Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 8.aprīlī
MK: Par valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu
8.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas izstrādātais noteikumu projekts “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”, kas noteiks valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu. Amatu katalogs ir valsts un pašvaldību institūciju amatu sistematizēts apkopojums, kur amati ir sakārtoti funkcionālajās grupās – amatu saimēs, definējot un aprakstot to pamatpienākumus un darba uzdevumus. Amatu klasifikācijas sistēma būs pamatā mēnešalgas noteikšanai valsts un pašvaldību institūcijās, jo amatu klasifikācijas rezultāti veido 67% no amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas.
Katalogs izstrādāts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma deleģējumam, paredzot, ka Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, tiesu un prokuratūras, Tiesībsarga biroja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, publisko nodibinājumu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, pašvaldību, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), zinātnisko institūtu un valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amatu klasifikāciju atbilstoši valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam un kvalifikācijas un prasmju novērtējumam.
Līdz šim amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs noteica Ministru kabineta noteikumi, kuri valsts pārvaldē darbojas kopš 2006.gada. Esošās likumdošanas izmaiņas paredz aktualizēt pašlaik esošo valsts pārvaldes amatu katalogu, papildinot to ar no jauna iekļaujamo amatu saimju sarakstu, piemēram, tiesām, prokuratūrai, pašvaldībām, augstskolām specifiskajiem amatiem, un izveidot valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu.
Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir papildināts ar šādām amatu saimēm: neatliekamās medicīnas ārstniecības pakalpojumi; valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde; informācijas tehnoloģiju lietotāju atbalsts; noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana; valsts dibināto augstskolu vadība; mārketings (tirgzinība); tulkošana rakstos un mutvārdos; sporta organizēšana; tiesas un prokuratūra; stratēģiskā plānošana un attīstība; studentu apkalpošana; studiju procesa organizēšana; sabiedrisko pakalpojumu regulēšana; bāriņtiesas.
Vienlaikus ir veikti grozījumi šādās saimēs, papildinot vai iekļaujot jaunus līmeņus/apakšlīmeņus: administratīvā vadība; apgāde (iepirkšana); apsaimniekošana; darba aizsardzība; finanšu analīze un vadība iestādēs un/vai nozaru ministrijās; fiziskais un kvalificētais darbs; grāmatvedība; bibliotēku pakalpojumi; dokumentu pārvaldība; IT un IS vadība; programmatūras attīstība; inženiertehniskie darbi; klientu apkalpošana; komunikācija un sabiedriskās attiecības; kvalitātes vadība; personāla vadība; starptautiskie sakari. Ņemot vērā iestāžu sniegtos priekšlikumus, ir precizēti šādu saimju amatu paraugapraksti: ārstniecības pakalpojumi; aprūpe; privātpersonu kontrole; radošie darbi.
Projekts nodots saskaņošanai ar ministrijām un citām ieinteresētajām institūcijām līdz 22.aprīlim.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs
RAPLM: Par vienotu piekļuvi ģeotelpiskās informācijas portālam
Valsts sekretāru sanāksmē 8.aprīlī tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi, lai nodrošinātu vienotu piekļuvi metadatiem, ģeotelpisko datu kopām un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumiem. Izstrādātie noteikumi izvirza prasības un nosaka pienākumus un tiesības visām ģeotelpiskās informācijas portāla (ģeoportāla) darbības nodrošināšanā iesaistītajām pusēm, nodrošinot pieeju ģeotelpisko datu kopām un to metadatiem, kuru sagatavošanā un aktualizēšanā ir iesaistītas dažādu nozaru institūcijas.
Noteikumi par ģeoportālu nosaka ģeoportālā ietveramos metadatus un ģeotelpisko datu kopas, ģeoportāla pārziņa funkcijas un uzdevumus, datu kopu turētājiem izvirzāmās prasības un pienākumus, lai nodrošinātu metadatu un datu kopu pieejamību ģeoportālā un izmantošanu, kā arī ģeoportālā ietvertās ģeotelpiskās informācijas izmantošanas noteikumus.
Lai nodrošinātu ģeoportāla drošību un novērstu tajā ietvertās ģeotelpiskās informācijas drošības apdraudējumus, noteikumu projektā ir iekļautas arī normas, kas nosaka ģeoportāla pārziņa uzdevumus un ģeotelpisko datu kopu turētāja pienākumus ģeotelpiskās informācijas drošības jomā.
Izstrādātie noteikumi vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa
ZM: Par kažokzvēru turēšanas labturības prasībām
Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Labturības prasības kažokzvēru turēšanai”, ko 8.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Jaunie noteikumi nosaka labturības prasības ūdeļu, sesku, lapsu, nutriju un šinšillu turēšanai, kā arī prasības kažokzvēru novietnēm.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, ko Latvija ratificējusi 2007.gadā. Konvencija attiecas uz dzīvnieku turēšanu, aprūpi un izmitināšanu, jo īpaši uz modernās intensīvās lopkopības sistēmās iesaistītiem dzīvniekiem, kurus audzē vai tur pārtikas, vilnas, ādas vai kažokādas ražošanas nolūkā vai kādā citā lauksaimnieciskā nolūkā.
Šo noteikumu prasību izpildi uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Latvijā ir reģistrēti 24 uzņēmumi, kas nodarbojas ar kažokzvēru turēšanu.
Paredzams, ka noteikumu projekts stāsies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri.
ZM: Par zosu un pīļu turēšanas labturības prasībām
Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Labturības prasības zosu, pīļu un muskuspīļu turēšanai”, ko 8.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Jaunie noteikumi nosaka labturības prasības mājas zosu un to krustojumu, mājas pīļu, muskuspīļu, mājas pīļu un muskuspīļu hibrīdu turēšanai. Noteikumus piemēro novietnēs, kurās tur vismaz 50 pieaugušus vienas šķirnes putnus produkcijas iegūšanai vai ciltsdarbam.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, ko Latvija ratificējusi 2007.gadā. Konvencija attiecas uz dzīvnieku turēšanu, aprūpi un izmitināšanu, jo īpaši uz modernās intensīvās lopkopības sistēmās iesaistītiem dzīvniekiem, kurus audzē vai tur pārtikas, vilnas, ādas vai kažokādas ražošanas nolūkā vai kādā citā lauksaimnieciskā nolūkā.
Šo noteikumu prasību izpildi uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Latvijā reģistrēti aptuveni 350 zosu un 350 pīļu turētāju.
Paredzams, ka noteikumu projekts stāsies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa