Domājot par jaunu savienību

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis (pa labi) un priekšsēža vietnieks Jāni Ruško. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pagājušajā nedēļā no 11. līdz 14. oktobrim Lietuvā, Druskininkos, risinājās plaša starptautiska pašvaldību vadītāju politiska konference, kurā piedalījās aptuveni 300 dalībnieku no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Galvenais šīs konferences uzdevums bija pieredzes apmaiņa, vienlaicīgi salīdzinot savu valstu pašvaldību problēmu risinājumus ar amerikāņu pašvaldību darbības sistēmu.

Konferences gaitā izkristalizējās viedoklis, ka, pirms Baltijas valstis kļūst par Eiropas Savienības dalībvalstīm, tām pašām būtu vēlams izveidot savu savienību, kas pavērtu iespēju virkni problēmu risināt efektīvāk. Konferences gaitā ne reizi vien tika jautāts — kāpēc Baltijas valstis jau sen nav apvienojušas savus pūliņus daudzu jautājumu risināšanā.

Piemēram, enerģētikā, kur ir iespējams ļoti sekmīgi operēt ar trim enerģētikas veidiem, kas katrai republikai ir savi: Igaunijai — degakmens, Latvijai — hidroresursi, Lietuvai — atomenerģija. Arī transporta jomā — dzelzceļš, auto, avio un ūdenstransports — nav sadarbības, kas sadārdzina jau tā ne visai lētās infrastruktūras uzturēšanu. Triju Baltijas valstu struktūru vidū bieži vien ir nevajadzīga konkurence, nepilnvērtīgi tiek izmantoti esošie resursi vai pat lieki izšķērdēti lieli līdzekļi. Vai tiešām Baltijas valstīs ir vajadzīgs vēl kaut kur būvēt naftas produktu tranzītostas, naftas terminālus, ja ir tāda dziļūdens osta kā Ventspils? Tas daudzos konferences dalībniekos izraisīja lielu neizpratni, lai gan izskaidrojums bija vienkāršs: robežas, cita valsts, citi likumi. Arī it kā funkcionējošā Baltijas valstu Ministru padome šo jautājumu risinājumus nespēj pagriezt loģiskā virzienā, jo, kā atzīmēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Baltijas valstu Ministru padome ir tikai izpildvaras orgāns, bet šo jautājumu risināšanai nepieciešami politiski lēmumi.

Šī situācijas izpratne, ko vēl pastiprināja atziņa, ka visās trijās valstīs iedzīvotāju vidū pēdējā laikā pastiprinājušās bažas par izcīnītās neatkarības drošību, radīja iepriekš neplānotas politiskas rezolūcijas vienprātīgu pieņemšanu. Šo rezolūciju var vērtēt kā ļoti svarīgu soli Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautu un valstu tuvināšanā.

Konferences norises un pieņemto rezolūciju Andris Jaunsleinis komentēja šādi: “Baltijas valstu pašvaldību politiķu konferenci mums palīdzēja organizēt ASV Baltijas fonds un Baltijas valstu ASV vēstniecības. Baltijas valstu sadarbība gan pašvaldību, gan citos līmeņos nav sevišķi izdevusies. Kaut ir izveidota Baltijas komiteja un Parlamentārā asambleja, taču, tajās darbojoties, mēs neviens neesam guvuši īpašus panākumus. Tieši tādēļ ASV Baltijas fonds izrādīja iniciatīvu sasaukt šādu lielu forumu, kurā piedalītos ne tikai pašvaldību vadītāji, bet būtu plašāka šo valstu pārstāvniecība.

Pats svarīgākais šajā konferencē bija šīs rezolūcijas pieņemšana. Mēs vienojāmies ar rezolūciju iepazīstināt plašus sabiedrības slāņus visās trijās republikās. Šī rezolūcija būtībā ir aicinājums nodibināt Baltijas valstu savienību. Tātad tas ir politisks aicinājums, kurā norādīti arī pasākumi šīs idejas realizēšanai — vienotas ekonomiskās telpas izveidošana un savstarpējo robežu šķērsošanas noteikumu vienkāršošana.

Mēs domājam ne vien plaši aizstāvēt un popularizēt šo iniciatīvu, bet visās pasaules institūcijās, risinot dažādus jautājumus, turpmāk nākt klajā ar kopīgu viedokli — Baltijas valstu viedokli, iepriekš izstrādājot kopīgas nostādnes. Jau 8. un 9. novembrī Zviedrijā, Vesterosā, risināsies Baltijas jūras valstu subreģionālās kooperācijas konference, kurā daudzās jomās mums jau būs kopīgs Baltijas valstu viedoklis.”

Akcentējot Baltijas valstu pašvaldību konferencē izskanējušā viedokļa par Baltijas valstu savienības dibināšanas nepieciešamību, Pašvaldību savienības priekšsēdis vēl piebilda: “Ja nav šīs savienības, respektīvi, nav nodibināta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas politiskā savienība, tad izpildvara var realizēt tikai to tiesību daļu, ko tai katras valsts parlaments ir deleģējis. Lūk, tāpēc mūsu valstu līdzšinējiem sadarbības mēģinājumiem nav cerētā rezultāta. Ir nepieciešama Baltijas valstu savienība, kas ar savu izpildstruktūru palīdzību varētu realizēt kopīgās ieceres. Galvenais, ka mums ir, no kā mācīties. Var minēt kaut vai Eiropas Savienību vai Ziemeļvalstis, kas savstarpēji koordinē savu ekonomisko politiku. Mūsu kopīgās lietas virzās uz priekšu ļoti lēni vai pat ir jau apstājušās, jo nav politiskās savienības. Tas ir primārais, kas mūsu parlamentiem un valdībām jāpaveic.”

Vairis Ozols,
“LV” iekšpolitikas redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”