Grozījumi Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1999.gada domstarpību un vienošanās protokolā

Ņemot vērā to, ka salīdzinājumā ar 1998.gada 29.septembrī parakstīto "Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1999.gada domstarpību un vienošanās protokolu" ir pārskatītas 1999.gada valsts budžeta, kā arī pašvaldību budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes un atsevišķos jautājumos puses ir panākušas papildu vienošanos izdarīt Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1999.gada domstarpību un vienošanās protokolā šādus grozījumus:

1.

Izteikt pirmās daļas "Ieņēmumi" 1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.1. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi

Puses vienojas:

Garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi katrai pašvaldībai tai nodokļa summai, kura tiek saņemta centralizēti ar Valsts kases starpniecību, un neizpildes gadījumā kompensēt to no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem, kā arī saglabāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ieņēmumu minimumu.

Garantēt katrai pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļa prognozes izpildi, ja saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" nekustamā īpašuma nodokļa prognoze pašvaldībām tiek noteikta no kopējās ar nodokli apliekamās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības valstī 1 592 958 800 latu apjomā pie šādiem nosacījumiem: līdz 1999.gada valsts budžeta likuma stāšanās spēkā brīdim veicināt Saeimā grozījumu pieņemšanu likumā "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", paredzot to spēkā stāšanās termiņu, sākot ar 2000.gadu;

Ja grozījumi netiek pieņemti, izskatīt šo jautājumu atkārtotās sarunās. Kompensācija no valsts budžeta vispārīgajiem ieņēmumiem tiek paredzēta pašvaldībām, kurām no to darbības neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams iekasēt 1999.gada prognozē paredzēto nekustamā īpašuma nodokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ja nepieciešams, Ministru kabinets iesniedz Saeimā grozījumus likumā par valsts budžetu 1999.gadam.

Pamatojoties uz īpašuma nodokļa izpildi uz 1999.gada 1.jūliju, gadījumā, ja nepildās īpašuma nodokļa prognoze, Finansu ministrija uzsāk sarunas ar attiecīgām pašvaldībām par šā nodokļa kompensāciju, izskatot katru gadījumu atsevišķi.

Pašvaldību ieņēmumus no nodokļiem 1999.gadā prognozēt 217,7 milj.latu apmērā, tai skaitā:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 174,3 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis — 23,9 milj. latu

īpašuma nodoklis — 18,8 milj. latu

iekšējie nodokļi par pakalpojumiem un precēm — 0,65 milj. latu

Kopā nodokļu ieņēmumi — 217,7 milj. latu

Nenodokļu ieņēmumi pašvaldībās — 18,6 milj. latu

Kopā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi — 236,3 milj. latu

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem —26,0 milj. latu

Kopā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi,

ieskaitot maksas pakalpojumus — 262,3 milj. latu."

2.

Precizēt pirmās daļas 1.2.2.apakšpunktā "Mērķdotācijas no valsts budžeta" Ministru kabineta viedokli šādā redakcijā:

"Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām 93,2 milj. latu apjomā, tai skaitā:

pamata, vispārējai vidējai, speciālajai izglītībai, arodizglītībai

un daļējai ārpusskolas izglītības iestāžu

pedagoģisko darbinieku darba samaksai un

sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām — 66,8 milj. latu

specializētajām izglītības iestādēm — 16,3 milj. latu

kristīgās mācības un ētikas programmai — 0,1 milj. latu

Kopā izglītības pasākumiem — 83,2 milj. latu

investīcijām — 8,86 milj. latu

tautas mākslas pašdarbības kolektīviem — 0,189 milj. latu

teritoriālplānošanai — 1,0 milj. latu

Kopā — 93,2 milj. latu

Pašvaldību kopējie pamatbudžeta ieņēmumi tiek prognozēti 361,6 milj. latu apjomā." Tālāk kā tekstā.

3.

Precizēt pirmās daļas 1.2.3.apakšpunkta Ministru kabineta viedokli, izsakot to šādā redakcijā:

"Ministru kabineta viedoklis:

Noteikt mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldību investīciju projektiem VIP ietvaros 8,86 milj. latu apjomā." Tālāk kā tekstā.

4.

Izteikt pirmās daļas 2.punktu "Izdevumi" šādā redakcijā:

"2. Izdevumi

Puses vienojas:

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 1999.gada pašvaldību izdevumu nepieciešamība noteikta 212,1 milj. latu.

Ņemot vērā makroekonomisko un mikroekonomisko prognožu izmaiņas 1999.gadam un, ja tiek saglabātas nemainītas šā vienošanās protokola pirmajā daļā "Ieņēmumi" noteiktās ieņēmumu prognozes pašvaldībām no nodokļiem 217,7 milj. latu apmērā un valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondam 6,1 milj. latu apmērā, tad pašvaldību izdevumu nepieciešamība tiek noteikta ne mazāka kā 189 milj. latu. Tādā gadījumā pašvaldībām tiek paredzēta papildu dotācija no valsts budžeta ieņēmumu bāzes palielināšanai ne vairāk kā 800 000 latu Ministru kabineta noteiktā kārtībā."

5.

Trešo daļu "Pašvaldību finansu izlīdzināšana" izteikt šādā redakcijā:

"Puses vienojas:

Latvijas Pašvaldību savienība garantē bērnu namos un pansionātos sniegtās aprūpes nepasliktināšanos.

No pašvaldību finansu stabilitātes viedokļa grozījumu izdarīšana likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" nav pieļaujama.

Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķinā izmantoto kritēriju relatīvo vērtību izmaiņas var notikt tikai pēc pašvaldību funkciju sadales izpētes starp centrālo valdību, reģionālo valsts pārvaldi, reģionālo (rajonu) pašvaldību un vietējām pašvaldībām, kā arī izmantoto pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju un to īpatsvaru pamatotības noteikšanas un analīzes."

6.

Precizēt piektajā daļā "Pašvaldību iespējas nodrošināt minimālās darba algas palielinājumu" Ministru kabineta viedokli:

"Ministru kabineta viedoklis:

Izdevumus minimālās algas palielināšanai paredzēt no plānotajiem pašvaldību budžeta ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar 1998.gadā pašvaldībām plānoto pieaugs par 8 procentiem."

7.

Precizēt sestajā daļā "Nepieciešamais finansējums normatīvo aktu izpildei" Ministru kabineta viedokli:

"Ministru kabineta viedoklis:

Palielinātas mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par 413,5 tūkst. latu."

Ministru prezidents  V.Krištopans

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis

1999.gada 8.janvārī Rīgā

Par Latvijas Pašvaldību savienības attieksmi pret nule pieņemto dokumentu pagastu apvienību līmenī vakar, 12.janvārī, plaši un izvērsti sprieda un apsprieda vairāk nekā daži desmiti Latvijas pagastu vadītāju, domājot par to, kāda varētu būt turpmākā attieksme pret valdības un LPS nule pieņemtajiem dokumentiem. Jo Latvijas pagastos un tamlīdz jo vairāk daudzās mūsu pilsētās un apvidos ir savas problēmas, kuras nevar risināt tikai ar vienu vai vairākiem diemžēl līdz galam neizstrādātiem normatīviem aktiem, jo pretrunu ir vairāk nekā risinājumu.

Par visu to arī "LV" slejās vēstīsim turpmākajās nedēļās un mēnešos. Latvijas Pašvaldību savienībai šāda attieksme ir vairāk nekā nepieciešama, jo ar šī gada 1.janvāri sākas Saeimas noteiktā rīcība, lai varētu realizēt Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kura īstenošanā ir nepieciešama ne tikai izpēte, kas paredzēta likuma pirmajā posmā, bet arī reālā rīcība, kura ir atkarīga no turpmākajām ierosmēm un praktiskajām programmām.

Jo PHARE pašreizējās un turpmākajās sistēmās piedāvātās rosības izrādīsies efektīvas tikai tad, ja pagastiem un rajoniem būs savs neapstrīdams ieguldījums. Turpmākās programmas ir ļoti cieši saistītas ar katra pagasta un ikviena rajona rosību, kas nav tikai ciešā kopsakarā ar dažu nedēļu vai pāris mēnešu turpmākās darbības ļoti tiešo izpausmi. Tālab būtiska ir ikvienas pašvaldības vēlme apliecināt sevi kā reālu vienību dažādu vērienīgu projektu kopsakarā.