Baltijas asamblejas Prezidija un Ziemeļu padomes Prezidija paziņojums sakarā ar kopīgo sēdi

Ievads

Baltijas asambleja, kas pārstāv Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu parlamentus, un Ziemeļu padome, kas pārstāv Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas valstu parlamentus, kā arī Ālandu salu, Grenlandes un Farēru salu autonomo reģionu parlamentus, tikās Viļņā (Lietuvā) 1996.gada 15. un 16.aprīlī, lai nostiprinātu abu organizāciju sadarbību un kopīgi apspriestu abas organizācijas interesējošus jautājumus.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu attiecības

Mēs, Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes parlamentārieši, paužam savu apņemšanos veicināt reģionā drošību, stabilitāti un labklājību, kā arī aizvien ciešākus kultūras sakarus starp mūsu tautām, attīstot sadarbību visās kopīgā mantojuma un kopīgo demokrātisko vērtību jomās.

Mēs izsakām dziļu gandarījumu par to, ka Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbība tiek īstenota tādā apjomā, kāds formulēts 1992.gada līgumā par abu organizāciju parmalentu sadarbību.

1996.gadā sadarbības līgums tiks pārskatīts, lai panāktu, ka tas sekmē mūsu kopīgo politisko centienu īstenošanu. Ziemeļu padome turpinās īstenot Baltijas valstu parlamentāriešiem paredzēto stipendiju programmu un orientēsies uz tās paplašināšanu, iekļaujot arī visu triju parlamentu darbiniekus.

Mēs ar gandarījumu atzīmējam arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu valdību tiklab divpusējo, kā arī daudzpusējo sadarbību Baltijas Ministru padomes un Ziemeļu Ministru padomes ietvaros.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības reģionālā dimensija

Mēs, Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes parlamentārieši, atzīstam, ka reģionālajai starpparlamentu sadarbībai ir būtiska nozīme stabilitātes un drošības, kā arī sociālās un ekonomiskās attīstības sekmēšanā Baltijas reģionā. Mēs uzsveram Baltijas jūras reģiona valstu parlamentu sadarbības konferenču un šajās konferencēs pieņemto rezolūciju politisko nozīmi. Mēs apsveicam Eiropas komisijas jauno iniciatīvu attiecībā uz sadarbību Baltijas jūras reģionā.

Mēs aicinām Baltijas valstu un Ziemeļvalstu valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi un Ziemeļu Ministru padomi darīt visu iespējamo, lai veicinātu un attīstītu jau esošo sadarbību, īpaši tajās jomās, kas ir vitāli nozīmīgas Baltijas reģiona labklājībai, piemēram, tādās kā vides aizsardzība un kopīgi projekti enerģētikā, informācijas infrastruktūras izveidošana, kopīgi projekti transporta jomā, un līdz ar to būtiski ietekmē mūsu valstu iedzīvotāju dzīves līmeni. Šādai sadarbībai vajadzētu veicināt arī to, ka Baltijas, Ziemeļu un Eiropas valstu finansu institūcijas koordinētu savu darbību Baltijas valstīs, tādējādi nodrošinot to stabilu attīstību.

Turklāt mēs aicinām valdības uzsākt kopīgus un koordinētus pasākumus, lai nodrošinātu stabilu attīstību un mazinātu videi nodarīto kaitējumu, arī kodolavāriju un kodolatkritumu radītās sekas. Mēs atbalstām parlamentu un valdību ciešāku sadarbību cīņā pret narkotiku un dopinga nelikumīgu pārvadāšanu un citām organizētās noziedzības formām.

Mēs aicinām valdības starptautiskās sadarbības ietvaros saskaņot savus pūliņus neregulētas cilvēku pārvietošanās ierobežošanai, vienlaikus nodrošināt indivīda starptautisku tiesisko aizsardzību un atzīstot nepieciešamību veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus reģionālā līmenī, piemēram, atceļot un/vai saskaņojot ar vīzām saistītās prasības un īpaši, kur apstākļi to atļauj, radot un paplašinot bezvīzu ceļošanas iespējas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu iedzīvotājiem.

Mēs atzīstam, ka visu iedzīvotāju grupu sekmīga integrācija attiecīgajā sabiedrībā veicinās visa reģiona stabilitāti. Iespējami pilnīga pilsoņu tiesību nodrošināšana visiem Baltijas valstu un Ziemeļvalstu iedzīvotājiem var vienīgi stiprināt viņu lojalitāti pret valsti, kurā tie dzīvo.

Sakarā ar Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju sanāksmi, kas notiks Visbijā 1996.gada 3. un 4.maijā, mēs aicinām dalībvalstu valdību vadītājus saprast, ka mūsu kopīgajiem centieniem ir nepieciešams panākt plašu tautas atbalstu.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības Eiropas dimensija

Kā paziņojuši Baltijas valstu un Ziemeļvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Savienības (ES) paplašināšana ir vēsturiska iespēja Baltijas reģionam, un šāda paplašināšana veicinās mieru, brīvību, stabilitāti un labklājību visā Eiropā.

Mēs ar gandarījumu atzīmējam, ka Ziemeļvalstis atbalsta ES paplašināšanas procesu, paredzot visām trim Baltijas valstīm tādu pašu statusu kā pārējām valstīm, kuras ar ES ir parakstījušas Eiropas līgumu un/vai ir iesniegušas pieteikumu uzņemšanai ES dalībvalstu sastāvā. Sarunas ar visām kandidējošām valstīm jāuzsāk vienlaikus, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ES starpvaldību konferences slēgšanas.

Mēs aicinām Ziemeļvalstu valdības un parlamentus palīdzēt visām trim Baltijas valstīm sagatavoties uzņemšanai Eiropas Savienībā, piemēram, sniegt padomus attiecībā uz šo valstu likumdošanas aktu tuvināšanu ES standartiem un, ja nepieciešams, dalīties ar Baltijas valstu kolēģiem pieredzē, kas gūta, gatavojoties ES starpvaldību konferencei.

Mēs uzskatām, ka Baltijas valstu piedalīšanās Ziemeļvalstu karaspēka sastāvā miera uzturēšanas misijā Bosnijā un Hercegovinā ir konkrēta kopīgo vērtību izpausmes forma un nozīmīgs ieguldījums miera un drošības nostiprināšanā Bosnijā un visā Eiropā.

Sadarbība nākotnē

Mēs ceram, ka triju Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu reģionālā sadarbība turpināsies gan parlamentu, gan valdību līmenī saskaņā ar formulu “5 plus 3”, un vienlaikus atzīstam, ka, risinot atsevišķus uzdevumus, ar kuriem nāksies sastapties mūsu sabiedrībām, būs nepieciešama plašāka starptautiska līdzdalība.

Mēs apņemamies turpināt parlamentu reģionālo sadarbību un, kad būs nepieciešams, arī turpmāk sasaukt Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgas sēdes.

Viļņā 1996.gada 15. un 16.aprīlī