Par Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi

2007.–2013.gada plānošanas periodā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguves ātrums ir divreiz lēnāks nekā 2004.–2006.gada plānošanas periodā. To 26.martā secināja Eiropas lietu komisijas deputāti, diskutējot par ES fondu apguvi ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Godmani.

“Jau patlaban varam secināt, ka jaunajā plānošanas periodā Eiropas Savienības fondu apguves ātrums ir ievērojami lēnāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Ir jādara viss iespējamais, lai valsts varētu nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas Savienības fondiem, savukārt uzņēmējiem būtu pieejams kredīts projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai,” norādīja komisijas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

“Šodien komisija ar Ivaru Godmani, kurš Eiropas Parlamenta komitejā nodarbojas ar Eiropas Savienības budžeta jautājumiem, diskutēja par struktūrfondu apguvi iepriekšējā un tagadējā plānošanas periodā. Diskusijas gaitā tika identificēti vairāki problēmjautājumi, kuriem komisija pievērsīs pastiprinātu uzmanību nākamajās sēdēs,” norādīja K.Pētersone.

“Jau patlaban mūsu ierēdņiem jābūt gataviem aizstāvēt Latvijas intereses jaunajā plānošanas periodā un panākt labvēlīgākus Eiropas Savienības fondu ieviešanas sistēmas nosacījumus,” pauda K.Pētersone.

I.Godmanis, iepazīstinot deputātus ar veikto analīzi par ES fondu apguvi dalībvalstīs, norādīja, ka iespējams skaitliski salīdzināt ES fondu apguves rādītājus dalībvalstīs, taču nav veikta analīze, kas ļautu izdarīt plašākus secinājumus par fondu ietekmi uz makroekonomiskajiem rādītājiem. “Tādējādi mēs nevaram gūt pārliecību par to, vai pieejamie fondu līdzekļi izlietoti efektīvi,” norādīja I.Godmanis.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Antonovs, atbildot uz deputātu bažām, skaidroja, ka jau maija beigās būs pieejams ministrijas pētījums par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību, kurš tiks prezentēts arī Saeimas Eiropas lietu komisijai.

“Eiropas Savienība nav spējusi pietiekami ātri reaģēt, lai finanšu krīzes situācijā fondu apguvi dalībvalstīm padarītu pieejamāku,” atzina K.Pētersone, norādot, ka komisija plāno tikties arī ar Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas nostāju jaunajā ES budžeta plānošanas periodā.

Saeimas preses dienests