Savai pilsētai, Liepājai

Laikam gan tikai daži Latvijas iedzīvotāji nebūs ievērojuši saldenieka Valdemāra Ancīša sarūpēto "Senču kalendāru", kas jau sasniedzis vismaz astoto apriti. Līdzīgā kārtā sarosījušies citi novadi, un liepājnieki šajā ziņā nav nekāds retums, kuriem kalendāru ziņā ir savas tradīcijas.

Tomēr nule "LV" redakcijā saņemtais "Liepājas kalendārs" jaunāko publikāciju kopumā pārsteidz ar savu vērienu. Ne jau tikai ar 320 lappusēm. Galvenokārt tomēr ar tematikas apriti.

Jā, 1253.gadā dibinātajai pilsētai dzintara krastā ir sava bagāta vēsture, un redaktora Ērika Kūļa sarūpētajam izdevumam piemīt ne tikai hronoloģijas raksturs. Vai jūs vēlētos zināt, kādi bijuši Liepājas "Tēvi" vismaz kopš aizvadītā gadsimta vidus? Palūk: Kārlis Gotlībs Sigismunds Ūlihs, Ādolfs fon Bagehūfilds. Jo Liepāja savulaik bijusi vāciska pilsēta, vismaz turīgo iedzīvotāju ziņā. Bet kopš Latvijas brīvvalsts pirmajiem gadiem priekšgalā allaž bijuši latvieši — Ansis Buševics, Jēkabs Cincelis, Jānis Baumanis, Ēvalds Rimbenieks, Leo Lapa, kopš atmodas laika — Imants Vismins, Teodors Eniņš, tagad — Uldis Sesks.

Pārsteidzošs ir kalendārijs: janvārī vien 23 personālijas ar norādēm — dzimis Liepājā, Durbē, Vecpils pagastā, Gramzdas pagastā un tā joprojām. Vai jūs gribat zināt, kas te noticis pirms 420, 390, 350, 290, 220 vai vēl pirms mazāk gadiem, 1989. ieskaitot? Tad jums jāpievērš uzmanība Liepājas Vēstures un mākslas muzeja fondu glabātāja Jāņa Gintera izpētei, kas aptver vairāk nekā 15 (!) lappuses. Viņa spalvai pieder arī vairāki būtiski apcerējumi par Latviju līdz 1940.gadam.

Laikmeta griežiem veltītas vairākas Ainas Burijas publikācijas, arī par vācu iedzīvotāju izceļošanu 1939.gadā. Statistika liecina, ka te savulaik dzīvojuši 4620 vācieši, aptuveni 8 procenti no pilsētas iedzīvotājiem, bijusi sava vācu pamatskola ar 338 audzēkņiem, arī Vācu vecāku savienības ģimnāzija Ausekļa ielā.

Pārsteidzoši plašs ir autoru loks, nav aizmirsti šīgada jubilāri, kas dzīvā (tā liepājnieki runā!) vai dzīvojuši Liepājas novadā. Andris Gertsons ir pūlējies, lai šajā biezajā rakstu krājumā būtu gana daudz attēlu. Ietekmīga ir gadagrāmatas literārā daļa. Prozā un dzejā daudz devis Olafs Gūtmanis, ir Noras Kalnas, Guntas Šnipkes, Dzidras Šmites, Ivetas Liepas un Modra Zihmaņa dzejoļi, Kirila Bobrova un Vinifreda Krauča proza.

Tie, kuriem laimējies vai laimēsies pārlapot "Liepājas kalendāru ’99" būs gandarīti. Ne tikai par ieceri, bet arī par "Kurzemes Vārda" izdevniecības pienesumu. Tāpat par Līvijas Leines sakārtojumu. Jo Latvijas bagātīgajam grāmatu klāstam klāt nācis vēl viens pamatīgs sējums. Par savu novadu, par savu pilsētu.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Teksts — no "LV" redakcijai

piesūtītā eksemplāra