Valsts augstākās amatpersonas un Evaņģēliski luteriskās Baznīcas vadītājs – Latvijas cilvēkiem Lieldienās

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps   Jānis Vanags:

Lieldienu rītā trīs sievietes devās uz kapu, kurā bija guldīts no krusta noņemtais Jēzus. Viņas gāja, kaut nezināja, kā pie viņa piekļūs. “Kas mūs gaida ceļa galā,” viņas bažīgi jautāja cita citai. “Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?”

Jēzus kapam priekšā aizveltais akmens ir kas vairāk nekā trīs sievu raizes senā pagātnē. Tās ir durvis mūsu cietumam. Ja Kristus ir aiz akmens, kur sievas viņu meklē, tad mēs esam tie, kas paliekam ieslēgti nāves un elles cietumā. Tad veltīga ir mūsu sludināšana un jūsu ticība, saka apustulis Pāvils. Tad mēs paliekam miruši savos grēkos un esam nožēlojamākie starp cilvēkiem. Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?

Nonākušas pie kapa, sievietes atrod akmeni noveltu. Dievs viņu raizes ir ņēmis savās rokās. Jēzus pats viņas uzmeklē un sveicina. Kaps, kurā sievas domāja Jēzu atrast, ir vienīgā vieta pasaulē, kur viņa nav. Kristus augšāmcēlās, lai būtu visur, kur vien mēs savā dzīvē varētu nonākt. Lai būtu par mērķi katram mūsu ceļam. Viņš uzvarēja nāvi, lai ņemtu mūsu raizes savās rokās tāpat kā sievu rūpes Lieldienu rītā. Augšāmcelšanās īstenība ir dzirdama psalma vārdos:

Tu esi ap mani no visām pusēm.

Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi. Ja es nogultos ellē, Tu esi arī tur.

Ja es ņemtu ausekļa spārnus un nolaistos jūras galā –

Ir tur tava roka mani vadīs un tava labā roka mani turēs.

Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani –

Ir tumsība tavā priekšā nebūs tumša un nakts spīdētu kā diena. (139.psalms)

Pat ja nastas kļūst smagas, ja pasaule šķiet neviesmīlīga un pārlieku sarežģīta, ja vilšanās ir dziļa, ja zaudējumi ir sāpīgi un dzīvot vairs neliekas ieguvums – nāves uzvarētājs Kristus ir ap mums no visām pusēm. Viņš saka: “Nāciet pie manis visi, kas esat iztvīkuši un nopūlējušies – es jūs gribu atvieglināt.” (Mt.11:28) Vairāk nekā sievas steidzās uz Jēzus kapu mums jāsteidzas pie dzīvā Kristus, lai kļūtu par viņa klātbūtnes vietu. Lai vispārējās neziņas tumsā būtu par viņa dievišķās klātbūtnes salām un Dieva apzināšanās gaismas punktiem. Kristus klātbūtne dara drošu katru vietu. Nemiers ap mums ir nenozīmīgs, salīdzinot ar troksni, ko sevī radām paši. Īstais nemiers un troksnis ir lietu atbalss mūsos. (Madlēna Delbrela (Madeleine Delbrêl,1904–1964))

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir kristīti. Ko tas jums nozīmē? Vai aptveram, cik bagātīgi apdāvināti esam? Mums ir dots noslēpums, kurā kļūstam par Kristus augšāmcelšanās un uzvaras līdzdalībniekiem. Mums pieder laimīgā privilēģija ne tikai nožēlot savas kļūdas un grēkus kā visiem cilvēkiem, bet arī saņemt Dieva piedošanu un viņa palīdzību nest Gara augļus labākai dzīvei. Mēs esam mantojuši Jēzus mācību, kas ļauj izprast un veidot attiecības ar Dievu, līdzcilvēkiem un sevi. Pašu Kristu miesā un asinīs mēs varam saņemt svētajā Vakarēdienā un esam pagodināti piederēt baznīcai kā viņa dzīvajai miesai.

Un tomēr pēc divtūkstoš gadiem, pēc neskaitāmiem misijas pūliņiem kristīgās ticības būtiskais saturs ir palicis neiepazīts tik daudziem cilvēkiem. Ne tikai tālās pasaules malās, bet arī Eiropā un Latvijā. Ne tikai agnostiķiem vai pagāniem, bet pat kristītiem. Tas ir daudzu krīžu, baiļu un neziņas cēlonis. Kristus nāve un augšāmcelšanās ir Dieva darbs mūsu labad – cīņa par mums līdz nāvei. Vai mēs atbilstoši pret to attiecamies? Vai esam iedziļinājušies vairāk par paviršu skatu un pirmklasnieka ievadu? Vai cenšamies saprast un piedzīvot arvien vairāk? Vai mūsu ikdiena ir ceļš turp, kur Kristus var mūs sveicināt un novelt akmeni? Kamēr dzīvojam, mums ir iespēja. Kamēr dzīvojam, viņš gaida. Dieva mīlestība uz mums ir neizmērojama. Viņa vēlēšanās piedot ir tik liela, ka aizveda Jēzu uz Golgātu. Viss, ko viņš no mums gaida un ko mūsu vietā nevar iedot neviens cits, ir mūsu atsaukšanās un draudzība. Sveicinu jūs Kunga Kristus augšāmcelšanās svētkos un novēlu svētīgai lietošanai kādu senu lūgšanu:

Mans Kungs un mans Dievs, atņem man visu, kas mani kavē tuvoties Tev.

Mans Kungs un mans Dievs, dod man visu, kas mani ved pie Tevis.

Mans Kungs un mans Dievs, atņem mani man un atdod mani pilnīgi pats sev. (Niklaus von Flüe (1417–1487))

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis apsveikumu Lieldienās Latvijas luterāņu, katoļu, pareizticīgo, baptistu un vecticībnieku draudžu vadītājiem un visiem ticīgajiem, novēlot klusajā pārdomu nedēļā, dodoties pretim Lieldienu noslēpumam, izlīgšanu, kļūdu piedošanu un dalīšanos mīlestībā citam ar citu.

Valsts prezidents ticīgos aicina saglabāt Gavēņa laika labās apņemšanās visa gada garumā un novēl, lai Lieldienu notikumi, kad pie krusta paceltais un augšāmcēlušais Jēzus Kristus dāvāja cilvēkiem jaunu cerību, cilvēku sirdīs ienes patiesu prieku un vairo cerību labajam.

Savā apsveikumā V.Zatlers norāda: “Pavasaris pirms 20 gadiem mums nesa ilgi gaidīto brīvību. Lai arī šogad Lieldienu labā vēsts veicina mūsu vienotību un saliedētību kopīgu mērķu sasniegšanai. Lai šis īpašais gaismas un visa atdzimšanas laiks iedvesmo mūs labiem darbiem!”

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze:

Latvijas ļaudis!

Lieldienas ir dvēseļu atdzimšanas un atmodas laiks. Pēc šā gada bargās ziemas mostas daba, cilvēki kļūst priecīgāki un sākas gaišais cerību laiks. Ceru, ka šie saulainie pavasara svētki, ko simbolizē Kristus augšāmcelšanās brīnums, katram no mums dos spēku, ticību un iedvesmu jauniem darbiem un idejām. Pirmie pavasara asni un plaukstošie pumpuri ir kā Lieldienu brīnuma vēstneši, kā cilvēku un dabas apņemšanās vērsties augšup, celties garīgajā izaugsmē, kļūt labākiem. Lieldienās novēlu visiem Latvijas ļaudīm gaišumu, prieku un ticību labā spēka uzvarai. Priecīgas Lieldienas!

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Lieldienas ir laiks, kad dabā un ikdienā sāk dominēt gaisma. Kristus augšāmcelšanās ir gaismas spēku uzvara pār tumsu. Tādēļ Lieldienās gan kristieši, gan tautas tradīciju atbalstītāji svin cerību un gaidu piepildījuma svētkus, jo, izejot cauri tumsai, mēs atkal atgriežamies gaismas varā.

Arī Latvijas valsts dzīvē šo laiku mēs varam simboliski dēvēt par attīrīšanās un atdzimšanas laiku, kad, izejot cauri grūtībām, sākam celt jaunu Latviju. Tādu, kurā starp varu un tautu nedrīkst būt nepārvarama atsvešinātība. Tādu, kur nav vietas politiskiem meliem un liekulībai. Tādu, kur vara kalpo tautai, nevis ir instruments labklājības nodrošināšanai atsevišķām politikai pietuvinātām personām un to draugu grupām.

Šajā pavasarī mēs vairāk nekā jebkad esam noguruši no grūtībām, jo gads ir pagājis krīzes pārvarēšanas zīmē. Tam iztērēts daudz enerģijas un spēka. Tādēļ, sveicot visus šajās Lieldienās, ikvienai ģimenei un katram indivīdam novēlu rast patiesu prieku un ticību labajam, gaišajam.

Lai Jums priecīgas Lieldienas un pavasarīgas brīvdienas!

Preses dienesti