Eiropas Komisija: Par bada problēmu risināšanu jaunattīstības valstīs

31.martā Eiropas Komisija pieņēma divas jaunas ES politikas programmas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm risināt pārtikas nodrošinātības problēmu gan ārkārtas situācijās, gan ilgākā laika posmā. Programmu mērķi ir nodrošināt virzību uz Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu saistībā ar nabadzības un bada apkarošanu (1.TAM) un maksimāli palielināt humānās palīdzības efektivitāti krīžu situācijās, kurās pārtikas trūkums apdraud cilvēku dzīvību. Nodrošinātība ar pārtiku nozīmē pārtikas pieejamību un piekļuvi tai, kā arī pārtikas kvalitāti.

Komisija veicina tāda videi draudzīga un noturīga lauksaimniecības modeļa koncepciju, kurš ir pielāgots jaunattīstības valstu un tirgu reālajai situācijai un kura ieviešana spēj nodrošināt pārtikas pieejamību un piekļuvi tai, kā arī atbilstošu pārtikas kvalitāti. Tādēļ koncepcija galvenokārt ir vērsta uz sīksaimniecību īpašnieku darba ražīguma paaugstināšanu un lauku kopienu izturības nodrošināšanu, kā arī uz pārvaldības uzlabojumu atbalstīšanu pārtikas nodrošinātības jomā un uz vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām paredzētu palīdzības mehānismu nostiprināšanu.

Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs teica: “Eiropas Savienībā pārtikas nodrošinātības uzlabošana joprojām ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem. Sadarbojoties ar partneriem no jaunattīstības valstīm, kā savas politikas mērķus esam izvirzījuši nodrošinātību ar pārtiku, noturīgu lauksaimniecību un lauku attīstību. Ir pilnībā nepieņemami, ka 2010.gadā viens miljards cilvēku cieš no bada un nepietiekama uztura. Tāpēc šodien es prezentēju mūsu koncepciju, kā ES var strukturāli palīdzēt jaunattīstības valstīm risināt bada un nabadzības problēmas, lai mēs varētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.”

Jaunajā humānā pārtikas atbalsta programmā, kas papildina pārtikas nodrošinātības programmu, ir izklāstīti galvenie mērķi, principi un pieejas, ko ES piemēro, risinot problēmu saistībā ar akūtu pārtikas trūkumu un nepietiekamu uzturu krīžu situācijā. Programmas mērķis ir palīdzēt personām, kas stihisku nelaimju gadījumos ir visvairāk pakļautas pārtikas trūkumam, jo īpaši sievietēm un bērniem, kā arī aizsargāt iztikas avotus, lai nodrošinātu krīzes ietekmētu kopienu iedzīvotājiem iespēju būt pietiekami paēdušiem gan īstermiņa, gan ilgtermiņa situācijās.

ES humānās palīdzības komisāre Kristalina Georgijeva paskaidroja: “Pat krīzes situācijā var būt citi efektīvāki veidi palīdzēt cilvēkiem, nevis vienkārši izdalot pārtiku. Piemēram, mēs varam nodrošināt sēklas un rīkus, lai palīdzētu stihisku nelaimju gadījumos cietušiem lauksaimniekiem nostāties uz kājām. Mēs varam nodrošināt ārkārtas dotācijas naudā, lai cilvēki varētu iegādāties nepieciešamo pārtiku, šādi atbalstot vietējos ražotājus. Mūsu mērķis ir piemērot programmu īpašām vajadzībām, palielinot bada apkarošanas un ārkārtas situācijās izmantoto rīku skaitu.”

Piedaloties darba brokastīs ar Eiropas Parlamenta dalībniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Ņujorkā, kas norisinājās pirms Starptautiskās līdzekļu devēju konferences par Haiti, komisāri A.Piebalgs un K.Georgijeva apsprieda šajos paziņojumos par humāno pārtikas atbalstu un nodrošinātību izklāstīto ideju praktisko piemērošanu vienā no vietām, kur pastāv vislielākā nepieciešamība pēc šiem pasākumiem, – Haiti Republikā.

Pēdējos gados visā pasaulē pārtikas trūkuma un nepietiekama uztura problēma ir kļuvusi nopietnāka, ietekmējot humāno attīstību, sociālo un politisko stabilitāti un virzību uz Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu, kā arī radot ciešanas daudziem cilvēkiem un izraisot daudzus nāves gadījumus. Pārtikas cenu kāpums 2007.–2008.gadā un finanšu krīze arī ievērojami ietekmēja jaunattīstības valstis.

Jaunā ES politika palīdzēs jaunattīstības valstīm nostiprināt četrus pārtikas nodrošinātības pīlārus gan attīstības, gan ārkārtas situāciju jomā, veicot šādus pasākumus: (i) paplašinot pārtikas pieejamību, (ii) uzlabojot piekļuvi pārtikai, (iii) uzlabojot pārtikas kvalitāti un nodrošinot ar uzturvielām bagātas pārtikas uzņemšanu un (iv) palielinot krīžu novēršanas un pārvaldības efektivitāti. Turklāt ES centīsies panākt, lai nodrošinātība ar pārtiku tiktu efektīvi organizēta globālā mērogā. Tādēļ Komisija ierosina:

• pievērsties ekoloģiski efektīvai lauksaimniecības intensifikācijai attiecībā uz sīksaimniecību īpašniekiem, jo īpaši uz sievietēm;

• būtiski palielināt atbalstu (līdz 2015.gadam plānojot sasniegt 50% lielu pieaugumu), lai nodrošinātu uz pieprasījumu balstītu pētījumu, paplašinājumu un jauninājumu;

• sadarbojoties ar Āfrikas Savienību, izstrādāt kopīgu iniciatīvu, lai paātrinātu Āfrikas Zemes politikas pamatnostādņu ieviešanu;

• atbalstīt vietējiem apstākļiem piemērotu, mērķtiecīgu un elastīgu sociālās aizsardzības sistēmu izveidi vai paplašināt esošās sistēmas;

• veicināt efektīvāku ar pārtikas uzņemšanu saistītu jautājumu integrāciju attīstības politikā, tostarp izglītības un veselības resursu un saistītu resursu veidošanas jomā;

• atbalstīt Pasaules pārtikas nodrošinātības komitejas reformu, kuras mērķis ir pārvērst komiteju par starptautiski nozīmīgāko organizāciju pārtikas nodrošinātības jomā.

ES centīsies nostiprināt arī starptautiskās humānās palīdzības sistēmu, lai ārkārtas situācijās laikus un efektīvi nodrošinātu iedarbīgus un piemērotus risinājumus.

Turklāt 2010.–2012.gadā Eiropas Komisija piešķirs gandrīz trīs miljardus eiro pasaules pārtikas nodrošinātības iniciatīvai, ko pasaules valstu vadītāji apstiprināja G8 samitā 2009.gadā.

31.marta paziņojums tiks apspriests Ministru padomē un Eiropas Parlamentā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa