Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 6.aprīlī

EM: Par kārtību, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas

Lai samazinātu patērētāju un jo īpaši ārvalstu tūristu apkrāpšanas gadījumus, iegādājoties alkoholiskos dzērienus patēriņam uz vietas, un sekmētu tūristu atkārtotu atgriešanos Latvijā, tūrisma nozares uzņēmēji gada sākumā rosināja daudz detalizētāk noteikt prasības informācijai, kāda norādāma izklaides vietu alkoholisko dzērienu piedāvājumā. 6.aprīļa Ministru kabineta (MK) sēdē tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumi tika atbalstīti, akceptējot grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”, tādējādi nodrošinot, ka turpmāk patērētājiem būs pieejama skaidra un pilnīga informācija par piedāvāto alkoholisko dzērienu cenu.

2009.gadā arvien biežāk saņemtas sūdzības par tūristu apkrāpšanas gadījumiem Rīgas izklaides vietās. Valsts policijas informācija liecina, ka par Somijas pilsoņu apkrāpšanu vien ir ierosināti 15 kriminālprocesi un vairākumā gadījumu pret ārvalstu tūristiem tika izdarīti materiāla rakstura pārkāpumi, piemēram, izrakstīti rēķini par nepamatoti lielām summām par ēdināšanas pakalpojumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Līdz ar grozījumiem tiek precizēta kārtība, kādā norādāmas cenas patēriņam uz vietas piedāvātajiem alkoholiskajiem dzērieniem, paredzot, ka cenu par alkoholiskā dzēriena piedāvāto tilpumu norāda viena veida mērvienībās – mililitros vai centilitros, un cenai jābūt labi saskatāmai (burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 3 mm).

Turpmāk MK noteikumos būs ietverts arī papildu regulējums t.s. dārgajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru cena par piedāvāto tilpumu pārsniedz 50 latus – to cenas ir jānorāda atsevišķā informatīvā materiālā patērētājiem redzamā un pieejamā vietā. Vienlaikus dārgajiem alkoholiskajiem dzērieniem tiek noteikts arī piedāvātā tilpuma ierobežojums – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (ar alkohola saturu virs 250) maksimālais piedāvātais tilpums nedrīkst pārsniegt 50 ml, savukārt vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem (ar alkohola saturu mazāku par 250) – 200 ml, kas gan neattiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem iepakojumā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem akcīzes nodokļa likumā

6.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”.

Likumprojekts paredz pārcelt akcīzes nodokļa dabasgāzei piemērošanas sākšanu no šā gada 1.maija uz šā gada 1.jūliju, kā arī paredz precizēt akcīzes nodokļa piemērošanas nosacījumus dabasgāzei, nosakot, ka dabasgāzes piegādātājs aprēķina un maksā akcīzes nodokli par galalietotājiem piegādāto dabasgāzes daudzumu.

Grozījumi nepieciešami, lai akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” tehniski varētu piemērot un aprēķināt budžetā maksājamo akcīzes nodokli dabasgāzei un lai varētu pārskatīt tarifus par dabasgāzi, ņemot vērā akcīzes nodokļa slogu, un par tarifu izmaiņām informēt lietotājus ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izmaiņu spēkā stāšanās.

Tāpat grozījumi paredz ar šā gada 1.jūliju aizstāt akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksas sistēmu zemniekiem ar dīzeļdegvielas iegādi no akcīzes preču noliktavām, degvielas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietām, piemērojot akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

Valdība arī lēma, ka līdz šā gada maijam MK jābūt jau pieņemtiem attiecīgiem noteikumiem, lai zemnieki līdz 1.jūnijam varētu iesniegt attiecīgu iesniegumu Lauku atbalsta dienestā (LAD) par dīzeļdegvielas, kurai piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, iegādes limita piešķiršanu.

Savukārt no 1.jūnija līdz 30.jūnijam LAD būs jāizvērtē iesniegumi, lai pieņemtu lēmumu par konkrētajam zemniekam piešķirto minētās dīzeļdegvielas iegādes limita apmēru.

Grozījumi paredz, ka atbalstu varēs saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas ir deklarēta vienotā platību maksājuma saņemšanai.

Grozījumos paredzētais atvieglojuma apjoms – vienā saimnieciskajā gadā plānots rēķināt 100 litru dīzeļdegvielas par katru pretendenta atbalstam deklarēto hektāru. Atvieglojuma pretendentam (zemniekam) ir jābūt reģistrētam kā nodokļu maksātājam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalsta apmēra noteikšanu uzņēmumu radīšanai un attīstībai

Valdība 6.aprīlī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos Nr.132 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”””.

Grozījumi noteikumos precizē norādi uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kā arī konkretizē projektu atlases kritērijus un atbalstāmo projektu īstenošanas nozaru saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas NACE 2.redakcijas kodus, tādējādi Lauku atbalsta dienestam (LAD) atvieglojot atbalsta administrēšanas procedūras.

Līdz ar to noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”” ir skaidri definētas projektu atlases kritēriju projektu īstenošanas vietu teritorijas attīstības indeksu robežvērtības saskaņā ar MK 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.840 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai” noteikto teritoriju attīstības indeksu intervālu dalījumu.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru

6.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru.

Ar noteikumu projektu tiek vienkāršota kārtība ad hoc numura (pagaidu numurs, ko persona izmanto muitas formalitāšu kārtošanai) saņemšanai, nosakot, ka fiziska persona, tāpat kā līdz šim juridiska persona, varēs numuram pieteikties elektroniski vai pa faksu, nosūtot pases kopiju.

Līdz ar to pieteikšanās uz ad hoc numuru fiziskām personām vairs neparedzēs lielākus administratīvos šķēršļus kā juridiskām personām.

Noteikumu projekts izstrādāts, jo, piemērojot praksē MK 2009.gada 17.jūnija noteikumus Nr.570 “Noteikumi par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru”, tika konstatēts, ka noteikumos noteiktā numura pieteikšanās un saņemšanas kārtība bija pārāk sarežģīta. Personai, lai to saņemtu, bija jāierodas personīgi muitas iestādē un jāuzrāda pase.

Noteikumi tiek izdoti no jauna, jo tajos tiek veiktas iepriekš minētās izmaiņas un vairāki redakcionāli precizējumi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu ugunsdzēsēju, policistu un robežsargu formas tērpu iegādei

Ministru kabinets 6.aprīlī izskatījis un apstiprinājis Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm apgādei ar formas tērpiem un speciālo apģērbu”. Nepietiekamais finansējums vairāku gadu garumā nav ļāvis izsniegt formastērpus un formas priekšmetus atbilstošā daudzumā. Taču, izmantojot valsts materiālo rezervju resursus, būs iespējams apgādāt ar formu policistus, ugunsdzēsējus un robežsargus, kuri strādā tiešā saiknē ar sabiedrību.

Rīkojuma projekts paredz piešķirt (aizdot) valsts materiālo rezervju resursus (finanšu resursus) 890 059 latus, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu (Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts robežsardzes (VRS)) amatpersonas daļēji apgādātu ar formas tērpiem tādā līmenī, lai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes spētu veikt tām noteiktās funkcijas.

Jāpiezīmē, ka, arī piešķirot šo 890 059 latu finansējumu 2010.gadā, Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu (VP, VUGD, VRS) amatpersonu apgādi ar formas tērpiem būs iespējams nodrošināt vien daļēji. Rīkojuma projekts paredz finansējuma pārdali kā vienreizēju pasākumu, savukārt formas tērpu izmantošanai ir noteikti lietošanas termiņi, kā arī formas tērpi tiek bojāti, veicot dienesta pienākumus. Pašlaik piešķirtais finansējums ļaus iegādāties formas tērpus tādā apmērā, lai IeM sistēmas iestādes spētu veikt tām noteiktās funkcijas.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par valsts pārbaudījumu norises kārtību

6.aprīlī Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts MK noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību”.

Noteikumu projekts paredz vairākas izmaiņas gan valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes kārtībā, gan jaunu kārtību izglītojamo reģistrācijai pārbaudes darbiem, gan arī tehnoloģijās, kas tiek izmantotas pārbaudes darbu mutvārdu daļu ierakstiem. Izmaiņas ir ieviestas Izglītības un zinātnes ministrijas un ERAF kopīgi īstenotā projekta “Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija” izstrādātās Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas ietvaros.

Ir noteikta jauna valsts pārbaudījumu materiālu elektroniskās piegādes kārtība, kas ir efektīvāka un nodrošina stabilu un drošu piegādes tehnoloģisko procesu, ir ņemts vērā arī jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums. Pārbaudes darbu materiāli skolām jau šā gada pavasarī tiks piegādāti elektroniski.

Valsts pārbaudes darbu mutvārdu daļas tiks ierakstītas datorizēti, izmantojot VISC izstrādātu programmatūru, kā arī izglītojamie pārbaudes darbiem tiks reģistrēti elektroniski. Noteikumu projekts atvieglo valsts pārbaudes darbu pieteikumu apstiprināšanas procedūras izglītības iestādē un iesniegšanu/saskaņošanu ar pašvaldības izglītības speciālistu vai izglītības pārvaldes iestādi, aizvietojot fizisku dokumentu apriti ar elektroniskiem pieteikumu datiem.

IZM: Par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību

6.aprīlī Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts MK noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”.

Līdz šim netika paredzēta atbalsta pasākumu piemērošana centralizētajos eksāmenos izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Ņemot vērā sabiedrības viedokli un nepieciešamību atbalstīt skolēnus ar speciālām vajadzībām, noteikumu projekts paredz gan daudzveidīgus atbalsta pasākumus (pagarināts darba izpildes laiks, materiāli sagatavoti palielinātā drukā u.c.), gan to piemērošanas kārtību. Atbalsta pasākumu piemērošanu centralizētajos eksāmenos par pamatizglītības ieguvi var pamatot gan uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas, gan tikai uz viena speciālista atzinumu par izglītojamā speciālām vajadzībām, turpretī vispārējā vidējā izglītībā par šādu pasākumu piemērošanu lems valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija.

Tiks ieviestas arī vairākas tehnoloģiskās novitātes. Līdz šim eksāmenu mutvārdu daļas ieraksti tika veikti, piemēram, kasetēs, bet tagad šo novecojušo tehnoloģiju nomainīs ierakstu veikšana datorā, skolās izmantojot VISC sagatavotu programmatūru. Šāda kārtība nodrošina efektīvāku informācijas apriti un precīzāku iegūto datu apstrādi.

Vairākas novitātes notiks Izglītības un zinātnes ministrijas un ERAF kopīgi īstenotā projekta “Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija” izstrādātās Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas ietvaros. Izglītojamajiem jau šogad ir vieglāk reģistrēties valsts pārbaudes darbiem, jo reģistrēšanās notiek elektroniski, to veic katra izglītības iestāde. Savukārt valsts pārbaudes darbu materiāli tiks piegādāti skolām atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Kristīne Ilgaža, VISC sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas

Saskaņā ar 6.aprīlī valdībā apstiprinātajām izmaiņām noteikumos par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas mainīsies pensiju piemaksu izmaksāšana tiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuri izbraukuši no Latvijas un dzīvo Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs.

Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu Ministru kabineta (MK) noteikumu par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas normu atbilstību likumam “Par valsts pensijām”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piemaksu pie pensijas turpinās maksāt, ja pensijas saņēmējs būs izbraucis no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi EEZ dalībvalstīs. Lai veiktu piemaksas izmaksu EEZ dalībvalstīs dzīvojošiem pensijas saņēmējiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) personas dzīvesvietu noteiks, pamatojoties uz EEZ dalībvalstu pensiju jautājumos kompetento institūciju sniegto informāciju vai vienu no šādiem dokumentiem:

• personas iesniegto dokumentu, ko izdevusi attiecīgās valsts par iedzīvotāju reģistrāciju atbildīgā institūcija,

• personas iesniegumu, kurā norādīta dzīvesvietas adrese, ko apstiprinājis notārs vai Latvijas Republikas (LR) vēstniecība.

Noteikumi arī nosaka, ka pēc personas pieprasījuma piemaksu avansā varēs izmaksāt arī tām personām, kuras vecuma vai invaliditātes pensiju saņem avansā. Šobrīd, ja vecuma vai invaliditātes pensiju izmaksā avansā, lēmumu par piemaksas piešķiršanu atliek līdz lēmuma par pensijas piešķiršanu pieņemšanai. Šis process gadījumos, kad personai apdrošināšanas stāžs ir uzkrāts ne tikai Latvijā, bet arī citās EEZ dalībvalstīs, bieži ir garāks par sešiem mēnešiem.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas uz 2009.gada 31.decembri LR pensijas, dzīvojot citās EEZ dalībvalstīs, saņēma 4247 pensionāri.

Vidējais piemaksas apmērs 2009.gada decembrī vecuma pensijām bija 23,89 lati, invaliditātes pensijām – 11,27 lati.

LM: Par pasākumu plānu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.–2013.gadā

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Labklājības ministrija (LM) piedāvā vairākus veicamos pasākumus laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam.

Tie apkopoti LM sagatavotajā Pasākumu plānā nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.–2013.gadam, kas 6.aprīlī apstiprināts valdībā.

“Lai arī pieejamās aplēses par ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī ir atšķirīgas, Labklājības ministrijas pārraudzības jomā esošā cīņa ar nereģistrēto nodarbinātību ir ļoti būtisks solis valsts budžeta līdzekļu atbildīgas pārvaldības virzienā. Turklāt, lai to padarītu efektīvāku, ir jābūt ne tikai labai Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas sadarbībai, bet arī ikviena sabiedrības locekļa pilsoniskajai atbildībai. Savukārt institūcijām ir jāpilnveido mehānismi, lai nodokļu maksātājiem būtu pēc iespējas vienkāršāk izpildīt savas saistības pret valsti,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Kopumā plānā ietverti 25 pasākumi, par kuru izpildi atbildīgas ir LM, Finanšu ministrija (FM), Tieslietu ministrija (TM) un citas institūcijas. Pasākumi galvenokārt vērsti uz normatīvās bāzes uzlabošanu, kā arī ietver cita veida aktivitātes. Pasākumi sadalīti četros rīcības virzienos – nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšana, negodīgas konkurences mazināšana, sodu politikas pārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību, kā arī sabiedrības informēšana un izglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.

Lai efektivizētu nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānismu, paredzēts noteikt darba devējam pienākumu noslēgt rakstisku darba līgumu pirms darba attiecību sākšanas, kā arī reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz darba sākšanai. Šāda prasība mazinās darba devēju vēlmi nereģistrēti nodarbināt darbiniekus.

Tāpat plānots uzlabot VID un Valsts darba inspekcijas (VDI) informācijas apmaiņu, kā arī palielināt kontrolējošo institūciju iespējas pārbaudīt noslēgtos darba līgumus.

Vienlaikus negodīgas konkurences mazināšanai paredzēts veicināt nozaru asociāciju, t.sk. darba devēju organizāciju, sadarbību ar kontrolējošām institūcijām, ziņojot par tiem uzņēmumiem, kas izmanto nereģistrētos darbiniekus.

Pārskatot sodu politiku attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību, plānots pastiprināt darba devēja atbildību. Piemēram, ja darba devējs nodarbinās darbinieku bez rakstiska darba līguma un nevarēs pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, nolīgto darba laiku un darba samaksu, inspektori pieņems, ka darbinieki pie šā darba devēja strādā jau trīs mēnešus, normālu darba laiku un saņem minimālo algu.

Papildu minētajiem pasākumiem pasākumu plānā iekļauti vairāki pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītošanai par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām. Tie paredz, piemēram, izglītot jauniešus un jaunos komersantus par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.

Pasākumu plāns izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, FM, Ekonomikas ministrijas, TM, Iepirkumu uzraudzības biroja, Uzņēmumu reģistra, Centrālās statistikas pārvaldes, Konkurences padomes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, VID un VDI pārstāvjiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par zemes pārvaldības likuma koncepciju

Ministru kabinets 6.aprīlī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto koncepciju zemes pārvaldības likumam, kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus zemes racionālai izmantošanai un aizsardzībai.

Koncepcijā iestrādāti risinājumi, kas paredz sakārtot zemes izmantošanas, aizsardzības, pārvaldības un informācijas jautājumus, kā arī nosaka atbildību par zemes izmantošanas pārkāpumiem.

Lai novērstu nepilnības, kas saistītas ar sadrumstaloto un nepietiekamo regulējumu zemes izmantošanas jomā, koncepcijā tiek piedāvāti divi risinājuma varianti.

Koncepcija piedāvā izstrādāt likumu, kas reglamentētu tos zemes pārvaldības jautājumus, kuri pašreiz nav iekļauti normatīvajos aktos, vai arī šo jautājumu regulējums ir nepietiekams, vai noteikts vairākos citos tiesību aktos. Savukārt otrs koncepcijas piedāvātais risinājums ir izstrādāt likumu kā Zemes kodeksu, kurā tiktu iekļauti spēkā esošie tiesību akti zemes politikas jomā, kā arī pievienots tiesiskais regulējums jautājumiem, kas pašlaik nav noregulēti.

Tāpat koncepcijā ir noteikti zemes izmantošanas principi, piemēram, zemi izmanto, neradot kaitējumu savam un cita īpašumam, ievērojot līdzsvaru starp sabiedrības un īpašnieku vajadzībām, zemes izmantošanu plāno un nosaka pašvaldību teritorijas plānojumos, apbūvei vispirms paredz pārplānojamās apbūves un degradētās teritorijas, un persona, kas ir atbildīga par zemes degradāciju, sedz izdevumus zemes rekultivācijai.

Lai nodrošinātu zemes īpašnieku iespējas pilnvērtīgi izmantot zemi, nenodarot tai kaitējumu, koncepcijā noteikti vispārīgi zemes izmantotāju pienākumi un tiesības.

Sabiedrības vajadzību un interešu ievērošanas nolūkā koncepcijā tiek piedāvāts arī noteikt ierobežojumus zemes izmantošanai. Atsevišķos gadījumos, kad tas nepieciešams, veicot zemesgabala attīstības plānošanu, līgumā ar pašvaldību varēs paredzēt, cik procentus, bet ne vairāk par 20 procentiem, no zemesgabala teritorijas jānodod sabiedrības vajadzībām, piemēram, infrastruktūras vai citu objektu būvniecībai.

Koncepcija piedāvā arī izveidot rezerves zemes, kas varētu tikt izmantotas kā kompensācija privātpersonu īpašumā esošo zemju atsavināšanas gadījumos, ja šīs zemes nepieciešamas sabiedrības vajadzībām.

Rezerves zemēs tiktu ietvertas zemes, kuras zemes reformas laikā nav tikušas piešķirtas un palikušas brīvas, zemes, no kurām atsakās zemes nomnieki (lietotāji), un zemes, kuras ieskaitītas zemes maiņas fondā pilsētās. Rezerves zemju pārvaldībai koncepcija piedāvā divus risinājumus – pārvaldību nodrošina pašvaldības vai arī rezerves zemju turētājs un pārvaldītājs ir deleģēta valsts pārvaldes institūcija.

Līdztekus regulējumam zemes izmantošanā koncepcijā tiek apskatīti jautājumi, kas skar zemes aizsardzību un ir būtiski ilgtspējīgas zemes izmantošanas nodrošināšanai.

Zemes kvalitātes jeb tās ražotspējas rādītāji ir vieni no galvenajiem rādītājiem zemes racionālai izmantošanai un pamats lēmumu pieņemšanai par zemes izmantošanas attīstību. Līdz šim zemes kvalitātes novērtēšana normatīvajos aktos nav reglamentēta, tāpēc koncepcijā ir iekļauti jautājumi par zemes kvalitātes vērtēšanas kārtību, zemju kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un periodiskumu.

Zemes pārraudzības mērķis ir zemes stāvokļa un tā izmaiņu noteikšana. Koncepcijā noteikts, ka, izmantojot esošo informācijas sistēmu datus, tiek sagatavots zemes pārskats, kurā tiek ietverta informācija par augsnes fiziskajām īpašībām un augsnes auglību, par mitruma režīmu, piesārņojumu, zemes apaugumu, zemes kvalitāti, kā arī valsts teritorijas sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem un pēc zemes piederības.

Latvijā jau kopš zemes reformas pirmsākumiem zeme tiek uztverta kā īpašuma objekts, bet ne kā dabas sastāvdaļa, kas īpaši jāaizsargā un racionāli jāizmanto. Zemei kā unikālam resursam ir arī citas funkcijas, piemēram, kā biomasas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, cilvēku fiziskā un kultūras vide, dažāda veida izejvielu un oglekļa krātuve. Koncepcija nodrošina līdzsvarotu tiesisko regulējumu zemes izmantošanas jomā.

RAPLM: Par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizēšanu valsts pārvaldē

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi priekšlikumus valsts pārvaldes iestāžu informācijas tehnoloģiju infrastruktūras (IT infrastruktūras) izmantošanas optimizācijai, tādējādi samazinot izmaksas.

RAPLM apkopotā informācija liecina, ka IT izmantošanai katru gadu tiek tērēti ievērojami budžeta līdzekļi. Piemēram, kopējās iestāžu izmaksas, kuras ir saistītas ar IT izmantošanu no 2007. līdz 2010.gadam, ieskaitot 2009.gada otrajā pusgadā un 2010.gadā plānotās izmaksas, ir 72,53 miljoni latu. RAPLM uzskata, ka reālās izmaksas varētu būt par 20–30% lielākas, jo no iestādēm pieprasītā informācija par IT infrastruktūru netika saņemta pilnā apjomā. Saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju IT infrastruktūrā pašlaik tiek izmantoti 1240 serveri, no tiem 184 serveri ir tehnoloģiski novecojuši.

Lai optimizētu IT infrastruktūru iestādē, RAPLM par lietderīgu uzskata ieviest vienota datu centra principu IT infrastruktūras pārvaldīšanā. Ievērojot šāda datu centra principu un izmantojot mūsdienu serveru tehnoloģijas, piemēram, serveru virtualizācijas tehnoloģiju, varētu izvietot vairākas atsevišķas serversistēmas vienā fiziskajā serverī un atteikties no veco serveru izmantošanas.

Tādējādi tiktu samazināti kopējo tehnisko resursu apjomi un IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, jo veco serveru ekspluatācija prasa līdz pat septiņas reizes vairāk līdzekļu nekā jauno serveru ekspluatācija. Samazinoties fizisko serveru skaitam, ir iespējams ietaupīt arī infrastruktūras programmproduktu licencēšanai paredzētos līdzekļus.

RAPLM uzskata, ka IT infrastruktūras izveidošana, ievērojot vienota datu centra principu, ļautu racionāli izmantot arī tās uzturēšanai nepieciešamos cilvēkresursus. Piemēram, iestāžu IT personāla izmaksas 2009.gadā, ieskaitot plānotās izmaksas 2009.gada otrajā pusgadā, veido 2,17 miljonus latu, savukārt 2010.gadā IT personāla izmaksas tiek plānotas 1,56 miljoni latu.

Tāpat IT personāla izmaksu samazināšana nepakļaus riskam iestāžu darbības, kura balstās uz IT izmantošanu, nepārtrauktību.

Tehnisko resursu apvienošana ļautu samazināt iestādēm nepieciešamā elektroniskā pasta nodrošināšanas izmaksas. Izmantojot IT infrastruktūru, šobrīd elektroniskā pasta nodrošināšanai tiek uzturēti 80 serveri. Optimizējot IT infrastruktūru saskaņā ar vienota datu centra principu, ir iespējams centralizēti nodrošināt elektronisko pastu vairākām vai visām vienas nozares iestādēm, izmantojot vairākas reizes mazāku serveru skaitu.

Arī šajā gadījumā tiktu samazināts serveriem nepieciešamās programmatūras licenču skaits un serveru ekspluatācijas izmaksas. Turklāt elektroniskajam pastam nepieciešamās IT infrastruktūras apjoma samazināšana prasīs arī mazāk cilvēkresursu tās uzturēšanai.

RAPLM uzskata, ka kopumā gandrīz trīs reizes iespējams samazināt elektroniskā pasta nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas.

Patlaban RAPLM strādā pie vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā, kas saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu reģionālo struktūrvienību tīkla organizāciju. Izstrādājot konceptuālo risinājumu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā, kā nozīmīgs faktors iespējamo risinājumu analīzē ir jāņem vērā iestāžu reģionālo struktūrvienību IT infrastruktūras optimizācijas iespējas, ievērojot vienota datu centra principu.

Lai nodrošinātu vienota datu centra principa ieviešanu un IT infrastruktūras optimizāciju, vienuviet ir jāuztur un jāaktualizē informācija par iestāžu IT resursiem.

RAPLM uzskata par lietderīgu izveidot iestāžu IT resursu katalogu, kurā tiktu uzskaitīti iestādēs izmantojamie programmprodukti un tehniskās iekārtas. Izmantojot šo katalogu, iestādes varēs apmainīties ar informāciju par IT resursiem, kuru lietošana ir kļuvusi nevajadzīga, un par nepieciešamajiem IT resursiem, kuru iegāde nav iespējama līdzekļu trūkuma dēļ, un vienoties par sadarbību pieejamo IT resursu izmantošanā.

Katalogs ļautu operatīvi apzināt stāvokli IT infrastruktūrā, izvērtēt jaunu IT resursu iegādes nepieciešamību vai iespēju pārdalīt esošos IT resursus starp iestādēm, kā arī plānot IT infrastruktūras turpmāko optimizāciju. Kataloga izmantošana šim mērķim nodrošinās iespēju racionāli izmantot valsts pārvaldē esošos IT resursus un ietaupīt valsts budžeta līdzekļus iestādēm nepieciešamās IT infrastruktūras uzturēšanai.

Lai novērstu IT izmaksu palielināšanās tendenci, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, piemēram, iestāžu IT izmaksu līmenis 2007.gadā bija divreiz lielāks nekā tagad, nepieciešama vienota valsts politika IT resursu uzturēšanas un attīstības jomā.

Balstoties uz vienota datu centra principa ieviešanas rezultātiem, RAPLM sagatavos priekšlikumus par valsts pārvaldē izmantojamo IT resursu uzturēšanas un attīstības nodrošināšanu.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji līdz šim pauduši atbalstu par vienota datu centra principa ieviešanu IT infrastruktūras pārvaldīšanā un uzskata, ka tas nodrošinās iespēju racionāli izmantot iestāžu rīcībā esošos IT resursus, ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Lai veicinātu IT infrastruktūras optimizāciju, LIKTA ir gatava nodrošināt IT nozares profesionāļu atbalstu, sniedzot rekomendācijas vienota datu centra principa ieviešanas jautājumos.

Informatīvais ziņojums par “Microsoft” infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs 6.aprīlī atbalstīts Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Autopārvadājumu likumā

Izstrādāti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas nosaka, ka atsevišķu lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs to darbību vai izpildi. Tādējādi tiks nodrošināti godīgas konkurences apstākļi autopārvadājumu jomā.

To paredz likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kas 6.aprīlī tika atbalstīts Ministru kabinetā.

Tiesību akts paredz, ka šādu administratīvo aktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs to darbību vai izpildi: (1) ja pieņemts lēmums par tahogrāfa kartes izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku; (2) ja pieņemts lēmums par Eiropas Kopienas (EK) atļaujas vai tās kopijas pasažieru vai kravas komercpārvadājumu veikšanai ES teritorijā izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku; (3) ja pieņemts lēmums par atļaujas starptautiskajiem pasažieru vai kravas pārvadājumiem ar autotransportu izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku; (4) ja pieņemts lēmums par licences vai licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu vai kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobili izsniegšanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku.

Pašlaik, ja kāds no iepriekš minētajiem lēmumiem netiek izpildīts nekavējoties, pārvadātājam, to apstrīdot vai pārsūdzot, joprojām ir iespēja turpināt negodīgu uzņēmējdarbību, nesaņemot par to sodu, līdz brīdim, kad administratīvais akts tiek apturēts pilnībā. Tādējādi viens pārvadātājs var ilgstoši ļaunprātīgi izmantot savas tiesības, bet cits, kas darbojas, ievērojot likuma normas, atrodas nevienlīdzīgā stāvoklī.

Grozījumi paredz arī precizēt pašpārvadājumu definīciju. Plānots no Autopārvadājumu likuma svītrot normas par atvieglojumu piešķiršanu valsts nodevas maksai par licences izsniegšanu kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem un pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem. Plānots, ka visiem pārvadātājiem būtu jāmaksā vienāda valsts nodeva un tā tiks noteikta atsevišķos noteikumos.

SM: Par jauniem lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu noteikumiem

Ministru kabinets atbalstījis jaunus noteikumus lielgabarīta un smagsvara kravu vai pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, ja mehāniskā transportlīdzekļa izmēri, faktiskā masa un ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumu normas. To paredz 6.aprīlī valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”.

Par lielgabarīta transportlīdzekli var uzskatīt tādu, kuram kaut viens no izmēriem pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumu 3.pielikumā noteikto lielumu. Savukārt smagsvara transportlīdzeklis ir tāds, kura faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz to pašu noteikumu 3.pielikumā norādīto lielumu.

Lai šādi mehāniskie transportlīdzekļi varētu pārvietoties noteiktā maršrutā, tiem nepieciešama atļauja, ko izsniedz VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC).

Atļauja izsniedzama vienai nedalāmas kravas pārvadāšanas reizei pa noteiktu maršrutu. Ja transportlīdzeklim darba specifikas dēļ pārvadājumi jāveic bieži un atkārtoti, atļauju var izsniegt uz noteiktu termiņu, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos ietvertos parametrus.

Lai saņemtu atļauju, pārvadātājs iesniedz pieprasījumu LVC, kas to izskata un piecu darbadienu laikā pieņem lēmumu. Ja tas ir pozitīvs, LVC pārvadājuma maršrutu saskaņo ar attiecīgajām pašvaldībām, autoceļu un tiltu īpašniekiem, pilsētas elektrotransporta dienestu, dzelzceļa infrastruktūras īpašnieku un ar sakaru un elektroapgādes dienestu. Izdevumus, kas saistīti ar pārvadājuma maršruta saskaņošanu, sedz pārvadātājs. Tāpat jāveic maksājums par autoceļu lietošanu, veicot minētos pārvadājumus.

Atsevišķas prasības noteikumos ir paaugstināta svara dalāmām kokmateriālu un lauksaimniecības kravām, kā arī dolomīta akmens un cementa kravām.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa