Saeimas 2010. gada 31. marta ārkārtas sēdes stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Sa­-eimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es būtu ļoti pateicīgs arī deputātam Jaundžeikaram, ja viņš apsēstos...

Sākam Saeimas 2010.gada 31.marta ārkārtas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu deputātu – deputāta Venta Armanda Kraukļa un deputāta Māra Kučinska – iesniegumus par to, ka viņi atsauc savu parakstu zem deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Tādēļ atlikušo iesniedzēju skaits ir mazāks nekā noteikts Saeimas kārtības rullī, un līdz ar to šis jautājums vairs nav šīs sēdes darba kārtībā izskatāms. Tātad šis jautājums tiek svītrots no sadaļas “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Savukārt desmit Saeimas deputāti – deputāti Krauklis, Rugāte, Dukšinskis, Spurdziņš, Pauls, Zommere, Briedis, Slakteris, Valers un Ārbergs – ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lūgumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu izslēgt no šodienas ārkārtas sēdes darba kārtības likumprojektu “Elektronisko mediju likums””.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” šo priekšlikumu.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās “pret” darba kārtības grozījumiem.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Iesniegtais priekšlikums ir pretvalstisks un bezatbildīgs vārda vistiešākajā nozīmē. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Paši čammājās!”) Nav tādas Saeimas frakcijas, kuras pārstāvji nebūtu pusgada garumā strādājuši darba grupā par sabiedrisko mediju attīstības jautājumiem vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lai, izdiskutējot 356 priekšlikumus, šodien varētu skatīt Elektronisko mediju likumprojektu otrajā lasījumā.

Pašreizējais Radio un televīzijas likums neatbilst Eiropas Savienības direktīvām, un jau 2009.gadā bija ne viens vien nesekmīgs mēģinājums lāpīt esošo.

Eiropas Komisija jau ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latvijas valsti, un, ja līdz šā gada jūnijam netiks pieņemts jaunais Elektronisko mediju likums trešajā lasījumā, var tikt piemērotas soda sankcijas – 320 000 eiro par pārkāpumu plus 230 eiro par katru nākamo dienu. Tas ir aptuveni 7000 eiro katru mēnesi. Turklāt tas nenāktu par labu arī Latvijas valsts tēlam, ko krīze jau tā ir krietni vien paplucinājusi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, komisijas konsultanti un Saeimas Juridiskais birojs pusgada garumā ir padarījuši ārkārtīgi lielu un ārkārtīgi nozīmīgu darbu, apzinoties katrs savu personīgo atbildību pret valsti.

Šis iesniegums, lai izņemtu no darba kārtības valstiski tik svarīgu likumprojektu, demonstrē klaju necieņu pret visiem darbā iesaistītajiem, kā arī simbolizē attieksmi pret valsts budžetu. Ja kāds balsos “par” šā likumprojekta izņemšanu no darba kārtības, tad šim deputātam nevajadzētu šīs Saeimas laikā vairs ne reizi runāt par pensionāru, mediķu, skolotāju vai policistu interešu aizstāvību. Šis balsojums “par” būtu apzināti vērsts uz to, lai palielinātu valsts budžeta deficītu, un liekulības demonstrējums.

Bez tam – par attieksmi pret saviem pienākumiem un darbu. Vai tiešām dažas stundas intensīva un konstruktīva darba pirms desmit dienu brīvlaika būtu tā nepārvaramā vara, kas bremzētu likumprojekta “Elektronisko mediju likums” virzību uz trešo lasījumu? Atvainojos, ja tā nav, taču es neticu, ka Šķēles kungam, neesot Saeimas deputātam, vajadzētu nākt uz Saeimu un rūpēties, lai deputāti dažas stundas ātrāk tiktu brīvdienās.

Šis likumprojekts skar ļoti nopietnas biznesa intereses miljonu vērtībā.

Jau konkursa noteikumus un uzvarētāju izraudzīšanās kārtību pārejai uz digitālo apraidi Valsts kontrole atzina par apšaubāmiem, un Valsts kontrole ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par pārkāpumiem digitālās televīzijas ieviešanā.

Tarifi digitālajai apraidei ir trīsreiz lielāki nekā Lietuvā un Igaunijā un sešreiz lielāki nekā pašizmaksa programmu reālai apraidei, un likumprojekta otrajam lasījumam sagatavotie priekšlikumi neļauj bez jauna konkursa pagarināt esošos noteikumus, kā arī paredz iedzīvotājiem iespēju izvēlēties, kādā apraides formātā skatīties sabiedrisko televīziju – digitālajā, kabeļtelevīzijā vai, iespējams, satelītā. Var būt, ka tas arī ir iemesls, kādēļ cenšas bremzēt likumprojekta virzību, lai dažas stundas ātrāk uzsāktu pirmssvētkus.

Lūdzu domāt atbildīgi par valsti un neatbalstīt šo priekšlikumu. Strādāsim konstruktīvi valsts labā!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Antai Rugātei. Viņa runās “par” darba kārtības grozījumiem.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Vispirms – viena līdzība ar darba grupu, kurā es arī tik tiešām strādāju un kuru pieminēja Circenes kundze. Un zināma līdzība ir arī ar dažām runām Saeimā, ka šī grupa lielā mērā darbojas kā demagoģijas skola, tāda paraugskola, kādā veidā demagoģiski virzīt uz priekšu kādus interesējošus jautājumus.

Par šo darba grupu esmu pat sniegusi rakstiskus iesniegumus darba grupas vadītājai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Circenes kundzei – rakstisku ierosinājumu strādāt pie likumprojekta un nenodarboties ar savstarpēju informācijas apmaiņu, kam tika veltīts pusgads un kā rezultātā parādās priekšlikumi Elektronisko mediju likuma projektā... Elektronisko sabiedrisko saziņas līdzekļu likuma projektā, pret kuriem ir lielas iebildes, par kurām es vēl runāšu, vēl pieminēšu.

Gluži vienkārši vajadzētu atcerēties pavisam nesenu vēsturi. Apmēram gadu mēs esam mudinājuši, tostarp arī Kultūras ministriju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, sagatavot tos grozījumus, kas ir nepieciešami, lai grozītu tās normas, kuras ir neatbilstīgas Eiropas direktīvas prasībām. Tas ir izdarāms vienā sēdē divos lasījumos. Parlaments ir saprātīgs veidojums, kurš lieliski apzinās, ka tad, ja jaunā likuma projekts nevar nonākt galapunktā, proti, tikt pieņemts trešajā lasījumā īsi un vienkārši, jo tā ir sarežģīta nozare, ir ārkārtīgi vienkārši izdarāms tas grozījums, kas ir jāizdara, vecajā likumā par radio un televīziju, pieņemot šīs normas un no jauna tās atkal iestrādājot jaunā likuma projektā, tādā veidā sakārtojot lietas atbilstīgi un cienīgi. Taču tas netika ne reizi nedz sadzirdēts, nedz atbalstīts, nedz rosināts, nedz kā citādi virzīts no komisijas puses.

Līdz jūnijam, kā jūs teicāt, Circenes kundze, patiesībā var desmitām reižu pieņemt nodalīto daļu, kura attiecas tieši uz šīm normām, kas saistītas ar Eiropas direktīvas ieviešanu, un savukārt pilnīgi nopietni un atbildīgi pabeigt to darbu, kas ir jāizdara saistībā ar jauno Sabiedrisko raidītāju... es atvainojos, saistībā ar plašsaziņas līdzekļu likumu. Un jūs ļoti labi zināt – tad kādēļ jūs par to nerunājat? –, kas ir tie kavēkļi un kas ir tie traucēkļi, kuri jums šodien ir uz galda komisijā... kas jums ir šodien uz galda komisijā, Circenes kundze! Un tas ir adresēts jums, tas ir adresēts Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Kusiņa kungam, Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Circenes kundzei. Un šeit ir skaidri un gaiši uzrakstītas tās pamatotās un analītiskās pretenzijas pret likumprojektu – pret Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.

Šīs vēstules saturs ir ļoti apjomīgs, tas ir uz astoņām lapām. Un būtu jāņem vērā arī tas, kāds ir vēstules iesniedzēju nolūks. Jā, viņu mērķis ir sakārtot arī šo nozari, kurā viņi darbojas, un viņu plāni ir ļoti būtiski arī parlamentam, un tas skar mūsu darba kvalitāti. Vai tiešām mēs kārtējo reizi atkal brauksim tajā grāvī, no kura mūs brīdina nemitīgi un atkārtoti? Proti, ja netiks labotas tās normas, kas ir iestrādātas likumprojekta 17.pantā, kas gan atbilst Latvijai saistošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet kas nonāk pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Ja likumprojekta 17.pants tiktu pieņemts šobrīd sagatavotajā redakcijā, kāda tā ir uz otro lasījumu, tad notiktu vēršanās attiecīgajās Eiropas Savienības institūcijās un Latvijas Republikas Satversmes tiesā, lai panāktu tiesību normu atzīšanu par spēkā neesošām.

Ja šāds ir mērķis šodienas likumprojektam, tad es to nevaru atbalstīt... Tautas partijas frakcija to nevar atbalstīt. Es ceru, ka Saeimā ir arī prātīgi cilvēki, kuri saprot, ka šajā lietā mums šobrīd nav ne svētku, ne steigas, ne arī kādas citas motivācijas, bet šeit ir likumdošanas motivācija – kvalitatīva likuma pieņemšana ļoti būtiskā nozarē.

Lūdzu atbalstīt ierosinājumu – izslēgt no darba kārtības šodien izskatāmo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” darba kārtības grozījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no sēdes darba kārtības likumprojekta “Elektronisko mediju likums” izskatīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 21, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Sākam ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Orlova, Klementjeva, Mirska, Pimenova un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Orlova, Klementjeva, Mirska, Pimenova un Ribakova iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 34, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Tutina, Ribakova un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš runās “par”.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu likumprojekta pamatideja ir ļoti vienkārša – bankas pārdevējam un pircējam ir jāatskaitās par saviem plāniem. Gadījumā, ja banka vai tās daļa pāriet citu personu īpašumā vai tiek nodota ilgstošā lietošanā, abām darījumā iesaistītajām pusēm – gan pārdevējam, gan pircējam – ir jāsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attīstības perspektīvais plāns, kas ietver termiņu, ne mazāku par trim gadiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var dot atļauju darījumam tikai tad, ja tāds plāns ir.

Tieši šāda lēmumu pieņemšanas kārtība paredzēta frakcijas “Saskaņas Centrs” sagatavotajos grozījumos Kredītiestāžu likumam. “Saskaņas Centrs” iesniedzis grozījumus, lai samazinātu risku turpmākām blēdībām ap “Parex banku”. Tas, kas notiek pašlaik, izraisa lielas bažas. Tagad “Parex banku” vēlas sadalīt divās daļās – labajā un sliktajā, un visiem ir skaidrs, ka labā daļa tiks pārdota, bet sliktā vai nu paliks kā akmens kaklā nodokļu maksātājiem, no kuru kabatas valsts jau izvilkusi simtiem miljonu latu “Parex bankas” glābšanai, vai arī tiks novesta līdz maksātnespējai. Par sliktās daļas bankrota risku jau brīdina Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Faktiski runa ir par to, ka banku ar nosaukumu “Parex”, mūsuprāt, apzināti noved līdz bankrotam, bet tādas darbības, kā zināms, ir krimināli sodāmas.

Tāpēc mēs aicinām Saeimas vairākumu atbalstīt mūsu ierosinātos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo tie piespiedīs pārdevēju un pircēju godīgi paziņot savus reālos plānus. Bet, ja runa ir par apzinātu kredītiestādes novešanu līdz bankrotam, tad tas ļaus izvirzīt jautājumu par konkrētu amatpersonu atbildību.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Kā jau tika minēts, šis likumprojekts saistīts ar “Parex bankas” restrukturizāciju. Un faktiski situācija ir tāda, ka šis grozījums ierobežotu valsts rīcībspēju, kā arī īpaši ierobežotu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tas ir, uzraugošās iestādes, rīcībspēju.

Minēšu trīs iemeslus.

Pirmkārt. Restrukturizācijas praksē ne vienmēr nodoms ir radīt divus darbojošos, spējīgus uzņēmumus. Un līdz ar to prasība, kas šeit parādās par triju gadu darbības plānu, nav atbilstoša un nav samērīga.

Otrkārt. Es gribu teikt, ka šī norma sašaurina jau esošo regulējumu. Proti, ne vienmēr ieguvējs būs komerciestāde. Tas varētu, piemēram, būt SIA, varētu būt kaut kāds fonds vai kaut kāds cits veidojums. Līdz ar to nav pamatots, ka nodevējs un ieguvējs – abi ir komerciestādes.

Un treškārt. Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu dalībvalstij ir jāsaskaņo tiesību aktu projekti ar Eiropas Centrālo banku, ir runa par tiesisko regulējumu. Attiecībā uz finanšu institūcijām – ciktāl tas būtiski ietekmē finanšu institūciju un tirgus stabilitāti.

Līdz ar to pirms grozījumu pieņemšanas būtu nepieciešams tos saskaņot ar Eiropas Centrālo banku.

Līdz ar to es aicinu noraidīt prasību nodot šo grozījumu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Agešina, Tutina, Ribakova un Klementjeva iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 23, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim.

Deputāts Dzintars Ābiķis lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 31.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim šā gada 31.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Ābiķim piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ievas Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ievas Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Slēgti balsojot, komisija vienbalsīgi ir atzinusi šo kandidatūru un lūdz arī Saeimu to apstiprināt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu, bija debates par šīs tiesneses kompetenci, un ar vienas balss pārsvaru – četriem balsojot “par” un trijiem atturoties vai balsojot “pret” – šis lēmuma projekts tika virzīts tālāk uz Saeimas sēdi.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir pirmais gadījums līdzšinējo Latvijas Saeimu vēsturē, kad nākas konstatēt, ka augstas amatpersonas valsts valodas prasme nav tajā līmenī, kādā tai vajadzētu būt.

Juridiskās komisijas sēdes laikā uz uzdotajiem jautājumiem zemesgrāmatu tiesnesei bija ļoti lielas problēmas, lai atbildētu latviešu valodā, un jāsaka, ka viņa pati arī savā CV godprātīgi ir norādījusi, ka atsevišķās jomās viņai ir tikai vidējs zināšanu līmenis. (No zāles dep. J.Pliners: “Godprātīgi!”)

Šodien mēs lemjam par tiesneša apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Tautā to sauc par apstiprināšanu uz mūžu.

Ja mēs šodien noraidām šo lēmuma projektu, tādā gadījumā mēs dodam tieslietu ministram iespēju virzīt tiesnesi uz atkārtotu iecelšanu un dodam iespēju tiesnesei vēl pāris gadus tomēr pamācīties latviešu valodu, lai valodas prasme būtu tādā līmenī, kāds tas nepieciešams. Atgādinu – sevišķi kolēģiem, kas sēž kreisajā pusē –, ka ikviens no mums ir devis svinīgu solījumu (zvērestu) stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Kolēģi! Un pats lielākais izbrīns man ir par to, ka tiesnesei pirms trim gadiem tas zināšanu līmenis ir bijis labāks. Bet acīmredzot Daugavpilī tā situācija ir tāda, ka vienkārši tiesnešiem regulāri šīs zināšanas būtu jāpapildina, arī papildus mācoties kursos.

Tā ka aicinu šoreiz vai nu atturēties, vai balsot “pret” un neatbalstīt tiesneses apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie klātesošie! Es arī piedalījos šīs komisijas sēdē un uzmanīgi uzklausīju visas tiesneses atbildes uz jautājumiem, un man neradās iespaids, ka kandidātei bija kādas problēmas ar valsts valodu. Bija pavisam citas problēmas: kamēr viņa bija komisijas priekšā, protams, viņai bija tāds noskaņojums, ka viņai bija grūti atbildēt uz jebkuru jautājumu, jo ne katru dienu tevi uzklausa Saeima. Mūsu komisija tomēr nav Valsts valodas inspekcija, un sakarā ar to es nejūtu, ka manam kolēģim Rasnačam ir taisnība.

Aicinu balsot saskaņā ar šīs tiesneses personisko lietu, no kuras, teiksim, izriet, ka iepriekšējos gados viena trešdaļa no lietām Daugavpils zemesgrāmatu nodaļā bija tieši viņas pārziņā. Ja mēs pēc šādiem kritērijiem vērtēsim visus pārējos Daugavpils tiesnešus, tad jāeksportē attiecīgie cilvēki no Rīgas.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis nav tikai atsevišķs gadījums, kuru mēs varētu “norakstīt” vai nu uz augsta amata pretendenta nepamatoto uztraukumu, vai arī uz solījumiem, ka gan jau iemācīsies, vai arī uz apgalvojumu, ka tiesnese godprātīgi ir norādījusi savas valodas prasmes līmeni.

Šeit mums ir runa par principu, jo beidzamajā laikā šādu atsevišķu gadījumu kļūst aizvien vairāk.

Ieskatīsimies mums izdalītajā tiesneses dzīvesgājuma aprakstā.

Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums nez kāpēc nav norādīts atbilstīgi Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.733, kuri tiesnesim prasa augstāko valsts valodas prasmes pakāpi – C2 līmenī –, bet nez kāpēc par atskaites sistēmu ir izvēlēts tā sauktais Eiropas līmenis, un pat tas ir, kā norādīts skalā, tikai C1 vai pat B2. Tātad šajā gadījumā mums ir darīšana ar apzinātu valsts valodas neprasmi. Atgādināšu, ka C2 līmenis prasa dzimtajai valodai tuvu valsts valodas pārvaldīšanu; tas tiek prasīts no ļoti nedaudzām amatpersonu kategorijām un no ļoti nedaudzu profesiju pārstāvjiem, un šajā gadījumā ierosinājums ir dot šai tiesnesei iespēju iemācīties valsts valodu atbilstīgi likuma prasībām, atbilstīgi mūsu valsts Satversmes prasībai un galu galā atbilstīgi normālam godaprātam. Jo ir skaidrs, ka pēc pusgada vai pēc gada ikviens inteliģents cilvēks varēs nokārtot latviešu valodas prasmes eksāmenu patiesi un pierādīt to, ka valodas prasme nekādā gadījumā nebūs par iemeslu nepatiesam tiesas spriedumam. Un šeit nav runa tikai par valodas prasmes atzīmes līmeni, bet šeit ir runa par to, ka valodas nianšu neuztveršana var būt par pamatu nopietnai tiesneša kļūdai, un to mēs nedrīkstam pieļaut.

Aicinu neatbalstīt šīs tiesneses kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Reiram ir kas piebilstams?

J.Reirs.

Jā. Es gribu atkārtot vēlreiz un informēt deputātus, ka komisijas lēmums bija atbalstīt šo kandidātu, bet balsojums bija 4 “par” un 3 bija “atturas” vai “pret”. Tātad komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Tatjanas Ivanovas apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 24, atturas – 22. Lēmuma projekts nav akceptēts.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Likumprojektam “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” esam saņēmuši vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas pēc savas būtības likumprojektu nedaudz redakcionāli precizē.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5712 – likumprojektu “Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums”, trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu saņemti četrdesmit deviņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Un pēdējais ir 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Likumprojektu izskatīsim trešajā lasījumā. Dokuments Nr.5719.

Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi desmit priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi pati Juridiskā komisija, precizējot 6.panta redakciju, un šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. K.Leiškalna replika.)

Sēdes vadītājs.

Jā, mēs gan pašreiz par 1.priekšlikumu runājam, Leiškalna kungs!

Deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

V.Muižniece.

Paldies.

2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Šis priekšlikums attiecas uz 6.panta trešo daļu, un deputāts ir ierosinājis to izslēgt. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Kolēģi, labrīt! Un priecīgas Lieldienas!

Es ierosinu izslēgt 6.panta trešo daļu dēļ vairākiem iemesliem.

Pirmām kārtām es gribu paskaidrot, neskatoties uz to, kas bija rakstīts presē (vismaz elektroniskā mediju versijā), – ka deputāts Leiškalns ierosinot atļaut vienlaicīgi atrasties gan pašvaldības domes deputāta, gan arī Saeimas deputāta krēslā. Nebūt ne, jo vispār šo lietu nereglamentē šis likums. Šis likums runā par vēlēšanām.

Ko šobrīd paredz attiecīgais likumprojekts? Republikas pilsētas domes vai novada domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu. Ak tu Dievs, kāda augstsirdība un vēlība! Pilntiesīgam Latvijas Republikas pilsonim, kurš ir sasniedzis 21 gada vecumu un atrodas pašvaldības deputāta krēslā, mēs pēkšņi vēlīgi atļaujam, it kā viņam to aizliegtu Satversme... It kā tā būtu kāda augsta vēlība! Līdz ar to vismaz šis pants izskatās nekorekts no rakstīšanas viedokļa. Mēs varējām rakstīt: ja novada domes deputāts ir ievēlēts Saeimā, tad viņam jānoliek tas mandāts, vai tamlīdzīgi. Mēs taču tā nerakstām! Ja autobusa šoferis tiek ievēlēts Saeimā, tad viņam ir jāatstāj autobusa šofera amats. Mums pat prātā nenāk rakstīt... Tātad šajā pantā ir pateikts tas, ka cilvēks, kas šobrīd strādā pašvaldībā un ir pieteikts Saeimas deputātu kandidātu sarakstā, obligāti noliek pašvaldības deputāta mandātu gadījumā, ja viņš tiek ievēlēts Saeimā. Viņš obligāti to noliek! Tieši to! Un tas neatstāj viņam, atšķirībā no mums, visiem pārējiem, nekādu izvēles iespēju. Varbūt tā vajag, es nezinu. Es gan nezinu, kāpēc kāds cilvēks tiek aprobežots savās tiesībās tik tālu, ka viņam obligāti jāizdara izvēle. Turklāt izvēle jāizdara nevis tajā mirklī, kad viņš nolemj kandidēt un piesaka sevi par kandidātu vai politiskā partija piesaka viņu par kandidātu, bet gan pēc vairākiem mēnešiem, kad, iespējams, daudz kas ir mainījies viņa dzīvē. Ja mēs šajā pantā būtu rakstījuši, ka viņam, iestājoties Saeimā, ir jānoliek pašvaldības deputāta mandāts, kas pats par sevi būtu saprotams... tātad, ka, saņemot Saeimas deputāta mandātu, noliek šo... Tad es to vēl saprastu!

Tātad es patiesībā pēc būtības, lai mums likums attiektos uz visiem kandidātiem vienādi, aicinu svītrot šo absolūti nevajadzīgo trešo daļu. Es nezinu, kāpēc tā te vispār ir ierakstīta. Acīmredzot bailēs no tā, ka kāds pašvaldības deputāts, kas reģionā ir ļoti populārs, varētu startēt Saeimas vēlēšanās un pēc tam izdomāt, ka viņš paliek... Bet viņš var izdomāt, ka paliks, arī daudzu citu iemeslu dēļ. Viņš var izdomāt palikt attiecīgajā pašvaldībā, mainoties ģimenes apstākļiem, mainoties... es nezinu, varbūt ienākumiem... Jo, kā mēs zinām, deputātiem, kuri no reģioniem dodas uz Rīgu, ir jāīrē salīdzinoši dārgs dzīvoklis. Nu, lai gan tas daļēji tiek kompensēts, bet tomēr... Varbūt viņam ir kāda slimība, kādēļ viņš negrib...

Bet šajā gadījumā ir pateikts, ka tas jādara obligāti: ja viņš ir ievēlēts, tad viņam ir jānoliek tas mandāts. Bet, ja viņš neiestājas Saeimā, tad viņš papildina mūsu jau tā varen plašo bezdarbnieku armiju.

Tā ka es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mums ir trīs likumi, kas reglamentē vienu un to pašu jautājumu par divu līmeņu deputātu mandātu nesavienojamību. Tas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, Saeimas vēlēšanu likums un Pašvaldību vēlēšanu likums. Un katrā likumā, Leiškalna kungs, ir šīs jūsu nesaprastās trešās daļas analogs, kas izslēdz divu mandātu saglabāšanu.

Un tas ir šis universālais princips, kas ir visos šajos likumos iestrādāts, tas ir, ka deputāta kandidāts kandidējot izdara savu izvēli, bet galīgā izvēle pieder vēlētājiem, un, ja viņš tiek ievēlēts, tad jaunais mandāts, atļaujiet man vienkāršrunu, “noēd” veco mandātu. Līdz ar to šī vairs nav subjektīva izvēle, bet tā izvēle, ko ir izdarījusi sabiedrība.

Un es, godīgi sakot, neredzu nekādas problēmas šā panta trešās daļas esamībā, jo šeit ir ļoti korektā formā pateikts, kas notiek tad, ja cilvēkam uz brīdi ir divi mandāti: gan vecais – pašvaldības deputāta mandāts, gan jaunais – Saeimas deputāta mandāts. Tāpēc es ierosinu šo daļu saglābāt.

Un es domāju, Leiškalna kungs, ka salīdzinājums ar autobusa šoferi ir pilnīgi nevietā, jo visus šos jautājumus, tajā skaitā arī attiecībā uz akadēmiskā darba veicējiem, regulē likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, saskaņā ar kuru atsevišķas profesijas savienot ir atļauts, bet citas – ne. Tā ir mūsu, Saeimas, griba paust šo mandāta savienošanas atļaušanu vai aizliegumu, bet, runājot par deputātiem, manuprāt, šis universālais princips ir absolūti skaidrs, ka divi mandāti ir nesavienojami un ka jaunais mandāts ņem virsroku pār veco mandātu, jo tā ir pēdējā sabiedrības paustā griba par šo kandidātu. Ja mēs savukārt svītrotu šo trešo daļu, tad nebūtu neviena normatīvā akta, kas liegtu saglabāt abus mandātus.

Es varbūt saprotu šo vienas vai otras partijas vēlmi, jo rezervistu soliņš nav tik garš un ir jāpiesaka tajā vai citā pašvaldībā cienīti un ieredzēti cilvēki. Taču tad mēs nonākam atkal pie dīvaina “lokomotīvju” principa, jo beigu beigās izrādītos, ka pēc tam, kad būtu redzami Saeimas vēlēšanu rezultāti, viens, otrs, trešais atteiktos no sava jauniegūtā mandāta, un beigu beigās vēlētāji tāpat nesaprastu, par ko viņi balso.

Godātie kolēģi! Mēs esam atteikušies no “lokomotīvju” principa, un tas ir ļoti labi. Tagad mūsu vēlētāji saprot, ko viņi ievēlē un kas būs viņu, tautas, priekšstāvji. Un es palieku šajās pozīcijās, ka izšķirošā ir nevis pašu kandidātu griba izvēlēties vienu no diviem mandātiem, bet to vēlētāju griba, kas viņus ir ievēlējuši.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Daļēji es varu piekrist Leiškalna kungam, bet tikai attiecībā uz formu, uz formulējumu, jo patiešām tie vārdi... tas, kā konkrēti šī norma ir formulēta, nav tas vislabākais veids. Bet attiecībā uz lietas būtību es nekādā gadījumā nevaru piekrist, jo patiešām... Nu, patiesība ir ļoti vienkārša. Nevajag mānīt cilvēkus! Ja cilvēks, kas labi pazīstams kādā pašvaldībā vai ir populāra persona, piekrīt balotēties, tas automātiski nozīmē, ka cilvēks piekrīt strādāt tur, kur viņš vai viņa būs ievēlēts vai ievēlēta. Un faktiski Šadurska kungam ir taisnība, jo tā ir tā “lokomotīve”, kas parādās sarakstā, par ko balso. Un, ja viņš pēc tam pārdomā un paliek savā pašvaldībā, tad tas vistīrākajā veidā ir vēlētāju apmāns.

Un, kas attiecas uz to salīdzinājumu ar autobusa šoferi, tas tiešām ir nevietā, jo tomēr pašvaldības deputāts – tas nav pamatdarbs. Jo cilvēks var būt pašvaldības deputāts arī tad, ja viņš neieņem nekādu amatu pašvaldībā; tad šis deputāts tajā pašā laikā turpina strādāt savā pamatdarbā, un līdz ar to tas neattiecas... To nevar salīdzināt ar pamatdarbu, jo cilvēks var aiziet no sava pamatdarba, kad ir ievēlēts par Saeimas deputātu, bet vienlaikus nekas, nekāda cita norma, viņam neliedz (No zāles dep. K.Leiškalns: “Liedz Korupcijas novēršanas likums!”) palikt par pašvaldības deputātu. Tātad tā ir pavisam cita lieta. Bet patiešām vēl samērā nesen, deviņdesmito gadu sākumā, bija laiks, kad to varēja apvienot; vairāki cilvēki toreiz vienlaikus bija gan Augstākās padomes deputāti, gan arī Rīgas padomes deputāti. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tas bija padomju laikā!”) Nu, nekas labs no tā nesanāca. Un Igaunijā šāda norma saglabājās daudz ilgāku laiku, vēl deviņdesmito gadu beigās bija šāda prakse, bet nu arī Igaunija no tās atteikusies, jo patiešām praksē tas noved pie tā, ka tas dubultdeputāts nestrādā nevienā vēlētā institūcijā.

Tā ka šī norma ir pilnīgi pamatota. Es labprāt atbalstītu Leiškalna kungu, ja viņš piedāvātu citu, precīzāku, redakciju šai normai, bet šīs normas izslēgšanu atbalstīt es nekādā ziņā nevaru.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es atceros, kā notika Augstākās padomes laikā. Augstākās padomes deputāta amats bija savienojams ar pašvaldības deputāta amatu. Mums bija vairākas tādas pazīstamas personas, kādas ir arī šodien, – tādas, kas kavēja plenārsēdes un nenāca uz komisijām, bet atskrēja tikai tad, kad tika skatīti jautājumi, kas skar pašvaldības vai, konkrētāk, vienu vai otru viņu pašvaldību.

Šādā gadījumā mēs, protams, nevaram runāt par atbildīgu pieeju Saeimas deputāta darbam.

Otrkārt. Leiškalna kungs, 6.panta trešajā daļā minētās personas salīdzinājumā ar 6.panta pirmajā daļā minētajām personām atrodas labākā situācijā, jo tādām personām kā, piemēram, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes un Revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, tiesnesim, prokuroram, policijas darbiniekam, profesionālā dienesta karavīram jau tūlīt pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj amats.

Šis jūsu piedāvātais variants... Es domāju, tad slēptā veidā arī varēs veikt par pašvaldības resursiem priekšvēlēšanu aģitāciju. Jo tas, kolēģi, par ko jūs tagad taisāties balsot, ir ārkārtīgi grūti izkontrolējams. Piemēram, kādas lielas pašvaldības vadītājs, kas vienlaikus sevi ir pieteicis arī Saeimas deputātu kandidātu sarakstā, braukā apkārt pa visu Latviju, it kā grib iegūt pieredzi, kā darbs notiek citās pašvaldībās, zīmējas visos elektroniskajos un citos medijos... Viņam katrā ziņā rodas nenoliedzami daudz lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar 6.panta pirmajā daļā iekļauto, pieņemsim, tiesnesi, prokuroru vai karavīru.

Es tomēr aicinu šajā gadījumā nebalsot “par” šādu normu un neveicināt šo personu sēdēšanu uz diviem krēsliem. Tomēr, no vienas puses, arī es piekrītu kolēģim, kurš teica, ka tādā veidā tiek maldināti arī vēlētāji, jo vēlētāji jau nezina, ko tad kandidāts īsti izdomās.

Es aicinu balsot “pret” vēlētāju maldināšanu un pret pašvaldības resursu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ļoti īsi. Es atbalstu kolēģu Cileviča un Čepānes viedokli, un es patiešām domāju, ka esošā norma lai paliek likumā. Tātad šis priekšlikums nav atbalstāms.

Es pats esmu izgājis cauri šai procedūrai iepriekšējā gadā, kad tiku ievēlēts par Rīgas domes deputātu jūnija mēnesī, bet pēc tam, kad mans kolēģis Nils Ušakovs nolika Saeimas deputāta mandātu, man piedāvāja paņemt Saeimas deputāta mandātu.

Tomēr esošajā normā ir kāda neprecizitāte, kas ir labojama varbūt ne šodien, bet citā reizē. Un, proti, vārdi “tika ievēlēts par Saeimas deputātu” ir jānomaina ar vārdiem “saņēmis Saeimas deputāta mandātu”. Līdz tam brīdim domes deputāts joprojām paliek domes deputāts. Tas ir tas precizējums, kuru es gribu jums ieteikt. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tad jau tam ierakstam vairs nav jēgas!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi, atgādinu, ka mēs šobrīd runājam par Saeimas vēlēšanu likumu, nevis par interešu... kā nu tur saucas... Korupcijas novēršanas... interešu konflikta novēršanas likumu, kurā ir noteikti tie amati, kurus var apvienot Saeimas deputāts. Saeimas deputāts tik tiešām nedrīkst būt autobusa šoferis, bet profesors Šadurskis viņš drīkst būt un saņemt arī par to atalgojumu. Es runāju... Vienkārši kā piemēru, Šadurska kungs!... Es runāju par ko citu. Jau šobrīd pašvaldību likumā, manuprāt, tas ir, jo tajā Saeimā, kurā es nebiju, tika pieņemts, ka pašvaldības deputātam ir tiesības nolikt mandātu uz laiku, kad viņš aiziet uz izpildvaru. Vispār mans stāsts ir tikai par to, ka visiem ir jābūt vienlīdzīgiem likuma priekšā. Tiem aprobežojumiem, kurus mēs nosakām vieniem, jāattiecas vai nu uz visiem, vai ne uz vienu.

Čepānes kundze pareizi teica: skaidrs, ka gan Valsts prezidents, gan pašvaldību vadītājs izmantos administratīvos resursus (vismaz slēptā formā), lai... Bet es esmu par šo. Jo, ja mēs izejam no Šadurska kunga loģikas, tad, ja jums ir uzticējušies, jūs nevarat atkāpties.

Ja mainās dzīve... Tad mums ir jāieraksta, ka Saeimas deputāts tikai nāves gadījumā leģislatūras laikā var izstāties no Saeimas. Un atkal: ja mums ir šāda prasība, ka nedrīkst pievilt vēlētāju uzticību (No zāles dep. K.Šadurska replika.)... Šadurska kungs, nesarunājieties ar zāli!... Jā...

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, man jums ir analoģisks aizrādījums jāizsaka. Savukārt Šadurska kungam Kārtības rullis atļauj izteikt replikas.

K.Leiškalns.

Man tieši ar viņu ir interesanti diskutēt...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nesarunājieties ar sēdes vadītāju!

K.Leiškalns.

Jā. Vienvārdsakot, es tomēr ierosinātu atcelt šādus ierakstus. Pirmām kārtām tie ir formāli nepareizi, jau pirmie divi teikumi ir ačgārni. Mēs – lielie atļāvēji... Nu mēs tagad atļausim, dosim tiesības pašvaldības deputātu pieteikt Saeimas vēlēšanām... Nepatīkami pat lasīt! Un arī šo, ka apvienot šos amatus nedrīkst... Es esmu krass šādas amatu apvienošanas pretinieks. Jā, tanī mirklī, kad tu iestājies Saeimā...

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

K.Leiškalns.

... mēneša laikā tev jānoliek pašvaldības deputāta mandāts. Izņēmums ir gan profesora, gan autobusa vadītāja amats. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Bet tas nav prasīts!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Debates ir pilnīgi “vienos vārtos”, un es ļoti ceru, ka Kārlis Leiškalns atsauks savu priekšlikumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nekādā gadījumā!”)

Es dažus spilgtus piemērus nosaukšu.

Bija mums kolēģis Leons Līdums, Saeimas deputāts. Viņš ar milzīgu atbalstu tika ievēlēts Aizkraukles novada domē, un vēlētāji viņu grib redzēt savas pašvaldības vadībā. Tagad sanāk tā, ka par visām varītēm tagad jūs mēģinātu viņu atkal ielikt Saeimas deputātu sarakstā (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vai tu vispār saproti, par ko mēs runājam?”) un piespiest sēdēt uz diviem krēsliem. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Runā pilnīgus murgus!”) Es domāju, vēlētāji paši ir izdarījuši izvēli.

Bija mums kolēģis Gunārs Upenieks. Viņš ievēlēts Krāslavas novada domē. Lieliski strādā. Kādas problēmas?

Bija mums kolēģis Guntis Blumbergs. Viņš ir ievēlēts Ventspilī. Kādas problēmas?

Kāpēc jūs gribat piespiest viņus sēdēt uz diviem krēsliem? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Par to te nemaz nav stāsts!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Godātie deputāti! Man par mūsu gudrākā deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu un izteikumiem ir izbrīns.

Es jums, tiem deputātiem, kuri pašlaik kavējas izlemšanas pārdomās, gribu atgādināt: atcerieties, ka bija tāds laiks 6.Saeimā, kur es arī biju, – ka, ja deputātu nozīmēja jeb ielika par ministru, viņš aizgāja strādāt par ministru un saņēma abas algas, un kādreiz atnāca viesos uz Saeimu. (No zāles dep. V.Muižniece: “Nekad tā nav bijis!”) Tāds moments bija. Un bija tāds laiks, kad varēja... kad bija rajona padomes deputāts un obligāti arī pagasta padomes deputāts. Un tagad arī tās “lokomotīves”... Varēja pieteikties vairākos apgabalos viena un tā pati ievērojamā persona, bet arī tas laiks ir beidzies.

Es domāju, ka tas ir tāds aizgājis laiks, ko Kārlis Leiškalns piedāvā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst? Nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 54, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

Paldies.

3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums attiecas uz 7.panta otro daļu. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja daļēji un iekļāva savā priekšlikumā – 4. priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts. Redakcijas precizējums saistībā ar teritoriālo reformu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Muižniece.

Līdzīgs precizējums ir 7.panta otrajā daļā, un tas iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

6.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Šis priekšlikums attiecas uz 10.panta trešo daļu. Un, šo priekšlikumu izvērtējusi, Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Diemžēl es nevaru runāt par iepriekšējo priekšlikumu, par kuru mēs strīdējāmies. Es saprotu, tā kompetence vai izpratne par to, ko es piedāvāju, tā arī līdz galam netika gūta. Varbūt es par sarežģītu piedāvāju.

6.priekšlikums izriet no tiem grozījumiem, kurus parlaments ir izdarījis šā sasaukuma laikā, kad mēs noteicām, ka vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai vienā apgabalā. Es biju pret šiem priekšlikumiem. Vēl joprojām es uzskatu... Piekrītu, ka tad, kad partijas varēja variēt, vienu kandidātu liekot piecos apgabalos, vienu liekot tikai vienā, bija tā sauktais lokomotīvju princips, kas bija kaitīgs pēc savas būtības, jo cilvēki, kas nekādā veidā nevarētu tikt ievēlēti, tika ievēlēti no mazajiem apgabaliem, ņemot vērā to, ka tā sauktās lokomotīves aizgāja uz priekšu no lielajiem, tā teikt... Viņš aiziet, iestājas Saeimā... tiek ievēlēts piecos apgabalos, bet iestājas Saeimā tikai no viena, jo no diviem nevar. Divus krēslus neviens nevar paturēt.

Šeit klausoties toreiz debates, es sapratu, ka reģionu iedzīvotājiem ir ārkārtīga nepatika pret to, ka politiskās partijas viņiem reģionos uzspiež savus vietniekus... Vot, tieši!

Es gandrīz katrā runā dzirdēju, ka teica: “Mums nevajag tos rīdziniekus, mums Latgalē ir savējie, mums Kurzemē ir vēl savējāki...” Un zemgalieši vispār ir krietni vīri, viņiem patīk savi – tie, no kuriem viņi dzīvo nosacīti nelielā attālumā, kurus viņi pazīst gan no labās, gan sliktās puses un zina, uz ko viņi ir spējīgi, un zina, uz kādām nelietībām nav spējīgi. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi!

Līdz ar to, noklausoties jūsu kvēlās runas vietējības un vietējo darbaļaužu aizstāvībai, es nolasīju no lūpām jūsu lūgumu un iesniedzu šo priekšlikumu ar sesto numuru.

Jā, es to iesniedzu... un tajā es saku, ka apgabalā var pieteikt par kandidātu tikai šajā apgabalā dzīvojošu personu. Nu, protams, cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas ir tā sauktie bomži... un ārzemnieki, kas ir piesakāmi Rīgas apgabalā, jo Rīgas apgabalam tiek pieskaitītas tās vēlētāju balsis, kas ir nodotas ārzemēs.

Tā ka, dāmas un kungi, es aicinu padomāt, un tas būtu ļoti vērtīgi. Tad tiešām mēs audzinātu vietējos kadrus. Un tad mēs panāktu, ka šis cilvēks zina vietējās problēmas, spēj tās pārstāvēt parlamentā. Nu tik tiešām nepatīk vieni un tie paši populārie rīdzinieki visos apgabalos! Tā ka es aicinu jūs šo priekšlikumu atbalstīt. Tas nav slikti domāts, un nav arī neiespējami to ielikt...

Mēs te sakām, ka šeit ir kandidāta tiesību ierobežojums. Nebūt ne! Ja reiz mēs sakām, ka mēs kandidātu aprobežojam ar startu vienā no Saeimas vēlēšanu apgabaliem, tad mēs varam arī noteikt, ka apgabalus pārstāv vietējie iedzīvotāji, vietējie politiķi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es jau neapšaubu Leiškalna kunga labos nodomus, jo viņš patiešām acīmredzot domā, ka ievēlētam deputātam ir jābūt un jādzīvo tuvāk saviem vēlētājiem. Un par to mēs varētu diskutēt, Leiškalna kungs, taču ne šajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Tagad paskatieties, kas šeit ir uzrakstīts: “Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā tajā vēlēšanu apgabalā, kurā deklarēta kandidāta dzīvesvieta, bet kandidāts, kurš nav deklarējis dzīvesvietu Latvijā, ir piesakāms Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā.” Ja jau mēs, Leiškalna kungs, pasakām “a”, tad mums ir jāpasaka arī “b”, – tas, kā procesuāli šo lietu regulēt. Ja jūsu pirmais piedāvājums, kā jūs pats teicāt, bija ļoti sarežģīts, tad šis savukārt ir pārāk primitīvs, jo tam neseko tālākais tiesiskais regulējums.

Kā mēs zinām, mums Latvijā ir likvidēta obligātā pieraksta sistēma. Šeit Leiškalna kungs savā piedāvājumā nepasaka, cik ilgi pirms vēlēšanām tam cilvēkam būtu jābūt deklarējušamies attiecīgajā vēlēšanu apgabalā – cik gadus vai procentuāli no viņa dzīves gājuma... cik ilgi viņam tur būtu jādzīvo vai būtu jāpieder kādam īpašumam... Jo šodien saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, manuprāt, šī deklarēšanās pirms saraksta iesniegšanas... Man liekas, ka simt reižu var deklarēties – katrā apgabalā vienu reizi, bet pēc tam tas, kurš grib tikt Rīgā, kur viņš, iespējams, redz, ka tur viņam ir lielākais elektorāts, viņš vispār nedeklarējas, jo šajā gadījumā viņš tiek Rīgas sarakstā.

Protams, tā ir problēma, ka vietējie iedzīvotāji dažkārt negrib, ka tur atnāk rīdzinieki, bet šis priekšlikums, manuprāt, nav piemērojams, jo šajā gadījumā nav šīs procesuālās kārtības un ierobežojumu, cik ilgi pirms vēlēšanām deputāts drīkst izdarīt savu izvēli.

Un es aicinu Leiškalna kungu to saprast un atsaukt savu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns.

Jā, paldies, Čepānes kundze! Un tā ir tieši tā sākotnējā redakcija. Un es ierakstīju – četrus gadus jeb pēdējo Saeimas leģislatūras laiku. Bet tad es sapratu, ka tādā nozīmē pieņemt likumā konkrētu termiņu ar atpakaļejošu spēku – tas būtu diezgan necienīgi, jo dažādu iemeslu dēļ cilvēki šajā leģislatūras laikā ir mainījuši dzīvesvietu. Teiksim, kāds Saeimas deputāts, kas saņem kompensāciju par dzīvokli Rīgā, ir reģistrējis savu dzīvesvietu pēc fakta...

Latvijā tik tiešām ir viegli pārdeklarēt dzīvesvietu, bet vēlētājs jau nav vakarējais, vēlētājs jau redz, ka jūs no rīdzinieka, no rūdīta rīdzinieka, kas Latgali nav pat saodis, bijis tūkstoš kilometru attālumā, pēkšņi kļūstat par latgalieti un reģistrējat savu dzīvesvietu Zilupē. Vēlētājs jau nav muļķis! Vārdu sakot, protams, šeit ir problēmas, un, protams, mēs tās soli pa solītim, mainot vēlēšanu likumu no sākuma... Tagad jau, kad redzam iesniegtus deputāta Leiškalna aizdomīgos (es pats tam piekritīšu!), no jūsu lūpām nolasītos priekšlikumus, mēs jau ejam lēnām prom uz apgabalu vēlēšanām, uz tādu zināmu mažoritārismu, ko mēs nevaram realizēt, tāpēc ka Latvijā ir noteikta proporcionālā sistēma. Un, ja mēs pat pārietu uz simts apgabalu vēlēšanām, ko Satversme, starp citu, pieļauj, tad mēs panāktu, ka Saeimā pārstāv vietējā apgabala deputāts, kas tajā iegūs apmēram desmit, divpadsmit procentus balsu un reti kad vairāk (ja nu vienīgi tad, ja baigā “lokomotīve”).

Tā ka šī ir problēma. Un tas, ko Čepānes kundze minēja, ir taisnība. Un es gribēju šo iesniegt, bet es sapratu, ka tas būtu netaisnīgi pret tiem, kas ir, jo tie nevarētu... tie, kas būtu pārdeklarējuši savu dzīvesvietu, pa īstam nekur vairs nevarētu startēt. Atkal problēma! Un Latvija maziņa, sabiedrība maziņa. Vajadzēja pieņemt manis piedāvātos grozījumus, kas paredzēja, ka tas notiek sarakstu iesniegšanas kārtībā, kas pilnībā izslēdza “lokomotīves”, un kas ļāva vēlētājiem visā Latvijā noteikt tos pirmos, tos stiprākos, kas...

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

K.Leiškalns.

... ir ievēlami, un tos ievēlēt. Bet mēs izmainām citādi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Šodien mums ar Leiškalna kungu viedokļi galīgi nesakrīt. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Apbrīnojami!” Dep. J.Eglītis: “Kad jums ir sakritis?”)

Kolēģi! Parasti ir tā: ja ir izvirzīta kāda tēze un neatrodas neviens kontrpiemērs, ka šis piedāvājums nestrādā, tad to var uzskatīt par darba variantu un ar to strādāt tālāk. Ja tiek atrasti vairāki kontrpiemēri, tad iespējams, ka tēze ir jānoraida.

Leiškalna kungs, kurš ir bijis ārkārtīgi saudzīgs pret pašvaldību deputātiem un negrib tos ierobežot, šobrīd ir ārkārtīgi ciets un nežēlīgs pret visiem pārējiem. Un es tagad domāju par savu kolēģi Janīnu Kursīti... Patiesībā, ja Janīna Kursīte nākamās Saeimas vēlēšanās balotētos Latgalē, absolūti nevienam nerastos nekādas šaubas vai aizdomas. Bet kas tagad Kursītes kundzei būtu jādara, ja viņa grib realizēt šo ieceri? Viņai jāizdeklarējas no Rīgas un noteiktā termiņā jāpiedeklarējas Latgalē. Un neviens vēlētājs, kurš patiesi nav vakarējais, neuzskatīs to par manipulāciju, jo tas ir diezgan loģiski, ja Janīna Kursīte balotējas Latgalē. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Arī Šadurskis Kārlis!”)

Un arī Šadurskis iepriekšējās divās Saeimas vēlēšanās ir balotējies gan Rīgā, gan Latgalē, bet tā nu ir iznācis, ka ir ievēlēts bijis Rīgā, jo tur ir vienkārši lielāks vēlētāju skaits, tātad lielāks nodoto balsu skaits. Bet, ja es izdomātu kandidēt nākamās Saeimas vēlēšanās, tad man būtu liegta balotēšanās Latgalē.

Tā ka šeit ir viena problēma. Un ir patiesībā vēl viena problēma. Pieņemsim, ka kāds deputāta kandidāts, potenciāls deputāta kandidāts, dzīvo, nu, pieņemsim, Varakļānos un normāli viņam būtu jābalotējas Vidzemē, bet tagad viņš izdara tādu skaistu lietu: viņš anulē savu deklarēšanos. Un uz to brīdi, kad tiek iesniegti kandidātu saraksti, viņš nav deklarēts nekur un aiziet uz Rīgu, ka rūc vien! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kādas šausmas!”)

Tā ka, godātie kolēģi, es domāju, ka šie divi manis minētie kontrpiemēri parāda, ka Leiškalna kungs līdz galam nav pārdomājis savu priekšlikumu, un es pilnīgi piekrītu Čepānes kundzei, ka iepriekšējais priekšlikums bija pārāk sarežģīts, bet šis ir pārāk primitīvs.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 59, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

Paldies.

7.priekšlikumu ir sagatavojusi pati Juridiskā komisija un ierosinājusi izteikt 10.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

8.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija par 13.panta otro daļu, precizējot šeit vienu apakšpunktu. Un to komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

9.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kārļa Leiškalna. Leiškalna kungs ir ierosinājis papildināt 13.panta otrās daļas 1.punktu ar jaunu apakšpunktu, taču šo priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi jau iepriekšējā – 8. – priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

10.priekšlikums ir saņemts no Juridiskās komisijas. Komisija ierosina izteikt 15.panta 3.punktu jaunā redakcijā. Un šo priekšlikumu tā, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Muižniece.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Esiet sveicināti, cienījamie kolēģi! Tātad atbildīgā komisija likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” trešajam lasījumam saņēma trīsdesmit deviņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir redakcionāls. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

2. un 3. – Juridiskā biroja priekšlikumi... Ā, 2. ir atbildīgās komisijas, bet 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir atbalstīti un skar tikai numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

4. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas zināmā mērā ir redakcionāls priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums par čūsku kā mājdzīvnieku turēšanas aizliegumu mājās. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Un arī 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir par šo pašu tēmu, ka ir aizliegts virkni dzīvnieku, kas iepriekš jau minēti, turēt vienkārši tāpat mājās, bet ir atļauts to darīt reģistrētās savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietās vai kolekcijās. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas zināmā mērā ir sekas kompromisam, jo dažām medību suņu šķirnēm ausu un astes kupēšana ir atļauta. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

8. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī tas komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, bet šis aizliegums, kas minēts šajā – jau izslēgt paredzētajā pantā, ir noteikts citā pantā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

12. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par Pārtikas un veterinārā dienesta kompetences jomām. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

13. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par Vides ministrijas kompetences jomām. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek pieļauta apmācības funkciju deleģēšana arī uzņēmējiem vai nevalstiskām organizācijām. Tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

15., 16., 17., 18., 19. un 20.priekšlikums – tie ir no Juridiskā biroja, atbildīgās komisijas un zemkopības ministra. Tie skar Ministru kabineta apstiprināmo regulējumu, tātad uzskaitījumu. Un tie visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Līdaka.

Tātad visi – līdz 20.priekšlikumam, ieskaitot arī 20.priekšlikumu.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

23. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Komisijas vārdā es varu paskaidrot, ka šajā sakarā bija plašas diskusijas. Otrajā lasījumā tika apstiprinātas septiņas medību suņu šķirnes, kurām kompromisa rezultātā tika atļauta astes un ausu apgriešana. Un uz trešo lasījumu vēl uzradās astotā šķirne, un vienkārši komisijā tika nospriests, ka principā sarakstā pilnīgi pietiek ar septiņām šķirnēm un ka veimārieši, kas ir astotie, netiek intensīvi izmantoti medībās un ka līdz ar to nav jāmaina šis punkts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man gadījās iepazīties ar šīs konkrētās suņu šķirnes īpašniekiem un redzēt, kāds šis suns izskatās. Tiešām, suns ir ar asti, nepiemērots ne tik vien savam pamatuzdevumam – medīt kā putnu sunim –, bet, pat dzīvojot mājas apstākļos, bieži vien apdauza savu asti. Un rezultātā ciešanas konkrētās šķirnes suņiem ir daudz lielākas nekā tad, ja viņiem kucēna, jaundzimuša kucēna, vecumā tā tiktu kupēta.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Līdaka.

Jā. Es gribu piebilst tikai vienu – šis ir ļoti sensitīvs jautājums, par kuru diskusijas un debates bija ļoti, ļoti plašas. Un jautājumā par šīm septiņām šķirnēm tika panākts uz otro lasījumu konkrēts kompromiss starp dzīvnieku aizsardzības organizācijām, vetārstiem un arī, teiksim, suņu, medību suņu, audzētāju biedrību. Jo pirms tam vispār ausu un astes apgriešana likumā netika atļauta. Un, lai nebūtu vēlme nepārtraukti šos sarakstus pagarināt, papildināt un atkal atgriezties pie bezgalgarām diskusijām, komisijas viedoklis bija diezgan strikts: pietiek. Pietiek! Es arī teikšu – pietiek.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 18, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir, redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par atļauju izsniegšanu eksperimentu veikšanai ar dzīvniekiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Zināmā mērā redakcionāls. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

30. – deputātu Līdakas, Kursītes, Šadurska, Liepiņas, Tutina, Eniņa, Vidavska, Plinera, Šleseres, Feldmanes, Rasnača un Dobeļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Jā, nu atkal... Cienījamie kolēģi! Atkal ir jāteic, ka debates komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bija visai plašas. Un es tāpat kā šā priekšlikuma iesniedzēji, kuri paredzēja atgriezt likumu tādā paskatā, tādā redakcijā, kāda tā bija pirms, var teikt, leģendārās likuma izskatīšanas un grozījumu ieviešanas pagājušā gada nogalē, esmu pārliecināts, ka pie šā jautājuma ir jāatgriežas. Nu kaut vai tādēļ, lai mums un uzņēmējiem sirdī būtu zināms miers un lai Dzīvnieku aizsardzības likumam līdzi nevilktos tāda lieka aizdomu aste pēc sasteigtas un divdomīgas šo grozījumu pieņemšanas iepriekšējā reizē, kad arī sabiedrībā valdīja visai liela neizpratne tieši par šo procedūras neievērošanu, un tamlīdzīgi.

Līdz ar to šī diskusija bija vajadzīga, un tagad tā notika. Pa šo laiku ir pieņemti Minis­tru kabineta noteikumi par kaušanu ar pēcapdullināšanu. Tiesa, arī šie noteikumi tika pieņemti zināmā steigā un bez viennozīmīga Tieslietu ministrijas atbalsta.

Pa šo laiku uzņēmums “Viesuļi” jau ir uzsācis halāla gaļas ieguvi un eksportu, pieņemot darbā arī kāvēju – īstu musulmani ar visu imama svētību. Un jāteic godīgi, ka “Viesuļi”, tur viesojoties, atstāja visnotaļ patīkamu iespaidu. Un tur tiešām ir domāts arī par dzīvnieku labturību pirms kaušanas, un, neapšaubāmi, attieksme pret dzīvniekiem šajā uzņēmumā ir daudz pieņemamāka, nekā tā bija varbūt dažā pusputējušā kolhoza kautuvītē pirms gadiem trīsdesmit.

Un es neapšaubu arī iespējamo ekonomisko efektu. Šobrīd šo ekonomisko efektu gan tā īsti neredz, jo to solīto lielo eksporta līgumu par simtiem tūkstošu tonnu šīs musulmaņiem pieņemamās gaļas tā maz var manīt. Kaut kas tur notiek, bet nu tāda milzīga aktivitāte tomēr nav novērojama.

Bet, protams, noliegt to, ka ekonomiskā ietekme kaut kad nākotnē, teiksim, attīstot arī tālāk šādu kaušanas metodi, šādu uzņēmējdarbību... tā noteikti varētu būt.

Bet šobrīd ne tik daudz par ekonomiku. Diemžēl, neskatoties uz dažu Latvijas zinātnieku apgalvojumiem komisijas sēdes laikā tur “Viesuļos”, ka kaušanas metode ar pēckaušanas apdullināšanu ir pat humānāka par tradicionālo, es tomēr sliecos drīzāk piekrist Eiropas veterinārārstu federācijas un arī mūsu pašu Latvijas vetārstu citam slēdzienam – tam, ka dzīvnieks līdz apdullināšanai pēc grieziena izdarīšanas tomēr ir jutīgs. Un līdz ar to man šī metode pašam šķiet nepieņemama.

Es, protams, neuzskatu, ka Latvijai ir jābūt Eiropas burta kalpam, tomēr nevaru nepieminēt Eiropas Padomes regulu par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā. Šī regula atstāj zināmu rīcības brīvību katrai dalībvalstij – tas nu tiesa! Bet tā atstāj arī brīvību, lai tiktu respektēta to iedzīvotāju, tātad šo valstu iedzīvotāju, reliģiskā brīvība un kultūras tradīcijas.

Latvijas musulmaņu kopiena nav nekāda diži lielā. Tātad es saprotu, ka regulā tiek paredzēts akcepts šai kaušanai bez apdullināšanas kā reliģiska rituāla sastāvdaļai nevis rituāls kā kaušanas procesa piedeva. Šobrīd tā tiešām ir, ka šis rituāls, tātad musulmaņu lūgšana, ir rūpnieciskas kaušanas procesa piedeva. Un mani patiešām nepamet tāda sajūta, ka Latvija tiecas būt tas mazkvalificētais viesstrādnieks Eiropas Savienībā, kurš gatavs darīt jebkuru darbu, ko negrib darīt Eiropas saimnieki. Latvija pati importē pārstrādātu liellopa gaļu, bet tagad Latvija it kā veiksmīgi grib piedalīties arī tirgus sadalē Zviedrijā, Norvēģijā vai dažā citā valstī, kur ir vai arī nav atļauta šī halāla metode... Tā mazliet dīvaini...

Mēs līdz šim visu laiku runājām par augstas pievienotās vērtības ražošanu. Tad kā nu sanāk – vai tā imama lūgšana ir tā pievienotā vērtība, ko gribam pievienot? Vai tā ir tā solītā inovācija vai uz zināšanām balstītā tautsaimniecība?

I.Līdaka.

Ja jau Korāns patiešām ir viedu zinību krājums, tad vai patiešām Korāns ir tā zinība, kas par tādu dogmu ir jāpieņem mums? Un es tiešām nenoliedzu uzņēmēju vēlmi meklēt neaizpildītas nišas Eiropas un tālākos tirgos, bet tomēr liela daļa Latvijas zemes un mežu ir jau izsaimniekoti, atdoti cittautiešiem. Dāņi sāk piecūkot Latviju, un nu mēs pakļaujamies arī šim tirgum.

Sēdes vadītājs.

Līdakas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Līdaka.

Skaidrs. Paldies.

Pieteikšos otrreiz, lai pabeigtu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Laikam jau lielas sabiedrības daļas, arī speciālistu, protesti pret Latvijai netradicionālu dzīvnieku kaušanas veidu lielu daļu Saeimas nepārliecinās, tomēr nespēju nerunāt, jo tāda veida ekonomiskā sildīšana nedos gaidīto un cerēto efektu. Ekonomikas sildīšana, kurai pamatā princips “Jebkādā veidā, ka tik ātra nauda!”, nav vis sildīšana, bet griešanās uz riņķi.

Folklorā bija aitu aizgādne Barba. Ja kāds izdomāja iegūt viņas labumu tikai sev, tā uzsēdās pāridarītājam uz galvas, un tas griezās uz riņķi, netikdams ne no vietas.

Šorīt radio Fredis un Ufo stāstīja par šķietami nereālu, bet perspektīvu ideju, ko cenšas realizēt Rietumvalstu speciālisti, – atrast veidu, kā audzēt gaļu uz kokiem. Tāda gaļa nav nedz jākauj, nedz jāapdullina. Kāda firma solījusi vienu miljardu dolāru tam, kas atradīs lētāko veidu šādas gaļas iegūšanai. Tā taču ir viena “neasiņojoša” iespēja – kolbas gaļas ražošana! Bet ir taču vēl simts citu.

Es lūdzu atbalstīt deputātu iesniegto priekšlikumu.

Tuvojas Kristus augšāmcelšanās svētki. Ļoti negribētos, ka tie būtu saistīti ar asiņainas naudas “augšāmcelšanos”, citādi nākotnē tautai atliks paļauties tikai uz žurku Kornēliju. Dzīvnieki mēdz būt humānāki par cilvēkiem. Un es domāju, ka tad būs panākumi.

Balsosim par Kornēliju! Diemžēl, ja tradicionālas vērtības tiek izskalotas, tad sabiedrībai ir jāskatās, vai deputāti aizstāv tradicionālas vērtības vai tās neaizstāv.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Intai Feldmanei.

Feldmanes kundze, jums pietiks ar trim minūtēm? Nepietiks. Tādā gadījumā acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultāta izdruka, paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Komisijas sēde pulksten 12.45.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu tūlīt Juridiskās komisijas telpās uz Baltijas lietu apakškomisijas sēdi.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Juris Dobelis, Aleksejs Holostovs, Alberts Krūmiņš, Visvaldis Lācis, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle, Jānis Reirs, Baiba Rivža un Ausma Ziedone-Kantāne.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30, un mēs turpināsim Saeimas sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirms pārtraukuma mēs sākām debates par 30. – deputātu Līdakas, Kursītes-Pakules, Šadurska, Liepiņas, Tutina, Eniņa, Vidavska, Plinera, Šleseres, Feldmanes, Rasnača un Dobeļa priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka.

Cienījamie kolēģi! Kamēr te visi pulcējas, gandrīz vai gribas kādu anekdoti izstāstīt, kā man savulaik padomju armijā gāja. Man bija tā laime tur dienēt un kopā arī ar tādiem uzbeku puišiem, kuri, protams, pirmo nedēļu cūkgaļu neēda (musulmaņiem tas tā kā liegts). Nu, pirmo nedēļu neēda cūkgaļu, bet pēc tam skatāmies un redzam – mūsu Atajs Gulijevičs jau ēd cūkgaļu, ka šņakst vien. Viņam uzdod jautājumu: “Nu, Ata, kā tu tā tagad cūkgaļu ēd?” Viņš saka: “Ai, Allah daļeko, ņe uviģet.” Un, ticiet man, viņš tiešām divus gadus nodienēja, ne lode viņu ķēra, ne kāds cits Allaha lāsts. Dzīvoja sveiks un vesels un aizbrauca atpakaļ no Tālajiem Austrumiem uz Uzbekiju. Un nekas!

Un vēl ir stāsts par Jazguli, manu biedru armijā... Bet nu jau ļaudis sapulcējušies, tāpēc gribas atgriezties pie tās tēmas, par ko sākām runāt.

Tātad mūsu priekšlikums bija atgriezt Dzīvnieku aizsardzības likumā 48.pantu tādā redakcijā, kādā tas bija pirms grozījumu izdarīšanas. Un šie grozījumi tātad paredzēja kaušanu pēc halāla metodes – bez apdullināšanas pirms kaušanas. Nu un šis... Atgādināšu, ka šis nav tikai politisks jautājums un nav arī tikai ekonomisks jautājums. Priekšlikumu ir parakstījuši gandrīz visu frakciju pārstāvji. Līdz ar to es ļoti pieņemu, ka šis ir tīri ētikas jautājums un katrs arī balsos pēc savas sirdsapziņas, nevis pēc kādas kartiņas.

Runājot vēl par iespaidiem “Viesuļos”, mani patiesībā ļoti bažīgu darīja tas, cik mūsu cienījamais latviešu zinātnieks jūsmīgi stāstīja par halāla gaļas ideālo kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālā kaušanas procesā šeit, Latvijā, iegūto gaļu. Un man tā mazliet šķebīgi patiesībā palika, dzirdot, cik šī gaļa ir kvalitatīva, cik tā laba, cik tā pieņemama, salīdzinot ar mūsu pašu šeit tradicionāli iegūto. Un tad man ienāca prātā: varbūt tiešām mums tad vispār pāriet tikai uz halāla produktiem? Varbūt tad demogrāfiskā situācija uzlabosies un kļūs tāda, kāda ir Pakistānā?

Sēdes vadītāja.

Līdakas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Līdaka.

Skaidrs.

Ar vienu vārdu sakot, nedomāju, ka demogrāfiskā situācija no tā mainīsies, ja šeit kausim pēc musulmaņu tradīcijām. Vēlu visiem... Aicinu visus balsot “par” mūsu priekšlikumu, bet, ja Saeima nobalsos “pret”, vēlēšu veiksmi uzņēmējiem un, galvenais, – saprātu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Es šodien gribu paskaidrot, kāpēc es kopā ar citiem 11 deputātiem iesniedzu Dzīvnieku aizsardzības likumā šo priekšlikumu, kurš izslēdz 48.panta pirmo un otro daļu, kas tika pieņemtas 2009.gada septembrī, jo, diskutējot par šo jautājumu, vai Latvijā ir jākauj lopi pēc šīs musulmaņu tradīcijas, diemžēl ekonomiskā izdevīguma argumenti tika uzskatīti par neapstrīdamiem un pietiekamiem, lai nolemtu par šīs metodes ieviešanu Latvijā, lai gan tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības Padomes regulu “Par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas brīdī”.

Jā, šajā regulā atzīst tiesības kaut dzīvniekus pēc reliģiskiem rituāliem un kultūras tradīcijām. Taču 16.punkts norāda, ka kultūras tradīcijas saistītas ar mantotu, iesakņojušos vai ierastu domāšanas veidu, darbību vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem. Tādējādi Latvija ar šo likumu pārkāpj šo regulas punktu, jo lielākā Latvijas sabiedrības daļa par islāmu, tā ideoloģiju un tradīcijām zina ļoti maz vai nezina neko. Vēl vairāk! Latvijā nepastāv un nekad nav pastāvējušas islāma tradīcijas, kas būtu mantotas no senčiem un būtu iesakņojušās latviešu tautas domāšanā un dzīvesveidā. Es pilnīgi saprotu to, cik mūsu uzņēmējiem šobrīd ir svarīgi iegūt jaunus pasūtījumus, tomēr vēlos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz garīgajiem aspektiem, kuri šajā diskusijā tika atzīti par nesvarīgiem. Proti, uz tām sekām, kuras rituālā dzīvnieku kaušana atbilstoši musulmaņu tradīcijām radīs Latvijas garīgajā telpā. Kaušanu veic īpaši algots musulmanis, kurš pirms kaušanas noskaita lūgšanu. Kāvēja darbu un pašu kautuvi apstiprina imami – reliģiskas islāma autoritātes no dažādām valstīm. Kaušanas būtiska sastāvdaļa ir lūgšana, tātad tā nav vienkārši mehāniska darbība. Kāvējs savā vai arābu valodā saka: “Dieva vārdā! Dievs ir visvarens!”

Tikāmies un konsultējāmies ar kristīgo konfesiju vadītājiem, mācītājiem, un viņi skaidroja, ka lūgšanas skaitīšana pirms dzīvnieka nokaušanas padara šo dzīvnieku par reliģiska, tātad garīga, rituāla sastāvdaļu un uz šo rituālu attiecīgi reaģē piesauktais dievs. Jā, rituāli tiek veikti katrā reliģijā, bet par īpaši spēcīgiem tiek uzskatīti asinsupuri, jo nes sevī dzīvību.

Kāda ir reliģiskā rituāla darbība un sekas? Kā skaidro kristīgo konfesiju garīdznieki, reliģiskais rituāls ir atslēga uz garīgo, nemateriālo pasauli, kurā valda sava lietu kārtība, likumi, un kuras esamību ir pierādījusi arī zinātne.

Rituāls ir būtisks attiecīgās reliģijas dieva pielūgsmes apliecinājums. Tas, kuru dievu tauta pielūdz caur rituālu, ir vistiešākajā veidā saistīts ar to, kā ietekmē atrodas konkrētā tauta un attiecīgā teritorija. Jo regulāra reliģisko rituālu veikšana nenoliedzami rada ietekmi gan uz cilvēkiem, gan uz teritoriju, kurā šie rituāli tiek veikti.

Godājamie kolēģi! Šis likuma pants vistiešākajā veidā skar mūsu garīgo pamatu un reliģisko mantojumu un izšķirs mūsu tautas un valsts garīgās eksistences nākotni. Tāpēc es ar šo priekšlikumu aicinu... ar šo priekšlikumu es aicinu atgriezties pie iepriekšējās 48.panta redakcijas, lai šodien paustu daudzu kristiešu viedokli. Vai esat aizdomājušies, kāpēc islāma valstīs kristiešiem neļauj celt dievnamus un pat ievest Bībeles? Kāpēc katru mēnesi islāma valstīs esošos kristiešu dievnamus grauj un dedzina un slepkavo kristiešus un nevienam pat prātā neienāk nodrošināt viņiem reliģisko brīvību? Tāpēc, ka musulmaņi zina garīgos likumus un savu garīgo telpu aizstāv.

Visi deputāti ir saņēmuši Latvijas Kristīgās akadēmijas rektores profesores Skaidrītes Gūtmanes vēstuli, kurā viņa raksta: “Dzīvnieku drīkst lietot pārtikā, bet dzīvnieka mocīšana rituālos nolūkos [..] ir izaicinājums, kas mests ne tikai Dieva radītās dzīvības, bet arī Paša Dieva sejā.”

Tagad, Klusajā nedēļā pirms Kristus augšāmcelšanās svētkiem, es īpaši vēršos pie tiem deputātiem, kas uzskata sevi par piederīgiem Kristīgajai Baznīcai, un atgādinu mūsu ticības pirmo bausli: tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā, ne zemoties to priekšā, ne kalpot tiem. Arī likuma pieņemšana var būt zemošanās un kalpošana šādā nozīmē. Tādēļ es patiešām aicinu – nepārdosim par 30 sudraba grašiem savas tautas pirmdzimtību, savu garīgo teritoriju un Dieva svētību!

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un saku paldies tiem, kas to darīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Gari nerunāšu, bet teikšu vienu: tas, ko mēs lemjam, nav mazsvarīgi. Un sākšu ar to, ka ar šo, mīksti sakot, dzīvnieku savdabīgo bendēšanu mēs nekļūsim bagātāki, kā to viens otrs mēģina mums pasniegt. Tas ir viena cilvēka bizness, un diez vai to varētu uztvert par nopietnu argumentu.

Mēs diemžēl pārņemam pārāk daudz mums, latviešiem, neraksturīgu netikumu. Ja mēs turpināsim pārņemt visu to, kas vienā vai otrā, vai desmitajā valstī vai ticībā ir pieņemts, tad mēs nonāksim dziļā degradācijā. Iesākuši jau mēs esam šajā virzienā iet. Saka, redziet, tanī valstī ir tā, tanī ir tā, bet tas nenozīmē, ka arī mums ir jādara tā un jāmēdās viņiem pakaļ, jo tā mēs degradējam savu morāli, ētiku un tikumus, ja mēs tik ļoti cītīgi pieņemam visu svešo, morāli gandējošo. Minēšu kaut vai tikai vienu – viendzimuma cilvēku manifestēšanos Latvijā, kas ir aizsākusies un kas ir absolūti nepieņemama un mūsu morālei sveša. Tā ir nenormālība un mūsu morāli degradējoša. Tas ir jāsaprot.

Un tādēļ es saku deputātiem, kuri parakstīja šo priekšlikumu, paldies. Un pareizi Līdakas kungs atzīmēja, ka tas nav ne ekonomisks, ne politisks jautājums, bet tas ir ētikas jautājums un mūsu, latviešu tautas, morāles jautājums.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs paklausīties, ko, runājot par demokrātisma un tiesiskuma principiem tiesību jaunrades procesā, saka Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentīna Liholaja. Liholajas kundze ļoti pamatīgi savā rakstā, kas ir publicēts pagājušā gada 17.novembra “Jurista Vārdā”... Man nav cerības, ka jūs to izlasīsiet, lai gan to tiešām vajadzētu izdarīt, jo tas attiecas ne tikai uz šo gadījumu, bet tas attiecas vispār uz gadījumu, kā akadēmiskais personāls vērtē visu šo mūsu, likumdevēja, darbu, šo procesuālo kārtību, kādai tai ir jābūt un kas faktiski šeit notiek. Tāpēc atļaujiet man pateikt, ka, runājot par šiem pagājušā gada 17.septembrī Saeimā pieņemtajiem un Zemkopības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, Liholajas kundze apgalvo, ka likumprojekts tika pieņemts lielā steigā un ka Saeima nodemonstrēja... Un pēc tam viņa citē Daudzes kungu, ka Saeima (citēju) “nodemonstrējusi akadēmisku piemēru neprasmē komunicēt ar sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām”. To ir teicis Daudzes kungs raidījumā “100.pants”. Pēc tam vēl arī Valsts prezidents Zatlera kungs, atbildot uz “Dienas” jautājumiem, ir norādījis, ka (citēju) “grozījumu pieņemšanas process bija ļoti sasteigts un nav devis iespēju rūpīgi izvērtēt ne likuma piekritēju, ne tā oponentu argumentus, alternatīvas, kā arī skaidrot piedāvāto grozījumu būtību sabiedrībai”. Citāta beigas.

Liholajas kundze arī apraksta – man diemžēl šajās minūtēs nav laika to atstāstīt – gan Lauksaimniecības dzīvnieku labturības padomes Lielbritānijā viedokli, gan arī likumprojektā ieinteresētās personas, SIA “Viesuļi” kautuves īpašnieka, šo uzvedību pēc likuma pieņemšanas. Tomēr es gribu pilnībā nolasīt vienu viņas citātu, un proti... Tātad citēju: “Lai nu tās lūgšanas palīdz lopiņiem viņu ciešanās un ir mierinājums, ja vien tāds nepieciešams deputātiem, kuri šo likumprojektu atbalstīja.”

Taču viss iepriekš minētais ir nopietns pamats jautājumam: “Kas notiek mūsu valstī? Pēc kādiem likumiem un tikumiem mēs dzīvojam un dzīvosim tālāk? Un – pats galvenais: “Kad Latvijas politiķi savā darbībā, likumdošanā, beidzot ievēros tiesiskuma un demokrātisma principu, jo dažbrīd notiekošais jau ir scenārija “tiesību jaunrade kā ķēķis” cienīgs – atnācu un sarunāju.” Citāta beigas.

Es jums gribu teikt, ka tiešām tas, ka notika pagājušā gada 17.novembrī, bija cinisma paraugs: vienas personas interesēs, viena uzņēmēja interesēs, tika grozīts likums bez šīs lietas apspriešanas sabiedrībā, neievērojot zinātnieku un nevalstisko organizāciju viedokli. Man ir vienkārši kauns par to, kā tas notika. Un neizdarīsim kļūdu vēl arī šoreiz!

Aicinu atbalstīt šo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Arī es šo priekšlikumu parakstīju un gribu pamatot savu viedokli. Es varētu turpināt turpat, kur Ilma beidza. Mēs varētu tiešām padomāt, kas notiek mūsu valstī.

Runājot par Eiropas Savienības normām, kas tātad neparedz šāda veida kaušanu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šīs normas Eiropas Savienībā faktiski ir ārkārtīgi minimālas un ka īstenībā arī mums tās ir nepieņemamas, jo tās apietas ar dzīvnieku kā ar produkcijas vienību. Šajās lielajās produkcijās vairs dzīvniekam nav vārda un dvēseles, viņš ir vienkārši produkcijas vienība.

L.Liepiņa.

Tas izriet no šiem Eiropas Savienības noteikumiem. Tā, piemēram, drīkst turēt desmit tītarus uz viena kvadrātmetra, drīkst teļu turēt tumsā un ēdināt tikai ar pienu, lai viņam būtu mazasinība un gaļa pēc tam būtu gaiša un mīksta. Un ir arī daudzas citas normas, kuru dēļ tie dzīvnieki cieš. Faktiski tie ir slimi, tiek ēdināti ar antibiotikām un vakcinēti, un baroti ar visādiem augšanas hormoniem. Tas, mīļie kolēģi, ir arī tas, ko ēd tie, kas ēd gaļu. Ēd visas šīs lietas un atbalsta to.

Tā ka mans priekšlikums ir neskatīties obligāti uz Eiropas Savienības normām, bet uz to, kas mums mūsu dzīvē ir pieņemams.

Es pati neēdu gaļu, bet, protams, neaicinu, lai visi to nedara. Tomēr man būtu ieteikums skatīties uz to, kā mūsu senči dzīvoja. Viņi katrs savu gotiņu pazina. Viņiem bija divdesmit, trīsdesmit gotiņas, bet visām bija vārds un visas bija personības viņu acīs, nebija produkcijas vienības. Un šāds lopiņš arī ar cieņu tika nokauts un ar cieņu tika arī apēsts, un tā, man liekas, ir pilnīgi cita lieta nekā tā, ka masveidā kaut kāda produkcija tiek ražota.

Līdz ar to es noteikti iestāšos vienmēr pret visu, kas padara dzīvniekus par masveida produkciju, un šis ir viens no tiem pasākumiem, ko es noteikti neatbalstīšu.

Un visbeidzot es gribu tomēr vērst jūsu uzmanību vēl arī uz to, ka ekonomika, protams, ir būtiska, īpaši šajos mūsu grūtajos laikos, bet neļausim naudai noteikt, kā galu galā mēs izšķirsimies par to, kāda, teiksim, ir mūsu attieksme pret dzīvniekiem! Tas būtu slikti, ja nauda šo attieksmi varētu noteikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka tiešām lielās sabiedriskās intereses dēļ un nevalstisko organizāciju aktivitātes dēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šim jautājumam ir pievērsusi milzīgi lielu nozīmi, varbūt pat lielāku nekā pati šī problēma.

Tāpēc notika mūsu komisijas izbraukuma sēde: devāmies uz pašlaik tiešām vienīgo ražotni, kas rūpnieciskā apjomā piemēro halāla metodi, – ražotni Jēkabpils rajona Zasas pagastā. Ļoti žēl, ka izbraukuma sēdē nepiedalījās neviens no iesniedzējiem. (Izņēmums bija Līdakas kungs. Visu cieņu viņam!) Tur tad jūs tiešām praksē būtu varējuši pārliecināties, kā notiek šī kaušana un ko par to saka lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, kas šeit bija ļoti plaši pārstāvētas, un ko par to saka Latvijas zinātnieki. Un tur bija ļoti pamatotas zinātnieku prezentācijas. Ar laboratoriskām metodēm ir izpētīts, kurš no kaušanas veidiem ir humānāks un sagādā dzīvniekiem mazākas ciešanas.

Jāsaprot viens – jebkura no kaušanas metodēm, protams, nav humāna. Tādā ziņā man jāpiekrīt Liepiņas kundzei. Bet, ja mēs, sabiedrības vairākums, lietojam šo gaļu pārtikā, tātad šī ražošana ir mūsu sabiedrības un ekonomikas sastāvdaļa.

Vēl vairāk! Latviešu zemnieku apvienība LOSK uzskata, ka šī halāla metode – tā varētu būt Latvijas lauku nokia, jo tiešām šie te tirgi ir augoši, tā ir brīva niša... Es tikai citēju! Es citēju to, kā uzskata lauksaimnieki, un te nevajag stāstīt, ka tas ir viena cilvēka bizness. Jau braucot uz šo Zasas pagastu, mēs redzējām tādus ciematiņus, kur acīm redzami faktiski vairs nav īstas dzīvības, palikuši daži pensionāri. Zasas pagastā šī kompānija “Viesuļi” ir lielākais darba devējs – tajā strādā vairāk nekā 100 darbinieku. Tātad viņu bērni, protams, tur dzīvo, tur ir vidusskola, tur ir dzīvība.

Ja mēs šo iespēju šai kompānijai aiztaisām ciet, tad faktiski mēs iznīcinām arī šo vienu pagastu. Labi! Varam uzskatīt, ka varbūt priekš visas Latvijas tas nav noteicoši, ja tā daļa deputātu domā. Kaut gan es domāju, ka mums būtu par katru vietu, katru darba vietu, jāuztraucas. Turklāt šai kompānijai apmēram tūkstotis zemnieku piegādā savu izaudzēto produkciju. Tātad tās ir vēl tūkstoš ģimenes.

Vēl es gribu parunāt par šiem Eiropas nosacījumiem. Tiek maldināti tie deputāti un klausītāji, kuriem tiek stāstīts, ka Eiropas Savienībā šī ir aizliegta metode un ka tā atļauta tikai tajās valstīs, kur tātad ir šīs tradīcijas. Poliju, Lietuvu, Spāniju, Itāliju nu nekādi nevar uzskatīt par tādām, kas būtu... ka tur būtu dziļas islāma vai jūdaisma tradīcijas, jo mēs šeit runājam par abām metodēm, ne jau tikai par islāmu. Tās ir izteiktas katolicisma valstis ar ļoti dziļām kristietības saknēm, un tur tiešām sabiedrībai tas ir nozīmīgi. Tur šī metode ir atļauta. Mēs nezin kāpēc atkal gribam būt par visiem visstingrākie. Jā, Latvija ir pirmajā vietā dažādu regulu pieņemšanā! Un man šķiet, ka tas varbūt arī ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir visdziļākā ekonomiskā krīze.

Un visbeidzot – par latviskajām tradīcijām. Ņemot vērā to, ka mums tiešām beidzamajos mēnešos ir nācies par šo jautājumu daudz tikties ar praktizējošiem zemniekiem un praktizējošiem kāvējiem, kuri ir pat pārmantojuši šo kāvēja amatu no paaudzes paaudzē, viņi teica: “Par ko vispār ir strīds? Īsts profesionāls kāvējs Latvijas laukos izmanto tieši šādu metodi. Starpība varbūt ir vienīgi tā, ka tur blakus nestāv imams.” Tāpēc nevajag šeit stāstīt par to, ka, teiksim, šis ir kaut kas jauns, neparasts Latvijai un nepieņemams.

Tāpēc aicinu nepieiet šai lietai no emocionālās puses, bet saprast, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs ne tikai iznīcināsim augošu tautsaimniecības nozares nišu. Mēs faktiski atkal padarīsim par neiespējamu vienai būtiskai cilvēku kategorijai Latvijā kaut ko savā biznesā attīstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirms manis runātāja – deputāte Feldmane ļoti pareizi norādīja uz to, ka pār mums – viņa to gandrīz vārdos pateica, kaut arī ar citādāku tekstu nekā es –, gribam mēs to vai negribam, gulstas kristīgās Baznīcas kultūra pāri. Un tiešām šī kultūra gulstas pār mums jau gandrīz tūkstots gadu neatkarīgi no tā, vai mēs ejam vienreiz baznīcā – Ziemassvētkos vai mēs esam aktīvi draudžu locekļi, vai vispār vairs neapmeklējam baznīcu. Un pat tad, ja mēs esam ateisti, arī tad šī kristīgās kultūras ēna (labā nozīmē) gulstas pār mums, jo tā būtībā māca visus tikai uz labo.

Un tas attiecas šoreiz arī uz krievu tautības deputātiem, ar kuriem ne tikai man, bet arī pārējiem kolēģiem bieži vien ir domstarpības politiskos jautājumos, bet šeit mēs visi esam vienoti, jo arī viņi, pareizticīgie, katoļi, luterāņi, baptisti un pārējie, ir saistīti ar kristīgo kultūru, protams, ilgā laika posmā. Un šīs kultūras ietekme ir pozitīva. Neapšaubāmi, caurmērā pozitīva.

Neatkarīgajā Latvijas valstī trīsdesmitajos gados liels mūsu rakstnieks un liels latviskas domas domātājs, filozofijas veidotājs par to, kas ir latviska Latvija un kas var dot mums arī materiālus, ekonomiskus labumus, Edvarts Virza, ir teicis: “Latviešiem ir viena nekrietna īpašība – viņi ātri un bez kritikas pieņem idejas, kas nāk no ārpuses, ārpus Latvijas.” Arī šī ideja par lopu kaušanu, ko izvirza šeit daļa kolēģu, ir nekrietna īpašība – Virzas vērtējumā un arī manā vērtējumā.

Es aicinu noraidīt kā nepieņemamu pagājušā gada 17.septembrī pieņemto likumu un pieņemt jaunu likumu, ar kuru latviešu tautas krietnās īpašības tiktu apstiprinātas. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Visvaldi, trīsdesmitajos gados bija atļauta šī metode!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šī diskusija patiesībā, manuprāt, nav tik daudz diskusija par dzīvnieku labturību, cik tā ir diskusija par mums pašiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Par liekulību!”) Un jautājums ir par mūsu ētiku un morāli. Vai saimniecisku apsvērumu dēļ mēs ignorēsim tos ētiskos pamatus, uz kuriem balstās mūsu morāles principi? Un šeit ir minēti, nu tā pavirši piesaukti, dažādi viedokļi. Kraukļa kungs minēja zinātnieku viedokli, tā vispārīgi, un nosauca laikam kādu piemēru. Bet, kolēģi, ētika arī ir zinātne! Un manās acīs Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore profesore Gūtmane ir nopietna zinātniece. Un šajā vēstulē, kuru viņa, Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore, rakstījusi Saeimai, patiesībā nav nekā konfesionāla. Šeit nav nekā, kas būtu īpašs kristietim iepretī citu uzskatu piekritējam un augstas morāles cilvēkam. Šeit ir runa par vispārcilvēcisku ētiku un morāli.

Godātie kolēģi! Princips, kuru aizstāv Kraukļa kungs, nav jau absolūti nekas jauns. Šķiet, pirmie to ir pateikuši Romas imperatori Nerons un Vespasiāns teicienā Pecunia non olet jeb “Nauda nesmird”. (No zāles dep. K.Leiškalns: “To viņš teica savam dēlam par publiskajām tualetēm!”) Patiesībā šeit ir runa par tieši to pašu. Un es ļoti baidos, ka visi tie argumentētāji, kuri runā par kaušanas tehnisko procedūru, faktiski vadās pēc viena ļoti vienkārša principa: “Kas tad tur beigu beigās? Nieka lops! Tāpat viņu nokaus un apēdīs. Pati kaušana, ciešanas, lielākas vai mazākas, – tas taču nieks, tas taču mūs neskar.” Bet, godātie kolēģi, tas mūs bezgala skar. Jo runa jau ir par to, kādu sabiedrību mēs veidojam, kādas ir tās vērtības, ko mēs nododam nākamajai paaudzei. Un runa ir par mūsu pašu morāli.

Un beigu beigās jautājums – vai, vadoties pēc principa “nauda nesmird”, mēs nekļūsim par vienu tādu lielu Eiropas publisko tualeti? Protams, šīs tualetes pārraugi saņems zināmu naudu, priecāsies par saimniecisko rosību un teiks: “Bet nauda taču nesmird.”

Godātie kolēģi! Šis nav dzīvnieku labturības jautājums. Šis ir mūs pašus skarošs jautājums. Un es aicinu to izlemt atbilstoši gan mūsu senču, gan mūsu dzīvesziņai un atbilstoši mūsu ētikas un morāles principiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais debatētājs runāja par to, vai nauda smird vai nesmird. Vai nav kaut kas cits... Mēs, neatkarīgi no tā, kurš no mums, te sēdošajiem... un arī tie, kas ir visā Latvijā, strādājam priekš tā, lai nopelnītu naudu un lai varētu paēst. Cik ģimenes pašlaik ir tādos apstākļos... Patiešām, būs viena vieta, kur smirdēs. Un es to nevēlētos piedzīvot.

Bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija devusies izbraukuma sēdē, taču neviens no priekšlikuma iesniedzējiem nevēlējās tur būt... varbūt nevarēja aizbraukt – nezinu. Šinī sēdē tomēr zinātnieki pierādīja to, ka šī kaušanas metode rada mazāku stresu dzīvniekam. Tā ka arī es piekrītu tam, ko te daudzi minēja, – ka kaušana ir tāda, kāda tā ir, bet tā tomēr ir mūsu dzīves sastāvdaļa, jo mēs patērējam gaļu pārtikā.

Un pieminēja arī šo netradicionālo kaušanas metodi. Šeit jau pieminēja... Jūs zināt, kā radās tā lopu apdullināšana? Nezināt! Tikai no neprofesionāliem kāvējiem, jo viņi nemācēja nodurt dzīvnieku tā, lai viņam nesāpētu, un viņi drošības dēļ sāka to dauzīt. Un es gribētu zināt, kurš ir redzējis vistu, kuru vispirms ar āmuru nosit un pēc tam pārgriež rīkli. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Neviens!”) Nu neviens to nav redzējis!

Un, ja mēs pašlaik skatāmies, tad redzam, ka patiešām viena ražotne ir nedaudz izķepurojusies un virzās uz priekšu, panākot to, ka šo gaļu iepērk par 30–40 procentiem dārgāk un jau pārdod virs pašizmaksas. Viņi sāk nedaudz pelnīt, un es gribu zināt, kurš te ir tas deputāts, kas arī šo nozari grib iznīcināt, jo tā tomēr zināmā veidā ir niša, tās tomēr ir mūsu valstī darba vietas.

Klausoties šīsdienas debates un arī citreiz klausoties, es neesmu tas, kurš bieži te skrien tribīnē un lēkā... Nu, jā, tā ir deputāta sūtība – skaisti runāt... It sevišķi daudzreiz pat nepārzinot šo sfēru un neizprotot... Bet runā tik plašā diapazonā, ka no Dieva līdz velnam...

Un vienīgais, kas mani izbrīnīja šodien, – līdz okupācijai mēs netikām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Arī pēc diskusijām šeit, Saeimā, mēs redzam, ka šis ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums, kas ir izraisījis plašu sabiedrības rezonansi, kā arī vairāku sabiedrisko organizāciju – gan Latvijas Veterinārārstu biedrības, gan Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes, gan arī citu dzīvnieku aizsardzības organizāciju – asu kritiku. Un, runājot par šo jautājumu, es gribu šeit pieminēt trīs aspektus.

Pirmkārt, ekonomiskais aspekts. Mēs visi zinām, ka šīs normas atbalstītāji pamato šo kaušanas metodi ar to, ka mūsu valsts iegūs ārkārtīgi lielu ekonomisko ieguvumu, dodot uzņēmumiem iespēju eksportēt tūkstošiem tonnu halāla gaļas mēnesī un tādējādi nodrošinot simtiem darba vietu. Savukārt likuma steidzamība septembrī tika pamatota ar “Viesuļu” jau noslēgto tirdzniecības līgumu ar musulmaņu pārstāvjiem it kā Zviedrijā. Tomēr uz lopu kaušanas metodi, kas raksturīga musulmaņiem, kopš šīs strīdīgās normas pieņemšanas ir pieteicies tikai viens uzņēmums “Viesuļi”, kas nesniedz nekādu statistisko informāciju par tā ekonomiskajiem ieguvumiem.

Jau gandrīz seši mēneši... kopš šīs normas pieņemšanas ir pagājuši jau gandrīz seši mēneši, un, pēc manā rīcībā esošās informācijas, var secināt, ka reāla ekonomiskā ieguvuma nav. Uzņēmuma solītā gaļas piegāde Zviedrijai nenotiek. Kaušanu veic tikai viens musulmanis, kuš dzīvo Rīgā un uz “Viesuļiem” strādāt dodas tikai reizi nedēļā.

Patiesībai neatbilst arī solītais par liellopu gaļas noieta tirgu Latvijā, sakot, ka šeit ir ap desmit tūkstošiem musulmaņu. Tie arī ir klaji meli, jo laika posmā no 2005.gada līdz 2009.gadam musulmaņu draudžu locekļu skaits Latvijā ir svārstījies līdz 400 locekļiem. Arī veikals “Stockman” ir atteicies piedāvāt “Viesuļu” halāla gaļu pircējiem.

Tas ir pirmais aspekts.

Otrais aspekts, par ko es gribu runāt, ir jautājuma morālais aspekts. Pēc vairāku ekspertu domām, lauksaimniecības dzīvnieku nokaušana, kas tiek veikta bez iepriekšējas apdullināšanas un tātad ir saskaņā ar musulmaņu reliģiskajām tradīcijām, ir arhaiska un cietsirdīga kaušanas metode, ar kuru tiek nevajadzīgi paildzinātas un pastiprinātas kaujamo dzīvnieku ciešanas; tas ir pretrunā ar dzīvnieku tiesību aizsardzības normām. Turklāt šāda veida, cietsirdīga, nogalināšanas metode ir pretrunā ar Latvijas valsti vēsturiski apdzīvojošo nāciju tradicionālajām vērtībām, morāles un ētikas izpratni.

Latvijas valstī nav nekāda pamata atļaut šādu nežēlīgu rīcību, kas tiek amorāli dēvēta par uzņēmēju atbalstīšanas un ekonomikas atdzīvināšanas plānu sastāvdaļu. Protams, daudzi no mums iebilst, sakot: “Kas tad tur liels? Mūsu senči tā ir kāvuši, un kauj jau arī vēl joprojām.” Bet, kolēģi, ir jautājums – vai tiešām tas ir tik nevainīgi? Vai tiešām mēs šeit diskutējam tikai par kaušanas metodēm?

Un šajā sakarā es gribu runāt par trešo svarīgo aspektu, kas ir jautājuma garīgais aspekts. Es, kolēģi, apzinos to, ka šī ir ļoti riskanta lieta, par ko runāt no šīs tribīnes, taču pirms balsojuma es nevaru par to nerunāt. Jo dzīvnieku nogalināšana saskaņā ar musulmaņu reliģiskajām tradīcijām tomēr ir un paliek reliģiska dzīvnieku upurēšana, kur caur dzīvnieka ciešanām, dzīvniekam esot pie pilnas apziņas, un asiņu iztecināšanu tiek pielūgts musulmaņu Dievs. Jūs taču, kolēģi, ļoti labi saprotat, ka katrā reliģijā ir upura pienešana Dievam un ka tas ir garīgs akts. Vai tas nav zīmīgi, ka tieši šajā nedēļā, sagaidot Lielo piektdienu un Kristus augšāmcelšanās svētkus, mēs svinēsim Dieva piedāvāto Kristus upuri? Jo kristīgajā pasaules uzskatā mēs saprotam to, ka pats Dievs caur Kristu ir pārtraucis upurēšanas tālāku nepieciešamību. Tāpēc kristietībai ir sveša rituāla dzīvnieku upurēšana un jebkāda cita upura nepieciešamība.

Kolēģi! Man ir lielas bažas, ka mēs neapzināmies tās garīgās konsekvences, kas var piemeklēt mūsu zemi un tautu, ja komerciālu un saimniecisku apsvērumu dēļ mēs ignorējam pamatus, uz kuriem balstās cilvēku attieksme pret dabu, pret dzīvnieku, pret savu zemi un tās kultūras vēsturi. Mums ir jāapzinās, ka ekonomisko aprēķinu prevalēšana pār dabas loģiku un apskaidrota cilvēka prāta loģiku izraisīs vēl dziļākus destrukcijas procesus mūsu zemē.

Kolēģi! Vai tiešām tas ir nepieciešams? Vai ir nepieciešams svešu reliģisku kultu un komerciālu ideju vārdā upurēt Dieva svētību mūsu zemei un mūsu tautai? Šī ir mūsu izvēle, kolēģi.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es necentīšos izplūst garos skaidrojumos, pateikšu tikai vienu: šis priekšlikums ir no juridiskās tehnikas viedokļa sastādīts vienkārši katastrofāli. Jo jebkurā gadījumā, kad mēs kāda indivīda, fiziskas personas vai juridiskas personas tiesības pasliktinām, mēs vienmēr dodam pārejas periodu. Ja jūs šo normu šobrīd pieņemsiet, tad pēc kādām 20 dienām, kad likums stāsies spēkā, – viss! Uzņēmējs vairs nevarēs strādāt. Nekad neviens likums šādi nerīkojas. Tāpēc es aicinu šo normu neatbalstīt un sekot komisijas viedoklim. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi, Zaķi!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Līdaka.

Komisijas vārdā es gribu tikai atzīmēt to, ka mēs šobrīd skatām Dzīvnieku aizsardzības likumu, nevis uzņēmējdarbības veicināšanas likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputātu Līdakas, Kursītes-Pakules, Šadurska, Liepiņas, Tutina, Eniņa, Vidavska, Plinera, Šleseres, Feldmanes, Rasnača un Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)

I.Līdaka.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir vairāk redakcionāls. To komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

32. jau ir pārejas noteikumos atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

33. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Un tad ir virkne grozījumu pārejas noteikumos par Ministru kabineta noteikumu izstrādi. Tāds ir arī 34. – vides minis­tra Vējoņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Arī 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Tāpat 38. un 39. – atbildīgās komisijas priekšlikumi – ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka.

Līdz ar to lūdzu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1720/Lp9. Likumprojekta būtība ir pietiekami skaidri izteikta tā nosaukumā. Ārlietu komisijas vārdā aicinu kolēģus apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekta būtība ir ļoti skaidri pausta tā virsrakstā. Ar šo mēs sākam attiecīgā dokumenta ratifikāciju parlamentā. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1714/Lp9. Attiecīgo pašu Konvenciju Latvijas Republikas Saeima ir ratificējusi šā gada 28.janvārī, savukārt attiecīgais protokols ir parakstīts šā gada 22.janvārī. Šis protokols tā ratifikācijas gadījumā sniedz iespēju indivīdiem, kuri uzskata, ka Konvencijas dalībvalstis pārkāpj tiesības, kas noteiktas Konvencijā, iesniegt ziņojumu komitejai.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Kolēģi! Īsa piezīme. Pieklājības labad publiskos dokumentos vārdu “invaliditāte” pēdējās desmitgades laikā gandrīz neizmanto. Arī angļu valodā. Angļu valodā izmanto vārdu, kas tulkojumā latviešu valodā būs “nespēja”. Mūsu dokumentos un publiskajā leksikā jau sen tiek izmantots tāds jēdziens kā “personas ar īpašām vajadzībām”. Pats savā praksē, būdams Rīgas domes deputāts, vairākkārt biju sastapies ar personām ar īpašām vajadzībām, kas izteica lūgumu vairs neizmantot vārdu “invaliditāte”, uzstājoties no tribīnes. Es to apsolīju un tagad aicinu atbildīgo komisiju ņemt vērā šo piezīmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1685/Lp9.

Jautājuma būtība ir pietiekami skaidri atspoguļota attiecīgās konvencijas nosaukumā, un pārsvarā šeit ir dažādu jaunāko Eiropas Savienības normu iestrāde.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis.

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.5203.

Īsi par būtību. Šobrīd likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” paredz, ka, atsavinot kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šobrīd ir 7114 nekustamie kultūras pieminekļi – gan atsevišķi, gan kompleksi objekti, un valsts pirmpirkuma tiesības līdz šim brīdim nav izmantotas. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 11.februāra rīkojuma Nr.98 “Par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanas koncepciju” 6.punktā noteiktajam, likumprojekts piedāvā noteikt valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz konkrēti definētiem objektiem, kas iekļauti atsevišķā Ministru kabineta apstiprinātā nacionāli nozīmīgu valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

Šāda saraksta projektu sagatavos un Ministru kabinetā iesniegs Kultūras minis­trija, un paredzams, ka nacionāli nozīmīgu kultūras pieminekļu sarakstā būtu iekļaujami apmēram 100 valsts nozīmes kultūras pieminekļi, no kuriem daļa jau šobrīd ir valsts īpašumā.

Likumprojekts neizslēdz pastāvošo normu, ka kultūras pieminekļa īpašnieka pienākums ir informēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par nodomu sev piederošo īpašumu pārdot.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis.

Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr.1706/Lp9).

Komisija sagatavoja šo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā, bet noteiktajā kārtībā netika iesniegts neviens priekšlikums.

Līdz ar to komisija lūdz šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece.

Juridiskā komisija priekšlikumus gaidīs līdz 7.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Tā reģistrācijas numurs ir 1727/Lp9.

Šie likuma grozījumi dos iespēju resocializēties tiem cilvēkiem, kuri atrodas ieslodzījumā, – tātad resocializēties caur darbu.

Līdz ar to šā likuma grozījumi sakārtos darba attiecības cietumā un dos iespēju tiem cilvēkiem, kuri cietumā strādās, pēc tam, iznākot brīvībā, saņemt arī kādas minimālas sociālās garantijas, kas dos viņiem iespēju atsperties, veidojot normālu likumpaklausīgu dzīvi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Vai Circenes kundze vēlas kaut ko piebilst?... Tad es nesaprotu, kurš ir nospiedis pogas...

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Bendrāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

2. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Lasmanis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir dokuments ar numuru 5724, un par to ir saņemts pavisam 51 priekšlikums.

1. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Arī 2.priekšlikums ir tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Tieši tāpat ir ar 3.priekšlikumu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Līdzīgi ir arī ar Ministru prezidenta Dombrovska kunga priekšlikumu. Tas ir 5.priekšlikums. Un tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Es gribētu pievērst kolēģu uzmanību... Es saprotu, ka jūs visi esat noguruši, bet, cita starpā, gribu jums teikt, ka šis likumprojekts skar ikvienu no mums, ikvienu Latvijas iedzīvotāju un ir ļoti cieši saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa likumu. Tāpēc es aicinu izturēties pret šo likumprojektu ar visu nopietnību.

6.priekšlikumā ir panākts konsenss, proti, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir novērstas zināmas pretrunas ar Civillikumu, proti, tādās lietās kā jautājumā par īpašuma īpašnieku un par tiesisko valdītāju, un ir atbalstīts šis tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

7. – ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, tāpēc ka Juridiskā komisija uzskatīja, ka šīs funkcijas, ko Kampara kungs gribēja piešķirt pašvaldībām... ka ir jābūt vienotai kārtībai visā valstī, nevis katrai pašvaldībai jānosaka, piemēram, ar saviem saistošajiem noteikumiem, kā nu varētu sodīt administratīvā ceļā, ja šīs telpas vai telpu grupas netiek lietotas atbilstoši reģistrētajam lietošanas mērķim.

Un tāpēc priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

8. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

9. – atbalstīts. To iesniedza Segliņa kungs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Tieši tāpat ir ar 10.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi un kuru iesniedzis Segliņa kungs.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Čepāne.

Segliņa kunga iesniegtais 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

12. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

13. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

16. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

17. – Segliņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

18. – deputātes Čepānes priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

21. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

22. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

23. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Tieši tāpat ir ar 24.priekšlikumu, ko iesniedza Segliņa kungs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

25. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

27. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

28. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

29. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

30. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Tieši tāpat ir ar 31.priekšlikumu, ko iesniedza Segliņa kungs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

33. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

34. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

35. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

36. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Tieši tāpat ir ar 37.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

38. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

39. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

40. – Segliņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

41. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

41. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

42. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Tieši tāpat ir ar nākamo no Segliņa kunga saņemto priekšlikumu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

44. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī nav ticis komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

47. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

48. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

49. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

50. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

51. – Segliņa kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.aprīlis. Es vēlreiz lūdzu deputātus ļoti nopietni iedziļināties šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Deputāti piekrīt priekšlikumu iesniegšanas termiņam.

Nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5725 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā lasījuma. Juridiskā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi sešdesmit vienu priekšlikumu. Lielākā daļa no šiem priekšlikumiem ir tapusi Juridiskās komisijas apakškomisijā, kas strādā ar jauno Tiesu iekārtas likumu. Pēc tam tie ir automātiski atbalstīti un kļuvuši par Juridiskās komisijas priekšlikumiem.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

2. – deputāta Vladimira Buzajeva iesniegtais priekšlikumus, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likums nosaka, ka vienīgā tiesvedības valoda ir latviešu valoda. PCTVL frakcija piedāvā papildināt normu par tiesvedības valodu tikai ar vienu sekojoša satura teikumu: “Pēc pušu kopējā lūguma tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu.”

Gribu uzreiz piebilst, ka mēs nebūt nepiedāvājam veikt kaut kādu revolūciju valodniecībā. Likums eksistē jau astoņpadsmit gadu, un sešpadsmit gadus četru sasaukumu Saeimu darbības laikā šī rindkopa ir pastāvējusi gandrīz vai tajā pašā veidā, kādu mēs arī piedāvājam, un proti: “Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors.”

Ikvienam objektīvam novērotājam ir acīm redzams, ka pēc savas būtības šis mūsu priekšlikums ir pēdējās pusotras desmitgades laikā spēkā esošās normas atjaunošana, izklāstot to daudz skaidrākā un saprotamākā redakcijā. Ir acīm redzams, ka šīs normas atjaunošana neuzliek nekādas papildu tiesības... atvainojiet, saistības tiesai, jo tā var pieļaut, bet var arī nepieļaut. Pavisam neizprotami, pēc kādiem apsvērumiem vadījās Saeima, kad pēc vienas deputātes, kura spēlē ne jau pēdējo lomu Tautas partijas frakcijā, priekšlikuma šo normu izslēdza, līdz ar to uzliekot par pienākumu Latvijā dzīvojošiem ārvalstniekiem tiesāties savā starpā vienīgi latviešu valodā – pat tajos apstākļos, kad tiesa ir gatava un var piedāvāt viņiem citu izvēli.

Pēc Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienībā un apstākļos, kad Latvijā pastāv bizness, kuru pārstāv Eiropas Savienības pilsoņi, šī problēma dienu no dienas kļūst aizvien aktuālāka. Liekas visai neloģiski, ka Tautas partija, no vienas puses, cenšas atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu ārvalstu investoriem, bet, no otras puses, cenšas visādā veidā sarežģīt viņiem uzturēšanos Latvijā. Protams, mūs interesē arī cits šīs problēmas aspekts – piemēram, kaut kur Latgalē notiekošie civilprocesi, kuros tā vietā, lai koncentrētos uz savas taisnības pierādīšanu, puses ir spiestas spēlēt kaut kādu dīvainu spēli, sarunājoties savā starpā un ar tiesu ar tulka starpniecību un tikai koridorā ar atvieglojumu pārejot uz dzimto apšu valodu. Ceru, ka ar trešo mēģinājumu uzminēsiet, kas tā ir par valodu.

Dāmas un kungi! Es saprotu, ka velti būtu aicināt jūs, valdošās nacionālās elites pārstāvjus, nekavējoties kļūt par eiropiešiem, bet šis ir tas ceļš, kuru jums agrāk vai vēlāk tik un tā nāksies mērot. Aicinu spert pirmo soli šajā ceļā un nobalsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi, redziet, kā sanāk! Šodien sākām ar jautājumu par tiesām un acīmredzot arī beigsim ar to.

Protams, mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim. Par to es nemaz nešaubos. Tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz dažiem šīs lietas aspektiem.

Pirmkārt. Neaizmirsīsim, ka tiesvedība nozīmē ne tikai procesu, kas norisinās tiesas sienās, bet arī lietvedību, tātad dokumentus lietas tālākajai virzībai! Un vai tiešām priekšlikuma iesniedzēji būtu domājuši, ka arī šos procesus, kas ir regulēti Valsts valodas likumā, mēs varētu grozīt pēc tā sauktās pušu savstarpējās vienošanās? Nu, acīmredzot taču ne.

Otrkārt. Ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu, tad būtu jāgroza arī šā panta 2.punkts. Jo, redziet, netiek piedāvāta versija, ka personai, kas nepārvalda tiesvedības valodu, būtu šādas tiesības. Pēc jūsu priekšlikuma iznāk, ka pietiek gluži vienkārši ar personas gribu. Sak’, es tā gribu un runāšu! Un šis valodas spektrs tādā gadījuma varētu būt diezgan plašs. Tādā gadījumā mums ir jārēķinās ar to, ka Latvijā mums nāksies no Valsts valodas likuma hipotētiski svītrot ļoti svarīgu jomu, jo tiesvedība, kā zināms, ir viens no tiesiskas valsts balstiem. Galu galā tā ir viena no mūsu valsts varām, kas pakļaujas Valsts valodas likumam un galu galā izriet no mūsu valsts Satversmes loģikas. Un arguments par to, ka šeit būtu it kā divu pušu brīva griba, tomēr neiztur kritiku. Zināms vairums tiesas sēžu mūsu valstī ir atklātas, un šeit mēs, protams, varētu runāt ne tikai no latviešu valodas noturības viedokļa, bet arī no lingvistiskā viedokļa.

Tātad, protams, šis priekšlikums nav jāatbalsta. Argumenti, ar kuriem tas tiek virzīts, manuprāt, kritiku neiztur.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nu, protams, visiem mums ir skaidrs, kurā virzienā deputāta Plinera ierosinājums ved. Tas ved joprojām uz to, ko jau gadiem ilgi un beidzamajā laikā arvien enerģiskāk pūlas panākt, – uz divvalodību, uz divkopienu valsti Latvijā.

Bet es laikam pogu balsošanai nospiedu tad, kad jūs runājāt par to, ka mums vajadzētu kļūt par eiropiešiem. Mēs jau esam kļuvuši par eiropiešiem. Nu nosauksim jebkuru valsti – Holandi, Lielbritāniju vai kādu citu... vai tur mēs, latvieši, varētu iesniegt prasību, lai divu latviešu tiesas prāva, teiksim, Lielbritānijā, kur ir daudz latviešu, notiek latviešu valodā? Tas būtu absurds! Par mums pat pasmietos.

Un nu skatīsim vēl tālāk. Jūs taču zināt, ka arī Krievijā, Maskavā... Krievijas Federācijas teritorijā, kur vēl dzīvo tūkstošiem latviešu, tad arī varētu prasīt, lai šī tiesas sēde, ja tur ir divi latvieši un ja viņi ir vienojušies, notiek latviešu valodā. Jūs tak pieprasāt, deputāt Pliner, nejēdzīgu un nesalīdzināmu likumu! Un tā mērķis ir skaidrs. Taču, es domāju, ar šiem dažiem pierādījumiem es jau esmu pateicis, ka mēs nedrīkstam pieņemt tādu likumu.

Un te ir spēkā jau simtreiz dzirdētais un nodeldētais teiciens: “Kas sevi neciena, to arī citi neciena.” Un mēs cienīsim sevi, un es jau esmu pārliecināts, ka mēs šo likumprojektu noraidīsim un cienīsim savu valodu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Āboltiņa.

Komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidīja, jo šis nav tikai jautājums, kurš ir skatāms no lingvistiskā viedokļa; tas būtiski mainītu šo procesuālo kārtību. Un tas ir skatāms arī no šāda viedokļa: ietekme uz budžetu. Jo, ja katrā konkrētajā gadījumā nevis tiesa lemtu, ka ir nepieciešams tulks, bet personas pašas varētu izvēlēties, tas radītu nenormālus papildu izdevumus kaut vai tādēļ, lai nodrošinātu šos tulkošanas izdevumus.

Tā ka es komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.

Arī 3. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Likuma 21.panta otrajā daļā ir šāda frāze: “Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.”

Lūk, mēs ierosinām aizstāt frāzi “bet nepārvalda tiesvedības valodu” ar frāzi “pēc personas lūguma”. Tātad dodam cilvēkam tiesības savai aizstāvībai izmantot dzimto valodu neatkarīgi no tā, kādā pakāpē viņš pārvalda latviešu valodu. Pārvalda vai nepārvalda... Interesanti, kas un kādā veidā to noteiks tiesas sēdē? Vai tad mēs katram tiesā nozīmēsim filologu? Man ir visai plaša prakse personu un organizāciju pārstāvēšanai tiesā – gan civilprocesos, gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan administratīvajās lietās. Lielākajā daļā gadījumu mani pārstāvamie ir cittautieši. Parasti dilemma, vai prot vai neprot procesa dalībnieki valodu, kurā notiek lietvedība, tiek atrisināta ļoti vienkārši. Tiesas sekretāre uzdod jautājumu: “Vai jums tulks vajadzīgs?” Un, nesaņemdama atbildi, atkārto krieviski: “Vam perevodčik nužen?” Pēc pašnovērtējuma, personīgi es pārvaldu latviešu valodu – Valsts valodas centra īpašai uzmanībai! – atbilstoši piektajai no sešām iespējamām kategorijām, kaut gan pērnā gada septembrī Ministru kabinets, neprasīdams Saeimas piekrišanu, ir noteicis Saeimas deputātiem augstāko – 6.līmeni. Lūk, tad, kad es komisijas sēdēs runāju bez iepriekš sagatavota teksta vai Saeimas sēdēs iesaistos neieplānotā diskusijā, jūs varat vērot aptuveni pusi no manām patiesajām intelektuālajām spējām, kuras pilnā mērā tiktu demonstrētas tikai gadījumā, ja, tāpat kā tas bija pirmskara Latvijas Republikā, man būtu tiesības, uzstājoties Saeimā, lietot dzimto valodu.

Iedomājieties tagad, ka tiesas priekšā stāv tāds krievu cilvēks, kuram ir valsts valodas prasmes pirmās vai otrās kategorijas apliecība! Teorētiski viņš valodu it kā pārvalda, viņam kabatā ir dokuments, bet praksē spēkā esošā likuma norma atņem viņam jebkuras procesuālās garantijas, kas ļautu sevi aizstāvēt. Protams, ja viņš atzīstas, ka viņam šāda apliecība ir.

Cienījamie kolēģi! Tiesa tomēr nav valodas atestācijas komisija. Un vēl jo mazāk – tā nav valodas inkvizīcija. Tādēļ aicinu jūs saskaņot likuma normu ar veselā saprāta normām un nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātei Āboltiņai ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!

S.Āboltiņa.

Arī piektais...

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu, citādi nav dzirdams, ko saka runātājs no tribīnes! Ja kādam ir garlaicīgi, var iziet ārā. Līdz reģistrācijai un balsošanai vēl tālu.

Turpiniet, lūdzu!

S.Āboltiņa.

5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

14. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

16. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

17. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

18. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Patlaban Apvienoto Nāciju Organizācijas sastāvā līdzās Latvijai ir vēl 190 valstis un ne katrai no šīm valstīm ir tas gods būt pieminētai Latvijas likumā “Par tiesu varu”. Vēl vairāk! Šis gods tikt izredzētai ir tikai vienai valstij, kura likumā minēta ar sagrozītu, saīsinātu nosaukumu “Krievija”, kaut gan oficiālais mūsu tuvākās kaimiņvalsts nosaukums ir “Krievijas Federācija”. Lūk, tagad mēs grasāmies laupīt šo visai apšaubāmo godu arī Krievijai, piedāvādami izsvītrot no likuma vārdus “Krievijas un”. Likumdevēji jau 1992.gadā, šādā dīvainā veidā izklāstīdami apspriežamā likuma rindkopu, ļoti augstu novērtēja Krievijas specdienestus. Vēl vairāk! Viņi pasludināja Krieviju par galveno spiegu piegādātāju Latvijas tieslietu sistēmā, kaut gan pasaules spiegu tirgū ne zemāk kotējas arī citu valstu specdienesti, un saīsināti šo valstu nosaukumi ir šādi: Amerika, Anglija, Izraēla, Vācija. Gadījumā, ja mūsu priekšlikums tiks noraidīts, likumdevēji var sagatavot savus grozījumus likumprojekta trešajam lasījumam, piedāvādami, piemēram, pagarināt sarakstu līdz piecām valstīm vai arī atstāt vienu, kuru viņi tik spēcīgi neieredz, bet vismaz ierakstīt tās pareizu nosaukumu – “Krievijas Federācija”.

Dāmas un kungi! Katrs no jums ir gatavs tur apspriest sava biznesa problēmas, kādas pāris stundas padzerot tēju kopā ar Vladimiru Putinu. Tādēļ mēs arī piedāvājam jums atvieglot šīs vizītes, izņemt akmeni no azotes un, pastiepjot labo roku rokasspiedienam, neturēt pigu kreisajā kabatā. Uz Maskavu grasās doties Valsts prezidents Zatlera kungs. Varbūt mums vērsties pie viņa ar lūgumu izrādīt likumdošanas iniciatīvu un izsvītrot no likuma 11 burtus un vienu atstarpi, jo šie 11 burti dara kaunu ne tik daudz Krievijai, cik Latvijai, padarot to par pašu ksenofobiskāko valsti pasaulē?

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Buzajeva kunga priekšlikums ir redakcionāls, un man šķiet, ka tas ir atbalstāms, neskatoties uz to, ka viņš ir opozīcijas pārstāvis, jo šajā priekšlikumā viņš precīzāk pasaka un nosauc nevis Krievijas un citu valstu drošības dienestus, bet pasaka, ka ārvalstu drošības dienesti. Arī Krievija ir ārvalsts, un, kā jau Buzajeva kungs pareizi atzīmēja, šeit būtu jālieto, iespējams, vārdi “Krievijas Federācija”, ja mēs īpaši runājam par Krieviju. Bet to visu varētu aizvietot ar vārdu “ārvalstu”.

Nu izšķirsimies par labu redakcionālam labojumam! Un, ja vajadzēs, tad Juridiskā komisija vēlreiz padomās par šo definīciju uz trešo lasījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Problēma jau nav tajā, kā tas ir formulēts jau daudzus gadus un piemērots pilnīgi saprotami. Problēma ir tajā apstāklī, ka vienkārši Saeimā ir deputāti, kas nav lasījuši 1996.gadā pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, un ir deputāti, kuri nezina, ka Krievijas Federācija ir PSRS tiesiskā mantiniece. Tā ka vienkārši... Es jau komisijas sēdē lūdzu deputātam Buzajevam to izlasīt, bet acīmredzot viņam nav bijis laika. Tagad no šīs tribīnes es aicinu jūs vēlreiz sameklēt 1996.gadā pieņemto – Saeimas pieņemto! – Deklarāciju par Latvijas okupāciju un uzmanīgi izlasīt, un tad būs skaidrs, kāpēc ļoti daudzos likumos, formulējot šīs valstis, Krievija ir minēta pirmā. Nebūs vairs pārpratumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man patiešām tas bija liels atklājums, ka mūsu likumdošanā pastāv tāds likums, turklāt visai nopietns likums, visai svarīgs likums, kur blakusvalsts, kaimiņvalsts, ir nosaukta kā viena no bīstamām valstīm, nedraudzīgām pret Latvijas Republiku. Manuprāt, tas ir ļoti nedraudzīgs žests, tas nav lietderīgs, un, manuprāt, tas ir slikts tonis.

Es domāju, ka patiesībā ar to mēs iecementējam mūsu likumdošanā burtiski tādu vektoru, kas rāda, no kuras puses mēs gaidām problēmas Latvijas Republikai. Es zinu, ka ir mūsu starpā tādi deputāti, kas patiešām uzskata, ka tieši no turienes – no austrumiem – nāk jaunie draudi. Bet, ja mēs esam politiķi, būsim politiķi līdz galam! Ja mēs patiešām nevēlamies, lai tieši no turienes nāktu draudi, tad nevajag vienkārši uzvesties tā, ka mēs jau it kā gaidām, kad tur būtu tie draudi! Man liekas, tas ir ļoti nekorekti un nepareizi – jebkādu konkrētu valsti rādīt kā tādu valsti, kurai mēs speciāli tīšām sekojam, lai vienkārši nodrošinātu savu drošību. Man liekas, tas nav īsti pareizi un nav politiski.

Es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es pilnībā piekrītu Seiles kundzei, ka šim priekšlikumam ir tīri redakcionāls raksturs. Un gribu drusciņ iebilst Rasnača kungam, jo es ļoti uzmanīgi šo 1996.gada deklarāciju lasīju. Tur ir runa par divām valstīm – par Krieviju un Vāciju. Un šajā deklarācijā ir praktiski iekļauts pieprasījums par kompensāciju no šīm divām valstīm. Un attiecībā uz to, ka Krievija ir pirmā, jāteic, ka tas ir tikai alfabētiskās kārtības labad, cienījamais Rasnača kungs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.

19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

24. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

27. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

35. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

37. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

39. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

41. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

42. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

43. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

46. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

49. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

50. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

51. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

52. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

53. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

56. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

58. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

59. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

60. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

Un 61. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti un gatavota to izdruka, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Cileviča, Deņisova, Pimenova, Mirska, Tutina, Urbanoviča, Vidavska, Ribakova, Agešina un Klementjeva (Ivana Klementjeva) – jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par latviešu valodas kursiem bezdarbniekiem”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Atgādinu, ka, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, uzdotie jautājumi netiek pārcelti uz nākamo sesiju. Tā ka jūs saņemsiet, protams, atbildi rakstiski, bet jautājumu un atbilžu sēdē šis jautājums nevar tik izskatīts. Tā tas ir saskaņā ar likumu.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija notiks pulksten 15.10 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Bērziņš (LPP/LC), Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Juris Dobelis, Leopolds Ozoliņš, Vaira Paegle un Ausma Ziedone-Kantāne.

Paldies par uzmanību! Uz redzēšanos! Priecīgas Lieldienas!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 31.marta ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Atgādinu, ka šodien ir arī Saeimas 2010.gada ziemas sesijas pēdējā diena.

Paldies!