Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 1.aprīlī

AM: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām

1.aprīlī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām “BALTOPS 2010” un “SABRE STRIKE 11””.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro mācību programma 2010.gadam paredz, ka vairākas Latvijas NBS vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību militārās mācības tiks rīkotas Latvijā. Militārās mācības “BALTOPS 2010” Latvijas teritorijā norisināsies no 6. līdz 22.jūnijam un valstij izmaksās 93 816 latus, savukārt mācības “SABRE STRIKE 11” plānotas no 18. līdz 31.oktobrim un izmaksās 163 347 latus. Mācību izdevumi tiks segti no AM 2010.gada budžeta programmas “Nacionālie bruņotie spēki”.

Militārās mācības “BALTOPS 2010” ir uzņemošās valsts atbalsta mācības, kas iekļauj jūras spēku operācijas (daļa no šo militāro mācību pasākumiem tiek plānota Vācijas teritoriālajā jūrā). Militārās mācības “BALTOPS 2010” ir nepieciešamas, lai pilnveidotu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas “Partnerattiecības mieram” valstu savstarpējo sadarbību un uzlabotu Baltijas jūras kuģošanas drošību.

Militārās mācības “SABRE STRIKE 11” ir kopīgas Baltijas valstu un ASV bruņoto spēku vienību uzņemošās valsts atbalsta mācības. Tās ir nepieciešamas, lai pilnveidotu Baltijas valstu un ASV bruņoto spēku vienību savstarpējo sadarbību, kā arī lai attīstītu Latvijas spējas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanā un sagatavotu vienības dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Saistībā ar to, ka katrā no iepriekš minētajām mācībām plāno piedalīties vairāk nekā 500 ārvalstu bruņoto spēku karavīru, lēmums par šādu mācību rīkošanu saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu jāpieņem MK.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par ārpustiesas parāda piedziņas likumprojektu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojektu, lai nodrošinātu taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku – fizisku personu. Likumprojekts 1.aprīlī tika izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

Šobrīd Latvijā nav spēkā normatīvie akti, kas regulētu ārpustiesas parāda piedziņas procesu. Kļūstot šim jautājumam arvien aktuālākam, 2009.gada septembrī Ekonomikas ministrijā tika sākts darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes ārpustiesas parāda piedziņas jomā. Saskaņā ar parāda piedziņas darbības jomas pārstāvju sniegto informāciju likumprojekta izstrādes darba grupas ietvaros šobrīd Latvijā ārpustiesas parāda piedziņu kā pamatdarbības veidu ir norādījuši 67 tirgus dalībnieki.

Lai nodrošinātu taisnīgu praksi ārpustiesas parāda piedziņas procesā, likumprojektā ir paredzēts:

1) noteikt kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam organizējama komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā:

• noteikt prasības sniedzamajai informācijai parādniekam par parāda esamību (prasība sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par parādu un tā esamību; noteikta parādniekam sniedzamā informācija par parādu un tā esamību, uzsākot ārpustiesas parāda piedziņu);

• noteikt parādniekam pienākumu sadarboties ar kreditoru un parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi veikt parāda atmaksu, kā arī kārtību, kādā šī sadarbība organizējama (prasība parādniekam sniegt pamatojumu maksājuma saistību nepildīšanai un piedāvāt savu risinājumu maksājuma saistību nokārtošanai u.tml.);

• noteikt kārtību, kādā parādnieks var celt iebildumus parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam par parāda esamību, tā apmēru un apmaksas termiņu (prasība rakstiski atbildēt uz parādnieka celtajiem pamatotajiem iebildumiem un pēc parādnieka pieprasījuma izsniegt parādniekam dokumentu kopijas, kas pamato parādu un tā apmēru u.tml.);

• noteikt prasības kreditora un parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja īstenojamai komunikācijai ar trešajām personām, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par parādnieku (aizliegums nodot trešajām personām informāciju par parādnieku bez tā piekrišanas; atļauja saskarsmē ar trešajām personām parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam atklāt vienīgi likumā noteikto informāciju par sevi);

• noteikt prasības īstenojamai komunikācijas kultūrai saskarsmē ar parādnieku (aizliegums īstenot agresīvas komunikācijas formas, izteikt draudus, sazināties ar parādnieku personas cieņu un godu aizskarošā formā, apmeklēt parādnieku darbavietā vai dzīvesvietā bez iepriekšējas piekrišanas u.tml.);

• noteikt saskarsmē ar parādnieku izmantojamos komunikācijas līdzekļus (prasība izmantot ar parādnieku noslēgtā līgumā paredzēto kontaktinformāciju, kā arī tādu kontaktinformāciju, kas ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku u.tml.);

• noteikt pieļaujamo komunikācijas laiku un biežumu ar parādnieku (aizliegums uzrunāt parādnieku svētdienās un svētku dienās, laikā no pulksten 21 līdz 8 u.tml.).

2) risināt parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšanas jautājumu:

• noteikt parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam no parādnieka maksimāli pieļaujamo pieprasāmo parāda piedziņas izdevumu apmēru (kopā ne vairāk kā 12 lati par ārpustiesas parāda piedziņā veiktajām darbībām);

• noteikt parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam neatlīdzināmos izdevumus (par komunikāciju, kas veikta 14 dienu laikā pēc sākotnējās aicinājuma vēstules nosūtīšanas, uzsākot ārpustiesas parāda piedziņu; par rakstisku atgādinājumu parādniekam par parāda esamību, kas veikts biežāk nekā vienu reizi 14 dienās vai vairāk nekā 3 reizes ārpustiesas piedziņas procesā u.tml.);

3) risināt fizisko personu datu izmantošanas jautājumu ārpustiesas parāda piedziņā:

• noteikt prasības parādnieku kredītvēstures datubāzes izveidošanai un uzturēšanai (noteikta kredītvēstures datubāzē iekļaujamā informācija, paredzētas tiesības veikt personas kredītspējas novērtējumu, noteikti nosacījumi parādnieka iekļaušanai kredītvēstures datubāzē u.tml.);

• noteikt valsts informācijas sistēmā saņemamo informāciju par parādnieku (tiesības parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam un kreditoram, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, saņemt no Iedzīvotāju reģistra informāciju par parādnieka deklarēto dzīves vietu, apstiprinājumu par parādnieka nāvi un atzīmi par parādnieka izceļošanu no LR uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī);

4) noteikt prasību parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam saņemt speciālo atļauju (licenci) parāda piedziņas pakalpojuma sniegšanai.

Lai ieviestu parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja licencēšanas sistēmu, līdz ar likumprojektu sagatavoti arī grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot valsts nodevu par atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam parāda piedziņas veikšanai.

Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts un grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, ārpustiesas parāda piedziņas darbības jomu pārstāvošiem komersantiem (SIA “Creditreform” Latvijā, “Lindorf Oy” Latvijas filiāles, SIA “Intrum Justitia” un SIA “Baltrisk” eksperti), kā arī Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, PTAC un Datu valsts inspekciju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par īstermiņa pasākumu plānu ēnu ekonomikas mazināšanai

Ar premjera rīkojumu izveidotā darba grupa, ko vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs, ir sagatavojusi sākotnējo ziņojumu un īstermiņa pasākumu plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, kas ir izsūtīts ministrijām izvērtēšanai.

Valsts sekretāru sanāksmē 1.aprīlī valsts sekretāri tika informēti par plāna sagatavošanas gaitu.

Darba grupa uzsver, ka ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešami ne tikai represīvi, kontroli un administratīvo slogu palielinoši pasākumi, bet arī kompleksi, inovatīvi risinājumi, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā un radītu motivāciju darboties legāli. Darba grupas darbs ir sadalīts divos posmos.

• Tā kā sabiedrība sagaida ātru rīcību, aprīļa sākumā iesniegs Ministru kabinetā īstermiņā īstenojamus pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai un godīgas konkurences veicināšanai.

• Tomēr par savu pamatuzdevumu darba grupa ir izvirzījusi otrajā posmā realizējamo konceptuālo risinājumu izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 2010.gada 1.jūnijam, kas būtu pamatoti uz ēnu ekonomikas cēloņu analīzi un veicinātu sabiedrības uzvedības izmaiņas ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka darba pirmā posma izpildei bija pieejamas tikai nepilnas trīs nedēļas, darba grupa vienojās, ka vispirms tiks apkopoti visi darba grupas locekļu jau šobrīd apzinātie risinājumi. Saņemto priekšlikumu apjoms ir pietiekami liels, tomēr tie ir ļoti neviendabīgi un lielākā daļa no tiem nav realizējama īstermiņā, turklāt daļa no tiem prasa padziļinātu izpēti, tāpēc tika atlasīti pasākumi, kas atbilst šādiem kritērijiem:

• tie ir konkrēti;

• tos ir iespējams realizēt līdz 2010.gada 1.jūlijam;

• tie ir jauni (netiek realizēti kādā citā kontekstā);

• pret tiem netika saņemti būtiski darba grupas dalībnieku iebildumi;

• tie neprasa papildu finansējumu.

Minētie pasākumi vērsti trīs virzienos: stiprināt administrēšanu/kontroli, apgrūtināt iesaistīšanās iespējas ēnu ekonomikā un informēt/iesaistīt sabiedrību. Savukārt pārējie priekšlikumi tiks izskatīti darba grupas darbības nākamajā posmā.

Turpmākajos divos mēnešos darba grupa plāno darboties vairākos virzienos. Pirmkārt, izvērtēt VID un citu kontrolējošo iestāžu veikto riska analīzi un citus veiktos pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Otrkārt, sadarbībā ar uzņēmējiem iepazīties ar privātā sektora redzējumu par galvenajiem cēloņiem, kas mazina motivāciju darboties legāli. Treškārt, ņemot vērā, ka šai parādībai ir dažādi cēloņi un tie var atšķirties katrā nozarē, analizēt katru nozari atsevišķi un izstrādāt atbilstošus risinājumus šādās nozarēs: būvniecība, transports, apstrādes rūpniecība, komercpakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī citās nozarēs, ja nepieciešams.

Nozaru analīzi veiks tam īpaši izveidotas apakšgrupas, kuru sastāvā ietilps attiecīgās nozares kompetentās iestādes un nozares uzņēmēji. Apakšgrupu uzdevumi būs veikt attiecīgās nozares analīzi, novērtēt ēnu ekonomikas apjomu tajā, identificēt galvenos cēloņus un ēnu ekonomikas darbības mehānismus, izstrādāt gan represīvo, gan motivējošo pasākumu priekšlikumus.

Darba grupa pēc LTRK priekšlikuma arī vienojās izvērtēt iespēju ieviest motivējošus pasākumus pārejai no ēnu ekonomikas uz legālu darbību, samazinot ar pārejas brīdi saistītos riskus (piemēram, ieviešot atsevišķus pasākumus ar nodokļu amnestijas raksturu).

FM: Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām

1.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām. Noteikumi turpmāk regulēs sociālo garantiju jautājumus gan valsts, gan pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem. Noteikumi paredz noteikt kārtību, kādā amatpersona (darbinieks) saņem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās sociālās garantijas:

• kārtību, kādā amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies viņas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu;

• kārtību, kādā vienreizēju pabalstu saņem amatpersona, kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums;

• kārtību, kādā amatpersonas neatraidāmie mantinieki saņem vienreizēju pabalstu, ja amatpersona, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma no tajā gūtajiem veselības traucējumiem;

• kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru;

• kārtību, kādā amatpersonai izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

• kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un kura maina dzīvesvietu, izmaksā pārcelšanās pabalstu;

• kārtību, kādā amatpersonai kompensē mācību izdevumus;

• kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus;

• kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas amatpersonai (darbiniekam) radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata pienākumu izpildei un lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās;

• kārtību un apmēru, kādā izmaksā kompensāciju par patērēto degvielu un transportlīdzekļa nolietojumu, kas amatpersonai radušies, izmantojot savā īpašumā vai valdījumā esošu transporta līdzekli amata pienākumu izpildei;

• kārtību un apmēru, kādā kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus, ja amatpersonu (darbinieku) dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un viņa maina dzīvesvietu;

• kārtību un apmēru, kādā amatpersonai izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja amatpersonu dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku;

• kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, kas nodarīti amatpersonas (darbinieka) vai tās ģimenes locekļu (vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā) mantai, kā arī kādā atlīdzināms veselībai nodarītā kaitējuma apmērs sakarā ar amatpersonas dienesta pienākumu izpildi;

• kārtību un apmēru, kādā amatpersonai piešķir papildatvaļinājumu.

Noteikumi ir izsludināti, jo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi paredz, ka noteikumi Nr.995 “Par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” ir piemērojami ne ilgāk par 2010.gada 30.jūniju, līdz ar to jāizdod jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas regulētu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālo garantiju jautājumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par eksportētājiem, kuri varēs saņemt atzītā eksportētāja statusu

1.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā eksportētāja statusu un izsniedz pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi.

Šobrīd tiem komersantiem, kas ražo un eksportē savu saražoto produkciju uz trešajām valstīm, ir iespēja pašiem deklarēt savu saražoto un eksportējamo preču izcelsmi (ja ir saņēmuši atzītā eksportētāja statusu).

Lai saņemtu atzītā eksportētāja statusu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, komersantam ir jāizpilda noteikti kritēriji, tajā skaitā jābūt veiktai saimnieciskajai darbībai vismaz divus gadus (jābūt eksportētām precēm vismaz gadu), kā arī komersantam gada laikā, eksportējot preces, jāveic vismaz viens sūtījums nedēļā, kura vērtība latos ir ekvivalenta 6000 eiro vai lielāka. Šobrīd minētie kritēriji atļauj atzītā eksportētāja statusu un pilnvaru piešķirt ierobežotam komersantu lokam.

Tādēļ noteikumu projekts paplašina to komersantu loku, kuri var saņemt statusu un pilnvaru, samazinot nepieciešamo saimnieciskās darbības veikšanas laiku uz vienu gadu, kā arī pagarinot sūtījuma (vērtība latos ekvivalenta 6000 eiro) veikšanas nepieciešamību uz divām nedēļām.

Lai ļautu VID kvalitatīvi izvērtēt atzītā eksportētāja statusa un pilnvaras piešķiršanu, noteikumu projekts paredz iesniegumam pievienot preču ražošanā izmantojamo izejvielu sarakstu, kurā izejvielu izcelsme ir atbilstoši apliecināta. Tas nozīmē, ka komersants vairs nevarēs sarakstā uzrakstīt, no kādas valsts izejviela ir importēta, bet to vajadzēs atbilstoši apliecināt, vai nu pievienojot attiecīgos dokumentus, vai arī sniedzot konkrētāku informāciju.

Lai komersantam būtu iespēja no normatīvā akta gūt pēc iespējas vairāk informācijas par pienākumiem un atbildību, kas attiecas uz atzītā eksportētāja statusa piešķiršanas un pilnvaras saņemšanas un turēšanas nosacījumiem, noteikumu projekts paredz nosacījumus, pie kādiem atzītā eksportētāja statuss un pilnvara tiek anulēta. Šādu anulēšanas iespēju paredz attiecīgo tirdzniecības vienošanos nosacījumi.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Ministru kabinetā.

FM: Par likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas mantas sadales kārtību

1.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas mantas sadali.

Noteikumu projektā ir noteikta mantas nodošanas kārtība likvidējamai sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) vai tādai organizācijai, kurai atņemts SLO statuss un kura iepriekšējā kalendārajā gadā ir saņēmusi ziedojumus. Šie noteikumi ir attiecināmi uz to likvidējamās SLO mantu, kas ir palikusi pāri pēc kreditoru prasību apmierināšanas un likvidācijas izdevumu segšanas.

Šobrīd noteikts, ka likvidējamās organizācijas manta ir nododama citai SLO, kurai ir līdzīgi darbības mērķi un kura veic līdzīgu darbību. Taču spēkā esošās SLO likuma normas, kas reglamentē likvidējamās organizācijas mantas sadali, ir vispārīgas un tādēļ faktiski netiek piemērotas. Nav noteikta kārtība, kādā tiek izvēlēta attiecīgā SLO, kurai ir līdzīgs darbības mērķis likvidējamās organizācijas mērķim, kā arī kārtība, kādā citām organizācijām ir tiesības pieteikties uz mantu.

Tā kā Latvijā pastāv 1281 sabiedriskā labuma organizācija un izvērtēšana ir sarežģīta, līdztekus ir jāizvērtē arī citi aspekti, kas raksturo ne tikai pašreizējo, bet arī plānoto organizācijas darbību (arī to, vai SLO regulāri maksā nodokļus un iesniedz atskaites).

Tādēļ FM ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas noteiks mantas sadales kārtību. Tas paredz, ka informāciju par likvidējamās SLO mantas stāvokli publicēs Valsts ieņēmumu dienests un izsludinās pieteikšanos uz šo mantu savā mājaslapā.

Lai pieteiktos mantas saņemšanai un sniegtu apliecinājumu par vēlmi pieņemt mantu, tiks noteikts termiņš – viens mēnesis. Tāpat, piesakoties vai sniedzot apliecinājumu, SLO būs jāpamato, kādiem mērķiem tā plāno izmantot likvidējamās organizācijas mantu.

Ja nebūs pieteikusies neviena SLO un saņemts neviens apliecinājums, tiks atkārtoti izsludināta pieteikšanās uz likvidējamās SLO mantu, nosakot termiņu, kas nav īsāks par vienu mēnesi.

Ja arī pēc atkārtotas izsludināšanas nebūs pieteikusies neviena SLO, projekts paredz lemt par likvidējamās SLO mantas piekritību valstij vai visu SLO izvērtēšanu.

Pieteikumus un apliecinājumus vērtēs VID, ņemot vērā Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu.

Projektā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem Sabiedriskā labuma komisija un VID noteiks to organizāciju, kurai tiks nodota likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas manta.

Tiks vērtēta SLO darbība (joma, mērķis, mērķauditorija, paveiktie un plānotie pasākumi un projekti), darbības īstenošanas vieta un mantas atrašanās vieta, kā arī normatīvo aktu ievērošana iepriekšējā darbībā (brīdinājumu par saņemto ziedojumu izlietojumu esamība, statusa atņemšanas fakts, nodokļu nomaksas regularitāte, gada pārskata sagatavošana un iesniegšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā).

Ja SLO darbība būs līdzīga likvidējamās organizācijas darbībai, kā arī tā veic savu darbību tuvu likvidējamās SLO darbības veikšanas vietai vai tuvu atradīsies likvidējamās organizācijas manta, kā arī ja tiks ievēroti normatīvie akti attiecībā uz saņemto ziedojumu izlietojumu, nodokļu nomaksu un gada pārskatu sagatavošanu, tad šai SLO varēs nodot likvidējamās SLO mantu.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) piedāvā līdz 2013.gadam pakāpeniski ieviest vienas pieturas aģentūru tīklu visā valstī, tādējādi iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošinot ērtu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību.

Patlaban personu apkalpošana aptver atsevišķu vai konkrētās institūcijas pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus pieprasītie pakalpojumi bieži skar vairākas nozares. Pakalpojumu izvietojums rada neizpratni un apjukumu iedzīvotājos par to, kur jāvēršas, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu, jo personai jāiet uz dažādām institūcijām vai jābrauc uz citu pašvaldību.

Tāpat pastāv pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras un resursu dublēšanās, piemēram, vienā pilsētā ir vairākas institūciju pakalpojumu sniegšanas vietas. Turklāt vairākums šo institūciju nodrošina pakalpojumu sniegšanu klātienē, kas ir dārgākā pakalpojumu sniegšanas forma.

Personu apkalpošana kabinetos, nosūtīšana no viena speciālista pie cita un nelietderīga speciālistu darba laika izmantošana neliecina arī par modernu un inovatīvu valsti, akcentē RAPLM.

RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma uzskata, ka valstī ir pārlieku dārgi katrā nozarē uzturēt pēc atšķirīgiem principiem veidotus personu apkalpošanas punktus, jo īpaši šābrīža ekonomiskajā situācijā.

RAPLM, izvērtējot nozaru ministriju informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem un iespēju plānošanas reģionos un pašvaldībās nodrošināt pakalpojumus pēc vienas pieturas aģentūras principa un elektroniski, secināja, ka tikai atsevišķu ministriju padotības institūciju pakalpojumu sniegšanu tās uzskata par iespējamu nodot pašvaldībām, citai padotības institūcijai vai svītrot no tiesiskā regulējuma kā nevajadzīgu. Turklāt valstī nav vienotas izpratnes, kas ir pakalpojums un kādas ir iespējas nodalīt pakalpojumu sniegšanu no pakalpojumu piegādes.

RAPLM sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem – izstrādāja vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas koncepciju un konkrētus pasākumus tās īstenošanā.

Ieviešot vienota tīkla principu, tiktu uzlabota pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī ievērojami samazinātu izmaksas, piemēram, izmantojot kopīgas dienestu telpas, sedzot apsaimniekošanas izmaksas, kā arī īstenojot kopīgu saimniecisko pasākumu veikšanu.

RAPLM piedāvā visās pašvaldībās izveidot pakalpojumu centrus, kuros tiktu organizēta pakalpojumu saņemšana gan neklātienē, gan klātienē. Plānots, ka neklātienē tiktu ieviests zvanu centrs vai, izmantojot portālu www.Latvija.lv , pašvaldību un institūciju interneta vietnes, saņemti elektroniskie pakalpojumi. Klātienē pakalpojumi būs pieejami visās valsts lielākajās apdzīvotajās vietās – pilsētās, novadu administratīvajos centros, kā arī to teritoriālajās vienībās.

Pakalpojumu centros pieejamie pakalpojumi iedzīvotājiem tiks pielāgoti pēc pakalpojuma pieprasījuma un personu skaita, kā arī darba laiks un nodrošinājums katrā centrā tiks pielāgots atsevišķi. Plānots, ka pašvaldības pakalpojuma centru nodrošināšanā varēs piesaistīt privāto sektoru kā ārpakalpojumu sniedzējus. Savukārt pašvaldībās, kurās jau darbojas pakalpojumu centri, tie netiks slēgti, kā arī nebūs nepieciešamas papildu izmaksas to slēgšanai, jo notiks jau esošo personu apkalpošanas centru integrēšana.

RAPLM veiktie aprēķini liecina, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām vienots pakalpojumu centrs ļaus samazināt tā izveides un uzturēšanas izmaksas, kā arī tiks panākts pakalpojumu sniegšanas atbalsta informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveides un uzturēšanas izmaksu samazinājums.

Vienas pieturas aģentūras princips iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošinās iespēju pakalpojumus saņemt vienuviet, sākot no pakalpojuma pieteikšanas līdz rezultāta saņemšanai. Pakalpojumi būs ērti pieejami, nodrošinot laika un transporta izmaksu samazinājumu.

Kā būtiskākos ieguvumus vienas pieturas aģentūru tīkla izveidē RAPLM valsts sekretāre akcentē korupcijas riska mazināšanos, caurskatāmību valsts pārvaldē, reģionu attīstību un iedzīvotāju apmierinātības pieaugumu ar valsts pārvaldes darbu. “Tas palīdzēs īstenot valsts pārvaldes reformu, optimizējot valsts funkcijas un valsts pārvaldes integrāciju, personu vajadzību apzināšanu to dzīves situāciju kontekstā, ārpus viena resora kompetences jomas,” uzskata L.Straujuma.

Ministrijas izstrādātā koncepcija “Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā” 1.aprīlī tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Par koncepciju vēl jālemj Ministru kabinetā.

RAPLM: Par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām bezmaksas datoriem un internetam bibliotēkās

Valsts sekretāru sanāksmē 1.aprīlī tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais rīkojuma projekts par mērķdotāciju piešķiršanu no šā gada valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus, visām Latvijas pašvaldībām tiks piešķirtas mērķdotācijas kopumā 316 975 latu. Mērķdotācijas tika aprēķinātas, pamatojoties uz valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” iesniegto informāciju.

Pašvaldību bibliotēkām tiks apmaksāti izdevumi, kas saistīti ar interneta abonēšanu 2010.gadā, kā arī 1.līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumu izmantošanu.

Piemēram, bezmaksas interneta un datoru izmantošanas nodrošināšanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās Alūksnes novada pašvaldībai tiks piešķirti 6504 lati, Balvu novada pašvaldībai – 4152 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 8088 lati, Madonas novada pašvaldībai – 8712 lati, Rēzeknes novada pašvaldībai – 10 728 lati, Vecumnieku novada pašvaldībai – 3504 lati.

RAPLM norāda: ja pašvaldībai piešķirtā mērķdotācija pilnībā nenodrošina iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiesības bez maksas izmantot internetu un datorus, noteikumi paredz, ka pašvaldība var noteikt kārtību datoru un interneta bezmaksas izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

Noteikumu projekts neparedz papildu izdevumus valsts budžetam, jo ministrijas apakšprogrammā “Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” paredzēts 316 975 latu finansējums, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Rīkojuma projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par pievienošanos starptautiskai konvencijai par darbu jūrniecībā

Ratificējot Konvenciju par darbu jūrniecībā, uzlabosies jūrnieku sociālā aizsardzība un darba apstākļi uz kuģa un krastā. Ieguvēji būs arī kuģu īpašnieki, jo vienotas prasības sociālo jautājumu jomā veicinās vienlīdzīgu konkurenci.

1.aprīļa valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts “Par 2006.gada Konvenciju par darbu jūrniecībā” paredz, ka Latvija tuvākā gada laikā ratificēs Konvenciju, kurā iekļauti visi jaunākie standarti, ko piemēro darbam starptautiskajā jūrniecībā.

Konvencija ietver normas par minimālajām prasībām jūrniekiem, lai varētu strādāt uz kuģa, piemēram, noteiktu vecumu, medicīniskajiem standartiem, kā arī saistībā ar darbā iekārtošanu. Starptautiskajā dokumentā noteikti arī nodarbinātības nosacījumi, piemēram, minimālā darba alga, darba un atpūtas laiks, tiesības uz atvaļinājumu, kā arī prasības dzīvojamām telpām, pārtiku, ēdināšanu. Turklāt tiesību aktā definēti arī noteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību, medicīnisko aprūpi, labklājības un sociālās drošības aizsardzību.

Likumprojekts paredz, ka konvencijas saistību izpildi Latvijā koordinēs Satiksmes, Labklājības, Veselības un Ārlietu ministrija.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par iesnieguma paraugu uzturlīdzekļu izmaksai un iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem

1.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus noteikumos par iesnieguma paraugu uzturlīdzekļu izmaksai un iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijas speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, tiks apstiprināta jauna veidlapa par uzturlīdzekļu izmaksu. Tajā veikti vairāki precizējumi, kas ļaus optimizēt un efektivizēt uzturlīdzekļu izmaksas piešķiršanas procesu.

Uzturlīdzekļus no UGF līdzekļiem izmaksā pēc iesniedzēja iesnieguma izskatīšanas, ja tā aprūpē ir bērns, kuram ar tiesas lēmumu ir piespriesti uzturlīdzekļi, bet tiesas nolēmuma izpilde atzīta par neiespējamu vai parādnieks nenodrošina UGF likumā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Turklāt bērnam jāatrodas iesniedzēja faktiskā aprūpē un abiem jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā.

Savukārt personai, kas saņem uzturlīdzekļus no UGF, noteikts obligāts pienākums informēt UGF administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē uzturlīdzekļu izmaksu no UGF, t.i., par bērna neatrašanos faktiskā aprūpē, par iesniedzēja vai bērna izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs vai par deklarētās dzīvesvietas maiņu ārpus Latvijas. Līdz ar to veidlapā veiktas izmaiņas un noteikts, ka jānorāda bērna deklarētā dzīvesvieta, kā arī pienākums iesniedzējam trīs darba dienu laikā informēt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē uzturlīdzekļu izmaksu no UGF.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kontinentālo šelfu, ekskluzīvo ekonomisko zonu un jūras vides aizsardzību

1.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Likums par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu, ekskluzīvo ekonomisko zonu un jūras vides aizsardzību”.

Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts attiecas uz visiem Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem, jūras dibena virsmu un dzīlēm zem šiem ūdeņiem (iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālā jūra un ekskluzīvā ekonomiskā zona). Likums nosaka Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu, kā arī Latvijas tiesības un jurisdikciju kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Šā likumprojekta mērķis ir izveidot jūras vides aizsardzības un pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu Latvijas jurisdikcijā esošo jūras ūdeņu, tai skaitā jūras dibena un tā dzīļu, aizsardzību laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai šajos ūdeņos, kā arī lai veicinātu jūras dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Likumprojekts nosaka jūras ūdeņu izmantošanas pamatnoteikumus.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/56/EK prasībām Latvijai jāizstrādā un jāīsteno jūras stratēģija saviem jūras ūdeņiem likumā noteiktajā kārtībā: 1) izstrādā jūras ūdeņu sākotnējo, faktiskā stāvokļa novērtējumu, 2) nosaka labu jūras ūdeņu vides stāvokli, 3) nosaka vides kvalitātes mērķus un rādītājus, 4) izstrādā un īsteno jūras ūdeņu monitoringa programmu, 5) izstrādā pasākumu programmu, lai līdz 2020.gadam sasniegtu labu jūras ūdeņu vides stāvokli. Stratēģiju īsteno, piemērojot ekosistēmas pieeju, tai skaitā jūras telpisko plānošanu.

Lai jūras stratēģijas un pasākumu programmas izstrādāšana un ieviešana būtu saskaņota visā Baltijas jūras reģionā, likuma ieviešanā tiks piemērots reģionālās sadarbības princips, kā to nosaka Jūras stratēģijas pamatdirektīva.

Šis likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs likums “Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu”.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa