Ministru kabineta noteikumi Nr.257

Rīgā 2010.gada 16.martā (prot. Nr.14 11.§)

Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma 28.panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izglītības iestādes, kurās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem;

1.2. nosacījumus un kārtību, kādā amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai (turpmāk – izglītības iegūšana);

1.3. izdevumus, kas uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona neatmaksā mācību izdevumus.

2. Mācību izdevumus, kas saistīti ar izglītības iegūšanu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ja amatpersona saskaņā ar šiem noteikumiem izglītību iegūst Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā esošā koledžā (turpmāk – koledža), Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā (turpmāk – mācību centrs) vai citā šajos noteikumos noteiktajā izglītības iestādē attiecīgi pilna vai nepilna laika studijās, klātienē vai neklātienē.

II. Nosacījumi un kārtība, kādā amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi izglītības iegūšanai

3. Amatpersonu izglītības iegūšanai var nosūtīt:

3.1. uz koledžu – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības ieguvei;

3.2. uz mācību centru – profesionālās tālākizglītības programmas apguvei;

3.3. uz valsts akreditētu augstākās izglītības iestādi – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei;

3.4. uz valsts akreditētu izglītības iestādi vai ārvalsts izglītības iestādi, kuras izdotais diploms tiek atzīts Latvijā, – ja dienesta pienākumu izpildei nepieciešamas speciālas zināšanas, kuras nevar iegūt šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētajās izglītības iestādēs.

4. Amatpersonu izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.1., 3.2. vai 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi nosūta, ja tā attiecīgajā izglītības iestādē uzņemta no valsts budžeta līdzekļiem finansētajā studiju (izglītojamo) vietā.

5. Amatpersonu uz šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minēto valsts akreditētu izglītības iestādi var nosūtīt izglītības ieguvei, arī ja tā nav uzņemta no valsts budžeta līdzekļiem finansētajā studiju (izglītojamo) vietā. Šādā gadījumā mācību izdevumi tiek segti no attiecīgajai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

6. Amatpersonu uz izglītības iestādi izglītības iegūšanai nosūta, pamatojoties uz attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izdotu rīkojumu (pavēli).

7. Ja amatpersonu izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, pirms mācību uzsākšanas koledžas direktors un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona slēdz ar amatpersonu trīspusēju līgumu par izglītības ieguvi un dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – līgums par izglītības ieguvi un dienestu).

8. Ja amatpersonu izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, pirms mācību uzsākšanas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona slēdz ar amatpersonu divpusēju līgumu par izglītības ieguvi un dienestu.

9. Ja amatpersona pirms mācību uzsākšanas koledžā nav dienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, līgumu par izglītības ieguvi un dienestu ar amatpersonu slēdz koledžas direktors un tās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā atrodas attiecīgā koledža.

10. Ja amatpersonu izglītības iegūšanai nosūta uz šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, pirms mācību uzsākšanas līgumu par izglītības ieguvi un dienestu ar amatpersonu slēdz attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

11. Līgumā par izglītības ieguvi un dienestu paredz:

11.1. līdzējus un līguma priekšmetu;

11.2. līdzēju tiesības un pienākumus;

11.3. saskaņā ar šiem noteikumiem noteikto mācību izdevumu apmēru katram saimnieciskajam gadam vai laikposmam, kurā amatpersona saimnieciskā gada laikā ir ieguvusi izglītību, pievienojot līgumam attiecīgu vienošanos;

11.4. mācību izdevumu atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī iestādi, kurai atmaksājami mācību izdevumi;

11.5. gadījumus, kad amatpersona neatmaksā mācību izdevumus;

11.6. līguma spēkā stāšanās un izpildes termiņu.

12. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, tā ar izglītības iestādi noslēgtā studiju (mācību) līguma kopiju 10 darbdienu laikā pēc tā noslēgšanas iesniedz iestādē, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi un dienestu.

III. Mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumi un kārtība

13. Par mācību izdevumiem uzskatāmi šādi izdevumi:

13.1. studiju vietas bāzes izmaksu kopsumma par visu izglītības ieguves laiku, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, – ja amatpersona, pārtraucot dienesta pienākumu izpildi, iegūst vai ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību koledžā, kā arī otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē;

13.2. studiju vietas bāzes izmaksu kopsumma par visu izglītības ieguves laiku, ņemot vērā nepilna laika studijām piemēroto studiju izmaksu koeficientu, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, – ja amatpersona, nepārtraucot dienesta pienākumu izpildi, iegūst vai ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību koledžā, kā arī otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē;

13.3. izglītības iestādes noteiktās mācību maksas kopsumma par visu izglītības ieguves laiku, ko apmaksājusi iestāde, kas nosūtījusi amatpersonu uz izglītības iestādi, – ja amatpersona iegūst vai ir ieguvusi izglītību šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētajās izglītības iestādēs;

13.4. izglītības iestādes aprēķinātā ar izglītības ieguvi tieši saistīto izdevumu kopsumma par visu izglītības ieguves laiku – ja amatpersona iegūst vai ir ieguvusi arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību vai apguvusi profesionālo tālākizglītības programmu koledžā vai mācību centrā.

14. Koledža vai mācību centrs šo noteikumu 13.4.apakšpunktā minētos izdevumus par vienas amatpersonas arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības ieguvi vai profesionālās tālākizglītības programmas apguvi katram saimnieciskajam gadam (periodam) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Im – ar izglītības ieguvi tieši saistīto izdevumu kopsumma;

Ia – plānotie izdevumi atlīdzībai (ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanā tieši iesaistītajam pedagoģiskajam personālam, ko aprēķina atbilstoši noteiktajam atalgojumam un slodzei, neieskaitot vienreizēja rakstura pabalstiem un kompensācijām plānotos izdevumus;

In – plānotie izdevumi mācību programmas īstenošanas nodrošinājumam (piemēram, mācību līdzekļi, materiāli, kancelejas preces);

Ii – plānotie izdevumi ar mācību programmas īstenošanu tieši saistītās infrastruktūras uzturēšanai un darbības nodrošināšanai atbilstoši noslogojumam (piemēram, datortehnikas un speciālās tehnikas uzturēšana);

A – plānotais apmācāmo amatpersonu vidējais skaits saimnieciskajā gadā.

15. Šo noteikumu 14.punktā minēto aprēķinu sagatavo koledža vai mācību centrs un attiecīgi ar rīkojumu (pavēli) apstiprina tās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs, kuras padotībā ir koledža, vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs.

16. Mācību izdevumus attiecīgi sedz no:

16.1. koledžai vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei attiecīgajam saimnieciskajam gadam plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem – ja amatpersona nosūtīta izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.1. vai 3.2.apakšpunktā minēto izglītības iestādi;

16.2. Iekšlietu ministrijai atsevišķā budžeta programmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei attiecīgajam saimnieciskajam gadam plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem – ja amatpersona nosūtīta izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi;

16.3. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei attiecīgajam saimnieciskajam gadam plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem – ja amatpersona nosūtīta izglītības iegūšanai uz šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētajām izglītības iestādēm.

17. Ja amatpersona izglītības iegūšanai nosūtīta uz:

17.1. šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, Iekšlietu ministrija vai Ieslodzījuma vietu pārvalde slēdz līgumu ar izglītības iestādi par noteikta skaita amatpersonu izglītības ieguvi un tam nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu;

17.2. šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minēto izglītības iestādi, attiecīgā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde vai Ieslodzījuma vietu pārvalde slēdz līgumu ar izglītības iestādi par amatpersonas izglītības ieguvi un mācību izdevumu segšanu.

18. Šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētā finansējuma apmēru nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

19. Amatpersona, kura izglītību iegūst par valsts budžeta līdzekļiem un kuru atskaita no izglītības iestādes (izņemot šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minēto gadījumu) nesekmības dēļ, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās, pilnā apmērā atmaksā līgumā par izglītības ieguvi un dienestu norādītajai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei faktiski segtos mācību izdevumus.

20. Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minēto gadījumu) un kura pēc izglītības iegūšanas (izņemot šo noteikumu 21.punktā minēto gadījumu) ir nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par pieciem gadiem, atmaksā iestādei, kas to atvaļina no dienesta, mācību izdevumu summu, kas aprēķināta proporcionāli nenodienētajam laikam.

21. Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minēto gadījumu) un kura pēc arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības iegūšanas vai profesionālās tālākizglītības programmas apguves ir nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par diviem gadiem, atmaksā iestādei, kas to atvaļina no dienesta, mācību izdevumu summu, kas aprēķināta proporcionāli nenodienētajam laikam.

22. Saskaņā ar šo noteikumu 19., 20. un 21.punktu aprēķinātos mācību izdevumus amatpersona vai persona, kas atvaļināta no dienesta, atmaksā vienā vai vairākos maksājumos divu gadu laikā pēc attiecīgās personas atvaļināšanas no dienesta vai atskaitīšanas no izglītības iestādes saskaņā ar līgumu par izglītības ieguvi un dienestu.

23. Ja amatpersona vai persona, kas atvaļināta no dienesta, neatmaksā mācību izdevumus šo noteikumu 19., 20., 21. un 22.punktā paredzētajos termiņos, kārtībā vai apmērā, līgumā par izglītības ieguvi un dienestu norādītā iestāde neatmaksāto mācību izdevumu summu piedzen tiesas ceļā.

24. Mācību izdevumus amatpersona neatmaksā šādos gadījumos:

24.1. ja amatpersonu no izglītības iestādes atskaita ar veselības traucējumiem saistītas nesekmības dēļ;

24.2. ja amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar:

24.2.1. noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

24.2.2. iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju un persona netiek atjaunota dienestā;

24.2.3. amatpersonu skaita samazināšanu un persona netiek atjaunota dienestā;

24.2.4. amatpersonas nāvi;

24.2.5. likumā noteiktā vecuma vai izdienas stāža sasniegšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;

24.3. ja amatpersona pēc arodizglītības, vidējās profesionālās izglītības iegūšanas vai profesionālās tālākizglītības programmas apguves ir nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē divus gadus, pārējos šajos noteikumos minētajos gadījumos – piecus gadus.

25. Ja amatpersonu atskaita no izglītības iestādes, amatpersona piecu darbdienu laikā informē par to Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādi, ar kuru noslēgts līgums par izglītības ieguvi un dienestu.

26. Amatpersonas pārcelšana amatā uz citu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādi vai Ieslodzījuma vietu pārvaldi neatbrīvo amatpersonu no šajos noteikumos noteikto saistību izpildes. Saistības pārņem iestāde, uz kuru amatpersonu pārceļ.

IV. Noslēguma jautājums

27. Amatpersona, kura pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas turpina apgūt otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, maģistra vai doktora studiju programmu par valsts budžeta līdzekļiem citā valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, ar kuru Iekšlietu ministrija ir noslēgusi līgumu, un ieņem amatpersonas amatu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, slēdz līgumu par izglītības ieguvi un dienestu saskaņā ar šiem noteikumiem. Līgumā paredz arī iepriekš uzņemtās saistības par mācību izdevumu atmaksāšanu un dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministre, veselības ministra pienākumu izpildītāja L.Mūrniece