Saeimas 2010. gada 25. marta sēdes stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir deviņi.

Sākam Saeimas 25.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemti vairāki pieteikumi ar lūgumu izdarīt izmaiņas 25.marta sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 25.marta sēdes darba kārtībā un kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu “Par Mareka Segliņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 25.marta sēdes darba kārtībā un līdz turpmākajam komisijas lēmumam svītrot no darba kārtības 17.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Nr.1631/Lp9)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 25.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Vai kāds runās “par” vai “pret”? Tā kā deputātiem ir iebildumi, jautājums ir izlemjams balsojot. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai izdarīt izmaiņas 25.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas – 12. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šā gada 25.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu Saeimas šā gada 25.marta sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – nav, atturas – 17. Darba kārtība grozīta.

Paldies.

Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.

Pirmais jautājums – “Par Mareka Segliņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Mareka Segliņa 2010.gada 23.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņam deputāta pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Valdis Ģīlis, kurš iestājās Saeimā no Tautas partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pilda ministra pienākumus.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu Mareku Segliņu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē un Saeimas vārdā saku paldies deputātam Valdim Ģīlim par veiksmīgo darbu šīs Saeimas sastāvā. (Aplausi.)

Mums ir nepieciešams tehnisks pārtraukums, lai pārinstalētu balsošanas sistēmu. Pārtraukums – piecas minūtes, līdz pulksten 9.10. Tā ka, lūdzu, neizklīstiet. Piecas minūtes!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Tehniskās problēmas ir atrisinātas, un mēs varam turpināt 25.marta sēdi. Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, atgādinu, ka, pārinstalējot balsošanas sistēmu, mēs neesam piereģistrēti. Lūdzu, deputāti, vēlreiz izņemiet un ievietojiet atpakaļ balsošanas kartes, lai jūs būtu reģistrēti.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā ”Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nodots.

Deputāti, lūdzu, pārbaudiet vēlreiz, vai jūs esat savas kartes... vai jūs esat reģistrēti, jo pēc sistēmas pārinstalēšanas iepriekšējā reģistrācija nav spēkā.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi, un tātad jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” izskatītu šodienas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 19. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatītu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 18. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un izskatīt šīsdienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīs pašas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par izmaiņu izdarīšanu šīsdienas sēdes darba kārtībā, lai izskatītu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīs pašas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 18. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 25.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Aigara Štokenberga iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 25.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Štokenbergam šā gada 25.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Pirmais ir desmit deputātu – Gunta Bērziņa, Ingrīdas Circenes, Silvas Bendrātes, Sarmītes Ķikustes, Vairas Paegles, Ainara Latkovska, Ingunas Rībenas, Ausmas Ziedones-Kantānes, Ulda Ivara Gravas un Dzintara Zaķa – iesniegts lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! (No zāles dep. V.Agešins: “Lai strādā!”) Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 32, atturas – 7. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamo izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 34, atturas – 7. Mums ir jāizdara atkārtota balsošana.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 34, atturas – 7. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamo izskatām deputātu Gunta Bērziņa, Ingrīdas Circenes, Silvas Bendrātes, Sarmītes Ķikustes, Vairas Paegles, Ainara Latkovska un citu deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Štokenberga atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 33, atturas – 3. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Gunta Bērziņa, Ingrīdas Circenes, Silvas Bendrātes, Sarmītes Ķikustes, Vairas Paegles, Ainara Latkovska un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Aigara Štokenberga ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 32, atturas – 3. Lēmuma projekts atbalstīts.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums, steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5487 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā, un tajā ir piedāvāti deviņi grozījumi – deviņi priekšlikumi par grozījumiem.

1. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

2. – pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš.

3. – deputāta Kastēna priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Runājot par piedāvājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka kopējais pasaules zāļu tirgus turpina pieaugt un ka ar katru gadu tiek ražoti jauni un jauni medikamenti, kuru cenas, neskatoties uz ekonomisko krīzi, ne tikai saglabājas esošajā līmenī, bet turpina pieaugt pat līdz 14 procentiem gadā.

I.Circene.

Šo pēdējo gadu laikā nav mainīti valsts nosacījumi. Tātad cenu pieaugumu pamatā ir noteikuši ražotāji, izplatītāji un pārdevēji. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā kompensējamiem medikamentiem atvēlētā summa ir pieaugusi par 360 procentiem – no 20 miljoniem uz 72,3 miljoniem 2009.gadā. Cena par vienu receptē minēto medikamentu ir pieaugusi no 8,2 latiem uz 14,8 latiem, tas ir gandrīz par 200 procentiem. Taču jebkuram ieguldījumam galarezultāts ir efektivitāte. Diemžēl, vienlaikus pieaugot gan atvēlētajai naudai, gan katra medikamenta cenai, galarezultātā statistika neuzrāda stabilu saslimstības un mirstības rādītāju mazināšanos proporcionāli papildus ieguldītajiem 50 miljoniem latu.

Zāļu izplatīšanas izmaksas pamatā veidojas no lieltirgotavu un aptieku uzcenojumiem un kopumā sastāda apmēram 40 procentus no zāļu cenas. Ir būtiski panākt maksimālās uzcenojuma robežas pazemināšanu, izplatot zāles aptiekām. Piedevām vēl jānosaka arī maksimālais lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums. Tādā veidā mēs samazinātu šo 40 procentu sadaļu.

Rumānijā, piemēram, ir noteikts maksimālais kopējais lieltirgotavu un aptieku uzcenojums, kuras savā starpā vienojas par šo procentu sadali. Turklāt tiek noteikts maksimālais lieltirgotavas un minimālais aptiekas piecenojums, jo lieltirgotavām finansiāli ir daudz lielāka ietekme nekā aptiekām, kuras lielāko tiesu ir mazi uzņēmumi.

Salīdzinot ar šo 40 procentu piecenojumu, PVN likme, kas ir 10 vai 5 procenti, nav pats būtiskākais kritērijs attiecībā uz galīgo cenu. Turklāt Latvijā netiek piemērota 5 procentu nodokļa likme, jo šāda likme radītu administratīvās papildu izmaksas, nedodot gaidīto ekonomisko efektu.

Vai būtisks ieguvējs būtu pacients? Pirmām kārtām kompensējamo medikamentu noteikumi paredz simtprocentīgu vai daļēju medikamentu apmaksu no valsts budžeta, ja slimība prasa ilgstošu ārstēšanos. Turklāt, pērkot medikamentus vienreizēji, šie daži procenti nebūs sevišķi jūtami attiecībā uz cenu pieaugumu – 14 procenti katru gadu.

Runājot par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Pasaules Bankas aizdevums, kas šogad veselības aprūpē dod papildu finansējumu 25 miljonus latu, nosaka, ka iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir mazāki par 120 latiem mēnesī, visi līdzmaksājumi kompensējamiem medikamentiem pilnībā tiek segti no šīs “spilvenu naudas”. Un līdz ar to trūcīgo iedzīvotāju daļa nejustu nekādas izmaiņas. Tādējādi nākas atzīt, ka būtiskāka par 5 procentu PVN likmes piemērošanu medikamentu tirgū būtu tirgus liberalizācija, lieltirgotavu un aptieku piecenojuma maksimālo robežu pārskatīšana, jo tādā gadījumā netiktu samazināti valsts budžeta ienākumi no nodokļiem, bet cenas medikamentiem tiktu būtiski samazinātas.

Līdz ar to lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms es vēlos pateikt to, ka kaimiņvalstīs medikamentiem piemēro tieši 5 procentu likmi.

Otrām kārtām neviens no speciālistiem pret šo mūsu priekšlikumu neiebilst, arī Veselības ministrijas speciālisti ne; par to liecināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.

Mūsu priekšlikuma būtība ir skaidra. Medicīna – cilvēku labā, nevis peļņas gūšanai! Un efektīva ārstēšana visiem neatkarīgi no ienākumiem! Līdz ar to “Saskaņas Centrs” rosina samazināt PVN likmi medikamentiem, proti, recepšu medikamentiem piemērot nodokļa likmi 5 procentu apmērā. Mēs esam pārliecināti, ka veselības aizsardzības sistēmai jābūt visiem pieejamai. Starp citu, tas arī motivētu uzņēmējus godīgāk maksāt nodokļus valstij. Tā summa, kas nodokļa likmes samazinājuma gadījumā aizietu garām valsts budžetam, nav nemaz pārāk liela – apmēram 48 miljoni latu; to varētu atrast, būtiski reformējot valsts pārvaldes aparātu.

Mums nav pieņemama sabiedrība, kurā izdzīvo stiprākais. Mēs izvēlamies sociāli taisnīgu sabiedrību, kuras pamats ir vesels un sociāli aizsargāts cilvēks.

Aicinu balsot “par” frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies daiļajai sēdes vadītājai!

Dāmas un kungi! Protams, problēma, kuru tiek mēģināts risināt ar šo likumprojektu, pastāv. Ir pilnīgi skaidrs, ka slimnīcām, iepērkot zāles, rodas papildu izdevumi caur to... es zinu, ka teikt “caur to” – tas ir nepareizi, tas nav literāri... rodas papildu izdevumi caur to, ka mēs paaugstinājām zālēm pievienotās vērtības nodokli, bet slimnīcu budžetos neparedzējām šā paaugstinājuma radīto izdevumu segšanu ar budžeta palielinājumu. Tas nu tiešām tā ir. Budžeta likums neparedz šo paaugstinājumu, tātad slimnīcām rodas mīnusi, par kuriem mēs medijos bieži vien dzirdam. Es nezinu, cik jau valsts ir parādā slimnīcām un slimnīcas – slimniekiem... Runā par 50 miljoniem latu... (No zāles dep. V.Orlovs: “Astoņi miljoni!”) Redziet, te saka – 8 miljoni, arī labi.

Bet jautājums ir par to, vai problēma pastāv vai nepastāv. Problēma pastāv. Paskatīsimies uz minēto priekšlikumu! Priekšlikums, tāpat kā vairāki citi, kas ir iesniegti saistībā ar šo likumprojektu, neatbilst Satversmes 66.pantam. Ir jāsaka tiešām tā: ja iesniedzēji nodokļa likumā paredz kādu pozīciju, kas rada budžeta izdevumus, viņiem šo budžeta izdevumu segšanas avoti, šo budžeta mīnusu segšanas avoti, ir jāuzrāda. Un otra iespēja: domājot par šīs problēmas risinājumu nākotnē, pie minētā priekšlikuma būtu jāliek klāt pārejas noteikumi, kas paredzētu, ka grozījums stājas spēkā ar nākamā gada budžetu; tas atkal būtu bezjēdzīgi, jo daudzi no mums, to skaitā arī es, nemaz nepiedalīsies nākamā budžeta pieņemšanā. Līdz ar to valdība nāks ar citu pievienotās vērtības nodokļa koncepciju, tā jau ir vērsusies atbildīgajā komisijā ar stāstu par to, ka tā neparedzēs vispār... Valdība nedomā paredzēt vispār atvieglojumus pievienotās vērtības nodoklim, tātad paredzēt samazinātās likmes, bet grib veikt tā sauktās mērķdotācijas. Bet tas jau ir cits stāsts.

Es vienkārši aicinu noraidīt minēto priekšlikumu ne tāpēc, ka tas ir slikts, bet tāpēc, ka... (No zāles: “Tas ir labs priekšlikums!”) tas neatbilst konstitūcijai. Un mums par to vienmēr ir jādomā, pirms mēs ko pieņemam, lai neiznāk tāda situācija, ka valdība likumprojektā raksta: “Minētais mūsu pašu iesniegtais likumprojekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmei”, bet tajā pašā laikā Koalīcijas padome spiež savus locekļus par to balsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kolēģe Circene minēja vairākus argumentus faktiski “par” šo priekšlikumu, tāpēc es neatkārtošu to visu, taču secinājums bija diezgan negaidīts un, godīgi sakot, nemaz neizriet no šā argumenta loģikas, jo galvenā problēma patiešām ir ļoti vienkārša – zāļu pieejamība. Un mēs ļoti labi zinām, ka ļoti daudziem cilvēkiem zāles nav pieejamas.

Līdz ar to visi šie priekšlikumi, kā jau minēja Circenes kundze, ir ļoti labi, taču man nav vienīgi skaidrs, kāpēc jūsu partija, kas nu jau vairākus gadus ir pie varas, neko nav darījusi šajā ziņā – nevienu no šīm labajām idejām nav īstenojusi. Un kas ir par to atbildīgs, piedodiet? Valdība šajā ziņā nedara neko. Labi! Ir piesaistīts finansējums un tā tālāk, bet vai zāļu pieejamība ir nodrošināta? Nav nodrošināta!

Tāpēc mēs kā opozīcijas frakcija piedāvājam to risinājumu, ko var īstenot parlaments, to, ko var īstenot ar Saeimas lēmumu. Taču kārtējo reizi mēs dzirdam atrunas: “Nē! Problēma, protams, pastāv, bet to darīt nedrīkst.” Kāpēc nedrīkst – tā arī nav skaidrs. Jo patiešām – es negribu atkārtot jūsu argumentus, Circenes kundze! – es absolūti nedzirdēju nekādus nopietnus pretargumentus, kāpēc mūsu priekšlikums būtu noraidāms.

Leiškalna kungs, un nu par Satversmi! Piedodiet, jūs kā pieredzējis parlamentārietis ļoti labi zināt, kā mēs skatām priekšlikumus otrajā lasījumā. Var arī iestrādāt pārejas noteikumus, kas nosaka, kad šie priekšlikumi stājas spēkā. Un tā ir parasta prakse. Tomēr, ja mēs runājam par Satversmi, tad jāteic, ka Satversme pirmām kārtām paredz fundamentālas cilvēka tiesības – arī tiesības uz dzīvi. Bet zāļu nepieejamība apdraud šīs cilvēka fundamentālās tiesības. Un te ir fakts – Satversmes pārkāpums. Par to atbildīgiem deputātiem būtu jādomā pirmām kārtām.

Tā ka kārtējo reizi mēs sastopamies ar situāciju, kad valdība tikai gudri runā, bet neko negrib darīt, lai situāciju labotu, taču, kad opozīcija piedāvā kaut ko konkrētu, tad uzreiz atrodas ļoti daudz visādu ieganstu, lai neko nedarītu. Sauksim lietas īstajā vārdā! Kurš te grib kaut ko darīt un kuram nerūp cilvēku dzīve, cilvēku veselība, Latvijas cilvēku veselība, bet rūp tikai tā sauktā finansiālā stabilitāte, lai aizdevēji būtu apmierināti? Izvēlēsimies!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns.

Jā, paldies, Cileviča kungs, par aizrādījumu! Bet es vēlreiz gribu uzsvērt: tas ir iesniedzēju pienākums! Ja jūs esat sagatavojuši priekšlikumus, kas paredz neparedzētus izdevumus budžetā, tad esiet tik laipni un iesniedziet arī pārejas noteikumus, ka likumprojekts stājas spēkā līdz ar nākamo budžeta gadu. Tad viss būtu kārtībā! Un es pat domāju, ka parlaments tad nobalsotu “par”, jo visi labi zina, ka nākamo budžetu un nodokļu likumus sagatavos jau nākamais parlaments.

Līdz ar to tā būtu tāda prakse, kādu mēs arī agrākajos parlamentos esam bieži lietojuši, kad priekšvēlēšanu gaisotnē likumos sabalsoja visādus brīnumus par bērniem un vecākiem, invalīdiem, smēķētājiem un nesmēķētājiem... Bija visādi labi priekšlikumi, un tur tik tiešām bija atlikts termiņš likuma spēkā stāšanās brīdim. Un tad nāca jaunā valdība, kas reāli četrus gadus pirms nākamajām, kārtējām, vēlēšanām novērtēja situāciju un laboja šos pārejas noteikumus, atliekot šos skaistos solījumus vēl uz trim gadiem – tātad neatsakoties no solījumiem. Un tā saka: “Tie nevar “uz sitienu” stāties spēkā! Mēs esam tikpat labi kā iepriekšējā Saeima, bet atliksim to uz laiku, kad valstij klāsies labāk.”

Tā ir elementāra, skaidri saprotama, redzama, bet tā pa īstam neizskaidrojama parlamenta prakse.

Paldies.

Tas bija jūsu pienākums – iesniegt pārejas noteikumu!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Skaisti! Skaisti! Krīzes situācijā mēs nevaram samazināt nodokļus, lai tieši šajā momentā – krīzes situācijā – mūsu iedzīvotāji varētu izdzīvot. Ļoti skaisti!

Mums nevajadzēja neko pārejas noteikumos noteikt, bet mums vajadzēja jums norādīt, ka vajag dot iespēju izdzīvot mūsu iedzīvotājiem. Savukārt par to, kā papildināt budžetu, ir jādomā jums, Circenes kundze, kopā ar jūsu finanšu ministru Repši! Lai paceļ savu dibenu no krēsla un padomā kaut ko!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam, otro reizi.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi un kolēģi no Tautas partijas! Un personīgi jūs, Leiškalna kungs, vēlos uzrunāt. Pagājušajā piektdienā Talsos notika diskusija, kurā piedalījās Andris Šķēle – jūsu partijas vadītājs –,
Ingrīda Circene, Valērijs Agešins un vēl atsevišķi cilvēki no politiskajām partijām. Es solīju tur iedzīvotājiem, klausītājiem, ka mēs virzīsim šodien šo likumprojektu par 5 procentu likmes piemērošanu medikamentiem. Mūsu ideju publiski atbalstīja jūsu partijas līderis Andris Šķēle. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Viņš nevar balsot!”) Viņš teica, ka Tautas partija virzīs līdzīgu priekšlikumu vai arī balsos “par”. Un savā runā es izmantoju, starp citu, ne tikai mūsu frakcijas deputātu argumentus, bet arī jūsu partijas vadītāja Andra Šķēles argumentus. Lūdzu balsot “par” arī jūs personīgi, Tautas partija!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš.

Cienītie kolēģi! Tik tiešām, pārrunājot šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, arī Juridiskais birojs attiecībā uz šo priekšlikumu norādīja... tas attiecas arī uz vairākiem citiem priekšlikumiem... norādīja uz Satversmes 66.pantu, kas pieprasa, ka, iesniedzot priekšlikumus, kuriem ir iespaids uz budžetu, vajag norādīt arī finanšu avotu. Tas šajā gadījumā nenotika.

Komisijā tika pārrunāta arī iespēja, ka varētu pieņemt, piemēram, pārejas noteikumus, kas minētu kaut kādu datumu, piemēram, nākamajā gadā. Bet, no otras puses, komisija uzskatīja, ka būs arī jaunais budžets: lai tie, kas veidos jauno budžetu, tad arī pieņem attiecīgu lēmumu! Jo nebūtu loģiski, ka mēs pašreiz noteiktu spēkā stāšanās datumu, kas būs tikai nākamajā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 25, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 27, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

6.priekšlikums. Arī tas ir politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija arī to neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 26, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

7. – deputātu Zaķa, Seiles, Grīnblata, Brigmaņa un Āboltiņas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

8.priekšlikums, kas ir identisks 7.priekšlikumam, ir no partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas, un komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

9.priekšlikums ir pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, likuma otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tātad, cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.1393/Lp9. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Tālāk... 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atvainojos! Vai jūs vēlējāties debatēt par 1. priekšlikumu?

Sākam debates.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents Valdis Zatlers savā motivācijas vēstulē, atgriežot šo likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādīja uz konkrētām lietām, kam ir jāpievērš uzmanība Saeimas deputātiem, strādājot pie šā likuma.

Un viena no šīm lietām bija tāda, ka jau 2008.gada decembrī Saeimas deputāti nobalsoja un nodeva Juridiskajai komisijai grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ar katru dienu pastiprināt atbildību no tirgotāju puses, kā arī pievienot atbildību juridiskajai personai, ja gadījumā šajā iestādē tiek pārdots alkoholiskais dzēriens nepilngadīgai personai.

Līdz šim brīdim Juridiskā komisija tomēr nav šo likumprojektu izvilkusi no atvilktnes, un patiesībā man ir nelielas šaubas par to, vai tas arī turpmāk notiks.

Es jau pateicu savu viedokli, ka esmu ar mieru šo Zinību dienu bez alkohola pieņemt idejiskā līmenī un pēc brīvprātības principa, bet tikai ar vienu nosacījumu – ka mēs skaidri redzam, ka Saeimā notiek darbs pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa maiņas, ka ar katru dienu tiek pastiprināta atbildība, ja gadījumā notiek alkoholisko dzērienu tirdzniecība nepilngadīgām personām. Taču šajā brīdī es šādu vēlmi neredzu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, ja mēs nebūtu redzējuši Latvijas televīzijā tos sižetus, kas tika veidoti ar slēpto kameru, kur viena sešpadsmitgadīga meitene četros veikalos pēc kārtas pilnīgi netraucēti varēja iegādāties alkoholiskos dzērienus, tad, es domāju, daudzi no mums varbūt būtu balsojuši arī citādāk.

Tomēr šajā brīdī es patiešām nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Ļoti lakoniski: Ķikustes kundze, es jūs varu uzaicināt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēm, kur tiek skatīts šis jautājums tieši par sodu piemērošanas pastiprināšanu un arī diskusija ar tiesību aizsardzības institūcijām notiek regulāri... tā vairākkārt ir noticis. Ļoti žēl, ka jūs nepasekojāt līdzi Tautsaimniecības komisijas sēžu darba kārtībai un nepiedalījāties šajās sēdēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.A.Krauklis.

Komisijas vārdā man ir jāpaskaidro, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopā ar Tieslietu ministriju ir sagatavojusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas tātad paredz sodu piemērot arī juridiskajām personām: par pirmo reizi – no 500 līdz tūkstoš latiem, bet par otro reizi gada laikā – no 2000 līdz 5000 latiem. Mēs uzskatām, ka tas motivēs cīnīties ar šiem pārdevējiem, kuri nav godprātīgi.

Ir vienošanās ar Juridisko komisiju, ka šis jautājums tiks skatīts paātrinātā kārtībā.

Tā ka Ķikustes kundzes bažas nav pamatotas.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai deputāti uzstāj uz balsojumu par 1.priekšlikumu? (No zāles dep. V.Agešins: “Jā, balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 14, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Paldies.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5686. Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

A.Rubiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam saņemti četri priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

D.Staķe.

2. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

D.Staķe.

3. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

D.Staķe.

4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

D.Staķe.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” pieņemts.

D.Staķe.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Bija ļoti plašas diskusijas. Ilgi, kādus mēnešus divus, mēs esam runājuši, tikušies, cīnījušies... Laikam tik daudz kā par to, lai šo profesiju iekļautu iekšā šajā likumā, vēl nebija diskutēts. Beidzot mēs esam izdiskutējuši. Komisijā ir balsojums bijis, un tāpēc man ir lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

9.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.

A.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadīja.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Detektīvdarbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.

1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Aizpērn 8.oktobrī Latvijas Republikas tiesībsargs sniedza atzinumu pārbaudes lietā par atšķirībām starp Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Šajā atzinumā par nesamērīgiem tika atzīta vesela virkne ierobežojumu nepilsoņiem, to skaitā arī aizliegums strādāt par detektīvu. Tieši minēto aizliegumu mēs piedāvājam atcelt.

Lūk, jūsu priekšā ir tiesībsarga argumentācija! Pārbaudes lietas ietvaros tika analizētas detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu detektīvsabiedrības pārvaldes institūcijās, iespējas apdraudēt sabiedrisko drošību piešķirto tiesību ietvaros. Tāpat tika analizēts spēkā esošais mehānisms sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa nodrošināšanai. Saskaņā ar likumu detektīvdarbības mērķis ir personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzība. Ņemot vērā to, ka pilsonības kritērijs likumā ir paredzēts noteiktām personām, ir jāizvērtē tās šīm personām piešķirtās tiesības, kuru prettiesiskas izmantošanas rezultātā var tikt apdraudēta sabiedriskā drošība.

Savukārt svarīgi atzīmēt arī to, ka tajā pašā tiesību normā līdztekus pilsonības kritērijam licences saņemšanai ir izvirzīta arī cita leģitīmā mērķa sasniegšanai būtiska prasība, proti, attiecīgā persona nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un tai nav konstatēta psihiska slimība vai atkarība no alkohola, narkotikām, psihotropām vai toksiskām vielām.

Saskaņā ar likumu detektīvsabiedrības piedāvātie pakalpojumi nav saistīti ar darbu ar šaujamieročiem. Vienlaikus jāuzsver, ka Detektīvdarbības likumā ir noteikts tiesisks regulējums par aizliegumu izsniegt licenci tām sabiedrībām, “kurās amatus pārvaldes institūcijās ieņem personas, par kurām valsts drošības iestāžu rīcībā ir likumā noteiktajā kārtībā iegūtas un pārbaudītas ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, politiskajām partijām vai sabiedriskajām organizācijām, kuras uzsākušas publisko darbību pirms to reģistrācijas vai turpina darbību pēc tam, kad tā ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu, kā arī par piederību pie organizētās noziedzības grupām”.

Tātad sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa sasniegšanai likumā jau ir paredzēts samērīgs mehānisms, kas nav saistīts ar attiecīgo personu pilsonību. Piemēram, “veicot detektīvdarbību, ir aizliegts radīt personām fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī apkārtējo vidi, lietot vai draudēt lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, pamudināt personas uz noziedzīgu rīcību”.

Sistemātiski interpretējot aizliegumus, secināms, ka sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa sasniegšanai likumdevējs jau ir paredzējis tādu samērīgu mehānismu, kas nav attiecināms uz personas pilsonību. Nosakot pilsonības kritēriju pretstatā nepilsoņu statusam, sabiedrības vadītajam un personām, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, likumdevējs paredz papildu prasības leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā sabiedrības tiesību un pakalpojumu būtību, galvenokārt attiecībā uz šaujamieroču nepielietošanu, uzskatu, ka nav pamata izslēgt nepilsoņus no to personu kategorijas, kurām ir tiesības iegūt detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, statusu.

Tas ir tiesībsarga viedoklis, un es iesaku to respektēt.

Sēdes vadītāja.

Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

V.Buzajevs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegto 1.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5552. Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Grozījumi saistīti ar privātās apsūdzības kriminālprocesu, kurš dzīvē ir izrādījies ne tāds, kā bija iecerēts. Praktiskā piemērošana nav bijusi efektīva. Līdz ar to ierosinājums ir to visu izslēgt.

Juridiskā komisija ir likumprojektu izskatījusi un atbalstījusi pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Šā gada 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5557. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” ir daļēji saistīts ar iepriekšējo – ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Ir vēl arī papildu normas, kas saistītas ar valsts noslēpuma izpaušanu, sadaļa, kas attiecas uz tā sauktās Vides direktīvas prasību ieviešanu, sadaļa par kritērijiem, par kādiem miesas bojājumiem sauc pie kriminālatbildības, sadaļa par pārkāpumiem, kas saistīti ar autortiesībām un preču zīmēm, sadaļa par nodarījumiem saistībā ar maksātnespēju, kā arī sadaļa par nodarījumiem satiksmes drošībā.

I.Valers.

Juridiskā komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pieņemšanai pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Šā gada 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, dokuments Nr.5553.

Šie grozījumi ir saistīti ar iepriekš izskatītajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā. Juridiskā komisija šos Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus ir atbalstījusi.

Aicinām Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Juridiskā komisija ierosina šā gada 16.aprīli.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.5556 – likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Arī tas ir saistīts ar šo pašu likumu paketi – ar Krimināllikuma un ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem saistībā ar atteikšanos no privātās apsūdzības kriminālprocesā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojekta virzību pirmajam lasījumam. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Šā gada 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.5554 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Tas ir saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā par miesas bojājumiem. Juridiskā komisija ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Šā gada 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums. Dokuments Nr.5688.

Komisija saņēma 34 priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

2. – deputāta Plinera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Līdz ar to 3. – komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

4. – deputāta Plinera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

5. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

6. – deputāta Plinera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

8. – deputāta Plinera priekšlikums. Nav no komisijas puses atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 9. – deputāta Plinera priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Nav atbalstīts arī 10. – deputāta Plinera priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

11. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

12. – deputāta Plinera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī “Saskaņas Centra” frakcijas 13.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 16. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

17. – deputāta Plinera priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

18. – deputāta Plinera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 20. – ministra Zalāna priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

21. – ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt? Sākam debates par 21.priekšlikumu.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Es gribu pievērst visu jūsu uzmanību, bet īpaši to deputātu, kuri ir saistīti ar pašvaldībām.

Proti, pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums 49.pantā ir, vienkārši runājot, aptuveni tāds. Ja, piemēram, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs aptur kādas pašvaldības saistošos noteikumus pilnībā vai daļēji, tad pašvaldībai ir trīs iespējas, kā var rīkoties.

Pirmā iespēja, protams, ir piekrist ministram.

Otrā iespēja. Pašvaldība šajā gadījumā var vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu un apstrīdēt: “Ministra rīkojums ir neatbilstošs!” Tas tiek dažkārt darīts, proti, tiek iesniegts Satversmes tiesā pieteikums, ka ministra rīkojums ir neatbilstošs Satversmes 1.pantam.

Trešā iespēja. Pašvaldība nedara absolūti neko, un šajā gadījumā ministrs pēc noteikta laika ieliek laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, ka attiecīgie pašvaldību saistošie noteikumi vai to daļa zaudē savu likumīgo spēku.

Šeit ir mēģināts ar šo Zalāna kunga priekšlikumu acīmredzot panākt, lai pašvaldības ātrāk vērstos Satversmes tiesā un būtu noteikts kāds termiņš, ja ministrija ir devusi atzinumu, kā ir noteikts 45.panta ceturtajā daļā. Bet, manuprāt, šis termiņš ir nesamērīgi īss, īpaši saistībā ar mazām pašvaldībām. Šeit mēs, protams, varam diskutēt, vai šādai kārtībai ir jābūt paredzētai Satversmes tiesas likumā... vai šiem termiņiem, šai procesuālajai kārtībai ir jābūt paredzētai tur vai šeit. Iespējams, ka šeit. Bet, manuprāt, paredzot papildināt 49.pantu ar jaunu ceturto daļu... Es domāju, ka taču ir jau viena ceturtā daļa. Kāda tad tur jauna ceturtā daļa? Iespējams, šeit ir domāts likt tās vecās ceturtās daļas vietā šo ceturto daļu.

Es aicinu šeit visupirms Spurdziņa kungu paskaidrot (varbūt to var darīt arī tie kolēģi, kas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā; es skatos ar lielām cerībām uz Kučinska kungu) par šo priekšlikumu. Vai šeit ar šo priekšlikumu netiek nesamērīgi aizskartas mazo pašvaldību tiesības, dodot viņām tik īsu termiņu? Pretējā gadījumā – ja nesaņemšu šo paskaidrojumu – es aicināšu atturēties attiecībā pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Jā, šis mēneša laiks ir noteikts tikai tajā gadījumā, kad pašvaldība nevar vērsties Satversmes tiesā, ja viņa neizpilda 45.pantā noteikto, tātad, ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Ja viņa to nedara, tikai tad iedarbojas šis priekšlikums, kas ir no Zalāna kunga, – papildināt 49.pantu.

Bet, ja Čepānes kundze uzskata, ka juridiskā ziņā tas ir nesamērīgi, mēs uz trešo lasījumu labprāt sagaidītu viņas priekšlikumu un ar to strādātu. (No zāles dep. I.Čepāne: “Tas ir par īsu!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai ir nepieciešams balsojums? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu minis­tra Zalāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

22. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

23. – deputāta Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Demokrātijas attīstības process pašvaldībās prasa, lai iedzīvotājiem tiktu sniegtas daudz plašākas iespējas piedalīties lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Lai to panāktu, pašvaldībās tika izveidotas komisijas, kuru sastāvā ietilpst profesionāļi, kas ir speciālisti dažādos saimnieciskajos, sociālajos un kultūras jautājumos. Pieņemto lēmumu sekmīgums daudzējādā ziņā ir atkarīgs no iespējas izskatīt alternatīvos viedokļus. Pirmām kārtām runa ir par viedokļiem, kurus pauž opozīcijas pārstāvji.

Atgādinu, ka pašvaldību komisiju sastāvā var būt iekļauti ne tikai deputāti, bet arī pilsētas vai reģiona pārstāvji – profesionāļi savā nozarē. Daudzās pašvaldībās šādu komisiju sastāvā ir profesionāļi, kuri pārstāv valdošo koalīciju. Opozīcijas pārstāvji netiek iekļauti komisijas sastāvā.

Šāda pieeja nav nekas cits kā vien demokrātijas ierobežošana un tiesību izskatīt un apspriest alternatīvus risinājumus tajos vai citos profesionālos jautājumos ierobežošana. Pirmām kārtām runa ir par to, lai pašvaldību komisiju sastāvā tiktu iekļauti to opozīcijas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kas aizstāv denacionalizēto namu iedzīvotāju, kredītņēmēju, maznodrošināto un nacionālo kultūru biedrību intereses.

PCTVL frakcija piedāvā grozījumu Pašvaldību likumā, kas pieprasa, lai pašvaldību komisijās proporcionāli tiktu pārstāvēti to partiju pārstāvji, kas kļuva par vietējo pašvaldību deputātiem. Mēs uzskatām, ka attīstība notiek tikai tad, kad, pieņemot profesionālos lēmumus, tiek izskatītas alternatīvas iespējas. Patlaban virknē pašvaldību tiek pieņemti lēmumi, kas ir izdevīgi valdošajai koalīcijai, bet nebūt nav izdevīgi šā reģiona iedzīvotājiem.

Aicinu atbalstīt mūsu grozījumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Jā. Komisija uzskatīja, ka pašreiz spēkā esošā formula ļauj strādāt arī opozīcijas pārstāvjiem. Turklāt katra pašvaldība arī lemj, kā veidot šīs komisijas. Mēs uzskatījām tā: ja mēs pieļaujam to, ka katrā komisijā var būt arī opozīcijas pārstāvis, neņemot vērā šo iebalsoto pārstāvju skaitu un proporciju, tas nozīmē, ka principā sajūk un nav nekādas jēgas arī iebalsoto deputātu skaitam.

Līdz ar to mēs paliekam pie tā, ka esošā situācija ļauj pašvaldībām gan pildīt funkcijas, gan arī normāli strādāt, veidojot komisijas. Ja pašvaldības uzskata, ka atsevišķi opozīcijas pārstāvji vai sabiedrisko organizāciju pārstāvji ir nepieciešami, tās arī pie šobrīd pastāvošās situācijas to pilnībā var darīt.

Līdz ar to mēs komisijā neatbalstījām 23. – Plinera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Jakova Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

24. – deputāta Plinera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 26. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

27. – “Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

28. – deputāta Šķestera kunga priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un 29. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

31. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mans priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumu 22.punkta redakciju. Šī norma prasa no valdības līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par pašvaldību referendumiem.

Kopš likumā noteiktā laika pagājuši jau gandrīz četri mēneši, bet Saeima tā arī ne reizi nav šo likumprojektu redzējusi. Jau ar šādu faktu vien būtu pilnīgi pietiekami, lai likvidētu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, bet tās darbiniekus palaistu stāvēt rindā Valsts nodarbinātības aģentūrā. Par Zalāna kunga vainu mīkstinošu apstākli derētu minēt to, ka likumprojektu sāka izstrādāt jau vismaz pirms 15 gadiem, kad viņa vadītā ministrija kā tāda vēl nebija eksistējusi.

Bet ir arī apstāklis, kas pastiprina Zalāna kunga vainu. Uzdevums Ministru kabinetam tika dots 2008.gada 17.jūlijā, tanī pašā dienā, kad Saeima noraidīja PCTVL pilnībā izstrādātu likumprojektu par pašvaldību referendumiem. Tātad minis­tram atlika vienīgi paņemt gatavu tekstu, izsvītrot PCTVL deputātu parakstus un to vietā parakstīties pašam.

Bet ministri nebūt nav vieglu ceļu meklētāji. Tāpēc labi izstrādātā likumprojekta vietā valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegta haltūra – savārstījums, kas tā arī iestrēga Ministru kabineta sienās. Faktiski referenduma vietā tika piedāvāts rīkot iedzīvotāju aptauju, kuras rīkošanu jau tā paredz spēkā esošais likums. Šīs aptaujas rezultāti nekādā veidā neietekmēja aptaujā uzstādīto tēmu, un tos ņēma vērā vienīgi pašvaldību deputāti.

Dāmas un kungi! Likumprojekta autori pat šādā pseidoreferendumā, kuram piemīt sabiedrības viedokļa noskaidrošanas raksturs, atteicās dot nepilsoņiem tiesības piedalīties. Tas nozīmē, ka, pēc likumprojekta autoru iecerēm, pat par šo cilvēku viedokli nevienam nebūtu jāizrāda ne visniecīgākā interese. Atliek vien aizliegt ņemt vērā nepilsoņu viedokli, rīkojot socioloģiskās aptaujas.

Tādēļ manā priekšlikumā arī parādījās frāze, kas precizē uzdevumu valdībai, šajā likumprojektā paredzot, ka pašvaldībai referenduma rezultāti ir saistoši un ka tiesības piedalīties referendumā ir visiem attiecīgās pašvaldības pilngadīgiem, rīcībspējīgiem iedzīvotājiem. To es aicinu atbalstīt.

Jūsu ievērībai: piemēram, tādā pilsētā kā Seda ir 40 procenti nepilsoņu. Ja jaunajā likumā par pašvaldību referendumiem tiks noteikts aizliegums piedalīties tajā nepilsoņiem, tad pasaulei jūs to nespēsiet izskaidrot. Tieši ar to ir izskaidrojama 15 gadu ilga novilcināšanās ar likuma par pašvaldību referendumiem izstrādi.

Šā likuma bēdīgais liktenis skaidri liecina, ka nevar vienus padarīt par vergiem, nepadarot par tiem arī visus pārējos.

Šis piemērs viennozīmīgi liecina, ka Tautas partijas, kas tika pieķerta sabotāžā, aiziešana no valdības ir visnotaļ pozitīva parādība.

Diemžēl es nevaru neņemt vērā kāda santehniķa viedokli, kurš, izņemdams nederīgu sūdainu detaļu no tualetes poda dzīlēm, bija skumīgi secinājis, ka ir jāmaina visa sistēma.

Šobrīd es neaicinu mainīt sistēmu, tikai aicinu mazliet precizēt Saeimas uzdevumu Ministru kabinetam. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Komisija, izskatījusi šo deputāta Buzajeva priekšlikumu, piekrita, ka tiešām valdība nav izpildījusi pārejas noteikumos ierakstīto un līdz pagājušā... pat līdz 2008.gada 1.novembrim nav iesniegusi Saeimā likumprojektu par pašvaldību referendumiem, taču nevarēja piekrist Buzajeva kunga priekšlikumam un to neatbalstīja, jo Buzajeva kungs norāda termiņu, kas faktiski ir jau pagājis. Viņš norāda 2010.gada 1.martu, un tādēļ komisija piedāvā 2010.gada 1.jūliju, kas ir savukārt fiksēts 32. – komisijas priekšlikumā.

Līdz ar to komisija aicina Buzajeva kunga priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 33. – “Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un 34. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 1.aprīli.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.aprīlis. Paldies.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 2007.gada 17.jūlijā Saeima, balsojot par likumu “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums”, deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.maijam izstrādāt grozījumus likumā par politisko organizāciju (partiju) daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt partiju finansiālās darbības atklātumu un likumību.

Šobrīd partijas Latvijā tiek finansētas no privātpersonu finanšu un mantiskajiem līdzekļiem, kas rada partiju finansiālu atkarību no privātpersonu ziedojumiem.

Minētā likumprojekta mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un no viņu interešu vēlākas realizēšanas riska, mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti.

Likumā paredzētais valsts finansējums dotu iespēju partijām segt pašus nepieciešamākos partiju ikdienas izdevumus, piemēram, atalgojumu darbiniekiem, partijas biroja uzturēšanas izmaksas vai izdevumus par valsts uzlikto pienākumu pildīšanu, piemēram, attiecībā uz grāmatvedības prasībām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē ir izskatījusi minēto likumprojektu un lūdz Saeimas deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 10, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1651/Lp9.

1. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

4. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

6. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Arī 7. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: “Slikti! Balsojam!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

14. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 14. – finanšu ministra Repšes priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – finanšu ministra Repšes priekšlikumu! (No zāles dep. V.Agešins: “Slikts priekšlikums!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13, atturas – 4. (No zāles dep. V.Agešins: “Neapdomāts!”) Priekšlikums ir atbalstīts.

V.A.Krauklis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Un šeit ir iekļauts arī 26. un 27.priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 26. un 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

20. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

21. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

23. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.A.Krauklis.

26. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. un 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

27. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. un 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

28. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

29. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 30. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pārtraukums!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Šobrīd jāveic reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Paldies.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde – Sarkanajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc četrām minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godājamos deputātus, kuri ir Deputātu grupā sadarbībai ar Gruzijas parlamentu, lūdzu uz ļoti īsu sapulcīti tepat blakus – mazajā zālē. Mums ir no Gruzijas parlamenta aicinājums palīdzēt – novērot viņu pašvaldību vēlēšanas. Mums vajag izdomāt procedūru, kā mēs deleģēsim savus kandidātus.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Oskars Kastēns, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis... Paldies, redzēju! Sergejs Mirskis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs un Jānis Urbanovičs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie deputāti! Pulkstenis ir 11.00. Mēs turpinām Saeimas 25.marta sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā lasījumā, par ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņo deputāts Vents Armands Krauklis.

Mēs turpinām izskatīt minēto likumprojektu ar 31.priekšlikumu. Lūdzu!

V.A.Krauklis.

31. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

32. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

33. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

35. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

37. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

39. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

43. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 43.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

44. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 44.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Taču jāpiezīmē, ka šā panta redakcija ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

V.A.Krauklis.

45. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

46. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un arī 47. – ministra Zalāna priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

48. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

49. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

52. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

53. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

56. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 62. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

60. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 62. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

62. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 64. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

64. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

65. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5694 – likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Komisija gan saņēmusi un izskatījusi, gan arī pati izstrādājusi priekšlikumus – kopumā vienpadsmit priekšlikumus.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts, kā arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

9. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Savukārt 10. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – ir atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas izstrādātajā 11.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Īpaši pateicos kolēģim Leiškalnam.

Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šā gada 8.aprīlim.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”. Dokuments Nr.5695.

Pirms izskatām iesniegtos piecpadsmit priekšlikumus, vēlos jūs informēt, ka pielikumos ir melnbalti valsts apbalvojumu attēli. Taču, ja deputātiem un arī, protams, žurnālistiem ir interese, tad Saeimas likumprojektu datubāzē ir iespēja pilnībā redzēt visus šos krāsainos pielikumus, un aicinu arī tos skatīt. Šeit tie nav pievienoti vienkārši līdzekļu taupības nolūkā.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija un, protams, pati to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Igors Aleksandrovs. Komisijā tika detalizēti izklāstīta informācija par publiskā iepirkuma procedūru, un jāsaka, ir ļoti žēl, ka Aleksandrova kungs pats nevarēja būt klāt, jo argumenti par pašreizējo publiskā iepirkuma procedūru, kāda tā ir Latvijā, bija vairāk nekā pārliecinoši. Un runa nav arī par lielām summām.

Tā ka komisija vienprātīgi noraidīja Igora Aleksandrova šķietami pievilcīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam.

I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi Gribu pievērst jūsu uzmanību priekšlikumam, kurā teikts, ka valsts apbalvojumi tiek izgatavoti Latvijas Republikā. Domāju, ka daudzi to nezina un būs pārsteigti, ka Latvijas valsts simbolika šodien tiek izgatavota Lietuvā. 1994.gadā pēc mākslinieka Mikāna iniciatīvas un par viņa līdzekļiem tika atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis. Viņa darbnīca tos izgatavoja līdz 2004.gadam, kad ierēdniecība pēkšņi izdomāja, ka Latvijai būšot labāk, ja apbalvojumus izgatavošot ārzemēs. Un formālais iemesls bija tāds: Latvijā izgatavotie ordeņi esot mazāk kvalitatīvi un esot dārgi. Bez konkursa tika parakstīts līgums ar Lietuvu.

Un neliela atkāpe vēsturē. Rīga pēc Pēterburgas un Maskavas vienmēr ir bijusi vadošais juveliermākslas centrs. Gan cara impērijas laika, gan Latvijas brīvvalsts laika izstrādājumi pašlaik aukcionos tiek izsolīti par maksimālajām cenām.

Izrādās, ka arī šodien Rīgā dzīvo mākslinieki ar pasaules vārdu. Nekas tamlīdzīgs par Lietuvu nekad nav dzirdēts, un es jūtu, ka arī tuvākajā laikā netiks dzirdēts. Savukārt, ja mēs tuvākajos gados neatgriezīsim savā zemē valsts pasūtījumu, tad varam šajā jomā zaudēt pēctecību.

Atgriezīšos pie pasūtījuma Lietuvā. Viens no argumentiem bija šāds: Latvijas ražojumi ir mazāk kvalitatīvi. Šeit minēšu pāris aspektu. Lietuvas ražojumos emaljas vietā izmanto lētāku plastmasas sakausējumu, bet Latvijas izstrādājumos liek tīru emalju. Gribu atgādināt, ka emaljas paraugi ir saglabājušies pat Senās Ēģiptes piramīdās, tātad tie jau 3 un 4 tūkstošus gadus ir noturīgi. Cik ilgi plastmasas sakausējums turēsies – atbildiet paši sev.

Bez tam Lietuvas izstrādājumos izmanto krāsas, kas neatbilst Latvijas tradīcijai. Viestura ordeņa ģerbonī karmīnkrāsas vietā izmanto oranžo krāsu. Bez tam, noliekot blakus Latvijas un Lietuvas ražojumu, katram ir acīm redzams, ka Lietuvas izgatavojums ir rūpnieciski ražots, bet aiz katra Latvijas ražotā stāv meistara sirds.

Tālāk – par cenu. Pašlaik par katru Lietuvā ražoto apbalvojumu mēs maksājam trīs reizes dārgāk, nekā tika maksāts par vietējo.

Labi, pieņemsim, ka mums viss ir vienalga. Esam gatavi trīskārši maksāt par mazkvalitatīvu preci, bet tomēr ir faktori, kas ir daudz svarīgāki par visiem citiem kopā.

Es domāju, ka Latvijā par nerakstītu likumu numur viens ir jākļūst principam atteikties no importa un jāpāriet uz saviem ražojumiem. Un jāsāk mums ir katram no sevis – jāsāk no prezidenta, ministriem, ierēdniecības – pat sīkumos. Nesēdēsim krēslos, kas ražoti ārzemēs! Nesēdēsim pie galda, kas ir ražots ārzemēs! Pietiek barot svešos! Jāsāk barot savu tautu! Divdesmit gadus esam gājuši liberālās ideoloģijas ceļu, kas mūs ir novedis pie 200 000 savu tautiešu zaudējuma, pie reāliem desmitiem tūkstošu cilvēku bada draudiem. Un šodien ir jāpasaka: “Stop! Pietiek!” Īstenībā mums vairs nav, kur atkāpties. Aiz mums ir Latvija.

Atbalstot šo priekšlikumu, mēs radīsim jaunas darba vietas, saglabāsim augstas kvalifikācijas speciālistus, samazinām budžeta izdevumus, palielināsim nodokļu ieņēmumus un, galvenais, beidzot sāksim lēnām atjaunot zaudēto ticību savai valstij.

Aicinu visus nobalsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Jā, komisijas vārdā es varu vien atkārtot to pašu, ka komisijā neviens deputāts neatbalstīja šo priekšlikumu. Un ir ļoti žēl, ka deputāts Aleksandrovs ar šo visnotaļ emocionālo un šķietami pārliecinošo uzstāšanos neieradās uz komisijas sēdi.

Tā ka komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Igora Aleksandrova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63 (Aplausi.), pret – 1, atturas – 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumu ir sagatavojis aizsardzības ministrs Imants Lieģis, un tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā. Taču, runājot par 3.priešlikumu, jāteic, ka debates bija ļoti, ļoti ilgas...

Sēdes vadītāja.

Kolēģi, lūdzu klusumu! Jūs paši nedzirdat, ko runā referētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas, pārtrauciet runāt pa telefonu un pārtrauciet sarunāties tik skaļi, ka jūs dzird pat šeit, kur es atrodos.

Dz.Rasnačs.

Runājot par 3.priekšlikumu, jāteic, ka aizsardzības ministrs Imants Lieģis ir iesniedzis priekšlikumu par iespēju piešķirt Viestura ordeni arī pēc nāves un ka šis priekšlikums tika atbalstīts konceptuāli, taču Juridiskais birojs un Ordeņu kapituls saskatīja iespējas dažādot šo priekšlikumu. Komisijā viedokļi dalījās, tomēr vairākums bija par 4.priekšlikumu. Taču es aicinu deputātus ar pārliecinošiem argumentiem debatēt un aicināt mūs izšķirties par 3. vai 4.priekšlikumu.

Lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Piešķirot Viestura ordeni militārpersonām, militārpersonas dienesta pakāpe skaidri un gaiši nosaka, kāda ordeņa šķira saņēmējam pienākas. Tas ir noteikts citos šā likuma pantos. Un, godātie kolēģi, Aizsardzības ministrijas un aizsardzības ministra viedoklis ir tāds, ka, piešķirot ordeni pēc nāves, nebūtu ētiski dalīt un spriest par to, kāda ordeņa šķira kritušam karavīram pienākas atkarībā no viņa dienesta pakāpes – vai Latvijas karavīrs, kas, pildot savu pienākumu, ir atdevis dzīvību par savu valsti, ir bijis ģenerālis, virsnieks vai kareivis. Neatkarīgi no tā viņš ir kritis par valsti, un viņam pienākas viens un tas pats apbalvojums.

Tādēļ ierosinājums ir pēc nāves piešķirt tikai ordeņa augstāko šķiru.

Un, ja no gramatiskā aspekta mēs paskatāmies uz 3. un 4.priekšlikumu, tad redzam, ka 3.priekšlikumā nekas nav runāts par ordeņa šķirām – tas ir tālākajos aizsardzības ministra priekšlikumos –, bet 4.priekšlikumā ir skaidri un gaiši teikts (citēju 4.priekšlikumu, kas ir saistīts ar 3.priekšlikumu): “Ar Viestura ordeni var apbalvot arī pēc nāves, pieņemot Ordeņu kapitula lēmumu par personas atzīšanu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri, lielvirsnieku, komandieri, virsnieku vai kavalieri.” Tātad šeit ir skaidri runāts par ordeņa šķirām, un, godātie kolēģi, tas, mūsuprāt, nav pareizi. Tāpēc es aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu, un tādā gadījumā Juridiskās komisijas iesniegtais 4.priekšlikums nebūs balsojams.

Kolēģi! Es ļoti, ļoti aicinu nešķirot pēc dienesta pakāpēm par Latviju izlietās asinis. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi, Kārli!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Ļoti īsi par šo tēmu. Manuprāt, loģiski domājot un izprotot, teiksim, vērtību pamatprincipus, ir pilnīgi skaidrs, ka jebkura cilvēka dzīvība ir vienādā vērtē. Līdz ar to arī es aicinu šeit atbalstīt šo piedāvājumu, jo mēs varam debatēt par to, kāda šķira, ordeņa šķira, pienākas cilvēkam pēc nāves, bet pēc nāves visiem pienākas viena un tā pati šķira – te nevar būt zemākas vai augstākas pakāpes ordenis cilvēkam, kurš ir atdevis savu dzīvību vai nu par dzimteni, vai vienkārši ir miris, jo dzīvība Eiropā – vismaz Eiropas kultūrā – ir vienmēr bijusi vienādā vērtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Atbalstot to, ko teica arī Šadurska kungs, gribu teikt tikai vienu: varonībai nav dienesta pakāpju, tāpēc attiecīgi pēcnāves apbalvojumiem būtu pareizi izmantot tikai vienu ordeņa šķiru.

Šo jautājumu diskutēja arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un tās lēmums bija vienbalsīgs: varonībai un, tā sakot, varoņdarbam nav dienesta pakāpes.

Mēs atbalstām vienas šķiras izmantošanu šim apbalvojumam.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tā kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs aicināja mūs izvērtēt šo priekšlikumu nevis pēc būtības, bet gramatiski, tad mēs gribam sagaidīt, ka frakcija, kurā ir tik daudz profesoru, prasīs no sava izvirzītā ministra, lai priekšlikums par tik nopietnu un patriotismam būtisku tēmu tiktu uzrakstīts pareizā latviešu valodā, jo varoņdarbus nevis “atstāj”, bet “veic”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Par vienu citu aspektu šajā 3. un 4.priekšlikumā.

3.priekšlikums tiešām ir stilistiski nedaudz uzlabojams, un, tā kā šis ir tikai otrais lasījums, tad uz trešo lasījumu mēs to noteikti izdarīsim, jo Juridiskās komisijas versijā “ar ordeni var apbalvot, pieņemot Kapitula lēmumu par personas atzīšanu...” – tātad veic uzņemšanu ordenī... Mēs noteikti šo izlabosim, un uz trešo lasījumu tiešām tiks iesniegts priekšlikums, ka ar ordeni var apbalvot pēc nāves un uzņemt atbilstoši augstākajā ordeņa šķirā. Jā!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Komisijas vārdā aicinu katru personīgi izlemt balsojot. Komisija neatbalstīja 3., bet atbalstīja 4.priekšlikumu, taču jāteic, ka viedokļi bija daudzi un dažādi, un argumenti uz trešo lasījumu vēl būs papildus klāt gan par vienu, gan par otru. Tā ka izlemiet katrs personīgi.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Līdz ar to 4.priekšlikums vairs nav balsojams.

Dz.Rasnačs.

5.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

6.priekšlikumu ir iesniedzis aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, ko ir palīdzējis precizēt Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Izdarot izvēli starp 3. un 4.priekšlikumu, Saeima vienprātīgi izlēma par labu 3.priekšlikumam. Līdz ar to mēs esam izdarījuši savu izvēli faktiski arī par tālākajiem priekšlikumiem. Un līdz ar to, formāli runājot, jāteic, ka 7.priekšlikums, kas ir Juridiskās komisijas atbalstītais priekšlikums, nav balsojams, jo šeit ir atkal runa par dalīšanu šķirās. Un savukārt 55.¹ panta noteikumi, kur ir runa par vispārējo kārtību lēmuma pieņemšanai par ordeņa šķirām, mums šobrīd ir jāizslēdz. Tā, kā tas ir sacīts 6. – aizsardzības ministra priekšlikumā.

Tādēļ, kolēģi, es no sirds pateicos par vienprātīgo lēmumu balsojumā par 3.priekšlikumu un aicinu atbalstīt 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs.

Komisijā gan uzklausīja Juridiskā biroja viedokli, un šeit ir vairāk tehnisks tas 7.priekšlikuma precizējums... Varbūt Čepānes kundze, kas no Šadurska pārstāvētās frakcijas bija klāt, var precizēt. Bet es to sapratu tā, ka komisija uzskata... Bet laikam debates vairs nav pieļaujamas.

Sēdes vadītāja.

Debates ir jau slēgtas.

Dz.Rasnačs.

Aicinu izšķirties balsojot. Komisija 6.priekšlikumu atbalstīja daļēji, iekļāva 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Līdz ar to nav balsojams un atbalstāms 7.priekšlikums.

Dz.Rasnačs.

8. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 8. un 9.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

10. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums. Precizēts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 10. un 11.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

12. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums. Iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Rasnačs.

14. – aizsardzības ministra priekšlikums. Iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to likumprojekts balsojams otrajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka ir apstiprināts Igora Aleksandrova priekšlikums, vēlos jūs ar pilnu atbildību informēt, ka šā likuma spēkā stāšanās līdz 4.maijam ir diskutējama un apstrīdama, jo, ja līdz likumprojekta trešajam lasījumam netiks iesniegti priekšlikumi, kas pielāgo šo priekšlikumu vispārējai publisko iepirkumu procedūrai un direktīvai, tādā gadījumā šis likums uz mūsu Neatkarības deklarācijas pieņemšanas divdesmitgadi – 4.maiju – nevarēs stāties spēkā. Bet tomēr mēs ceram, ka uz trešo lasījumu šī kļūda tiks labota, un ierosinām priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šā gada 30.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir konstatējis, ka priekšvēlēšanu periodā pirms 2009.gadā notikušajām pašvaldību domju vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairāki komerciālajās raidorganizācijās nodarbinātie, kuri bija pieteikti par deputātu kandidātiem, vadīja raidījumus, gatavoja intervijas un veica citas darbības, kurās bija saskatāmas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, tādējādi viņi izmantoja attiecīgo komerciālo raidorganizāciju resursus.

Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka vairs nav objektīva pamata likuma 13.pantā minētos nosacījumus attiecināt vienīgi uz sabiedriskajām raidorganizācijām, bet analoģisku regulējumu būtu nepieciešams attiecināt arī uz citām raidorganizācijām.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30.marts. Paldies.

S.Ķikuste.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sūri un grūti strādājot un sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, ir sagatavojusi grozījumu likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Grozījuma būtība ir ļoti vienkārša – tiek precizēts pants, kurš nosaka valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” kompetenci daļā, kas attiecas uz dzīvojamo māju privatizāciju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Ja nav iebildumu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Šobrīd mūsu likumdošanā ir izveidojies zināms kāzuss. Ja Latvijas teritorijā valsts vēlas nodot pašvaldībai vai pašvaldība – valstij jelkādu īpašumu bez atlīdzības, tad tas ir izdarāms ar Ministru kabineta lēmumu. Par to likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu” runāts precīzi, un tur viss ir noregulēts.

Problēma rodas tanī brīdī, kad tieši tādu pašu operāciju valsts vai pašvaldība vēlas veikt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jo līdz šim šis likums noteica, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorijā nekas nav nedz atsavināms, nedz privatizējams. Tas tiešām rada problēmas tajos gadījumos, kad pašvaldībai, piemēram, ir īpašums, bet zeme – valstij. Lai pašvaldība varētu šo īpašumu pilnvērtīgi apsaimniekot, piemēram, saņemt Eiropas struktūrfondu naudu, ir strikti noteikts, ka visam īpašumam ir jāpieder vienai personai. Tajos gadījumos pašvaldība tiek izslēgta no šāda veida, teiksim, finansiālās palīdzības kaut kādu savu objektu sakārtošanai.

Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi grozījumu likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kas paredz, ka turpmāk valsts pašvaldībai vai pašvaldība citai pašvaldībai, vai arī pašvaldība valstij šādās teritorijās varēs nodot īpašumu bez atlīdzības tieši tādā pašā kārtībā, kā tas notiek valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas gadījumos, un tas nekādā ziņā neradīs iespēju šo īpašumu tālāk privatizēt vai atsavināt kādām trešajām personām. Tas ir noregulēts. Un spēkā joprojām saglabāsies arī Meža likuma normas, ka, ja valsts nodod pašvaldībai, piemēram, mežu, tad to drīkst darīt tikai tad, ja pašvaldība tur gatavojas taisīt parku, kapus vai ko tamlīdzīgu. Arī Meža likuma normas tas nekādā ziņā neatvieglina.

Komisija to ar vairākiem redakcionāliem uzlabojumiem pieņēma un aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Tātad komisija ir aicinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Tas mums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 1, atturas – 16. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Zaķis.

Kolēģi! Aicinu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – nākamā pirmdiena, 29.marts. Un likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim nākamajā sēdē, kas būs ārkārtas sēde, – 31.martā.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.marts, izskatīšana – 31.marta sēdē.

Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbildes sniegšana uz deputātu Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Pimenova, Golubova, Kabanova, Vidavska, Klementjeva, Agešina un Tutina jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par AS “Parex banka” restrukturizācijas plānu”. Uz jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Un tagad paziņojumi.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Tiksimies tūlīt, pulcēsimies Juridiskās komisijas sēžu telpā uz sanāksmi.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Oskars Kastēns, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle, Jakovs Pliners... Paldies, redzu, jā, jā, jā! Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs un Jānis Urbanovičs.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Līdz ar to 25.marta sēdi pasludinu par slēgtu.