Lēmums par “Nolikuma par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē” jauno redakciju

Baltijas asambleja,

ņemot vērā Baltijas asamblejas balvu apvienotās žūrijas komitejas priekšlikumus,

ierosina apstiprināt “Nolikumu par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē” šādā redakcijā:

Nolikums par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Baltijas asamblejas balvas literatūrā, mākslā un zinātnē (turpmāk — balvas) nodibinātas saskaņā ar Baltijas asamblejas 1993. gada 31. oktobra ieteikumu, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un izcilāko sasniegumu novērtēšanu minētajās nozarēs, kā arī šo sasniegumu popularizēšanu visās trijās Baltijas valstīs.

Balvas nodibinātas, lai:

— atbalstot izcilus sasniegumus literatūrā, mākslā un zinātnē, demonstrētu reģiona valstu kopīgo ieinteresētību savu tautu savdabības saglabāšanā un to pašcieņas uzturēšanā;

— radot iespēju iepazīties ar kaimiņvalstu sasniegumiem, uzturētu pastāvīgu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautu interesi par norisēm Baltijas valstīs;

— nostiprinātu Baltijas valstu sadarbību literatūrā, mākslā un zinātnē;

— ieinteresētu arvien vairāk cilvēku Baltijas tautu intelektuālo vērtību un valodu apgūšanā;

— celtu Baltijas valstu literatūras, mākslas un zinātnes līmeni.

1.2. Balvas tiek piešķirtas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas savstarpējās sadarbības programmas ietvaros, pamatojoties uz Baltijas asamblejas apstiprinātās apvienotās ekspertu žūrijas komitejas (turpmāk — apvienotās žūrijas komitejas) lēmumu.

1.3. Baltijas valstis piešķir vismaz 5 000 ekiju katrai balvai.

Balvu lielumu naudas izteiksmē nosaka ik gadu saskaņā ar budžetā iedalītajiem līdzekļiem. Laureātam naudā izsniedzamā balva nav apliekama ar nodokļiem.

2. Balvas piešķiršanas kārtība

2.1. Baltijas asamblejas balvu literatūrā piešķir Baltijas asamblejas sesijā reizi gadā igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo triju gadu laikā.

2.2. Baltijas asamblejas balvu mākslā piešķir Baltijas asamblejas sesijā reizi gadā autoram vai izpildītājam par pēdējo triju gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To var arī piešķirt režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo triju gadu laikā.

2.3. Baltijas asamblejas balvu zinātnē piešķir Baltijas asamblejas sesijā reizi gadā izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas rada nopietnu stimulu Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo triju gadu laikā.

3. Apvienotā žūrijas komiteja

3.1. Baltijas asamblejas balvu apvienotās žūrijas komitejas sastāvā ir deviņi cilvēki. Apbalvošanai ieteiktos literatūras, mākslas un zinātnes darbus vērtē attiecīgie eksperti. Katra valsts ieceļ apvienotajā žūrijas komitejā trīs personas un nosaka to izraudzīšanas kārtību.

3.2. Apvienotās žūrijas komitejas locekļiem jābūt ievērojamiem speciālistiem literatūrā, mākslā un zinātnē.

3.3. Apvienotās žūrijas komitejas locekļus nomaina ik pēc trim gadiem.

Ik gadu atbrīvo vismaz vienu apvienotās žūrijas komitejas locekli no katras valsts, līdz panākta pilnīga žūrijas komitejas locekļu nomaiņa. Vienu un to pašu personu drīkst izvirzīt apvienotajā žūrijas komitejā ne vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.

3.4. Apvienotā žūrijas komiteja no sava vidus ievēlē komitejas priekšsēdētāju un divus vicepriekšsēdētājus, kuri noteiktā valstu kārtībā mainās ik gadu.

3.5. Apvienotās žūrijas komitejas sēdes rīko vismaz reizi gadā, stenografē visu triju republiku valsts valodās un tulko angļu valodā.

Apvienotā žūrijas komiteja pati nosaka savu iekšējo darba kārtību.

Apvienotās žūrijas komitejas sēdes notiek pēc kārtas Tallinā, Rīgā un Viļņā.

3.6. Apvienotās žūrijas komitejas sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vismaz divi pārstāvji no katras valsts.

Līdztekus kārtējām balvu piešķiršanas sēdēm var rīkot arī citas apvienotās žūrijas komitejas sēdes, ja tas ir nepieciešams. Ierosinātāji var būt Baltijas asambleja, apvienotās žūrijas komitejas priekšsēdētājs, kā arī atsevišķu valstu pārstāvji žūrijas komitejā. Apvienotās žūrijas komitejas locekļi ir tiesīgi ik gadu apspriest konkursa noteikumus un balvu piešķiršanas kārtību, kā arī ierosināt grozījumus šajā nolikumā.

Apvienotā žūrijas komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumu balvu nepiešķirt. Balva attiecīgajā gadā netiek piešķirta arī tad, ja apvienotās žūrijas komitejas locekļi nav varējuši vienoties, tas ir, pieņemt konkrētu lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Neizmantotie līdzekļi tiek pārskaitīti nākamā gada budžetā.

Apvienotajai žūrijas komitejai savi lēmumi līdz ar argumentāciju jāpaziņo publiski.

3.7. Balvu pretendentus no katras valsts vērtē attiecīgo valstu žūrijas komitejas. Vienīgi valsts žūrijas komitejai ir tiesības izraudzīties Baltijas kopējam konkursam iesniedzamos darbus. Tos iesniedz līdz ar visu nepieciešamo informāciju (pretendenta biogrāfiju, recenzijām un citiem attiecīgiem materiāliem, piemēram, audio vai video kasetēm, diapozitīviem utt).

3.8. Darbus un to autorus balvu piešķiršanai iesaka apvienotā žūrijas komiteja. Tā izvērtē katras attiecīgās valsts žūrijas komitejas ieteiktos darbus.

4. Darbu izvirzīšana un balvu piešķiršana

4.1. Atbilstoši konkursa noteikumiem darbi iesniedzami valsts žūrijas komitejai trīs mēnešus un apvienotajai žūrijas komitejai — vienu mēnesi pirms Baltijas asamblejas balvas piešķiršanas. Valsts žūrijas komiteja tos izvērtē un ne vairāk kā divus labākos darbus literatūrā, mākslā un zinātnē iesaka apvienotajai žūrijas komitejai izskatīšanai.

Lai novērtētu mūzikas, mākslas darbu vai uzvedumu, ieteicams organizēt koncertus, izrādes vai rīkot izstādes.

4.2. Lēmumu par balvu piešķiršanu iesniedz Baltijas asamblejas Sekretariātam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Baltijas asamblejas sesijas.

4.3. Vienai un tai pašai personai (kolektīvam) balvu atkārtoti nepiešķir.

5. Balvu pasniegšana

5.1. Balvu — īpašu medaļu, diplomu, ko parakstījis Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs un apvienotās žūrijas komitejas priekšsēdētājs, un naudas prēmiju — pasniedz Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs vai viņa vietnieks svinīgā Baltijas asamblejas ceremonijā, bet laureātu vārdi un informācija par viņu veikumu tiek publicēta visu triju Baltijas valstu presē.

5.2. Literārais darbs, kura autors saņēmis Baltijas asamblejas balvu, divu gadu laikā pēc balvas pasniegšanas publicējams arī abu pārējo kaimiņvalstu valodās.

6. Apvienotās žūrijas komitejas vadība un sekretariāts

6.1. Apvienotās žūrijas komitejas darbu koordinē Baltijas asamblejas Sekretariāts, kas sniedz palīdzību arī valstu žūrijas komitejām.

6.2. Katru gadu apvienotā žūrijas komiteja pieprasa nepieciešamos līdzekļus Baltijas Ministru padomei balvām, ekspertu darbības nodrošināšanai, izstāžu un koncertu rīkošanai un citām vajadzībām, kas saistītas ar darbu vērtēšanu.

6.3. Apvienotā žūrijas komiteja tiek vadīta un tās finansiālie pārskati tiek sniegti saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem un Baltijas Ministru padomes noteikumiem.

7. Apvienotās žūrijas komitejas pienākumi

7.1. Apvienotā žūrijas komiteja saziņā ar Baltijas asamblejas Sekretariātu atbild par piešķirto līdzekļu lietderīgu izmantošanu.

7.2. Apvienotā žūrijas komiteja sniedz Baltijas asamblejai pārskatu par savu darbību.

Nolikumu par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē pieņem, groza un, ja nepieciešams, atceļ Baltijas asambleja.

Viļņa 1996. gada 13. aprīlī