Eiropas Komisija: Par ES lomu globālajā veselības aizsardzībā

31.martā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumus, lai stiprinātu Eiropas Savienības lomu globālās veselības aizsardzības jomā. Mērķis ir palielināt Eiropas ieguldījuma efektivitāti, lai labāk palīdzētu jaunattīstības valstīm atsākt virzīties uz veselības aizsardzības jomā noteikto Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Komisija iepazīstina ar četrām pieejām globālās veselības aizsardzības uzlabošanai: izveidot demokrātiskāku un koordinētu globālo pārvaldību; veicināt kopējus centienus, lai sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu visaptverošu piedāvājumu un pieejamību visiem; nodrošināt labāku saskaņotību starp Eiropas Savienības politikas virzieniem veselības aizsardzības jomā; uzlabot Eiropas Savienības pētniecības koordināciju globālās veselības aizsardzības jomā un jaunattīstības valstīs palielināt piekļuvi jaunām zināšanām un ārstēšanas metodēm.

Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs, Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli un Eiropas pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Maire Gogegana-Kvinna norādīja: “Tiesības uz veselību ir visiem gan Eiropā, gan aiz tās robežām. Tomēr šodien pārāk daudz cilvēku joprojām nevar izmantot šīs tiesības. Visvairāk atpaliek to Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana, kas saistīti ar veselības aprūpi, bērnu mirstību, māšu mirstību un HIV/AIDS. Mēs nevaram ar to samierināties. Kā jaunattīstības valstu galvenajam partnerim ES ir pienākums pildīt vadošo lomu globālās veselības aizsardzības problēmu risināšanā. Strādāt ar pasaules nabadzīgākajām valstīm, piemēram, pētniecības partnerībās, lai uzlabotu piekļuvi jaunām zināšanām un dzīvību glābjošām ārstēšanas metodēm, ir morāls pienākums un arī mūsu pašu interesēs – infekcijas slimības, piemēram, izplatās pāri robežām. Šodienas priekšlikums ir daļa no mūsu sagatavošanās darba šā gada septembrī paredzētajai ANO augstākā līmeņa sanāksmei par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Tajā ES būtu jāpauž vienota un ticama nostāja.”

Četras galvenās rīcības jomas

Pēdējā desmitgadē veselības aizsardzības politika ir ieguvusi svarīgu vietu starptautiskā mērogā, un palīdzība veselības aprūpes jomā ir četrkāršojusies, sasniedzot vairāk nekā 16 miljardus eiro. Ir pozitīvi piemēri, ko minēt, un konkrēti sasniegumi, uz kuriem balstīties. Tomēr nepietiekamais progress veselības aizsardzības jomā noteikto TAM sasniegšanā nabadzīgākajās valstīs un globalizācijas pieaugošās problēmas rada nepieciešamību pēc noteikta ES redzējuma, nostājas un rīcības globālās veselības aizsardzības jomā. Komisija 31.martā ierosina rīcības jomas, pamatojoties uz Eiropas Savienības solidaritātes principiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu taisnīgu un visaptverošu piedāvājumu. Komisija norāda galvenās problēmas, kas jārisina ES, – līderība, visaptverošs piedāvājums, ES politikas virzienu saskaņotība un zināšanas. Šī jaunā politika ir paredzēta kā pavērsiena punkts, lai veicinātu tiesības uz veselību un labāk risinātu globālās veselības aizsardzības problēmas.

Priekšlikumi ES rīcībai, reaģējot uz četrām problēmām, ir šādi.

Uzlabot globālo pārvaldību veselības aizsardzības jomā. ES būtu jāaizstāv vienota nostāja ANO aģentūrās un jāstrādā, lai samazinātu veselības aizsardzības projektu lielo skaitu.

Virzīties uz visaptverošu veselības aprūpes piedāvājumu. ES būtu jānodrošina, lai palīdzība attīstības jomā atbalstītu jaunattīstības valstis ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu izveidē, un būtu jāveicina darba sadale starp visām iesaistītajām personām, gan publiskajām, gan privātajām, sniedzot zināšanas un finansējumu veselības aizsardzības nozarei. Komisija ierosinās prioritāro valstu sarakstu, galvenokārt ietverot tās, kuras visvairāk atpaliek veselības aizsardzības jomā noteikto TAM sasniegšanā un kurās ES būtu jākoncentrē sava palīdzība.

Nodrošināt labāku saskaņotību starp ES iekšējiem un ārējiem politikas virzieniem globālās veselības aizsardzības jomā. ES apvienos savu vadošo lomu tirdzniecībā un attīstībā, lai izveidotu saskaņotu pieeju globālai veselības aizsardzībai, tostarp arī tādiem jautājumiem kā migrācija, drošība, pārtikas nodrošinājums un klimata pārmaiņas.

Palielināt zināšanas globālās veselības aizsardzības jomā. Nodrošināt, lai pētniecība un inovācija dotu pieejamus produktus un pakalpojumus, kurus var atļauties, un lai nebūtu nevērīgas attieksmes pret slimībām. Eiropas Savienības Septītajā pētniecības pamatprogrammā (FP7) ietverta starptautiska sadarbība, lai sasniegtu ar veselības aizsardzību saistītos TAM, kā arī plaša pētniecība par slimībām, kas var izpostīt jaunattīstības valstis. Piemēram, FP7 pirmajos trijos gados (2007.–2009.gadā) ES ir ieguldījusi vairāk nekā 200 miljonus eiro pētniecības projektos par HIV/AIDS, malārijas un tuberkulozes kontroli un ārstēšanu.

Šis paziņojums tiks apspriests Ārlietu padomē 11.maijā. Jūnijā Eiropas Savienības veselības aizsardzības un attīstības ministru augsta līmeņa sanāksmē globālās veselības aizsardzības jomā tiks pētīta turpmāka rīcība.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa