Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Māris Leja. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu

Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta (AT Senāts) 2009.gada 20.novembra lēmumu Nr.SKK-593/09 tika noraidīts prokurora protests par apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas attaisnojošais spriedums lietā, kurā pirmstiesas procesā celta apsūdzība par Krimināllikuma (KL) 219.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas). AT Senāta motivācija, atstājot negrozītu apelācijas instances lēmumu, ir šāda: KL 219.panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par likumā noteiktās ienākumu, īpašuma, darījumu vai citas mantiska rakstura deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu.

• Violeta Zeppa-Priedīte. Valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes standarts

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes institūta īpatnībās dažādu ārvalstu tiesībās. Kriminālprocesuālā imunitāte aplūkota, izzinot jautājumu caur sabiedrībai nevēlamās parādības – korupcijas – prizmu, kā to īstenojusi arī viena no nozīmīgākajām pretkorupcijas organizācijām GRECO. Valsts amatpersonas ir sabiedrības pārstāvji, kas, īstenojot savu kompetenci publiskajā jomā, ir pakļauti dažāda līmeņa korupcijas riskam. Korupcija kopš seniem laikiem ir bijusi viena no ļaunākajām parādībām, tajā pašā laikā tā ir ļoti izplatīta parādība, kas kaitē valsts pārvaldei. Laika gaitā tradīcijas, vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi ir lielā mērā mainījuši sabiedrības attieksmi pret korupciju, tai tiek pievērsta lielāka vai mazāka nozīme un tā tiek dažādi vērtēta.

• Maija Zālīte. Jāveido komerctiesas godīgas komercprakses un ekonomikas attīstībai

Ņemot vērā, ka biznesa apritē laiks ir vienlīdzīgs naudai, ekonomisko strīdu risināšanai nepieciešams nodrošināt saprātīgu laiku, citādi sistēma zaudē efektivitāti un savu jēgu. Ekonomisko strīdu kvalitatīva risināšana atbilstoši tiesiskā regulējuma mērķiem principā nav iedomājama, ja tiesnešiem, kas tos iztiesā, nav papildu speciālo zināšanu ekonomikā un padziļinātu zināšanu komerctiesībās. Risinājums šeit var būt tikai viens: jāveic reforma, uz vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu bāzes izveidojot atsevišķu patstāvīgu valsts komerctiesu sistēmu, kurai būtu pakļauta visa ar ekonomisko darbību saistīto strīdu un pieteikumu izskatīšana, kuras dalībnieks ir komersants vai cita saimniecisko darbību veicoša persona.

“Jurista Vārda” redakcija