Preses konferences

— iknedēļas preses konferencē vakar, 11.janvārī

— Šonedēļ viens no svarīgākajiem notikumiem ir budžeta izskatīšana. Tad es esmu nolēmis pie Ministru prezidenta biroja izveidot konsultatīvo padomi ar ārštata padomniekiem lauku attīstības un zemkopības jautājumos, kurā es pieaicināšu ne tikai pozīcijas, bet arī opozīcijas deputātus. Lauku un zemkopības attīstība ir visas sabiedrības uzmanības degpunktā. Jāatzīst, ka Zemkopības ministrijā ir zināma naftalīna smaka vēl no Ģēģera, Šķēles un Kinnas laikiem.

Tad Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kādas būs jaunizveidotās zemkopības padomes pilnvaras?

— Tās būs padomdevēja tiesības. Reizi mēnesī es lūgšu gatavot dienas kārtību, mēs apspriedīsim aktuālos jautājumos gan par iekšējo tirgu, gan par konkurētspējas palielināšanu, jo nav normāli, ka Latvijā ir negatīva importa un eksporta bilance attiecībā uz lauksaimniecības precēm salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Tas nozīmē, ka mēs neesam konkurētspējīgi.

— Ko jūs plānojat darīt, lai uzlabotu Latvijas un Krievijas attiecības dzelzceļa pārvadājumu jomā?

— Man ir bijušas sarunas ar Udaļcova kungu, un mēs secinājām, ka vēl joprojām pastāv negatīvā inerce, kura ir jāpārvar. Ja tā nav inerce, tad varbūt tā ir politika. Es par to negribu runāt, pagaidīsim līdz 8. februārim, kad Rīgā notiks NVS valstu un Baltijas valstu dzelzceļa vadītāju tikšanās.

— Kādēļ jūs ierosinājāt no šīs nedēļas Saeimas darba kārtības izslēgt jautājumu par kvotu ieviešanu cūkgaļai?

— Es lūdzu šo jautājumu neiekļaut darba kārtībā, atlikt to uz nedēļu. Es esmu uzdevis zemkopības ministra pienākumu izpildītājam Baloža kungam sagatavot vēlreizējai izskatīšanai valdībā šo jautājumu. Ir jāatbild uz veselu virkni jautājumu — vai tas atbilst patērētāju interesēm, vai tas neradīs iekšpolitiskās grūtības, vai tirgus reāli tiks aizsargāts? Tāpat varētu rasties sociālā spriedze "Rīgas miesniekā" 300 strādājošo vidū. Pastāv jautājums, vai valsts administratīvā iejaukšanās palīdzēs atrisināt problēmu.

— Kādēļ valdība vēl nav atrisinājusi šo jautājumu?

— Ja valdība būtu strādājusi vairākus gadus, nevis mazāk par 100 dienām, tad šis jautājums būtu atrisināts.

— Šobrīd tiek runāts par sarežģījumiem datorjomā, kas varētu rasties, iestājoties 2000. gadam. Kā jūs domājat risināt šo problēmu?

— Mēs izveidojām lielu darba grupu, kuru apstiprināja Ministru kabinets. Mēs arī akceptējām programmu, kura būtu jāanalizē valdībai. Par to atbild Virtmaņa kungs, Satiksmes ministrijas Informācijas departamenta direktors. Es domāju, ka mēs tiksim galā ar šo problēmu. Gadu tūkstošu mija būs ļoti interesants notikums, droši vien tajā sekundē nelidos lidmašīnas un kādā mājā nestrādās apkures katls.

— Jūs pagājušajā nedēļā teicāt, ka trīs Baltijas valstis domā par vienotu tarifu ieviešanu Baltijas tirgū. Vai jūs to varētu komentēt?

— Šo jautājumu mēs rītdien skatīsim valdības sēdē. Ir divas problēmas — pastāv dažādas tarifu barjeras trijās Baltijas valstīs, un ir dažādas zemkopības atbalsta politikas. Triju Baltijas valstu tirgus ir tik mazs, ka mums jāizvairās runāt par kaut kādām barjerām mūsu valstu starpā. Tajā ir ieinteresēti gan patērētāji, gan ražotāji. Ne jau velti attiecībā uz kvotu ieviešanu cūkgaļai mēs esam saņēmuši notas no Lietuvas un Igaunijas. Mēs nedrīkstam apdraudēt citas nozares, piemēram, piensaimniekus. Pie šī jautājuma ir vienkārši nopietni jāstrādā, Ekonomikas ministrijai mēs esam palielinājuši budžetu, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka Šlesera kungs tiks galā ar šīm problēmām.

— Par sabiedrības integrācijas problēmām. Kādēļ jums nav neviena padomnieka šajā jautājumā?

— Es labprāt ieceltu Dzintaru Ābiķi par savu padomnieku šajā jautājumā.

— Kā jūs vērtējat budžeta projektu?

— Esmu pārliecināts, ka tiks pieņemts bezdeficīta budžets. Izrādās, ka mēs, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, tomēr neesam pirmajā vietā inflācijas rādītāju ziņā. Lietuvā inflācijas rādītāji ir zemāki, Latvijā tie ir 2,8 procenti, Lietuvā — 2,4 procenti. Kopumā es budžetu vērtēju kā stipri izspiestu citronu, no kura vairs neko nevar dabūt ārā.

— Vai jūs redzat kādus šķēršļus, kas varētu aizkavēt budžeta izskatīšanu?

— Es domāju, ka lieli šķēršļi nevarētu būt, izņemot dažas sīkas nepatikšanas. Arī koalīcijas partneri nevarēs darboties pēc pagājušā gada principiem, kad budžeta pieaugums bija lielāks. Es būšu diezgan stingrs un nežēlīgs, nekādas atlaides netiks dotas. Te varētu būt arī zināmas problēmas ar frakciju disciplīnu.

— Cik cilvēku varētu būt zemkopības konsultatīvajā padomē?

— Tā nebūs birokrātiska organizācija. Es esmu lūdzis Zemes un hipotēku bankas prezidentu piekrist vadīt šo padomi. Viss ir atkarīgs no tā, cik efektīvi mēs tērējam naudu, kas tiek asignēta lauku attīstībai. Ārštata padomnieku skaits varētu būt kādi pieci seši cilvēki.

— Kā jūs vērtējat "Tēvzemes un Brīvības" izteikumus par privatizācijas kārtību, kas ir mainīta Saeimas 81. panta kārtībā?

— Es to netaisos komentēt. Jūs varat paņemt zīmuli, papīru un parēķināt. Ja mēs paņemam 50 procentus no lielo privatizējamo uzņēmumu vērtības, tad var izrādīties, ka sertifikātu pat nepietiek. Valdībai kopā ar Privatizācijas aģentūru izdosies noteikt balansu starp sertifikātiem un naudu. Es nedomāju, ka mums vēl vajadzētu emitēt sertifikātus, tie mūsu valstī ir pietiekamā daudzumā.

— Kā jūs vērtējat Telekomunikāciju padomes lēmumu par telefona sarunu tarifiem?

— Es nedomāju, ka šajā jautājumā vajadzētu iejaukties valdībai. Lai par to diskutē sabiedrība. Galu galā ir arodbiedrības, kurām jāaizstāv strādājošo intereses.

— Vai šogad ir paredzēta transporta līdzekļu nodevu diferenciācija pēc to vecuma?

— Tas ir komplicēts jautājums, pie kura vēl ir jāpiestrādā Satiksmes ministrijas speciālistiem. Nodokļu diferenciāciju vajadzētu ieviest no 2000. gada un ne tikai vieglajām, bet arī kravas automašīnām. Šī nauda aizietu tikai un vienīgi autoceļu fondā.

— Pastāstiet, lūdzu, par savu šīsdienas tikšanos ar Nagļa kungu!

— Tā bija trīspusēja tikšanās, kurā piedalījās arī Daugavpils mērs Vidauska kungs. Mēs pārrunājām, kā mazināt privatizācijas negatīvās sekas, kādas ir visās postkomunisma valstīs.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— apmeklējot Kultūras ministriju

Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu — iepazīties ar ministriju iesniegtajām rīcības programmām valdības deklarācijas izpildei Ministru prezidents Vilis Krištopans 8. janvārī apmeklēja Kultūras ministriju.

Sarunas gaitā Ministru prezidents apstiprināja, ka līdz 1999. gada 31. decembrim valdība paredz izstrādāt nacionālo programmu "Kultūra", kas noteiks īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes, kā arī stratēģiju kultūrpolitikā; tiks noteikti kultūras nozaru finansēšanas principi un kritēriji, kā arī valsts ieguldījumu loma. V.Krištopans arī apstiprināja, ka tiks izstrādāti konceptuāli dokumenti par mākslinieka statusu, paredzot iespējamos un nepieciešamos labojumus, papildinājumus un grozījumus esošajā likumdošanā. Tika panākta vienošanās par mērķprogrammas izstrādi par pastāvīgu finansējumu Dziesmu svētkiem.

Līdz 1999. gada 31. decembrim tiks izstrādāti nepieciešamie normatīvie dokumenti Kultūras institūciju likuma realizācijai, tai skaitā likums "Par Latvijas Nacionālo operu". Ministru prezidents izteica gatavību tikties ar Latvijas Nacionālās operas vadību, lai apspriestu operas ēkas būvdarbu sekmīgu pabeigšanu.

Sarunu gaitā panākta vienošanās izstrādāt filmu nozares atbalsta programmu un "Filmu likumu", īstenot projektu "Rīga–2001 — Eiropas kultūras mēnesis", kā arī sekmēt novadu kultūras centru veidošanu.

V.Krištopans izteica gatavību tikties ar Latvijas teātru darbiniekiem, lai apspriestu teātru finansiālās problēmas un kopīgiem spēkiem mēģinātu rast risinājumu. Sarunas gaitā apspriesti dažādi varianti Nacionālās bibliotēkas iespējami lētāka projekta izstrādei.

Valdības preses departaments

a