Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 30.martā

ĀM: Par izmaiņām Eiropas Savienības terminoloģijā saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā

30.martā Ministru kabinetā tika skatīts ārlietu ministra Māra Riekstiņa informatīvais ziņojums par izmaiņām Eiropas Savienības (ES) terminoloģijā saistībā ar Lisabonas līguma, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (Lisabonas līgums), stāšanos spēkā.

Lisabonas līgums paredz izmaiņas Eiropas Savienības pamatlīgumos lietotajā terminoloģijā, piemēram, līdzšinējais termins “Eiropas Kopiena” tiek pilnībā aizvietots ar terminu “Eiropas Savienība”, termins “Eiropas Kopienu Tiesa” ar terminu “Eiropas Savienības Tiesa”, termins “Pirmās instances tiesa” ar terminu “Vispārējā tiesa”, termins “kopējais tirgus” ar terminu “iekšējais tirgus”. Visos šajos gadījumos notikusi viena termina nomaiņa ar citu, nevis būtiskas jēdzieniskās izmaiņas.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu attiecīgo nacionālo normatīvo aktu lietotāju darbu, kā arī neradītu šaubas par lietoto terminu interpretāciju terminoloģijas nesaderības dēļ, ministrijas tiek rosinātas izvērtēt Lisabonas līgumā lietoto terminoloģiju un sagatavot atbilstošus grozījumus, kas tiktu pakāpeniski ieviesti nacionālajos normatīvajos aktos.

Lisabonas līgums tika parakstīts 2007.gada 13.decembrī. Tas stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī. Latvijas Republikas Saeima Lisabonas līgumu ratificēja 2008.gada 8.maijā, un likums “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” stājās spēkā 2008.gada 29.maijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par finansējumu un projektu pieteikumu sagatavošanu daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmai

Valdība 30.martā atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu līdz 44,3 miljoniem latu palielināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tas nozīmē, ka kopumā par programmā pieejamo finansējumu tuvāko divu gadu laikā būs iespējams nosiltināt aptuveni 1000 daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā.

Tāpat valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu ļaut projektu pieteikumus ēku siltināšanai iesniegt arī tām mājām, kas atrodas pašvaldību uzņēmumu (namu pārvalžu) apsaimniekošanā.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2009.gada 10.februāra noteikumos Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””.

Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu māju pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā ir laikietilpīgs process, kas apgrūtina projektu iesniegumu sagatavošanu par mājām, kuras joprojām atrodas pašvaldību pārvaldīšanā un ievērojami ierobežo māju skaitu, kas ir tiesīgas iesniegt projektu pieteikumus, šī prasība tiek atcelta, tādējādi paplašinot projektu iesniedzēju loku.

Tāpat 30.martā valdībā apstiprinātajos grozījumos MK noteikumos Nr.138 paredz projektu pieteikumu sagatavošanas atvieglošanu. MK noteikumos precizēts iesniedzamo dokumentu saraksts, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu.

Turpmāk, piesakot projektu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, vairs nevajadzēs iesniegt dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas aktu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Nebūs jāiesniedz arī kredītiestādes izziņa par kredīta piešķiršanu un kredītiestādes izziņa par konta atlikumu, kā arī projekta iesniedzēja pilnvarotās personas aptaujas lapa par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projekta ietvaros. Līdz ar grozījumiem tiek vienkāršota izmaksu tāmju aizpildīšana.

EM: Par Eiropas Savienības struktūrfondu programmas partnerībā organizēto darbinieku apmācību otro kārtu

Ministru kabineta (MK) sēdē 30.martā tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts par ES struktūrfondu programmas “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām. Programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Programma izstrādāta, lai sniegtu atbalstu komersantiem darbaspēka kvalifikācijas celšanai, tādējādi sekmējot to darba ražīgumu, veicinot darba tirgus un komercdarbības attīstību, līdz ar to ceļot gan komersanta, gan tautsaimniecības kopējo konkurētspēju.

Projektus šīs programmas ietvaros varēs iesniegt Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī apstrādes rūpniecības, informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju, zinātniskās pētniecības, radošās industrijas, transporta un sakaru, izmitināšanas un automobiļu tirdzniecības un remonta nozaru asociācijas savu biedru – komersantu – darbinieku apmācību organizēšanai. Projektu iesniedzējam jābūt vismaz trīs gadu darbības pieredzei, un to biedru saimnieciskās darbības kopējam apgrozījumam gadā jābūt vismaz 100 miljoniem latu. Projektu īstenošana jāveic trīs gados.

Projektā jāparedz vismaz 15 saimnieciskās darbības veicēju darbinieku kvalifikācijas celšana, kopumā apmācot vismaz 100 nodarbinātos. Būtiski atzīmēt: lai sekmētu ražošanas attīstību un tai nepieciešamo darbinieku kvalifikācijas celšanu, programmā noteikts, ka vismaz 75% no apmācībām jābūt tieši saistītām ar ražošanu.

Aktivitātes ietvaros ir attiecināmas apmācību kursu izmaksas, pasniedzēju un nodarbināto komandējumu un darba braucienu izmaksas, nodarbināto darba samaksas izmaksas par apmācībās pavadītajām stundām, pievienotās vērtības nodoklis, neparedzētie izdevumi, kā arī ar projektu īstenošanu saistītie administratīvie izdevumi.

Programmas kopējais budžets – 10 miljoni latu, vienam projektam maksimālā atbalsta summa – 1 miljons latu.

Plānots, ka projektu iesniegumu pieņemšana programmas otrās kārtas ietvaros tiks sākta 2010.gada maija vidū.

Noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām” nosaka projektu iesniedzējiem izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, projektu iesniegumu atlases izsludināšanas, projektu iesniegumu iesniegšanas, projektu iesniegumu vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus, kā arī atbildīgo iestādi, sadarbības iestādi un to funkcijas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa ieskaitīšanas secībā

30.martā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā. Šobrīd spēkā esošie noteikumi papildināti ar jaunu punktu, kas paredz izmaiņas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieskaitīšanas secību budžetā.

Ar šiem grozījumiem tiek mainīta šobrīd esošā kārtība, kad nodokļu maksātāju iemaksātie nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi budžetā vispirms tiek ieskaitīti nodokļu maksājumu segšanai, kuriem maksājuma veikšanas brīdī nav beidzies nodokļu likumos un citos normatīvajos aktos noteiktais samaksas termiņš (kārtējiem maksājumiem).

Tātad gadījumos, kad pašvaldība būs saņēmusi nodokļa maksātāja iesniegumu ar lūgumu piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu, pirms lēmuma pieņemšanas (piešķirot samaksas termiņa pagarinājumu) iemaksāto naudas summu vispirms novirzīs pagarinātā vai nokavētā NĪN segšanai un tikai pēc tam iemaksāto naudas summu attiecinās uz NĪN kārtējiem maksājumiem.

Šobrīd, iesniedzot iesniegumu nodokļu administrācijā, piemēram, par nokavēto nodokļu samaksas termiņa atkārtotu pagarinājumu un nomaksājot 20% no iepriekšējā pagarinājuma parāda summas, rodas situācija, kad iemaksātais maksājums tomēr nenosedz šā pagarinājuma 20%, bet dzēš kārtējo nodokļa maksājumu.

Tāpat pašlaik pastāv gadījumi, kad nodokļu maksātājs vēlas iesniegt iesniegumu ar lūgumu pagarināt kārtējo nodokļa maksājumu un vienlaikus iemaksā budžetā summu, lai nosegtu jau izveidojušos parādu, jo saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” šādu pagarinājumu nepiešķir, ja ir konstatēti nodokļu parādi. Taču iemaksātais maksājums tiek ieskaitīts kārtējā maksājuma segšanai, nevis parāda dzēšanai.

Rezultātā veidojas situācija, ka nodokļu maksātājam nav iespējams nomaksāt izveidojušos nodokļa parādu, pirms tam nenomaksājot kārtējo nodokļa maksājumu, kuram maksājuma veikšanas mēnesī nav beidzies samaksas termiņš.

Papildinātais noteikumu projekts dos iespēju īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem saņemt NĪN samaksas termiņu pagarinājumu un pildīt ilgtermiņa saistības pret pašvaldību budžetu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu

Lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma situācijā, valdība 30.martā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) jaunā redakcijā izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.

Turpmāk, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, neņems vērā cilvēka kredītsaistības. Tāpat ir paplašināts tā kustamā un nekustamā īpašuma klāsts, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam.

Tas nozīmē, ka, izvērtējot materiālo situāciju, pašvaldības neņems vērā dzīvokļa vai mājas iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, bērna piederumus, kā arī lauksaimniecības inventāru – zemkopības rīkus, tehniku, lopus un citu kustamo mantu, uz kuru saskaņā ar tiesību aktiem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem. Netiks vērtēts ģimenes (personas) mājoklis un kādam no ģimenes locekļiem piederošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem. Tāpat neņems vērā arī vienu automobili, ja tas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī vienu velosipēdu katram ģimenes loceklim vai motociklu, motorolleru vai mopēdu, kas ir ģimenes (personas) īpašumā.

Vienlaikus netiek paredzēta nepieciešamība izvērtēt iespēju gūt ienākumus no pārējā īpašuma. Taču pašvaldībai jānosaka kritēriji attiecībā uz personas īpašumā esošu zemi, mežu, ēkām.

Noteikumos precizēti arī iztikas līdzekļu deklarācijā norādāmie ienākumu veidi un tie ienākumi, kuri par tādiem nav uzskatāmi, piemēram, pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti, sociālās garantijas bāreņiem, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem, un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums u.c. Noteikts, ka atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka (piemēram, ārzemēs dzīvojoša) sniegtais materiālais atbalsts būs jāuzrāda par pēdējiem trim mēnešiem iepriekšējo 12 mēnešu vietā.

Vienlaikus, lai iegūtu trūcīgas personas statusu, noteikts pienākums nestrādājošam darbspējīgam cilvēkam reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā. Atvieglojot administratīvo procedūru ģimenes (personas) statusa noteikšanai, trūcīgā izziņu turpmāk izsniegs uz 6 un 12 mēnešiem iepriekšējo 3 un 6 mēnešu vietā. Ģimeni (personu) atzīs par trūcīgu no tā mēneša pirmā datuma, kurā pieņemts lēmums par minētā statusa piešķiršanu.

Noteikumi stāsies spēkā vai tiks piemēroti ar 2010.gada 1.aprīli. Tie darbosies līdz 2011.gada 31.decembrim, kad saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju paredzēti atbalsta pasākumi trūcīgām personām, kā arī valsts līdzfinansējums pašvaldībām GMI pabalsta izmaksām (50% apmērā) un dzīvokļa pabalsta izmaksām (20% apmērā).

Noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un atsevišķu mazāko pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī ņemti vērā iedzīvotāju iesniegumos un sūdzībās izteiktie priekšlikumi un aprakstītās problēmas.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, no 2009.gada jūlija līdz decembrim vidēji mēnesī trūcīgā statusu noteica 72 122 personām. 2010.gada februārī bija 125 020 trūcīgas personas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par grozījumiem vairākos ar akcīzes nodokli saistītos tiesību aktos

30.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti vairāki Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi tiesību aktos saistībā ar akcīzes nodokli.

Valdība apstiprināja noteikumu projektu par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību, kas noteiks, ka akcīzes nodokļa maksātājam attiecīgajā akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā jāaizpilda tikai tās sadaļas, kas saistošas konkrētam akcīzes nodokļa maksātājam. Lai nodokļu maksātājiem mazinātu administratīvo slogu, deklarācijā netiks pieprasīta informācija, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir pieejama vai ir uzrādīta citās informatīvajās deklarācijās.

MK sēdē apstiprināti arī grozījumi noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa. Noteikumu projekts precizē normas attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem, kurus noformē naftas produktu (kuriem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa) akcīzes preču apritē iesaistītās personas.

Valdība apstiprinājusi noteikumus par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem. Tādējādi noteikta kārtība, kādā iesniedz, administrē, dzēš un atdod akcīzes nodokļa nodrošinājumus, paredz gadījumus, kad nodrošinājums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot akcīzes nodokļa maksātājs var samazināt nodrošinājuma lielumu, kā arī paredz atvieglojumus nodrošinājuma reģistrēšanai un kārtību, kādā atbrīvo no nodrošinājuma iesniegšanas.

Tāpat valdībā akceptēts noteikumu projekts, kas paredz grozījumus noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību. Tas nosaka iesniedzamos dokumentus speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar tiesībām ražot vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā iegūtajiem produktiem (neizmantojot spirtu vai citu saražoto alkoholu), kā arī samazinātu valsts nodevas likmi par licences saņemšanu.

Apstiprināti arī grozījumi noteikumos par akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību. Noteikumu projekts papildināts ar jaunu nodaļu, kurā noteikta pavaddokumentu aprites kārtība akcīzes preču nosūtītājiem, kas nosūta akcīzes preces, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, kad akcīzes preces laiž brīvā apgrozībā (no importa vietas), kā arī nosūta uz ES dalībvalsti, kas ar 2010.gada 1.aprīli vēl neievieš EMCS (elektroniskā administratīvā dokumenta apriti, izmantojot datorizēto sistēmu).

Valdībā tika apstiprināti arī grozījumi noteikumos par kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus, precizējot dokumentus, kurus nepieciešams iesniegt VID par tiem tabakas izstrādājumiem, ko izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai.

Tāpat valdība lēma par grozījumiem noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Līdz ar grozījumiem ir precizēti dokumenti, kurus jāiesniedz VID, lai saņemtu lietotāja atļauju, gadījumi, kuros VID ir tiesības anulēt lietotāja atļauju, kā arī ir svītrota prasības iesniegt VID pārskatu par iepriekšējā mēnesī izlietotajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Apstiprināts noteikumu projekts par akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtību. Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt akcīzes preču, kurām piemēro atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, pārvietošanu Latvijas Republikā, izmantojot EMCS.

Grozījumi veikti, jo Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, saskaņā ar kuriem ar 2010.gada 1.aprīli likumā tiek pārņemtas ES Padomes Direktīvas par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu normas. Minētie grozījumi stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī un nodrošina ES Regulas par datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļu maksāšanas režīmā normu ieviešanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

AM: Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā “Valsts mežs Vārve”

30.martā Ministru kabinetā (MK) pieņemts MK rīkojums par “Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā “Valsts mežs Vārve””.

MK rīkojums paredz atļaut transformēt meža zemi 0,0407 ha platībā, uz laiku nododot īpašumu Aizsardzības ministrijas (AM) rīcībā Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā Vārves pagastā, Ventspils novadā, kur šovasar plānotas militārās mācības BALTOPS.

Transformēt zemi nepieciešams, lai valstij piederošajā meža teritorijā varētu atjaunot nobrauktuvi militāro mācību vajadzībām. Nekustamais īpašums atrodas kāpu aizsargjoslā pie Zemessardzes poligona “Medņi 3”.

Līdz ar valdības atbalstu Aizsardzības ministrija var saņemt nepieciešamās atļaujas būvniecības darbu veikšanai. Tādējādi ASV militārie speciālisti, kas Latvijā ieradās pagājušajā nedēļā, tuvākajā laikā varēs sākt mācībām nepieciešamās nobrauktuves atjaunošanu. Ņemot vērā, ka pašreiz izstrādātajā tehniskajā specifikācijā ieviesušās neprecizitātes, AM atkārtoti jāsaņem saskaņojums no Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes.

Militārās mācības BALTOPS norisināsies no 6. līdz 22.jūnijam un Latvijai izmaksās 93 816 latus. Mācību izdevumi tiks segti no AM 2010.gada budžeta programmas “Nacionālie bruņotie spēki”.

BALTOPS mācībās, ieskaitot Latviju, piedalīsies 12 valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, ASV, Dānija, Vācija, Polija, Zviedrija, Beļģija, Somija, Nīderlande un Francija.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs

30.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas paredz grozījumus noteikumos par muitas parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas iestādēs.

2010.gada aprīlī stāsies spēkā likuma “Par akcīzes nodokli” 2009.gada decembrī pieņemtie grozījumi, kas paredzēs MK noteikt gadījumus, kad akcīzes nodokļa parāda galvojums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kuru izpildes gadījumā nodokļa maksātājam var samazināt akcīzes nodokļa parāda galvojuma lielumu, kā arī noteikt kārtību, kādā iesniedz, administrē un dzēš šos galvojumus.

Līdz ar to valdība atbalstīja attiecīgus grozījumus arī noteikumos par muitas parāda galvojuma piemērošanu VID muitas iestādēs.

Tā kā šie noteikumi turpmāk noteiks arī akcīzes parāda galvojuma piemērošanu, ir atbilstoši precizēts noteikumu nosaukums.

Papildus ir precizētas noteikumu normas, paredzot, ka noteikumi noteiks arī akcīzes nodokļa galvojuma veidus, kā arī akcīzes galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas un uzskaites kārtību, arī akcīzes nodokļa galvojuma administrēšanu un dzēšanu un gadījumus, kad akcīzes nodokļa nodrošinājums nav jāiesniedz.

Noteikumos ir svītrots punkts, kas paredzēja, ka galvenajam parādniekam katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam VID jāiesniedz pārskats par vispārējā galvojuma izmantošanu iepriekšējā kalendāra mēnesī.

Tā kā pārskatā paredzētā informācija VID par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam ir pilnībā pieejama muitas deklarācijās, bet informāciju par pārējām muitas procedūrām pēc muitas iestādes pieprasījuma galvenajam parādniekam var iegūt, pamatojoties uz noteikumu 65.punktu, minētais pārskats ir uzskatāms par lieku administratīvo slogu.

FM: Par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļa atlīdzību

30.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts, kas noteiks valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību, kā arī kritērijus, kuriem atbilstošās kapitālsabiedrības 2010. un 2011.gadā drīkstēs izmaksāt prēmijas.

Noteikumu projekts paredz kapitālsabiedrības iedalīt četrās grupās (maza, vidēja, liela un īpaši liela), kuras raksturos tādi kritēriji kā vidējais darbinieku skaits, neto apgrozījums un bilances kopsumma. Reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas kapitālsabiedrībā noteiks vidējo darbinieku skaitu, izvērtēs finanšu rādītājus un iedalīs kapitālsabiedrību attiecīgajā grupā.

Valdība lēma, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam būs vienota mēnešalga par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Valdes priekšsēdētāja mēnešalga no 2010.gada 1.aprīļa tiks noteikta ar koeficientu, kas piesaistīts valstī strādājošo darba samaksai (Centrālās statistikas pārvaldes rādītājs), iepriekš koeficients bija piesaistīts sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksai. Noteikumu pielikums paredz diferencētus koeficientus atbilstoši kapitālsabiedrības iedalījumam grupā.

Kapitālsabiedrības valdes loceklim noteikta vienota mēnešalga par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā – līdz 90% no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.

Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis varēs saņemt prēmiju, ja kapitālsabiedrībai nebūs nodokļu parādu un būs peļņa vai peļņas nebūs, bet zaudējumi būs plānoti, lai īstenotu kapitālsabiedrības attīstības (investīciju) programmu. Prēmiju izmaksās reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tā nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa vienas mēnešalgas apmēru. Šie prēmēšanas nosacījumi 2010. un 2011.gadā attieksies tikai uz īpašā kapitālsabiedrību sarakstā iekļauto kapitālsabiedrību valdes locekļiem.

Kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja mēnešalga noteikta līdz 20% no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas, bet ne mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieka un padomes locekļa mēnešalga noteikta līdz 15% no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas, bet ne mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Noteikumu projekts paredz, ka kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētājs, padomes priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis netiks prēmēti.

Mēnešalgu pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un pašvaldības atbildīgajam darbiniekam noteiks pašvaldības dome, un par viņu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā neprēmēs.

Tādējādi īpaši lielas kapitālsabiedrības valdes loceklim 2010.gadā maksimāli iespējamā mēnešalga var būt 2826 lati, lielas – 2609 lati, vidējas – 2039 lati, bet mazas – 1248 lati (2010.gadā koeficientu piemēro 2009.gada I pusgada valstī strādājošo darba samaksai).

Noteikumu projekts paredz arī kritērijus, kuriem atbilstošās kapitālsabiedrības 2010. un 2011.gadā varēs saviem darbiniekiem izmaksāt prēmijas, naudas balvas un veikt citu materiālo stimulēšanu, vienā kalendāra gadā izmantojot ne vairāk kā 20% no tās atalgojuma fonda:

• nav nodokļu parādu valsts vai pašvaldību budžetam;

• attiecīgi 2009.gadā ir bijusi peļņa vai peļņas nav bijis, bet zaudējumi plānoti, lai īstenotu kapitālsabiedrības attīstības (investīciju) programmu, un tie nav radušies valdes prettiesiskas darbības vai bezdarbības dēļ (peļņa 2009.gadā, tūkst. Ls >500);

• kapitālsabiedrība konkurē starptautiskajā vai vietējā tirgū;

• kapitālsabiedrība nesaņem dotāciju no valsts vai pašvaldību budžeta pamatfunkciju veikšanai;

• pašu kapitāla rentabilitāte,% >4;

• kapitālsabiedrība darbojas transporta, enerģētikas, sakaru vai ūdensapgādes nozarē.

Uzdevums izstrādāt šādus noteikumus MK ir dots ar 2009.gada decembrī izdarītajiem grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, tajos arī noteikti pamata kritēriji, uz kādiem balstoties jāizstrādā MK kārtība.

Esošajos ekonomiskajos apstākļos ir nepieciešams stimulēt tās kapitālsabiedrības, kas ir īpaši nozīmīgas tautsaimniecības attīstībai, taču likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pārejas noteikumi 2010. un 2011. gadā nosaka ierobežojumus prēmiju, naudas balvu izmaksām un materiālajai stimulēšanai. Paredzētais izņēmums būs tikai sarakstā iekļautie uzņēmumi.

Noteikumu projektu par kapitālsabiedrību sarakstu skatīs nākamajā MK sēdē. Valdība lēma, ka noteikumu projekts FM vēl jāizvērtē kopā ar nozaru ministrijām, ņemot vērā īpašos nosacījumus par prēmiju izmaksām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VesM: Par farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšanas kārtību

30.martā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība”, kas mazinās administratīvo slogu komersantiem un aizstās līdzšinējos Ministru kabineta noteikumus Nr.415 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā arī aptieku darbības uzsākšanas kārtība, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un veterināro zāļu ražošanas darbības uzsākšanas un atbilstības novērtēšanas un zāļu labas izplatīšanas prakses atbilstības novērtēšanas kārtība”, kuri zaudēs spēku šā gada 1.aprīlī.

Farmācijas likuma grozījumi, kas ir stājušies spēkā 2010.gada 1.janvārī, atcēla prasību veikt atbilstības novērtēšanu aptiekām, kas uzsāk darbību. Telpu, personāla un dokumentācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām apliecina pats komersants, sniedzot dokumentus licences saņemšanai Zāļu valsts aģentūrā. Ministru kabineta noteiktumi papildus paredz samazināt administratīvo slogu komersantam, jo turpmāk aptiekas atvēršanai nebūs jāsniedz priekšraksti par veicamajām darbībām, izņemot zāļu tirdzniecību internetā. Latvijā internetā ir atļauta bezrecepšu zāļu tirdzniecība, tāpēc šim aspektam ir jāpievērš pastiprināta uzraudzība saistībā ar viltotu zāļu izplatīšanas iespējamību. Tāpat nebūs jāiesniedz arī atsevišķu dokumentu kopijas, piemēram, komersanta reģistrācijas apliecības kopija, jo šo dokumentu Zāļu valsts aģentūra var pārbaudīt LURSOFT datubāzē.

Pēc Latvijas zāļu ražotājus pārstāvošās asociācijas priekšlikuma Ministru kabineta noteikumi papildināti ar jauna tipa licenci aktīvo farmaceitisko vielu, tajā skaitā narkotisko un psihotropo vielu, ražošanai. Paredzams, ka tas varētu sekmēt aktīvo farmaceitisko vielu eksportu, kā arī pastiprinās šādu vielu ražošanas uzraudzību un novērsīs to ražošanu neatbilstošos apstākļos.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa