Otrdien, 3. martā, Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdes darba kārtībā bija iekļauti desmit dažādi jautājumi, tomēr gandrīz divas stundas valdes locekļi aizrautīgi debatēja par diviem — "Par likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"", ko ceturtdien, 5. martā, Saeimā paredzēts pieņemt trešajā lasījumā, kā arī par 23 Liepājas rajona pašvaldību vadītāju aicinājumu visām valsts pašvaldībām.

Tas tāpēc, ka likumu pašreizējā variantā saskaņā ar Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli akceptēti vairāki pašvaldībām nepieņemami priekšlikumi.

Ja tos apstiprinās, tad 372 pašvaldības (no 590) saņems mazāk līdzekļu nekā pērn, turklāt pašvaldības raksturojošos kritēriju īpatsvarus (relatīvās vērtības) noteiks Ministru kabinets, nevis Saeima. Atbalstu nav guvis priekšlikums, ka nekustamā īpašuma iekasējamības procentu nosaka finansu ministrs.Tāpat ierosinājums, lai pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniegtu 35 procentus no pašvaldībās vērtētiem ieņēmumiem. Nav atbalstīts priekšlikums rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām finansu nepieciešamību nodrošināt līdz 90 procentiem (patlaban solīti tikai 80 procenti). Ir vajadzīgs, lai pašvaldību kopējo finansu nepieciešamību sadalītu starp pilsētām un lauku pašvaldību grupām pēc iedzīvotāju īpatsvara, kas dzīvo attiecīgajā grupā (pēc pašreizējās redakcijas — 55 procenti lauku un 45 procenti pilsētu, nevis 50:50, kā tika proponēts).

Būtiski ir arī tādi pašvaldības raksturojoši kritēriji kā bērnu skaits bērnu namos un iemītnieku skaits veco laužu pansionātos un aprūpes centros. Tiek lauzti šķēpi arī par principu, ka pašvaldību kopējo finansu nepieciešamību nosaka gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanas procesā un to iekļauj Ministru kabineta un likuma "Par pašvaldībām" 96. pantā noteiktajā pašvaldību sabiedrisko organizāciju ikgadējā sarunu protokolā. Tas esot pāragri. Kopumā aptuveni desmit pozīcijās pašvaldību vadītāji šobrīd nav vienisprātis ar Saeimā trešajam lasījumam piedāvāto likumprojekta redakciju. Ar tām sēdes dalībniekus iepazīstināja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, par tām izteicās Zigmunds Georgs Fīrers (Saldus), Juris Šulcs (Tukums), Mārtiņš Kokars (Gulbene), Guntis Libeks (Aizkraukle), Raitis Vītoliņš (Jelgava) un citi. Aleksandrs Lielmežs, runādams arī kā Latvijas pagastu apvienības vadītājs, atgādināja, ka pat tādam centram kā Mālpils, ko viņš pārstāv, šogad būs aptuveni 15 tūkstoši latu liels finansu deficīts. Ilustrācijai viņi minēja Jaunpili, par labu atzītu Tukuma rajona pagastu. Te vērtētie ieņēmumi ir 131,9 tūkstoši latu, pavisam nepieciešami būtu 232,7 tūkstoši. Tātad izdzīvošanai pietrūkst "nieka" 101 tūkstoša. Paredzamā dotācija — 37,3 tūkstoši, bet nenovēršamais deficīts — 63 tūkstoši latu...

Uz šī fona izskan Liepājas rajona pašvaldību aicinājums visām valsts pašvaldībām. Liepājnieki (aicinājumu parakstījuši Dunikas, Aizputes, Vecpils, Priekules, Rucavas, Dunalkas, Grobiņas, Durbes, Bārtas, Pāvilostas, Vērgales un vēl citu, pavisam vairāk nekā divdesmit pašvaldību vadītāji) konstatē:

"Otrajā lasījumā Saeimā pieņemtais likumprojekts "Par finansu izlīdzināšanu" nozīmē pilnīgu pašvaldību iznīcināšanu valstī, novedot tās pie finansiāla bankrota, kas strauji pazeminās iedzīvotāju dzīves līmeni." Viņi pauž apņēmību rīkoties radikāli, ja likumprojekts netiks pārstrādāts.

Šajā sakarā tika nolemts sasaukt LPS ārkārtas valdes sēdi un pieņemt attiecīgu paziņojumu, lai novērstu pašvaldību budžeta krīzes situāciju.

Domu apmaiņa LPS valdes sēdē notika arī par "Vienošanos par darba samaksas noteikšanas principiem pašvaldībās" (par to "LV" rakstīju jau 27.februāra numurā — M.Ģ.).

Visai zīmīga bija informācija par LPS vadības tikšanos ar Eiropas Padomes ekspertiem. Tas tāpēc, ka likumu harmonizācijas gaitā Latvija vēl nav pievienojusies vairākiem nozīmīgiem starptautiskiem dokumentiem, kuri skar tieši pašvaldības, kaut gan mums ir aptuveni 90 tūkstoši pašvaldību darbinieku.

"Saldajam ēdienam" vēl pēc citu jautājumu izskatīšanas LPS valde apstiprināja Tukuma rajona Vānes pagasta, Aizkraukles rajona Aiviekstes un Staburaga pagasta, Ludzas rajona Miglinieku pagasta un Kuldīgas rajona Kabiles pagasta domubiedru vēlēšanos iestāties Latvijas Pašvaldību savienībā. Tagad savienības saimē jau ir 374 pašvaldības.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Vēstule "Latvijas Vēstnesim"

Par pašvaldību finansējuma samazināšanu

Saeimā 3. lasījumam sagatvotais likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" atklāj 6. Saeimas un tās izveidotās valdības patieso attieksmi pret izglītības, kultūras un medicīnas pakalpojumiem iedzīvotājiem, un sociālo palīdzību mazaizsargātajiem sabiedrības locekļiem. Kopš 1996. gada valdība uz pašvaldību pakalpojumu samazinājuma rēķina iedzīvotājiem ne tikai sasniedza bezdeficīta budžetu, bet ieguva iespēju rīkoties ar lieliem budžeta pārpalikumiem.

Saskaņā ar iesniegto projektu 372 pašvaldības (63% no kopskaita) saņems mazāku finansējumu kā iepriekšējā gadā. Netiek novērstas Finansu ministrijas prognožu kļūdas (nekustamā īpašuma nodoklim vismaz Ls 5 milj. apmērā, nenodokļu ieņēmumiem vismaz Ls 2,3 milj. apmērā), kuras gan tiek atzītas. Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības sarunās ar Saeimas Prezidiju un frakciju vadītājiem panākto vienošanos meklēt iespējas izmantot 1997. gada budžeta pārpalikumu deficīta segšanai, pieņemams risinājums nav atrasts.

Tādējādi šim gadam valdība paredz apzinātu un plānotu budžeta deficītu pašvaldībām, pat neņemot vērā inflāciju. Šāda pret iedzīvotājiem vērsta politika izraisa bažas pašvaldībās, to rezultātā radies Liepājas rajona pašvaldību aicinājums uz piketu likuma pieņemšanas dienā un vēlēšanu nerīkošanu. Šo aicinājumu atbalstījušas arī citas pašvaldības. Izvērtējot radušos situāciju, Latvijas Pašvaldību savienības valde paziņo:

1. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uzzināt, kas ir veicinājis un veicina nodokļu naudas novirzīšanu no pakalpojumiem iedzīvotājiem uz centrālās birokrātijas izdevumiem.

2. Ar Latvijas Pašvaldību savienības līdzdalību tiks izveidota sabiedriskā izmeklēšanas komisija, kura izvērtēs politiķu un augstāko amatpersonu atbildību par prettautiskā budžeta sagatavošanu un pieņemšanu. Komisija sagatavos "Melno grāmatu", kurā publicēs izmeklēšanas rezultātus, lai darītu tos zināmus sabiedrībai līdz 7. Saeimas velēšanām.

3. Latvijas Pašvaldību savienība izveidos Koordinācijas komisiju, kura konsultēs pašvaldības par iespējām sakarā ar finansējuma nenodrošinājumu likumīgi neveikt atsevišķas valdības deleģētās funkcijas, kā arī par iespējām ierosināt prasības tiesā pret valdības institūcijām.

Latvijas Pašvaldību savienības vārdā —

1998.gada 3.martā priekšsēdis A.Jaunsleinis