Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Izdarīt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 14., 15., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt 3.punktu pēc vārdiem “ieguldījumu fondā” ar vārdiem “vai apakšfondā”;

izslēgt 5.punktā vārdus “un tā lietošanas tiesības”;

izslēgt 23.punktā vārdus “vai tā lietošanas tiesībās”;

papildināt pantu ar 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

“25) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

26) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna portfeli.”

2. 5.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana. Sabiedrības darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus:”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā minētajai darbībai” ar vārdiem “ieguldījumu fondu pārvaldei”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Sabiedrība papildus šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētajām darbībām drīkst veikt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem”.

(6) Sabiedrība nav tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī šā likuma 76.pantā noteiktajā kārtībā, ja tā par pamatdarbību ir izvēlējusies vienīgi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.”

3. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem

(1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona:

1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kurai ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt.

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Komisija pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskā persona un juridiskās personas akcionāri un īpašnieki (patiesie labuma guvēji), uz kuriem var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā noteiktos ierobežojumus.

(4) Komisijai ir tiesības pārbaudīt sabiedrības akcionāru identitāti, bet, ja sabiedrības akcionāri ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Komisiju ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.”

4. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

“7.¹ pants. Būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā

(1) Būtisku līdzdalību sabiedrībā drīkst iegūt persona, kura atbilst sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina šā panta septītajā daļā noteikto kritēriju izpildi.

(2) Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(4) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai ja sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(5) Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(6) Komisijai šā panta septītajā daļā noteiktajā vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, un ņem vērā šīs personas iespējamo ietekmi uz sabiedrības vadību un darbību, kā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs sabiedrības darbību;

3) personas finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

4) vai sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā šī sabiedrība iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp sabiedrības uzraudzības institūcijām un noteikt sabiedrības uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(8) Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību sabiedrībā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta nav dalībvalstī. Ja Komisija ir pārtraukusi šā panta septītajā daļā noteikto 60 darbdienu vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(9) Komisija šā panta septītajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ja:

1) persona neatbilst šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju.

(10) Komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta septītajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta devītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā.

(11) Ja Komisija šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai motivētu lēmumu, ar kuru aizliedz tai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, uzskatāms, ka Komisija piekrīt šīs personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai sabiedrībā.

(12) Šā panta septītās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas ir iekļautas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(13) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīts šā panta piektajā daļā minētais rakstveida apstiprinājums par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā, Komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(14) Izvērtējot šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minētos paziņojumus, Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai arī dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(15) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru sabiedrībā, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības sabiedrībā:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz sabiedrības pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā periodā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(16) Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts sabiedrības padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no balsstiesībām.

(17) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības kontroli (izšķirošu ietekmi) pār Komisijas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Komisijai. Paziņojumā norāda personas līdzdalības apmēru, kāds tas sabiedrībā būs pēc līdzdalības samazināšanas.”

5. Aizstāt 10.panta septītajā daļā vārdus “(bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projekts, kapitāla pietiekamības aprēķina projekts, prognozēto pastāvīgo izmaksu summa gadā)” ar vārdiem “ietverot pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli vismaz triju turpmāko darbības gadu beigās, finansiālās darbības rezultāta pārskata projektu par vismaz trim turpmākajiem darbības gadiem, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu un prognozēto pastāvīgo izmaksu summu gadā”.

6. Izslēgt 11.panta otrās daļas otro teikumu.

7. Papildināt 13.pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Sabiedrība, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vismaz reizi gadā sagatavo ieguldījumu plānu kritiskās situācijas analīzi, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli, analizējot un dokumentējot iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni.

(12) Sabiedrības valde apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā. Šo valdes apstiprināto kritiskās situācijas analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Komisijai.

(13) Komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicama kritiskās situācijas analīze, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.

(14) Papildus šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība veic un iesniedz Komisijai ārpuskārtas kritiskās situācijas analīzi.”

8. 15.pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdu “nodot” ar vārdu “deleģēt”;

izteikt ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas citai personai sabiedrība izstrādā attiecīgu pakalpojumu deleģēšanas politiku un procedūru, kas nosaka:

1) kārtību, kādā sabiedrība lemj par pakalpojumu deleģēšanu;

2) fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas līguma (turpmāk  —  deleģēšanas līgums) slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniedzēju (turpmāk — pakalpojuma sniedzējs) un saņemtā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) ar fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtību;

5) sabiedrības rīcību gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt deleģēšanas līguma noteikumus.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto politiku un procedūru sabiedrība iesniedz Komisijai pirms fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšanas citai personai. Komisija 30 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atbilstību šā likuma prasībām.

(6) Ja tiek deleģēta fonda ieguldījumu pārvaldīšana, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu par minētā pakalpojuma deleģēšanas nepieciešamību un deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi sabiedrības amatpersona, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu, ja vien sabiedrība to jau nav iesniegusi Komisijai iepriekš.

(7) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu ir izdarīti.

(8) Pakalpojuma sniedzējs drīkst uzsākt fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, ja Komisija 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā un sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nav nosūtījusi sabiedrībai lēmumu, ar kuru tai aizliedz saņemt plānoto fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu no attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.

(9) Fonda administratīvās vadības vai fonda mārketinga pakalpojumu deleģēšanas gadījumā sabiedrība piecu darbdienu laikā pēc deleģēšanas līguma noslēgšanas informē par to Komisiju, iesniedzot deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi sabiedrības amatpersona.”;

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Deleģēšanas līgumā sabiedrība iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma aprakstu;

2) precīzas saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) sabiedrības tiesības dot pakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) sabiedrības tiesības pieprasīt pakalpojuma sniedzējam pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu;

4) Komisijas tiesības iepazīties ar šā panta trīspadsmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no pakalpojuma sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu un ir nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(11) Komisija aizliedz deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus, ja:

1) fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses;

2) fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšana traucē Komisijai veikt sabiedrības darbības uzraudzību;

3) deleģēšanas līgums neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja paredzamo sadarbību deleģēšanas līguma darbības laikā;

4) fonda prospektā nav minēti tie pakalpojumi, kurus sabiedrība vēlas deleģēt citai personai;

5) pēc pakalpojumu deleģēšanas sabiedrība vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

(12) Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju.

(13) Komisijai ir tiesības veikt pakalpojuma sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai pakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no šā pakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(14) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai sabiedrība, kas deleģējusi fonda pārvaldes pakalpojumus citai personai, nekavējoties izbeidz spēkā esošo deleģēšanas līgumu, ja konstatē:

1) ka sabiedrība neveic deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka sabiedrība neveic ar deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) pakalpojuma sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt sabiedrības saistību izpildi;

4) ka iestājies kāds no šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(15) Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.”

9. Aizstāt 21.panta ceturtajā daļā vārdu “Atvērto” ar vārdu “Ieguldījumu”.

10. 28.pantā:

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nolikuma grozījumus un fonda nolikuma tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Nolikuma grozījumus un nolikuma tekstu iesniegumam pievieno, izmantojot elektroniskos datu nesējus.”;

izslēgt piektās daļas 3.punktu;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu” ar vārdiem “reģistrē grozījumus”;

aizstāt astotajā daļā skaitli “3” ar skaitli “2”.

11. Izteikt 33.panta astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) piešķirt aizdevumus. Minētais aizliegums nav attiecināms uz aktīvu atpakaļpirkuma darījumiem, kurus ir atļauts veikt, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, kā arī uz slēgtā ieguldījumu fonda līdzekļu ieguldīšanu nekustamajā īpašumā. No fonda līdzekļiem piešķirtie aizdevumi, kas paredzēti ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, tiek nodrošināti ar nostiprinātām hipotēkām par labu sabiedrībai, izdarot atzīmi, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir no konkrētā fonda līdzekļiem piešķirtā aizdevuma nodrošinājums un ka to nedrīkst apgrūtināt un atsavināt bez sabiedrības piekrišanas.”

12. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Fonda reorganizācija

(1) Fonda sadalīšana nav atļauta.

(2) Vienas sabiedrības pārvaldē esošus fondus un apakšfondus var apvienot.

(3) Slēgto ieguldījumu fondu nedrīkst apvienot ar atvērto ieguldījumu fondu.

(4) Fondu vai apakšfondu apvienošanu atļauj Komisija.

(5) Lai saņemtu Komisijas atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai, sabiedrība Komisijai iesniedz:

1) sabiedrības valdes lēmumu par fondu vai apakšfondu apvienošanu un tās pamatojumu;

2) apvienotā fonda prospekta, fonda saīsinātā prospekta un fonda pārvaldes nolikuma projektu;

3) grozījumus turētājbankas līgumā, ja tādi nepieciešami;

4) apvienojamo fondu vai apakšfondu finanšu pārskatus.

(6) Komisija iesniegumu par fondu vai apakšfondu apvienošanu izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc visu šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas. Pieņemot lēmumu par atļauju apvienot fondus vai apakšfondus, Komisija vienlaikus pieņem arī lēmumu par apvienotā fonda reģistrēšanu.

(7) Komisija neatļauj apvienot fondus vai apakšfondus, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem gadījumiem:

1) iesniegtie dokumenti neatbilst šā likuma prasībām;

2) fondu vai apakšfondu apvienošana būtiski aizskartu ieguldītāju likumīgās intereses.

(8) Pēc atļaujas saņemšanas sabiedrība fondu vai apakšfondu prospektos noteiktajā kārtībā informē ieguldītājus par fondu apvienošanu, norādot, ka ieguldītājiem ir iespēja atpakaļpārdot fondu vai apakšfondu apliecības, kā arī pirms fondu vai apakšfondu apvienošanas sākšanas veic to ieguldītāju ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, kuri izteikuši vēlēšanos sabiedrībai atpakaļpārdot fondu vai apakšfondu apliecības.

(9) Komisijas lēmums atļaut fondu vai apakšfondu apvienošanu un reģistrēt apvienoto fondu stājas spēkā mēnesi pēc lēmuma paziņošanas sabiedrībai.”

13. 56.pantā:

papildināt piektās daļas ievaddaļu pēc skaitļa “9.,” ar skaitli “10.¹,”;

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) fonda prospekta grozījumus un fonda prospekta tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Fonda prospekta grozījumus un fonda prospekta tekstu iesniedz, izmantojot elektroniskos datu nesējus.”;

izslēgt piektās daļas 3.punktu;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu” ar vārdiem “reģistrē grozījumus”;

aizstāt septītajā daļā skaitli “3” ar skaitli “2”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Šā panta piektajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Komisijā vai citā Komisijas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot fonda prospekta grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses.”

14. Izslēgt 57.panta piektās daļas 4.punktā vārdus “vai tā lietošanas tiesībās”.

15. Izslēgt 61.panta otrajā daļā vārdus “un tā lietošanas tiesībās”.

16. 66.panta astotajā daļā:

aizstāt ievaddaļā vārdus “ja ir viens darījumu partneris” ar vārdiem “ar katru darījumu partneri”;

aizstāt 1.punktā vārdus “otra puse” ar vārdu “partneris”;

aizstāt 2.punktā vārdus “citos gadījumos” ar vārdiem un skaitļiem “ja darījuma partneris ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas atbilst šā likuma 65.panta pirmās daļas 2.punktā minētajām prasībām”.

17. 68.pantā:

izslēgt panta nosaukumā, pirmajā un ceturtajā daļā vārdus “vai tā lietošanas tiesībās”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz sabiedrības vārda ar atzīmi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā fonda līdzekļiem, to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez fonda turētājbankas piekrišanas un nekustamais īpašums nav iekļaujams sabiedrības mantā sabiedrības maksātnespējas gadījumā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas valsts teritorijā, sabiedrība nodrošina šajā daļā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām.”

18. Izteikt 75.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sabiedrība par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu, kurā iekļauj finanšu pārskatus, kā arī sabiedrības vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību.”

19. Aizstāt 75.² panta 4.¹ daļā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc sabiedrības reģistrācijas vietas” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienestam”.

20. 77.pantā:

izteikt septītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Vismaz pārskatam, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatam par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā, kā arī zvērināta revidenta atzinumam jābūt tulkotam latviešu valodā.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Dalībvalsts licencētas sabiedrības filiāle, kas atrodas Latvijā un atbilstoši Valsts fondēto pensiju likuma prasībām pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ievēro šā likuma 13.panta vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības par ieguldījumu plānu kritiskās situācijas analīzes veikšanu.”

21. Papildināt 78.panta piekto daļu pēc vārdiem “tiek aizliegts veikt tās pienākumus” ar vārdiem “tiek aizliegts iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus vai nodot fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai”.

22. 84.panta pirmajā daļā:

izslēgt 10.punktā vārdus “izbeidz darbību un”;

aizstāt 11.punktā vārdus “pievienota citai sabiedrībai” ar vārdiem “reorganizēta vai likvidēta”.

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Sabiedrības, kas līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 15.pantā (attiecībā uz ceturtās, piektās, sestās, septītās, astotās un devītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu), ir noslēgušas fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas līgumus, veic nepieciešamos pasākumus, lai deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšana, sākot ar 2010.gada 1.oktobri, tiktu nodrošināta saskaņā ar līgumiem un procedūrām, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.”

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 11.martā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 31.martā