Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbības protokols

Saskaņā ar Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas vienošanos par parlamentu un valdību sadarbību,

cenšoties panākt efektīvāku koordināciju Baltijas valstu sabiedrības jautājumu risināšanā,

Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome nosaka šādu sadarbības kārtību:

1. Baltijas padome — kopējā sēde, kas tiek sasaukta reizi gadā, Baltijas asamblejas pavasara sesijas laikā,— ir Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes augstākā sadarbības forma. Baltijas padomes ārkārtas sēdes var sasaukt, ja par to vienojas Baltijas asamblejas Prezidijs un Baltijas valstu valdību vadītāji.

2. Baltijas padomes sēžu sasaukšanas laiku, vietu un darba kārtību saskaņo Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sekretariāti.

3. Baltijas padome ir tiesīga izskatīt sadarbības jautājumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas Baltijas asamblejas locekļu no katras valsts, kā arī katras Baltijas valsts attiecīgi pilnvarotie valdības pārstāvji. Baltijas valstu premjerministri vai Baltijas valstu sadarbības ministri piedalās kopīgajā sesijā.

4. Baltijas padomē prezidējošās valsts pārstāvis ziņo par Baltijas Ministru padomes darbu iepriekšējā gadā.

5. Jautājumus par Baltijas valstu sadarbību Baltijas asamblejas locekļi var iesniegt Baltijas Ministru padomei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Baltijas padomes sēdes.

Papildjautājumus par attiecīgo tematu var uzdot sēdes laikā.

6. Baltijas padome pieņem deklarācijas pēc konsensusa principa.

7. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes darbs Baltijas padomes sesiju starplaikā notiek šādā veidā:

1) sasaucot kopīgas Baltijas asamblejas Prezidija un Baltijas valstu valdību vadītāju vai Baltijas valstu sadarbības ministru sēdes;

2) sadarbojoties attiecīgajām Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes komitejām;

3) uzturot regulārus sakarus starp Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sekretariātiem.

8. Lai izskatītu Baltijas valstu sadarbības stratēģiskos jautājumus, tiek rīkotas Baltijas asamblejas Prezidija un Baltijas valstu valdību vadītāju vai sadarbības ministru apspriedes. Šajās apspriedēs var piedalīties Baltijas valstu sadarbības komitejas pārstāvji.

9. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes attiecīgās komitejas rīko kopīgas sēdes, lai spriestu un vienotos par kopīgu taktiku un darbības saskaņošanu attiecīgajās jomās.

Šajās sēdēs var piedalīties Baltijas valstu sadarbības komitejas pārstāvji.

10. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes attiecīgās komitejas, sagatavojot ieteikumus un dokumentus par attiecīgajās jomās risināmiem jautājumiem, saskaņo viedokļus, kā arī iesniedz un apspriež priekšlikumus.

11. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sekretariāti nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu, saskaņo savu darbību un dokumentu izstrādi, kā arī palīdz attiecīgajām Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes struktūrām nodrošināt sadarbību.

Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Ivars Ķezbers

Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs Laurins Mindaugs Stankevičs

Viļņā 1996.gada 14.aprīlī