļa” ar vārdiem “kara laika”.

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“7. Līdz 2010.gada 31.decembrim Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā miera laikā papildus šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajam, kā arī Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā dalībai starptautiskajās operācijās ietilpst arī militārie darbinieki, ar kuriem darba līgums noslēgts līdz 2010.gada 31.martam.

8. Līdz šā likuma 6.¹ panta pirmās daļas 5.punktā, otrās daļas 3.punktā un 17.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.126 “Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”;

2) Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.113 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”;

3) Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr.535 “Kārtība, kādā Militārā policija nodrošina Saeimas, Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”.

9. Ja šā likuma 18.panta ceturtajā daļā minēto īpašumu privatizācijas ierosinājums saņemts līdz 2010.gada 31.martam, to izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Līdz 2010.gada 30.jūnijam Militārā policija papildus šā likuma 6.¹ panta otrajā daļā noteiktajiem pasākumiem nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā, kā arī Saeimas uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

11. Ministru kabinetam līdz 2011.gada 31.decembrim apstiprināt Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 20.panta otrajā daļā noteiktajam.”

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 11.martā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 31.martā