Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 30.martā

IeM: Par sadarbību ar Itāliju cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu un nelegālu narkotisko vielu apriti

Ministru kabinets 30.martā atbalstīja Latvijas valdības un Itālijas valdības līguma projektu par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti.

Sadarbības līguma projekts paredz abu pušu sadarbību, lai cīnītos pret terorismu un noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī savstarpējo informācijas apmaiņu šajās jomās.

Sadarbības līgums stiprinās abu valstu kopējās pūles cīņā pret organizēto noziedzību visās tās formās un dos iespēju praktiski attīstīt abu valstu sadarbību un tiešus sakarus starp abu pušu kompetentajām tiesību aizsardzības iestādēm, lai informācijas apmaiņa par plānotajiem vai izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būtu operatīva. Līgums paredz arī personu datu aizsardzību, kas nodoti sadarbības ietvaros.

Iekšlietu ministrijai (IeM) līdz šim ir izveidojušās veiksmīgas divpusējās attiecības ar vairākām valstīm un ar lielāko daļu no tām jau ir parakstītas dažādas vienošanās par sadarbību. Līdzīgi līgumi ir noslēgti ar Austrijas Republiku, ASV, Baltkrieviju, Baltijas valstīm un Čehijas Republiku.

IeM divpusējā sadarbība norisinās vairākos līmeņos, notiek gan ekspertu konsultācijas, piemēram, par līgumu projektiem, gan augstākā – ministru – līmeņa tikšanās.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli

Lai pilnveidotu kārtību, kādā tiek kontrolēts valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojums, nodrošinātu programmu pārskatos iekļautās informācijas precizitāti un vienkāršotu dokumentu iesniegšanas procedūru valsts institūcijās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus normatīvajā aktā, kas regulē kārtību, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole.

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka programmas vadītājam finanšu pārskati, kā arī pārskati par programmas posma izpildi un rezultātiem jāiesniedz gan IZM, gan Studiju un zinātnes administrācijā (SZA). Tā kā programmu uzraudzību abas institūcijas veic ciešā sadarbībā, šāda kārtība atzīta par nelietderīgu, nosakot, ka turpmāk zinātnisko pārskatu par programmas posma izpildi un rezultātiem vienā eksemplārā, pievienojot elektronisko datu nesēju ar iesniegtā dokumenta elektronisko versiju, programmas vadītājs iesniedz ministrijā līdz kārtējā gada decembra trešajai pirmdienai. Savukārt visus pārējos ar programmas izpildi saistošos dokumentus – pusgada un gada finanšu pārskatu, pārskatu par programmas zinātniskās grupas locekļiem un pieņemšanas un nodošanas aktu – programmas vadītājs sagatavo un iesniedz SZA noteiktajā termiņā. Tāpat arī, ņemot vērā programmu finanšu dokumentu sagatavošanas iespējas, grozījumi paredz finanšu pārskata termiņa noteikšanu nākamā gada sākumā, nevis izpildes gada beigās, kā tas ir šobrīd.

Jaunie grozījumi arī paredz vienotus principus finanšu pārskatos iekļaujamajai informācijai, precizējot finanšu pārskata veidlapu un tajā iekļaujamās informācijas apjomu, tādējādi pilnveidojot programmas īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma un lietderības kontroles mehānismu. Tāpat arī grozījumi paredz pārskata par programmas zinātniskās grupas locekļiem un pieņemšanas un nodošanas akta veidlapu, kas nodrošina pilnvērtīgas kontroles funkciju veikšanai nepieciešamās informācijas sagatavošanu par programmas izpildi.

Lai nodrošinātu vienotas sistēmas principu, turpmāk institūcija, kas veic kontroles funkcijas, iesaistīsies arī lēmumu pieņemšanā, izsakot savus priekšlikumus par attiecīgās programmas turpināšanu vai finansēšanas pārtraukšanu. Pašreiz noteikumi paredz, ka programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu un tā lietderību kontrolē programmas uzraudzības padome, kas sagatavo ziņojumu par programmas izpildes gaitu, problēmām un rezultātiem, savukārt lēmumu par programmas turpināšanu vai tās finansēšanas pārtraukšanu pieņem izglītības un zinātnes ministrs, pamatojoties uz programmas uzraudzības padomes sniegto ziņojumu.

Lai pilnībā nodrošinātu caurskatāmu un objektīvu valsts līdzekļu izlietojuma lietderības novērtēšanu, grozījumi arī paredz tiesības programmas uzraudzības padomei veikt papildu pārbaudes programmas īstenošanas vietās, kas ļaus laikus apzināt programmas izpildes gaitas trūkumus un rast iespēju programmas īstenotājiem tos novērst.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.498 “Kārtība, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole” 30.martā apstiprināti MK sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par vienotu Eiropas Savienības mašīnistu sertifikātu

Iecerēts, ka no 2011.gada 1.novembra Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu mašīnistiem tiks nodrošinātas tiesības un iespējas strādāt visā ES teritorijā, ja būs saņemta tās prasībām atbilstoša dzelzceļa vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecība.

To paredz 30.martā Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Dzelzceļa likumā un likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Vēl tiesību aktu projekti jāskata Saeimai.

Normatīvajos aktos veiktas izmaiņas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas normas par lokomotīves un vilciena vadītāju sertifikāciju, kuri strādā Eiropas Kopienas (EK) dzelzceļu sistēmā.

Minētās direktīvas normas paredz, ka fiziska persona iegūst tiesības vadīt vilcienu vai atsevišķu dzelzceļa vilces līdzekli EK dzelzceļa sistēmā, ja tai ir mašīnista apliecība un saskaņotais papildu sertifikāts. Vilces līdzekļa vadītāja apliecību izsniegs Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, Latvijas gadījumā – Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, bet saskaņoto papildu sertifikātu – transporta līdzekļa vadītāja darba devējs (komercsabiedrība, kuras darbības veikšanai dzelzceļa nozarē ir nepieciešams drošības sertifikāts vai drošības apliecība).

Ar grozījumiem Dzelzceļa likumā noteikta vilces līdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas kārtība EK dzelzceļa sistēmas Latvijas daļā, definēti pienākumi saskaņoto papildu sertifikātu izsniedzējiem un precizēti nosacījumi drošības apliecības saņemšanai.

Ja likumu grozījumus atbalstīs Saeimā, mašīnista apliecība, līdzīgi kā autovadītāja apliecība, būs derīga visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tādējādi vilces līdzekļa vadītājiem nebūs jāveic papildus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūras.

Līdz šim vilciena vai lokomotīves vadītāja sertifikāts bija derīgs, lielākoties strādājot mūsu valsts teritorijā vai pamatojoties uz starpvaldību līgumu nosacījumiem. Bieži ir situācijas, kad mašīnistam nepieciešams saņemt tās valsts sertifikātu, kurā viņam ir jāvada vilciens vai lokomotīve, kas rada grūtības starptautiska mēroga dzelzceļa jomas uzņēmējiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par atbildības regulējumu un sodu politiku komerctiesībās

30.martā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu par atbildības regulējumu un sodu politiku komerctiesībās. Ziņojumu izstrādājusi Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, lai risinātu problēmas saistībā ar sodu politikas regulējumu komerctiesībās, paaugstinātu trešo personu aizsardzību un komersantu atbildības pakāpi, kā arī piedāvātu risinājumu neefektīvas sodu politikas komerctiesībās uzlabošanai.

Informatīvais ziņojums risina problēmjautājumus saistībā ar kapitālsabiedrību dalībnieku un amatpersonu krimināltiesisko un administratīvi tiesisko atbildību un tās palielināšanu. Plānots novērst arī sodu piemērošanas problemātiku par pārkāpumiem komercdarbībā, ziņu neiesniegšanas pārkāpumiem Uzņēmumu reģistram, kā arī jautājumus saistībā ar kapitālsabiedrību darbības piespiedu izbeigšanu jeb vienkāršoto likvidāciju.

Līdz ar to Tieslietu ministrija ierosina veikt grozījumus attiecībā uz sankcijām, kas piemērojamas fiziskām un juridiskām personām par to veiktajiem pārkāpumiem komercdarbībā. Ar grozījumiem paredzēts veikt papildinājumus un precizējumus attiecībā uz to fizisko personu sodīšanu, kuras veikušas pārkāpumus komercdarbībā, piemēram, nav nodrošinājušas likumā noteikto komercsabiedrības dokumentu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram, ir vainojamas nodokļu izkrāpšanā. Minētajām fiziskajām personām varēs tikt atņemtas tiesības veikt komercdarbību, t.i., persona nevarēs ieņemt valdes vai padomes locekļa amatu komercsabiedrībā, dibināt komercsabiedrību vai kļūt par individuālo komersantu. Ar grozījumiem paredzēts arī uzlabot mehānismu, kā tiek nodrošināta aizlieguma nodarboties ar komercdarbību izpilde.

Vienlaikus grozījumi paredzēs ekonomiski neaktīvo komersantu izslēgšanu no komercdarbības vides, tādējādi atbrīvojot komercdarbības vidi no “tukšajiem” subjektiem. Attiecībā uz juridiskajām personām grozījumi noteiks, ka juridiskajai personai par konkrētiem pārkāpumiem, piemēram, gada pārskata neiesniegšanu, varēs tikt piemērota darbības piespiedu izbeigšana.

Lēmumu pieņemšanu par minētās sankcijas piemērošanu plānots noteikt Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram.

Turklāt informatīvajā ziņojumā paredzēta Uzņēmumu reģistram administratīvās sodīšanas funkcija, t.i., par pārkāpumiem, kas saistīti ar Uzņēmumu reģistru, piemēram, dokumentu savlaicīga neiesniegšana, administratīvos sodus turpmāk varēs uzlikt Uzņēmumu reģistrs, tādējādi atsakoties no tiesas iesaistes minēto administratīvo sodu piemērošanā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par svaigpiena realizēšanas prasībām siera ražošanai

Valdība 30.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas”.

Noteikumu projektā ir noteiktas prasības, kas jāievēro attiecībā uz dzīvnieku veselību, dzīvnieku novietni un piena higiēnu un kvalitāti.

Tāpat noteikumu projekts paredz to laboratoriju kritērijus, kurās var veikt svaigpiena kvalitātes kontroles analīzes, kā arī laboratoriju, uz kuru Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nosūta paraugus, ja rodas strīds starp svaigpiena ražotāju un pircēju.

Noteikumu projektā tiek samazināts administratīvais slogs attiecībā uz ražotāju un pārstrādātāju vienošanos par svaigpiena realizēšanu, kā arī veikti redakcionāli labojumi.

Noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2006.gada 14.novembra noteikumus Nr.931 “Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas, un kvalitātes atbilstības novērtēšanu”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kārtību, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem piena nozarē

Valdība 30.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem piena nozarē”.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz kārtību, kādā piešķir vienreizējo Eiropas Savienības (ES) atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem piena nozarē 2010.gadā un līdz ar to ieviesīs Eiropas Komisijas (EK) 2009.gada 15.decembra regulu (ES) Nr.1233/2009, ar ko nosaka īpašu tirgus atbalsta pasākumu piena nozarē. Šī regula kā ES atbalsta pasākums krīzes cietušajam Eiropas piena sektoram tika apstiprināta pēc ilgām diskusijām ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kā arī EK attiecīgajās darba grupās.

2008. un 2009.gadā ES dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, ievērojami samazinājās piena iepirkuma cena, līdz ar to liela daļa Latvijas piena ražotāju saskārās ar finansiālām grūtībām, jo īpaši tie, kas iepriekšējos gados bija uzņēmušies kredītsaistības saimniecību modernizēšanai, būvniecībai u.tml.

Regulā noteikts katrai dalībvalstij piešķirtais atbalsta apjoms un vispārīgās prasības atbalsta sadalei starp ražotājiem. Precīzus kritērijus atbalsta piešķiršanai, balstoties uz regulā minētajām vispārīgajām prasībām, katra dalībvalsts izstrādā pati. Latvijai noteiktais atbalsta apjoms ir 1 445 810 eiro jeb 1 016 116 lati. Atbalsta pasākuma izdevumi vispirms tiks segti no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, bet pēc tam saņemti atpakaļ no EK budžeta.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu piena ražotājam piešķir par 2008./2009.kvotas gadā pieejamās piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvotas ietvaros realizēto piena tonnu. Piena ražotājam pieejamā piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvotai uz 2009.gada 31.martu jābūt vismaz 80 tonnām un 2008./2009.kvotas gadā jābūt realizējušam vismaz 80 tonnu piena, kā arī piena ražotājam 2009./2010.kvotas gadā bija vismaz vienu reizi jāveic piena realizācija pieejamās piena kvotas ietvaros.

Atbalsta likme tiks aprēķināta, dalot pieejamo finansējumu (1,016 miljonus latu) ar kopējo kritērijiem atbilstošo piena tonnu skaitu. Datus par kritērijiem atbilstošajām piena tonnām uz 2010.gada 15.aprīli apkopos valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”. Šobrīd provizoriski aprēķinātā atbalsta likme ir divi lati par tonnu, taču tā tiks precizēta un var mainīties pēc Lauksaimniecības datu centra apkopotās informācijas.

Paredzams, ka atbalstu piena ražotājiem Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksās līdz 30.jūnijam.

Atbalsta piešķiršanas kārtība stāsies spēkā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju

30.martā Ministru kabinets atbalstīja Valsts oficiālo elektronisko publikāciju (oficiāla publikācija) pieejamības veicināšanas koncepciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Valdības deklarācijā un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā dotajiem uzdevumiem. Koncepcijas mērķis ir rast sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu oficiālās publikācijas ieviešanai un pieejamībai, kā arī konceptuāli noteikt nepieciešamo oficiālo publikāciju apjomu. Koncepcijā risināmā pamatproblēma ir oficiālās publikācijas pieejamības nodrošināšana atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, kā arī maksas par oficiālo publikāciju samazināšana.

Kā teikts koncepcijā, Latvijā lielākā daļa oficiāli izsludināmās un publicējamās informācijas publicēta valsts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ko var lasīt arī internetā www.vestnesis.lv jau kopš 1995.gada. Taču publikācijām elektroniskajā versijā šobrīd nav oficiālas publikācijas statusa. Līdz ar to nepieciešams normatīvajos aktos juridiski nostiprināt valsts oficiālās elektroniskās publikācijas tiesisko statusu.

Koncepcijā paredzēts atteikties no laikraksta papīra formas kā oficiālās publikācijas avota un ar 2011.gadu nodrošināt oficiālo publikāciju internetā, piešķirot šādai publikācijai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu, savukārt arhivēšanas vajadzībām veidot oficiālo publikāciju kontrolkopijas. Šāds risinājums koncepcijā piedāvāts, jo papīra laikraksta “Latvijas Vēstnesis” uzturēšanas un izplatīšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas attiecībā pret šā laikraksta papīra versijas lietotāju skaitu, turklāt papīra laikraksts nenodrošina efektīvu oficiālo publikāciju pieejamību.

Koncepcija paredz noteikt oficiālo publikāciju apjomu. Sākotnēji vienotajā oficiālās publikācijas interneta vietnē publicēs informāciju, kas šobrīd tiek publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izņemot informāciju par valsts varas, pārvaldes institūciju un pašvaldību darbību, Eiropas institūciju aktualitātēm, lai novērstu informācijas dublēšanos ar attiecīgo institūciju mājaslapās publicēto informāciju. Oficiālās elektroniskās publikācijas vietnē publicēs arī visus republikas pilsētu domju pašvaldību saistošos noteikumus, izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus (kā tas ir šobrīd), bet pārējās pašvaldības varēs izvēlēties, vai pašvaldību saistošos noteikumus oficiāli publicēt vienotajā oficiālo publikāciju interneta vietnē, vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Paredzēts, ka Tieslietu ministrija pēc trim gadiem atkārtoti izvērtēs situāciju attiecībā uz visu pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu vienuviet oficiālajā interneta vietnē.

Koncepcijā secināts, ka oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas nodrošināšana ir valsts uzdevums, kas nav nododams privātajam sektoram. Arī citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanas nodrošināšana galvenokārt tiek realizēta valsts pārvaldē. Līdz ar to Tieslietu ministriju noteiks par atbildīgo valsts institūciju oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas uzdevuma nodrošināšanai. Lai nodrošinātu veiksmīgu oficiālo elektronisko publikāciju ieviešanu, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” plānots pārveidot par valsts aģentūru Tieslietu ministrijas padotībā pēc oficiālās publikācijas ieviešanas.

Šobrīd ārējie normatīvie akti skaidri nenosaka oficiālās publikācijas nodrošināšanas finansēšanas modeli. Ministru kabineta atbalstītais koncepcijas risinājuma variants paredz, ka valsts uzdevumu – oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanu – nodrošina no ieņēmumiem par oficiālajām publikācijām. Savukārt Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2013.gada 31.decembrim Ministru kabinetā jāiesniedz izvērtējums par valsts budžeta dotācijas piešķiršanas iespējamību valsts oficiālās elektroniskās publikācijas finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.

Oficiālo publikāciju maksas apmērus noteiks Ministru kabineta apstiprināts maksas pakalpojumu cenrādis. Atsakoties no oficiālās publikācijas papīra formātā un ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju, kā arī atsakoties no portāla www.lv.lv uzturēšanas un grāmatu apgāda, oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanas kopējās izmaksas samazināsies par 37%, kas ļaus proporcionāli samazināt arī maksu par oficiālo publikāciju.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa