Problēmas

Pamatojoties uz LR Valodu likumu, Izglītības likumu un Valsts valodas atestācijas nolikumu, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 1996. gada 18. decembra rīkojums Nr. 175 nosaka, ka visu izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem neatkarīgi no tautības un ja izglītība nav iegūta valsts valodā, tās prasmes līmenim jāatbilst trešajai, augstākajai, pakāpei. 1999. gada 1. janvārī beidzās valsts valodas prasmes atestācijas termiņa pēdējais pagarinājums. Daugavpilī tas noteikts līdz 1999. gada 1. jūnijam. Lai gan iespējas ir nodrošinātas, tomēr ne visi vispārizglītojošo skolu pedagogi ir nokārtojuši valsts valodas atestāciju augstākajā pakāpē, kaut gan par mācību procesa nodrošinājumu atbild attiecīgā pašvaldība. Tas nozīmē, ka pašvaldību izpildinstitūcijas, ir atbildīgas par likumdošanas normu ievērošanu. IZM jau ir saņēmusi 79 pieteikumus un izziņu no Nodarbinātības valsts dienesta, ka konkrētā administratīvajā teritorijā nav atbilstoša speciālista ar nepieciešamo valsts valodas zināšanu pakāpi.

Par to, kā tiek radīti apstākļi nepārtraukta valsts valodas apguves mācību procesa nodrošināšanai, lūdzām pastāstīt IZM ministru Jāni Gaigalu.

— Pēc rakstura esmu optimists, arī reālā situācija valstī un izglītības iestādēs dod pamatu optimismam turpmāk. Latviešu valodas apguves valsts programmu sāka īstenot 1995. gadā. Jau 1998. gadā kļuva skaidrs, ka lielākais vairums krievu skolu pedagogu pilnībā izprot nepieciešamību apgūt latviešu valodu. Tas ļauj secināt, ka principā attieksme ir pozitīva. Atliek tikai strādāt tā, lai būtu iespēja kvalitatīvi apgūt valsts valodu.

— Kā to nodrošina?

— Lielākais optimisma balsts ir latviešu valodas apguves valsts programma. Atbilstoši tās prasībām 1996. un 1997. gadā bija jāstrādāja vairāk, lai sagatavotu labu pamatu šai plaša mēroga programmas darbībai. Galvenais bija izstrādāt mācību grāmatas. Tas dod iespēju latviešu valodai citu tautību cilvēkiem būt par otru saziņas valodu. Protams, mērķa īstenošanai vajadzēja sagatavot arī speciālas mācību grāmatas. Profesionālu kvalifikāciju apguva pasniedzēji multiplikatori, kuri tagad māca šādu metodiku citiem valsts valodas pasniedzējiem. Patlaban latviešu valodas apguves valsts programma ir nobriedusi liela mēroga darbībai. Turpmāko finansējumu tai nodrošina parakstītais līgums ar ANO Attīstības programmu par 3,8 miljoniem ASV dolāru. Katru gadu pamazām pieaug arī valsts budžeta finansējums. 1999. gadā šis darbs uzņems īstos apgriezienus, lai ietu plašumā gandrīz visās skolās. Tādēļ varam cerēt, ka pēc trim četriem gadiem jutīsim kardinālas izmaiņas iegūto zināšanu kvalitātē. Pēc pieciem gadiem tas vairs nebūs politisks jautājums mūsu valsts dienas kārtībā.

— Kāds ir valsts budžeta finansējums šai programmai?

— Pagājušā gada otrajā pusē pēc IZM priekšlikuma valsts budžetā tika izdarīti grozījumi, tādēļ varēja piešķirt finansējumu, kas galvenokārt paredzēts grāmatu izstrādei, iespiešanai un nodošanai skolām. Tas ļoti atviegloja latviešu valodas apguves valsts programmas darbu. Programmas finansējums ļāva izveidot divus latviešu valodas centrus Daugavpilī un Liepājā. Tas ir būtiski, jo tagad pedagogi nopietni var strādāt turpat uz vietas, nevienam nav jāmēro tāls ceļš līdz Rīgai. Šogad valsts budžeta finansējumu grāmatām divkāršos. Pērn tas bija 125 000 latu, taču šajā gadā tas noteikti būs vismaz 250 000 latu. No 500 līdz 700 tūkstošiem latu algām nepieciešams tiem pedagogiem, kuri latviešu valodu māca pēc jaunās metodikas. Samaksai par šo darbu jābūt lielākai, lai palielinātos stimuls intensīvam darbam.

— Tātad mācību grāmatu un citu palīglīdzekļu latviešu valodas apguvei netrūkst?

— Šogad vēl izdos grāmatas, kas nepieciešamas pamatskolām. Jau ir mācību grāmatas 7., 8. un 9. klasei. Strādā arī pie specializētas grāmatiņas sagatavošanas pirmsskolas vecuma bērniem, tā ka 1999. gadā šie jautājumi tiks atrisināti. Jāsaprot ir problēmu mērogs, ja atgriežamies pie sarunas par pedagogiem.