Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 25. marta sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Tika atbalstīts priekšlikums par 10 procentu PVN likmes piemērošanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs; tas atvieglo nodokļu slogu vietējiem uzņēmējiem, kuri savukārt apņēmās radīt 2000 jaunu darba vietu, kas kompensētu neieņemtos nodokļus.

Netika atbalstīts priekšlikums par 5 procentu likmes piemērošanu recepšu zālēm, jo diemžēl iesniedzēji neparedzēja pasākumus, kas kompensētu neiegūtos nodokļus 48 miljonu latu apjomā. Un tas jau būtu Satversmes 66.panta otrās daļas pārkāpums.

Manā izpratnē, šis priekšlikums drīzāk atbalstītu zāļu ražotājus un tirgotājus, nevis maznodrošinātos iedzīvotājus. Jo zāļu cena katru gadu, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, joprojām pieaug par 14 procentiem. Tādēļ, es domāju, ir jāmeklē citas sviras, kas nepieļautu nepamatotus uzcenojumus zālēm, kaut vai milzīgos lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus, kas sastāda līdz 40 procentiem no zāļu cenas. Reālais atbalsts maznodrošinātajiem jeb tā sauktais sociālais spilvens nodrošina bezmaksas kompensējamos medikamentus iedzīvotājiem ar ienākumiem līdz 120 latiem.

Ar to es savu īso uzrunu gribētu beigt. Visiem klausītājiem novēlu jaukas, saulainas Lieldienas un lai kūstošais sniegs visiem nesagādātu nekādas raizes.

B.Rivža (ZZS frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” – 10 procentu likmi pievienotās vērtības nodoklim tūrismam, tas ir, viesu mājām un viesnīcām.

Mēs veicām Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu un balsojām par punktu, kas paredz, ka ir noteikti jāpastiprina kontrole un nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus jauniešiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, un ka viņi arī pirkt tos nedrīkst. Un ka jaunieši ir stingrāk jāaudzina un ar labiem piemēriem jāstāsta viņiem par alkohola kaitīgumu.

Es gribu cienījamiem radioklausītājiem izstāstīt par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas darbu. Mēs vērtējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdi uz Austrumu robežu, ko organizēja mūsu frakcijas deputāte Skaidrīte Pilāte. Mēs apmeklējām Vientuļu muitas kontroles punktu, kur savulaik ir arī kravas mašīnas braukušas un ir kontrolētas, un tas ir apmēram miljonu latu gadā devis Latvijai. Bet sakarā ar to, ka šobrīd kontroles punkts ir ļoti nožēlojamā stāvoklī un šeit nav iespējams izpildīt tos nosacījumus, ko Eiropa prasa kontroles punktam, tagad kravas automašīnu plūsma ir pārtraukta. Tas ir pirmais mūsu kontroles punkts, kas neatkarības gados ir atvērts, un tāpēc šeit tiešām būtu jādomā par to, kā piesaistīt Eiropas naudu un sakārtot šo kontroles punktu.

Mēs arī Šķilbēnu robežapsardzības nodaļas darbu vērtējām un skatījām; tur tiešām Eiropas fondi ir apgūti un ir moderni sakārtota šī nodaļa, kas noteikti palīdz mūsu robežas sargāšanā.

Tikāmies ar Balvu, Rugāju, Baltinavas, Viļakas pašvaldību vadītājiem, un tajās diskusijās bija vairāki tādi punkti, kas mums, deputātiem, ir svarīgi un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai it īpaši svarīgi... Priekšlikumi bija par to, ka ir jāizvērtē iespējas samazināt šajā gadā nodokļa likmes individuālajiem uzņēmumiem, tas ir, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, saimnieciskās darbības veicējiem, no šobrīd esošiem 26 procentiem uz 15 procentiem; tāpat arī ar nodokļiem neapliekamo summu tomēr vajadzētu izvērtēt un palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 100 latiem, jo mums tas šobrīd ir trīs reizes mazāks, nekā tas ir Igaunijā un arī Lietuvā (Igaunijā ir 100 latu, un Lietuvā ir apmēram 95 lati). Tā ka, es domāju, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums – tas ir jautājums numur viens. Jo, tā kā mūsu valstī ir samērā mazas algas, līdz ar to faktiski arī tas neapliekamais minimums ir mazs. Ja mums ir tik mazs neapliekamais minimums, tad ir arī tendence uz ēnu ekonomiku... Te ir iespējas un zināma motivācija ēnu ekonomikas veidošanai.

Cilvēki Latgalē izprot situāciju. Viņi daudz runāja par Eiropas fondu izmantošanu un minēja pozitīvus piemērus, kā arī aicināja mūs tomēr runāt ar Starptautisko Valūtas fondu, lai tas priekšfinansējums, kas ir Eiropas fondu apgūšanā nepieciešams avansa maksājums, būtu pieejams. Eiropas fondi ir vienīgā attīstības nauda šobrīd, un, ja mēs to neizmantojam, tad tas ir slikti visai Latvijai. Un tāpēc sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu ir jārosina, lai mums tāpat kā pagājušā gadā atļauj palielināt budžeta deficītu tieši uz šā priekšfinansējuma rēķina, jo mēs to naudu dabūsim atpakaļ. Tas visai valstij palīdzētu radīt jaunas darba vietas.

No šīs izbraukuma sēdes mums ir daudz labu tādu domu un ierosinājumu. Tā ka liels paldies arī kolēģiem Latgalē.

Gribu skaistu Pūpolsvētdienu novēlēt visiem, un tad – atkal uz sadzirdēšanos!

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti vairāki svarīgi jautājumi, kas tieši skar visplašākās sabiedrības intereses. Gribu piebilst, ka organizatorisko jautājumu daļā tika lemts par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas papildināšanu ar diviem apvienībā “Vienotība” ietilpstošo partiju deputātiem: turpmāk mūsu budžetu palīdzēs veidot tādi kvalificēti finanšu speciālisti kā Aigars Štokenbergs un Kārlis Šadurskis. Līdz ar to šajā saspringtajā 2011.gada budžeta veidošanas periodā varam rēķināties ar kompetentu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu.

Gribu arī izteikt savu atbalstu Saeimas atbalstītajiem grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Jau tad, kad 2008.gadā risinājās diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa pamazinātās likmes piemērošanu viesu namiem un viesnīcām, paudām daudzus argumentus, ka šāds nodokļa samazinājums pilnīgi noteikti dos pozitīvu efektu valsts budžeta papildināšanā.

Saeimas šīsdienas sēdē tika nolemts atteikties no sabiedrībā daudz pārspriestās idejas par alkoholisko dzērienu tirgošanas aizliegumu 1.septembrī. Mēs labi saprotam, kāpēc šāds aizliegums tika noteikts. Taču sakarā ar to, ka Valsts prezidents likumu bija atdevis atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, šodien Saeima nolēma šo pantu no likuma izslēgt. Gribu uzsvērt, ka līdz ar to mums visiem ir īpaša atbildība par to, lai tiktu ievērota likumā ierakstītā norma, ka alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Un būtu nepieciešams visas sabiedrības atbalsts, lai mēs tik tiešām nodrošinātu to, ka mūsu skolu jaunatne ir brīva no alkohola.

Īpaši gribu pievērsties arī Valsts apbalvojumu likumam. Šodien tika skatīti grozījumi Valsts apbalvojumu likumā. Jauna, līdz šim nebijusi norma attiecas uz Viestura ordeni. Aizsardzības ministrs ir iesniedzis priekšlikumu, ka Viestura ordeni var piešķirt arī pēc nāves personām par izrādītu drosmi un varonību, pildot pienākumus valsts dienestā, un citām personām, kuras veikušas valsts vēsturē paliekošu varoņdarbu laikposmā no 1991.gada 13.janvāra.

Šis priekšlikums tika atbalstīts, bet izraisījās debates par to, vai šajā gadījumā ir piemēroti kritēriji attiecīgās Viestura ordeņa pakāpes piešķiršanai. Aizsardzības ministrs ierosināja, ka, piešķirot Viestura ordeni pēc nāves, militārpersonām netiek piemēroti noteikumi, kas paredz, ka ordeņa šķiru nosaka, izvērtējot viņu darbību un nopelnus, kā arī ieņemamo amatu, jo skaidrs, ka cilvēks, kas ir lējis asinis par Latvijas valsti, ir pelnījis augstāko Viestura ordeņa šķiru. Šāds ierosinājums tika atbalstīts. Līdz ar to, protams, mēs izrādīsim pienācīgu godu mūsu valsts karavīriem, kuri gājuši bojā šajos Latvijas traģiskajos notikumos.

Nākamajā nedēļā Saeimā ir gaidāma ļoti svarīga likumprojekta apspriešana. Proti, pirmajā lasījumā izskatīsim likumprojektu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem; tas tik tiešām nodrošinās to, lai mūsu plašsaziņas līdzekļu darbības regulējums būtu nevainojams no juridiskā viedokļa, kā arī nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu redakcionālo patstāvību un mūsu valsts pamatnostādņu ievērošanu. Līdz ar to arī nākamā darba nedēļa Saeimā būs aktīva un darbīga.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Šodien PCTVL frakcijai Saeimā bija diezgan veiksmīga diena.

Pirmām kārtām jāteic, ka bez balsojuma tika atbalstīts mūsu priekšlikums – PVN zemāko likmi presei pagarināt uz vēl vienu gadu. Jāņem vērā, ka šo priekšlikumu – vispār pazemināt šo likmi presei – iesniedza PCTVL frakcija. Pateicoties mūsu pūlēm, jūs joprojām varat turēt rokās avīzes un žurnālus.

Tika akceptēta arī vesela virkne PCTVL frakcijas priekšlikumu likumā “Par pašvaldībām”. Šie priekšlikumi bija veltīti pašvaldību darbības atklātumam, lēmumu pieejamībai katram iedzīvotājam, tātad arī internetā.

Diemžēl tika noraidīts tam pašam likumam iesniegtais PCTVL frakcijas priekšlikums precizēt uzdevumu Ministru kabinetam attiecībā uz likumprojekta par pašvaldību referendumiem izstrādāšanu.

Ko nozīmē pašvaldības referendums? Ja jūsu ievēlētie deputāti atkāpjas no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, tad tas jums būs papildu kontroles līdzeklis, ko vērst pret tiem. Teiksim, jūs varētu paši lemt, vai būt vai nebūt celtniecībai zem jūsu logiem, un tā tālāk. Ministru kabinetam bija uzdevums iesniegt Saeimai likumprojektu līdz 2009.gada 1.decembrim, bet nu, gandrīz pēc četriem mēnešiem, vēl nekas nav iznācis, un sakarā ar to tas ir precizējams. Jāņem vērā, ka šis uzdevums bija dots vēl 2008.gada 17.jūlijā, tanī pašā dienā, kad Saeima noraidīja PCTVL pilnībā izstrādāto likumprojektu par pašvaldību referendumiem. Tātad atbildīgajam ministram atlika vienīgi paņemt gatavu tekstu, izsvītrot PCTVL frakcijas deputātu parakstus un to vietā parakstīties pašam. Diemžēl Minis­tru kabinets, kas aicina jūs pildīt likumu, pats negrasās pildīt Saeimas uzdevumu, un sakarā ar to arī bija mūsu priekšlikums. Likumprojekta izstrādāšanas gaitā iznāca tā, ka PCTVL labi izstrādātā likumprojekta vietā valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegta haltūra – savārstījums, kas tā arī iestrēga Ministru kabineta sienās uz nenoteiktu laiku.

Runājot par pašu likumprojektu, jāteic, ka faktiski referenduma vietā tika piedāvāts rīkot iedzīvotāju aptauju, kuras rīkošanu jau tā paredz spēkā esošais likums. Šīs aptaujas rezultāti nekādā veidā neietekmēja aptaujā izvirzīto tēmu, un tos ņēma vērā vienīgi pašvaldību deputāti.

Un likumprojekta autori atteicās dot nepilsoņiem tiesības piedalīties pat šādā pseidoreferendumā, kuram piemīt sabiedrības viedokļa noskaidrošanas raksturs. Tas nozīmē, ka, pēc šo autoru iecerēm, par šo cilvēku viedokli nevienam nebūtu jāizrāda pat visniecīgākā interese. Atliek vien aizliegt ņemt vērā nepilsoņu viedokli, rīkojot socioloģiskās aptaujas. Tieši ar nepilsoņu problēmu ir skaidrojama 15 gadu ilgā vilcināšanās ar likuma par referendumiem izstrādi. Šā likuma izstrādes bēdīgais liktenis skaidri liecina, ka nevar vienus padarīt par vergiem, nepadarot par tiem arī visus pārējos. Un, balsojot par rasismu vēlēšanās, jūs praktiski ierobežojat arī savas tiesības.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija):

Jā, ir tiešām patiess gandarījums, ka šodien Saeima atbalstīja PVN likuma grozījumus, kas samazina PVN likmi viesnīcu pakalpojumiem. Šāda iniciatīva nāca no vairāku partiju puses. Savulaik, vēl pērnā gada nogalē, es uzrunāju Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentu Jāni Nagli, lai asociācija palīdzētu veikt aprēķinus par to, vai būtu no tā kāds pozitīvs ekonomiskais efekts. Toreiz viņš teica: “Nu jā, ātrāk par 2014.gadu droši vien tas nemaz nav iespējams.” Ir labi, ka, šādi sadarbojoties, tomēr faktiski mums ir izdevies pārliecināt arī koalīcijas partijas un šī eksportspējīgā nozare būs konkurētspējīgāka. Tiesa, man ir cilvēki teikuši: “Nu kāds mums labums no tā, ka viesnīcām tiek samazināts PVN? Mēs taču tajās neviens pa nakti nepaliekam.” Protams, tiešā veidā Latvijas iedzīvotāji no tā iegūs maz, jo viņi paši reti apmetas viesnīcās. Bet netiešais ieguvums noteikti ir būtisks, jo tas tiešām palielinās darba vietu skaitu un palielinās kopējos nodokļu ieņēmumus. Un tie savukārt, protams, jau aiziet tām nozarēm, kurām šī nauda visvairāk vajadzīga.

Jāteic, ka šis ir tādu iniciatīvu sērijas sākums.

Tautas partija ir iesniegusi grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, lai beidzot tiktu nolemts, ka tiek veidotas astoņas ministrijas, tādējādi ietaupot valsts budžetā apmēram 100 miljonus latu. Mēs gan uzskatām – protams, ņemot vērā, ka valdības stabilitāte arī ir svarīga –, ka šai normai būtu jāstājas spēkā pēc nākamās Saeimas vēlēšanām.

Mēs esam iesnieguši arī grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, lai nākamā gada budžeta projekts tiktu iesniegts Saeimā līdz 1.septembrim. Tas ir svarīgs, pirmkārt, no tautsaimniecības viedokļa, jo gan uzņēmējiem, darba devējiem, gan darba ņēmējiem laikus jāzina, kādi nodokļi viņus sagaida, kāds tad būs sociālais budžets, ar ko rēķināties.

Un, otrkārt, protams, ir arī ļoti svarīgi, lai vēlētāji varētu izvērtēt, kādi tad ir šie ekonomiskie piedāvājumi, kādā veidā Latvijai nākamajos gados strādāt. Jo skaidrs, ka Latvija ir uzņēmusies saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem par budžeta konsolidāciju 800–900 miljonu latu apjomā divu gadu periodā. Un nebūtu pareizi, ka pirms vēlēšanām tiktu pūsta migla acīs, cik nu skaisti viss tagad būšot 2011.gadā, un pēc tam atkal kaut kādā vienā naktī notiktu tādas lietas, kas ļoti traucētu atkal tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ mēs ceram šeit saņemt gan koalīcijas, gan opozīcijas partiju atbalstu, lai šādas likuma izmaiņas stātos spēkā.

Šodien ļoti nozīmīga bija arī likuma pieņemšana attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Komisija ir izstrādājusi normu, ka turpmāk publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties tās kompānijas, kuras nav nomaksājušas nodokļus, – precīzāk sakot, tās, kuru darbinieki saņem algas, kas no nozarē vidējās algas atpaliek par 70 procentiem... par 30 procentiem... Tātad ir jābūt vismaz 70 procentiem no vidējās algas nozarē un ne mazāk par minimālo algu. Tādējādi mēs palīdzēsim tiem uzņēmējiem, kuri cieš no negodīgas konkurences, jo pašlaik bieži vien pašvaldību un valsts iepirkumos uzvar tādas kompānijas, kas beigu beigās nesamaksā nodokļus, un tātad līdzekļus pazaudē atkal valsts un tās iedzīvotāji.

Vēl. Gribu teikt, ka mūs tiešām priecē fakts, ka Tautas partijas savulaik iniciētā papildu līdzekļu piešķiršana Kultūrkapitāla fondam – toreiz, budžeta pieņemšanas gaitā, mēs prasījām 300 tūkstošus latu – nu ir nonākusi līdz realitātei: valdība ir apstiprinājusi, ka Kultūrkapitāla fonds papildus šogad iegūs 200 tūkstošus latu; tas šajā periodā ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiešām nodrošinātu šo kultūras nepārtrauktību, lai neaizietu zudībā mūsu tautas garamantas. Un šajā sakarā ir jāatgriežas pie tā priekšlikuma par Ministru kabineta iekārtas likumu, jo ir atšķirība starp mūsu piedāvājumu un citu partiju piedāvātajiem risinājumiem. Mēs uzskatām, ka Kultūras ministrijai noteikti ir jābūt atsevišķai minis­trijai, jo mums, tādai mazai nācijai ar izcilām kultūras tradīcijām, tās ir jāspēj ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt, jo tā ir mūsu bagātība.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija):

Gribu runāt par vairākiem Saeimas sēdē izskatītiem likumprojektiem.

Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kas šodien Saeimas sēdē tika izskatīts otrajā lasījumā kā steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu iesniegtos grozījumus, kas paredz viesu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs piemērot pievienotās vērtības nodokļa pazemināto – 10 procentu – likmi. Līdz šim šiem pakalpojumiem tika piemērota 21 procenta likme. Paaugstinot šo likmi, valsts kopējo ieņēmumu un izdevumu ziņā no šā sektora ir tikai zaudējusi, nevis ieguvusi. Pazeminot šo likmi, tiks palielināta Latvijas konkurētspēja Eiropas tūrisma tirgū, veicināta tūrisma attīstība Latvijā un, protams, tiks radītas jaunas darba vietas. Pazemināto likmi plānots piemērot ar šā gada 1.maiju.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti atbalstīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas paredz līdz 2012.gadam saglabāt pazemināto – 10 procentu – PVN likmi avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem. Ja šis lēmums netiktu pieņemts, tad stātos spēkā 21 procenta likme, kas, ņemot vērā cilvēku zemo pirktspēju, vēl vairāk sašaurinātu preses lasītāju loku.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti pilnībā atbalsta mērķi liegt nepilngadīgajiem jebkuru iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus ne tikai Zinību dienā, bet katru dienu un maksimāli ierobežot jaunatnei alkohola pieejamību. Šodien tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Mēs esam par to, lai tiktu paaugstināti jeb pastiprināti sodi tiem, kas pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajiem. Nepārprotami, alkohola lietošana jaunatnes vidū ir milzīga problēma, kura ir jārisina, taču cīņa pret kaitīgajiem ieradumiem ir kompleksa un ietver dažādus pasākumus; liels uzsvars ir jāliek tieši uz jauniešu izglītošanu šajā jomā.

Noslēgumā vēlos runāt par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šis likumprojekts paredz politisko partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti uzskata, ka likumprojekta mērķis ir labs, jo nodrošina partiju finanšu atklātumu un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Šobrīd partijas tiek finansētas no privātajiem ziedotājiem. Šis likumprojekts ierobežotu risku partijām būt atkarīgām no ziedotājiem un mazinātu partiju nelikumīgu finansēšanu. Tomēr mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka grozījumi šajā likumā paredz, ka valsts kļūst nevis vienīgais partiju finansētājs, bet gan viens no finansētājiem un partijas varēs turpināt meklēt privātus ziedojumus.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti konceptuāli atbalstīja šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, taču ierosināja atlikt šo grozījumu piemērošanu uz 2013.gadu, kad ekonomiskā situācija valstī stabilizēsies. Šobrīd rast budžetā līdzekļus partiju finansēšanai, mūsuprāt, nav ne ētiski, ne iespējami.

Nākamnedēļ visa kristīgā pasaule svinēs nozīmīgus svētkus – Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kas simbolizē uzvaru pār nāvi un tumsu. Tādēļ es visiem jums novēlu sagatavot savu sirdi un namus šiem svētkiem, lai Kristus gaisma ienāktu mūsu tautā un valstī.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Pirmām kārtām es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par PVN likmi medikamentiem, pastāstīt par “Saskaņas Centra” priekšlikumu samazināt PVN likmi medikamentiem. Ir zināms, ka kaimiņvalstis medikamentiem piemēro 5 procentu PVN likmi. Speciālisti no ministrijām pret mūsu priekšlikumu neiebilst. Mūsu priekšlikuma būtība ir skaidra: medicīna cilvēku labā, nevis peļņas iegūšanai; efektīva ārstēšana visiem neatkarīgi no ienākumiem. Līdz ar to “Saskaņas Centrs” ierosināja samazināt PVN likmi medikamentiem, proti, recepšu medikamentiem piemērot 5 procentu PVN likmi. Esam pārliecināti, ka veselības aizsardzības sistēmai jābūt visiem pieejamai. Starp citu, tas arī motivētu uzņēmējus godīgāk maksāt nodokļus valstij. Tā summa, kas samazinājuma gadījumā aizietu garām budžetam, nav nemaz tik liela, to varētu atrast, būtiski reformējot valsts pārvaldes aparātu.

“Saskaņas Centrs” kopā ar ekspertiem no Rietumeiropas un ASV ir sagatavojis alternatīvu valsts budžeta projektu. Tajā norādām arī citus ienākumu avotus. Nosaukšu tikai būtiskākos: nepieciešams samazināt ierēdņu aparātu ministrijās, un mums nav jāpiedalās svešos karos – Irākā un Afganistānā –, par ko mēs maksājam desmitiem miljonu latu gadā.

Mums nav pieņemama sabiedrība, kurā izdzīvo stiprākais, mēs izvēlamies sociāli taisnīgu sabiedrību, kuras pamats ir vesels un sociāli aizsargāts cilvēks. Diemžēl mūsu priekšlikums samazināt PVN likmi medikamentiem tika no “labajām” (pēdiņās) partijām noraidīts, neskatoties uz viņu publiski izteiktajiem solījumiem saviem vēlētājiem.

Otrām kārtām apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka patlaban ir īstais laiks valsts pārvaldes reformai. Par trešdaļu samazinot ministriju skaitu, varētu nodrošināt, ka budžeta konsolidācijas ietvaros naudu atņem nevis attīstībai un investīciju projektiem, bet gan valsts pārvaldei, samazinot pārvaldē strādājošo skaitu.

Apvienība “Saskaņas Centrs” un LPP/LC rosina samazināt ministriju skaitu no 14 līdz 9, apvienojot Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Vides ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu minis­triju.

“Saskaņas Centrs” un LPP/LC jau iesnieguši attiecīgus priekšlikumus par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. Mēs ceram, ka mūsu priekšlikums tiks atbalstīts.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Šodien ir 25.marts, un cilvēki pie pieminekļiem – gan Rīgā pie Brīvības pieminekļa, gan visur citur Latvijā – piemin 1949.gada izvešanu upurus. Un šodien un turpmāk katrai Latvijas partijai, kas sevi sauc par nacionālu, ir jāatbild, ar ko tā ies kopā uz vēlēšanām, kādas ir tās partijas, ar kurām tā gatavojas iekļauties vienā vēlēšanu blokā vai ar kurām kopā tā ir gatava pēc vēlēšanām startēt valdībā, ja vēlētāji dos uzticību. Tas ir jautājums arī mūsu partijai, par ko mēs lemsim un spriedīsim 17.aprīlī apvienības kongresā.

Šodien, neapšaubāmi, pats nozīmīgākais un zīmīgākais notikums ir pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošana viesnīcu pakalpojumiem; grāmatām, žurnāliem un avīzēm šī likme, 10 procentu likme, tiek pagarināta vēl uz vienu gadu. Man bija tā laime šo priekšlikumu iesniegt kopā ar citu frakciju vadītājiem. Protams, šajā sakarā uzreiz piesardzīgi jāvaicā, kā šī likmes samazināšana divos sektoros saskan ar plāniem, par kuriem runā Finanšu ministrija, – ka viens no variantiem nākamā gada budžeta konsolidācijas veikšanai ir ievērojami palielināt ieņēmumus, balstoties uz visu samazināto likmju atcelšanu un likmju pacelšanu līdz 21 procentam, taču liekot lielāku uzsvaru uz sociālo palīdzību mazaizsargātajiem iedzīvotājiem. Ja šādi plāni pastāv, par tiem būtu jārunā arī politiskā līmenī, arī koalīcijā, un jāspriež, kādā veidā tas var tikt apvienots ar šo nodokļu politiku šobrīd, jo nebūtu labi, ja uz... Tas būtu līdzīgi kā slalomā: vienu brīdi šīs likmes samazina, bet pēc pusgada – atkal palielina.

Nākamā lieta, par ko gribu runāt, ir jautājums par alkohola tirgošanas aizliegumu 1.septembrī; par to šeit jau izskanēja kritika. Es domāju, ka būtiskais uzsvars ir viens – svarīgi ir ne tikai apkarot jauniešu dzeršanu 1.septembrī un arī citās dienās, bet prasīt arī stingrāku atbildību no tiem, kas alkoholu viņiem pārdod.

Un premjeram jānovēl veiksmīgi atrisināt jautājumu par valdības nostiprināšanu, tikt skaidrībā, vai ir kāda partija, kas ir gatava valdību pastiprināt vai ne; kādā veidā mēs strādāsim līdz beigām.

Attiecībā uz ministriju skaita samazināšanu jāteic, ka, protams, tas notiks agri vai vēlu, tas ir neizbēgami. Un jācer: ja valdību pēc vēlēšanām veidos tikai divas vai trīs partijas, tad šī samazināšana nebūs tik liela problēma, kāda tā diemžēl ir šobrīd, kad bieži vien katra samazināšana ļoti jutīgi skar kādu tās vai citas partijas ietekmes sfēru.