Finanšu ministrija: Par strukturālajām reformām ministrijā

Finanšu ministrijā ir beigusies reorganizācija, kas tika gatavota vairāk nekā pusgadu un kuras mērķis ir, ņemot vērā faktisko situāciju ar štata vietu un finansējuma samazinājumu, koncentrēt un stiprināt ministrijas analītiskās spējas, īpaši kontekstā ar Latvijas ekonomisko un finanšu situāciju, budžeta konsolidāciju, finanšu tirgus pārstrukturēšanos un virzību uz eiro ieviešanu.

Neskatoties uz darbinieku skaita un finansējuma samazināšanos, FM līdz šim ir spējusi sekmīgi nodrošināt visu apjomīgo uzdevumu izpildi – valsts budžeta likumprojektu sagatavošanu, nodokļu politikas izmaiņu ieviešanu, Eiropas Savienības fondu investīciju pārstrukturēšanu atbilstoši aktuālajai situācijai ekonomikā, kā arī sadarbību ar starptautiskajiem finanšu donoriem.

“Mums priekšā ir jauni izaicinājumi, tādēļ svarīgi izveidot tādu ministrijas darbinieku komandu, kas kļūst par autoritatīvu ekspertu Latvijā budžeta, nodokļu, fiskālās un finanšu politikas jautājumos. Un, lai mēs iegūtu šo vadošā eksperta lomu publiskajā sektorā, Finanšu ministrijā tika veikta reorganizācija,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Lai atbrīvotu papildu resursus pamatfunkcijām, ministrijā tika maksimāli samazinātas un optimizētas dažādas koordinējošās, atbalsta funkcijas. Ar 2010.gada 1.janvāri notika būtiska darbinieku skaita samazināšana atbalsta sektorā, kurā ir šādas funkcijas: grāmatvedība, darbības nodrošinājums, kanceleja, juridiskie jautājumi, komunikācija, IT nodrošinājums, stratēģiskā vadība un personālvadība. IT departaments tika likvidēts un IT atbalsta funkcijas nodotas kā ārpakalpojums. Atbalsta funkciju reorganizācijas rezultātā FM amata vietu skaits tika samazināts par 25 (no 2009.gada augusta līdz gada beigām kopā FM tika samazinātas 53 amata vietas). Savukārt ar 2010.gada 1.aprīli likvidēts valsts sekretāra vietnieka amats ES lietu koordinācijas jautājumos ar diviem padotajiem departamentiem un tā vietā izveidots valsts sekretāra vietnieka amats finanšu politikas jautājumos.

No 1.aprīļa Finanšu ministrijā ir stiprināts fiskālās un finanšu tirgus politikas atzars, izveidojot jaunu valsts sekretāra vietnieka amatu ar trim padotajiem departamentiem – Fiskālās politikas departamentu, Tautsaimniecības analīzes departamentu un Finanšu tirgus politikas departamentu. Tādējādi vienuviet būs koncentrēta atbildība par tautsaimniecības analīzi, fiskālās politikas priekšlikumu sagatavošanu, sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem un ekonomikas stabilizācijas programmu.

Plānots, ka ministrija aktīvāk iesaistīsies finanšu tirgus politikas veidošanā (banku, apdrošināšanas, kapitāla tirgus politikas, valsts darbības banku pakalpojumu jomā politikas utt.).

Savukārt divās citās ministrijas lielajās atbildības jomās – budžeta un nodokļu sektoros – daļa ekspertu ir nodalīta no pastāvīgo funkciju izpildes, nosakot tiem konkrētas funkcijas analītiskā darba jomā. No Nodokļu departamenta ir atdalīts Nodokļu analīzes departaments un Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departaments. Savukārt no Budžeta departamenta nodalīts Finanšu vadības un metodoloģijas departaments un Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments. Mazākas izmaiņas skārušas ES fondu vadošo iestādi – no līdzšinējiem trim departamentiem izveidoti divi: ES fondu stratēģijas departaments un ES fondu uzraudzības departaments, kas turpinās darbību, optimālāk strukturējot cilvēkresursus un novēršot iespējamu funkciju dublēšanos.

Finanšu ministrijas augstākā administratīvā vadība:

• valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis,

• valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne,

• valsts sekretāra vietnieka nodokļu jautājumos p.i. Daina Robežniece,

• valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Andžs Ūbelis,

• valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.