Tradicionālo konfesiju vadītāju vēstījumi 2010.gada Lieldienās

Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts Jānis kardināls Pujats:

Sveicinām visus ticīgos Kristus augšāmcelšanās svētkos!

Mēs esam Kristum sekotāji un par to priecājamies. Pasaulē gan ir daudz bijis lielu vīru, bet visi viņi ir tikai cilvēki. Turpretī Kristus ir Dievs, un tāpēc mūsu sirdis pieder Viņam.

Tā ir brīnišķīga ticības patiesība, ka Dievs bija pieņēmis cilvēka miesu, dzīvojis un strādājis virs zemes kā mūsu brālis. Un beigās kā Apustulis saka: “Viņš mūsu grēkus aiznesa savā miesā pie krusta.” (I Pet 2,24). Kristīgā ticība māca, ka caur Jēzu Kristu mums nāk attaisnošana Dieva priekšā.

Trešajā dienā pēc krusta nāves Jēzus augšāmcēlies atnāca atkal pie savējiem. Mēs varam iedomāties, kāda brīnišķīga tikšanās tā bija! Viņš nāca jau no Dieva pasaules. Apustuļiem tad acu priekšā bija svaiga patiesība par dvēseles nemirstību, par miesas augšāmcelšanos, par mūžīgo dzīvi.

Šīs patiesības Baznīca atgādina arī mums: tās ir ticīgo lielais mantojums, viņu nākotne, kuras dēļ ticīgie pilda Dieva gribu, cīnās ar ļaunu un dara svētu savu dzīvi.

Zīmīgs ir šo svētku nosaukums “Lieldienas”, t.i., lielās dienas, pateicoties svarīgiem notikumiem tajās. Un daudz ir tādu, kas atzīmē šos svētkus un vadās no Kristus mācības. Miljonos skaitāmi – visos kontinentos! Tie pulcējas gan vecās katedrālēs, gan supermodernos dievnamos, ar cieņu godinot Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņu.

Taču nevaram neredzēt arī dzīves ēnaino pusi. Alkoholisms, narkomānija, seksa bizness kā sērga ir skārusi mūsu sabiedrību. Tā apmiglo cilvēka prātu un novājina gribu tā, ka viņš vairs nespēj nedz pieņemt ticību Dievam, nedz ieturēt normālu dzīvesveidu. Tāpēc aicinām tos, kas nav zaudējuši ticību un jaunības enerģiju, ņemt savas dzīves stūri stingri rokās un atdoties pozitīvām lietām: zinātnei, sportam, darbam, mākslai u.tml., kārtojot savu dzīvi pēc mūžīgajiem Dieva likumiem, kas ierakstīti dabā, cilvēku sirdsapziņā un Sv.Rakstos. Tas ir panākumu garants laicīgajai dzīvei un mūžībai.

Lai Dieva svētība nāk pār visiem labas gribas cilvēkiem! Esiet stipri ticībā! Priecīgas Lieldienas!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis:

Kristus ir augšāmcēlies, Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Tas ir sensens kristiešu Lieldienu sveiciens. Tomēr šim sveicienam kaut kas būtisks trūktu bez “Talita, kūmi!” (“Meitiņa, celies!” – Red.) (Marka ev. 5:41). Bez ziņas, ka jau pats Jēzus no nāves ir uzmodinājis, piemēram, Jaira meitiņu. Un bez tā, ka arī ticīgiem jau ir daļa pie augšāmcelšanās (Rom. 8). Un ka viņiem ir dota augšāmcelšanās pilnvara un uzdevums, kā vistiešāk to lasām stāstā par to, kā apustulis Pēteris no nāves uzmodina Tabitu Jopes pilsētā: “Tabita, celies augšā!” (Apustuļu darbos 9:40).

Ir labi arī mums apzināties to spēku, kas stiprāks par nāvi, un šinī spēkā dzīvot. Būsim tik reālistiski un pazemīgi, ka nesākam ar mirušo modināšanu, pirms īsti paši neesam piecēlušies un palīdzējuši piecelties savam tuvākam. Lieldienas mūs mudina piecelties, pārvarēt nāves spēku daudzos dzīves sīkumos un piecelties lielām lietām. Un Lieldienas mūs mudina sniegt roku tiem, kas ir bez dzīvot gribas, spēka vai līdzekļiem.

Dzīves gudrība saka, ka svarīgi nav nekad neklupt, bet svarīgi ir arvien atkal piecelties. Cik labi, ja mums tad ir palīgi. Cik labi, ja Augšāmceltais ir mūsu palīgs, un ja mēs tad kļūstam par Viņa augšāmcelšanās spēka tālāk devējiem.

Tas jau sākās ar to, ka man dažreiz grūti no rīta piecelties. Ir labi zināt, no kā lūgt spēku. Domāju, ka līdzīgi būs ne tikai daudziem gados veciem, bet arī dažam labam jaunietim. Ir dažreiz grūti uzsākt darbu. Varbūt kādu nepatīkamu pienākumu vai sarunu. Ir daži, kas pat nododas nāvei, jo nav spēka dzīvot. Tas, kas dzīvi visvairāk spēj iedvesmot – ticība, mīlestība un cerība –, nav mūsu rīcībā, bet ir Dieva dāvana, augšāmcelšanās noslēpums.

Ļausim no šī augšāmcelšanās noslēpuma sevi iedvesmot. Personīgi. Mūsu cilvēcīgās attiecībās. Tāpat arī mūsu latviešu sabiedrībā, mūsu Baznīcās un draudzēs. Ne viss ir labi, kas ir “iegājies”. No jauna tikt modinātiem, kļūt redzīgiem, jūtīgiem mūsu nozīmei un sūtībai, vienam iepretim otram un varbūt arī plašākā nozīmē – tā varētu būt Augšāmceltā dāvana.

Pēdējā laikā mūs sevišķi nodarbina finanšu un uzticības krīze kā daudzās vietās pasaulē, tā arī Latvijā. Arī šajā ziņā: svarīgi nav nekad neklupt, bet svarīgi arvien atkal piecelties. Nemēģinot to panākt ar atjaunotiem tukšiem apsolījumiem, bet Augšāmceltā spēkā. Viņš ir teicis: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” Viņš mums ir uzticējis Savu paliekošo klātbūtni – Viņa Vārdā, Viņa Sakramentā. Lai mēs būtu Viņa patiesības liecinieki, pie kā pieder patiesīgums visās norisēs. Un lai mēs Augšāmceltā iezīmē sniegtu roku, kas pieceļ, palīdz un atjauno sūtībai. Rokas, kas lūdz, un reizē rokas, kas dāvā dzīvību.

Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs

Mūsu Kungā Jēzū Kristū dārgie un mīļotie garīdznieki un diakoni, godājamie inoki un inokiņas, un visi dievbijīgie laicīgie ļaudis, uzticamie un labie mūsu Svētās Latvijas Pareizticīgās Baznīcas bērni!

Šajā vislīksmākajā, visgaišākajā un pestījošākajā Gaišās Kristus Augšāmcelšanās dienā, Svētku Svētkos un Svinību Svinībās mēs dzirdam Paša nāves Uzvarētāja Kristus Dzīvībasdevēja vārdus mirrunesējām sievām, kuras bija atnākušas pie Viņa dzīvību nesošā kapa: “Priecājieties!” (Mt. 28, 9). Dievā gudrās mirrunesējas lielā priekā paklanījās Kungam, Kurš bija Augšāmcēlies, un steidzās vēstīt par Pestītāja Augšāmcelšanos Viņa vienpadsmit mācekļiem (Lk. 24, 9–10).

Nav visā pasaulē gaišāku un priecīgāku svētku kristieša dvēselei kā Svētā Kristus Augšāmcelšanās.

Nav dižāku, svinīgāku un priecīgāku vārdu kristieša dvēselei kā Pashas sveiciens – Kristus Augšāmcēlies!

Šo vārdu nozīmīgums ir neaprakstāms.

Gaisma piepildījusi debesis, zemi un pazemi – “Tagad viss gaismas piepildījies, debesis un zeme, un pazeme; lai svin visa radība Kristus celšanos, kurā stiprinās” (Pashas kanona 3.dziesma).

Svinot visslavēto Gaismas un Dzīvības uzvaru pār tumšajiem grēka un nāves spēkiem, nevaram neatcerēties, par kādu cenu mums nodrošināts šis prieks un uzvara, un Kuram mums jāpateicas par šīs diženās uzvaras dāvanu. Tā ir Dieva Dēla krusta nāve un Viņa slavas pilnā Augšāmcelšanās. Pateicoties Kristus Pestītāja izpērkošajam upurim, mēs esam kļuvuši par “jaunu radību”, kļuvuši par mūžīgās dzīves mantiniekiem mūsu Kungā Jēzū Kristū. “No nāves dzīvē, un no zemes debesīs Kristus Dievs mūs atvedis” (Pashas kanona 1.dziesma).

Kristus mūsu dēļ izdarījis visu: “Zīmogus, Kristu, veselus atstājis, no kapa augšāmcēlies, Tu, kas Jaunavas slēdzenes Savā Piedzimšanā neskāri un mums paradīzes durvis atvēri” (Pashas kanona 6.dziesma).

Iemīlēsim Kristu Pestītāju par Viņa neizmērojamo mīlestību pret mums, grēciniekiem, uzklausīsim un atsauksimies Svētās Kristus Baznīcas aicinājumam: “Nāciet baudīsim no jaunās dzimšanas vīnogām un dievišķās līksmības... Kristus Valstībā ienāksim” (Pashas kanona 8.dziesma).

“Kristus cēlies no mirušiem, celieties līdz ar Viņu arī jūs, – mūs aicina svētītājs Grigorijs Teologs, – Kristus tērpies Savā slavā, pacelieties arī jūs Viņa slavā, Kristus no kapa – atbrīvojieties arī jūs no grēka saitēm! Tiek atvērti elles vārti, iznīcināta nāve, tiek atcelts vecais Ādams, piepildās vēstītais “kas ir Kristū, tas ir jauns radījums” (2 Kor. 5, 17).”

“Šī ir diena, ko radījis Kungs, priecājieties un līksmojiet tajā” (Pashas stihiras), – līksmosim garīgi, atjaunotām dvēselēm.

Un nav nekā gaišāka un priecīgāka ticīgam kristietim kā pārliecība par mūžīgo dzīvi Kristū un ar Kristu. Šīs mūžīgās dzīves un savienošanās ar Kristu sākums mums dāvāts caur pienācīgu Svēto Kristus Dāvanu saņemšanu, par ko runā Pats Pestītājs (Jņ. 6, 53–55). Kristietis nedrīkst noniecināt izpērkošos un pestījošos Krusta Upura augļus, lai taptu cienīgs nākamajā laikā baudīt mūžīgo labumu saldmi, kuru šeit uz zemes “acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, un ko Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl” (1 Kor. 2, 9). Ar ticības acīm skaidri saskatīsim nākamā mūža dzīvi un pestījošajā mūsu Pareizticībā un mūsu Svētās Baznīcas sakramentos iegūsim “jaunas mūžīgas dzīves sākumu” (Pashas kanona 7.dziesma).

Sirsnīgi sveicu visu Dieva man uzticēto mīļoto draudzi Svētku Svētkos – Svētajā Pashā.

Kristus Augšāmcēlies! “Priecājieties Kungā!” (Filip. 3, 1).

Lūgšanās vēlu visiem Jums, mani mīļotie, lielas un bagātīgas žēlastības dāvanas no Dieva Tā Kunga. Lai Augšāmcēlušais Kungs ar savu labo palīdzību vainago mūsu centienus dzīvot kristieša vārda cienīgi. Lai augšāmceļas Kristus mūsu sirdīs un Viņa mīlestība mūsos nekad nemirst! “Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem” (Rom. 14, 9).

Mūsu Kunga Jēzus Kristus, Kurš Augšāmcēlies no mirušiem, žēlastība un Viņa Visšķīstās Mātes Dievadzemdētājas un Mūžamjaunavas Marijas un visu svēto lūgšanas, un mana Virsgana svētība lai ir ar jums visiem.

Kristus patiesi Augšāmcēlies!