Eiropas Komisija: Par patēriņa tirgu pavasara rezultātu tablo

29.martā Eiropas Komisija publiskoja pavasara rezultātu tablo par patēriņa tirgiem, un tajā atklājās, ka ES patērētāji vēl aizvien pārrobežu tirdzniecības šķēršļu dēļ pilnībā neizmanto visas iekšējā tirgus priekšrocības. Nemitīgi paplašinās plaisa starp pārrobežu un vietējo e-tirdzniecību. Komisija ar veselu pasākumu kopumu (ieskaitot mazumtirgotājiem domātu noteikumu vienkāršošanu) cenšas likvidēt šķēršļus.

Daudzās valstīs ir pasliktinājušās patēriņa iespējas, kuras nosaka, piemēram, pēc patērētāju uzticēšanās patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, NVO un pēc tā, cik veiksmīgi tiek izšķirtas domstarpības. Tomēr par spīti šim grūtajam ekonomikas laikam dažas dalībvalstis rādītājus ir uzlabojušas. Valstīs ļoti atšķiras, vai patērētāji var atļauties preces un pakalpojumus, proti, sešās valstīs pirktspēja ir zemāka par pusi no vidējā līmeņa ES. Vairāk pārtikušajās ES valstīs dzīves dārdzība nav tik liela, lai gan cenu līmenis ir augstāks. Komisija ar veselu pasākumu kopumu (ieskaitot mazumtirgotājiem domātu noteikumu vienkāršošanu) cenšas likvidēt pastāvošos šķēršļus.

Par veselības un patērētāju politiku atbildīgais komisārs Džons Dalli sacīja: “Vienots Eiropas tirgus patērētājiem nodrošina plašāku izvēli un zemākas cenas. Tomēr šis solījums nereti paliek neizpildīts, jo kā pārdevēji, tā pircēji savā valstī atduras pret grūti pārvaramiem šķēršļiem, kurus esmu apņēmies likvidēt, sadarbojoties ar saviem kolēģiem, komisāriem.” Viņš piemetināja: “Es vēlos uzslavēt tās dalībvalstis, kas par spīti ierobežotajam valsts budžetam joprojām iegulda līdzekļus tādu apstākļu radīšanā, kas ļauj uzticēties patērētāju aizsardzības iestādēm un ātri atrisina domstarpības.”

Rezultātu tablo

Rezultātu tablo par patēriņa tirgiem patērētājiem sniedz pierādījumus par iekšējā tirgus darbību un tos brīdina attiecībā uz izvēli, konkurētspējīgām cenām un apmierinātību. No 2010.gada pavasara rezultātu tablo pētīs, kā notiek mazumtirdzniecības tirgus un valsts patēriņa nosacījumu integrēšana. Rudens rezultātu tablo publiskos oktobrī, un tas pārbaudīs 50 atsevišķus tirgus sektorus, lai noskaidrotu, kuros var būt traucējumi.

Galvenie secinājumi

• Šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai. Pārrobežu darījumu skaits un vērtība ir ES mazumtirdzniecības tirgus integrētības rādītājs. Pārrobežu tirdzniecība palielinās lēni: 2009.gadā tikai 29% patērētāju iepirkās citā ES valstī (2008.gadā – 25%) un tikai 25% mazumtirgotāju pārdeva citā ES valstī (2008.gadā – 20%). Starpība starp vietējiem un pārrobežu pirkumiem internetā aug; 2009.gadā 34% ES patērētāju iegādājās preces vai pakalpojumus internetā no pārdevējiem savās valstīs (2008.gadā – 28%), bet tikai 8% izdarīja pasūtījumu citā ES valstī (2008.gadā – 6%). Iepriekšējie Komisijas pētījumi atklāja, ka, iepērkoties pāri robežai, patērētāji patiešām var ietaupīt un baudīt plašāku izvēli. Tomēr šķēršļi paliek; to dēļ tirgotāji atsakās piegādāt preces uz ārvalstīm. Senāki ziņojumi atklāj, ka neizdodas vairāk nekā 60% pārrobežu pasūtījumu. Komisija ir apņēmusies minētos šķēršļus likvidēt, veicot pasākumu kopumu, kuru apzināja 2009.gada oktobrī. To skaitā ir novērst noteikumu sadrumstalotību, stimulēt starptautisku domstarpību risināšanu un vienkāršot mazumtirgotājiem domātos noteikumus.

• Pavājinās nacionālais regulējums patēriņa jomā. Patēriņa apstākļi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, piemēram, no tādu normu kvalitātes, kuras skar patērētājus un uzņēmumus, domstarpību atrisināšanas efektivitāti un sūdzību izskatīšanu, patērētāju uzticēšanos iestādēm, mazumtirgotājus, reklāmas nozari un patērētāju organizācijas. Minētos nosacījumus no patērētāju viedokļa pasliktināja ekonomikas krīze, jo vairākumā valstu notika lejupslīde. Tomēr astoņas dalībvalstis (Portugāle, Luksemburga, Īrija, Itālija, Austrija, Francija, Slovākija un Apvienotā Karaliste) uzlaboja savus rādītājus salīdzinājumā ar 2008.gadu.

• Lielas patērētāju pirktspējas atšķirības. Rezultātu tablo konstatēja, ka ES valstīs patērētāju pirktspēja visvairāk atšķīrās saistībā ar preču un pakalpojumu iegādi, ņemot vērā vidējos ienākumus un cenu līmeni. Zīmīgi, ka patērētāji var tērēt vairāk pārtikušajās ES valstīs, lai gan cenu līmenis ir augstāks; Luksemburgā iepērkas visvairāk, tad seko Apvienotā Karaliste, Kipra, Nīderlande un Austrija.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa